Frakciju viedokļi pēc 2009. gada 8. oktobra sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”):

Es vēlos jūs informēt par divām lietām, kas man liekas pašreiz ārkārtīgi būtiskas.

Pirmā lieta ir tā, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kura pašreiz strādā ar Kredītiestāžu likuma grozījumiem, otrajam lasījumam ir atbalstījusi finanšu ministra Einara Repšes priekšlikumu, ka valsts atbalstu saņēmušajām bankām laika posmā no lēmuma pieņemšanas par valsts atbalsta piešķiršanu līdz pat šā atbalsta sniegšanas izbeigšanas dienai varētu tikt aizliegts izmaksāt saskaņā ar pakārtotajām saistībām aizdotos līdzekļus, kā arī aprēķināt, uzkrāt un izmaksāt par tām procentus un cita veida atlīdzību personām, kuras ir veikušas depozītu noguldījumus. Un šinī gadījumā tas varētu attiekties arī konkrēti uz Valēriju Kargina kungu un Viktoru Krasovicka kungu, jo šinī situācijā pašreiz joprojām tiek izmaksāta šāda atlīdzība – procenti no depozītu noguldījumiem. Ir paredzēts, ka šie noteikumi attiektos arī uz tām kredītiestādēm, kuras valsts atbalstu ir saņēmušas jau pirms šo attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās. Un pašreiz tas attiektos konkrēti arī uz “Parex banku”, par kuru notiek ļoti aktuālas diskusijas daudzās mūsu sēdēs.

Otrs jautājums, par ko es gribu īsumā informēt, ir tas, ka mūsu šodienas sēdē tika apstiprināts pirmajā lasījumā Elektronisko mediju likuma projekts, kurš tapa ilgā un sāpīgā procesā septiņu gadu garumā.

Sakarā ar to, ka ir mainījušās gan elektronisko mediju apraides iespējas un telpa – ir nākusi klāt satelīttelevīzija, kabeļapraide, internets – un arī jāievieš Eiropas Savienības Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas normas, tas ir būtiski – iestrādāt visus šos jaunos regulējumus mūsu likumdošanā.

Galvenais, ko gribu uzsvērt, ir tas, ka Elektronisko mediju likums veicinātu šo mediju lomu, demokrātiju, kā arī brīvā tirgus procesu attīstību šajā audiovizuālo mediju telpā.

Daudzi jautājumi ir tādi, kuri vēl tiks diskutēti; tas attiecas arī uz Nacionālās radio un televīzijas padomes veidošanas principiem, jo mums ir noteikti jāpalielina – sabiedrības interesēs! – tieši tas, kas ir nepieciešams sabiedriskajā telpā. Mums ir jāuzsver, ka ir jāstiprina latviešu valoda; ir nepieciešams aizstāvēt sabiedrības intereses arī tādos jautājumos, kas ir saistīti ar analītiskajām programmām, bērnu raidījumiem, nacionālo kultūru, zinātni un izglītību, un līdz ar to tieši šī programmu veidošana ir viens no svarīgākajiem un būtiskākajiem jautājumiem.

Līdz ar to mums ir arī jādiskutē par to, kā tiek finansēti šie mediji, jo tieši finansējums ir tas, kas ir saistīts arī ar programmu un apraides nodrošināšanu.

Mums, sākot ar šodienu, izveidota komisijā arī darba grupa, iesaistot mediju ekspertus un frakciju pārstāvjus, kā arī Nacionālo radio un televīzijas padomi, lai tiktu diskutēts un tālāk virzīts projekts, ar ko tiek veidota vienota elektronisko mediju organizācija, kura nodrošinātu visus šos procesus. Līdz ar to likuma tapšanas turpmākajā gaitā iespējamas vēl gan tā izmaiņas, gan papildinājumi.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija):

Šodien uzklausījām mūsu Ministru prezidenta ziņojumu par nacionālo drošību, un prātā nāk tādas smagas lietas, jo gandrīz visas mūsu drošības iestādes atrodas jau zem sarkanās līnijas, un, ja būs tāds stāvoklis, ka turpināsies budžeta samazināšana mūsu drošības iestādēm, mēs varam nonākt pie ļoti nepatīkama stāvokļa. It īpaši mani satrauc tas, kas notiek Iekšlietu ministrijā pēc Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē notikušās sarunas gan ar Iekšlietu ministrijas vadību, gan ar Valsts policijas vadību. Līdz ar to mēs acīmredzot ļoti uzmanīgi sekosim līdzi tam visam un neļausim vairs samazināt to, ko nedrīkst samazināt.

