Par diplomātiskā dienesta darbības nodrošināšanu

Saeimas Ārlietu komisija 14.oktobrī pēc tikšanās ar finanšu ministru Einaru Repši un ārlietu ministru Māri Riekstiņu aicināja rast finansējumu Latvijas diplomātiskā dienesta pilnvērtīga darba nodrošināšanai 2010.gadā.

Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš sēdē atzina: lai gan izprot pašreizējo finansiālo situāciju, kas prasa veikt būtiskus samazinājumus visās nozarēs, atsevišķām valsts funkcijām, tostarp ārpolitikai, ir jābūt prioritārām.

Deputāti bija vienisprātis, ka tieši diplomātiskais dienests ir svarīgs, lai krīzes laikā veicinātu ekonomisko attīstību. “Mēs cērtam zaru, kas mums nes labumu,” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Eglītis, norādot, ka ārlietu dienests var sniegt ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā, piemēram, palīdzot uzņēmējiem meklēt jaunus eksporta tirgus vai piesaistot ārvalstu studentus.

Ar lielām problēmām Latvija varētu sastapties 2015.gadā, kad kļūs par prezidējošo valsti Eiropas Savienībā, uzsvēra ārlietu ministrs M.Riekstiņš, informējot, ka Latvijai būs jāuzņemas aptuveni 300 darba grupu vadība. Kā noskaidroja deputāti, 2010.gada budžeta projektā Ārlietu ministrijas bāzes izdevumi paredzēti 23 miljoni latu, no kuriem 14 miljoni latu atvēlēti, lai uzturētu diplomātiskās un konsulārās misijas ārvalstīs. Lai neslēgtu Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs, nākamgad vajadzētu vēl 2,6 miljonus latu, atzina ārlietu ministrs.

Finanšu ministrs E.Repše deputātiem apliecināja, ka ir ļoti svarīgi izpildīt programmu, par kuru Latvijas valdība ir vienojusies ar starptautiskajiem aizdevējiem, un patlaban tiek darīts viss iespējamais, lai veiktu fiskālās konsolidācijas pasākumus 500 miljonu latu apmērā. Ministrs apliecināja: ja programma tiks izpildīta ar uzviju, tad “problēmu koriģēšanai varētu lemt par papildu finansējuma piešķiršanu”.

 “Veicot pieprasīto samazinājumu, Ārlietu ministrijas darbinieku skaits atgriezīsies 2004.gada līmenī, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, savukārt darbinieku skaits pārstāvniecībās būs kā deviņdesmito gadu beigās. Šāda situācija ir nepieņemama, un tādēļ ārlietas tāpat kā aizsardzība ir jānošķir no valsts pārvaldes apakšfunkcijām un jādefinē kā atsevišķa funkcija,” atzina A.Bērziņš.

Saeimas preses dienests