Par Eiropas Savienības fondu apguves gaitu

Saeimas Eiropas lietu komisija 9.oktobrī pauda bažas par Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma apguves lēno gaitu, aicinot valdību darīt visu, lai līdz 2013.gadam paredzētos 3,18 miljardus latu apgūtu jau nākamajā gadā. Deputāti bija neizpratnē, kādēļ uz šim būtiskajam jautājumam veltīto sēdi nav ieradušies uzaicinātie finanšu un ekonomikas ministri.

Komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle sēdē norādīja, ka atbildīgo politiķu neierašanās uz parlamenta komisijas sēdi ir nepieņemama, jo deleģētie ierēdņi ir tikai izpildītāji un nevar sniegt deputātiem atbildes par nepieciešamiem politiskajiem lēmumiem. Tādēļ komisija oficiālā vēstulē aicinās Ministru prezidentu turpmāk nodrošināt ministru ierašanos uz sēdēm.

Arī deputāte Vineta Muižniece pauda sašutumu par ministru neierašanos. “No ierēdņiem nevar prasīt nebirokrātiskā valodā sniegt atbildes uz jautājumiem par birokrātijas mazināšanu Eiropas Savienības fondu apguvē, jo tādas var sniegt tikai politiķi,” uzsvēra deputāte.

Kā sēdē noskaidroja deputāti, patlaban apgūti tikai 6,2 procenti jeb 197,8 miljoni latu no 2007.–2013.gada periodā pieejamā kopējā 3,18 miljardu latu lielā finansējuma. Deputāti aicināja valdību rast iespēju šos līdzekļus apgūt jau nākamajā gadā, lai ar ES finansējumu veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi.

 “Valdībai jāskatās ne tikai kā samazināt budžeta izdevumus un paaugstināt nodokļus, bet arī kā sildīt ekonomiku. Un Eiropas fondu finansējums ir faktiski vienīgās šobrīd mums pieejamās investīcijas,” norādīja komisijas priekšsēdētāja. “Tādēļ Eiropas Savienības fondu naudas apguve jāskata ciešā kontekstā ar nākamā gada budžeta veidošanu, jo uz kopējā ekonomiskās krīzes fona šis 3,2 miljardi latu lielais Eiropas fondu finansējums ir milzīgi līdzekļi,” pauda V.Paegle.

Deputāti rosināja ES fondu apguvei nepieciešamajam valsts līdzfinansējumam novirzīt banku stabilizācijai rezervētos līdzekļus. Šādi varētu atrisināt problēmu, ka uzņēmējiem pašiem trūkst līdzekļu, kurus ieguldīt ES fondu projektu līdzfinansēšanā, savukārt bankas ir pārāk piesardzīgas un izvairās izsniegt kredītus šādiem mērķiem. Deputāti arī piedāvāja šajā procesā iesaistīt gan valstij piederošo Hipotēku un zemes banku, gan arī privātās komercbankas.

Saeimas preses dienests