Otrs jautājums. Nu, redziet, ar to okupācijas lietu ir tā, ka gribot negribot šī “āža kāja” vienmēr izlien ārā. Tas bija jādzird arī šodien. Un, ja ir runa par to, ka te kāds grib eksportēt augstāko izglītību, es nevaru tam piekrist; es drīzāk domāju, ka te ir atkal kārtējo reizi runa par krievu valodas eksportēšanu. Lūk, cik viegli krievu tautības cilvēki apgūst valodas jebkurā Eiropas valstī, gandrīz vai izņemot Latviju! Latvijā ir iespējams klausīties lekcijas, apgūt programmas Eiropas dalībvalstu valodās, turklāt vairākās ļoti izplatītās valodās. Nē, par katru cenu vajag atkal ieslidināt šeit krievu valodu, arī apgūstot šīs programmas, respektīvi, nostādot krievu valodu līdzās visām Eiropas Savienības dalībvalstu valodām! Tas mums bija galīgi nepieņemami, biju spiests par to arī atgādināt. Un atgādināju arī to, ka vajadzētu palasīt vecus žurnālus, piemēram, populāro Latvijas pirmskara žurnālu “Atpūta”, kurā, tikko Latvija tika okupēta 1940.gada 17.jūnijā, uzreiz parādījās pamācības, kā vieglāk apgūt krievu valodu.

Kategorisks “nē” šādiem mēģinājumiem! Es saprotu: ja neiznāk ar varu ieslidināt šo okupāciju Latvijā, tad tiek mēģināts to darīt ar viltu. Paldies Dievam, Saeima šo ierosinājumu noraidīja.

 V.Buhvalovs (PCTVL frakcija):

Šodien mūsu frakcija ierosināja atteikties no tiem ierobežojumiem Augstskolu likumā, kuri attiecas uz krievu valodu kā apmācības valodu studentiem no ārvalstīm. Kā zināms, patlaban valsts pārdzīvo ne pašus labākos laikus. Līdz ar saprātīgu izdevumu samazināšanu nepieciešams izdomāt un veikt steidzamus un enerģiskus soļus, kas ir vērsti uz ienākumu palielināšanu.

Viens no šādiem soļiem varētu būt augstākās izglītības eksports. Latvijas augstākā izglītība, neskatoties uz krīzi, ir visai konkurētspējīga. Pirmām kārtām runa ir par inženiertehnisko un medicīnisko augstāko izglītību, kā arī augstāko izglītību dabaszinātņu nozarēs.

Padomju laikos, lai studētu tieši šīs profesijas, pie mums lielā daudzumā brauca studenti, un pirmām kārtām – no Krievijas un citām bijušajām Padomju Savienības republikām. Līdz pat šim laikam saglabājusies Krievijas pilsoņu interese iegūt augstāko izglītību Latvijas augstskolās.

Šodien mums saka, ka Latvijā ir pārāk daudz augstskolu, apgalvo, ka daļu augstskolu nepieciešams optimizēt, veicot to apvienošanu vai pat samazināšanu. Mūsuprāt, tā izvēle ir iztēles nabadzības psiholoģija lēmumu pieņemšanas jomā.

Mēs aicinām domāt ne tikai par izdevumiem, bet arī par to, kā varētu saņemt papildu ienākumus, un šeit arī slēpjas viens no ceļiem, kas būtu ejams, – augstākās izglītības eksports, kas ir orientēts uz bijušās Padomju Savienības valstīm. Tā ir iespēja reāli atbalstīt augstskolas un jūtami uzlabot Latvijas tēlu pasaulē.

Viegli un vienkārši ir samazināt augstskolu finansējumu, kā arī samazināt augstskolu pasniedzēju algas. Daudz grūtāk ir atrast veidus, kā saglabāt un finansēt šīs augstākās mācību iestādes. Diemžēl valdošā koalīcija noraidīja mūsu priekšlikumu.

B.Rivža (ZZS frakcija):

Šodien Saeima nodeva komisijām likumprojektus, kas… Galvenais jautājums ir par to, ka izdienas pensiju samazinājums neattiecas uz pensiju saņēmējiem invalīdiem un šai iedzīvotāju grupai no 1.novembra ir jāizmaksā nesaņemtā nauda. Mūsuprāt, tas ir ļoti pareizi.

Izdienas pensijas tātad attiecas uz militārpersonām, prokuroriem, Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, kā arī uz māksliniekiem, mūziķiem (orķestru, koru, teātru un cirka māksliniekiem), diplomātiem un arī tiesnešiem, kā arī uz Satversmes aizsardzības biroju.

Par vairākiem svarīgiem šodienas sēdē skatītiem likumprojektiem jau mani kolēģi runāja iepriekš. Tāpēc es dažus vārdus pateikšu arī par diskusijām mūsu frakcijā.

Pirmkārt, Zaļie un Zemnieki respektē sabiedrības viedokli par to, ka nav pietiekami izskaidrota pāreja uz plānoto mācību sākumu no sešu gadu vecuma, sākot ar nākamo gadu. Un, kamēr nebūs šāda skaidrojuma par to, kādas būs prasības – ka bērni varēs arī bērnudārzos apgūt nepieciešamās zināšanas –, mēs arī rosinām likumprojektu Saeimā neskatīt, tātad vispirms veikt šo izskaidrošanas darbu.

Un otrs diskusiju loks ir saistīts ar augstākās izglītības reformu. Šajā jautājumā Zaļie un Zemnieki aizstāv policentrisku pieeju Latvijas attīstībai. Tas nozīmē, ka Rīga nav visa Latvija, mēs esam par reģionālajām augstskolām, un ap reģionālajām augstskolām ir jāveido tādi centri, kur būtu uzņēmēji, pašvaldības kā sociālie partneri, zinātniskie institūti, inkubatori, kā arī zināšanu pārneses tehnoloģiskie centri. Un tātad esam par to, ka reģionos augstskolas un universitātes ir tas centrs, kas rosina arī visa reģiona attīstību. Tāpēc mēs uzskatām, ka reģionālajām augstskolām noteikti ir jāpaliek. Un vispār augstskolu likvidēšana un apvienošana ir ļoti sarežģīts process. Par to jau liecina tas, ka tie Policijas akadēmijas studenti, kas gribētu tagad pabeigt savas studijas Latvijas Universitātē pēc tam, kad Policijas akadēmija ir likvidēta, sastopas ar veselu virkni problēmu, kas presē ir arī atspoguļotas, – ka nav nepieciešamo priekšmetu, nav arī pasniedzēju. Tas liek domāt, ka, iespējams, Policijas akadēmijas likvidēšana arī bija sasteigta un nepārdomāta.

Mēs atbalstām arī augstskolu prasību, ka ir nepieciešamas nākamgad budžeta vietas, jo tomēr mums tikai viena trešā daļa no visiem studentiem studē par budžeta līdzekļiem. Un ir mums šīs finanses jāatrod, lai augstskolu darbība tiktu nodrošināta.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”):

“Saskaņas Centrs” atzinīgi vērtē to, ka Saeima šodien nodeva komisijām izskatīšanai grozījumus Valsts civildienesta likumā. Lieta ir tāda, ka spēkā esošais Valsts civildienesta likums nedefinē valsts civildienesta politiskās neitralitātes principu, bet vienīgi paredz, ka valsts civildienesta ierēdnim neatkarīgi no savas politiskās pārliecības jābūt lojālam likumīgai valdībai. Savukārt komisijām nodotais likumprojekts paredz noteikt, ka valsts civildienesta ierēdnim ir pienākums ievērot politisku neitralitāti, kas nozīmē savu profesionālo pienākumu izpildē vadīties tikai no profesionālajiem kritērijiem neatkarīgi no politiskās ietekmes.

Otrām kārtām vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka 6.oktobrī valdības vadītājs Valdis Dombrovskis kredītņēmēju aizsardzības nodrošināšanai ir uzdevis steidzami sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai ieviestu sistēmu, kurā ķīla ir vienīgais garants vienīgā mājokļa iegādei ņemtiem hipotekārajiem kredītiem un kura paredzētu, ka kredīta ņēmēju un tā ģimenes locekļus nav iespējams izlikt no vienīgā mājokļa. “Saskaņas Centrs” kā Saeimas lielākā opozīcijas partija vairākkārt ir pieprasījusi risinājuma meklēšanu finansiālās grūtības nonākušajiem hipotekāro kredītu ņēmējiem. Mēs esam gatavi konstruktīvi sadarboties, lai minētie grozījumi iespējami ātri tiktu iesniegti un pieņemti Saeimā. Vienlaikus mēs uzskatām, ka nepieciešams izstrādāt jaunu regulējumu fizisko personu maksātnespējas procesam, jo pašreizējie nosacījumi, kas ietverti Maksātnespējas likumā, nerisina lielākās daļas kredītņēmēju problēmas. Šis process ir pārāk dārgs un ilgstošs. Tā uzsākšanai nepieciešamas gan jurista, gan ekonomista zināšanas. Turklāt veselus piecus gadus persona veic ikmēneša maksājumus administratoram, atlikušos ienākumus novirzot kreditoru prasību segšanai un maksātnespējas procesa izmaksām un faktiski iztiekot tikai ar minimālo algu. Rezultātā ieguvēju nav, jo kredītņēmēji drīzāk ir spiesti meklēt risinājumus, kā izvairīties no kredīta atmaksas, – saņemt algu aploksnēs, bēgt no valsts vai izdarīt pašnāvību. Mēs esam ieinteresēti, lai Latvijas aktīvo iedzīvotāju daļa, kas vēlējās dzīvot labāk un iegādājās nekustamos īpašumus, paliktu Latvijā, būtu legāli nodarbināti, maksātu nodokļus un varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Situācijā, kas izveidojusies Latvijā, ka nespēj atmaksāt kredītus par iegādātajiem nekustamajiem īpašumiem, vainīgi nav tikai kredītņēmēji. Atbildība un riski ir jāsadala abām pusēm, kas slēdza līgumus, – gan kredītņēmējam, gan bankām. Fizisko personu maksātnespējas regulējumam ir jābūt pieejamam ne tikai bagātajiem, un mēs ierosinām pārņemt ASV un vairāku Eiropas valstu pieredzi, kurās privātpersonu maksātnespējas gadījumā darbojas princips – “atstāj atslēgu un ej”. Tas nozīmē, ka persona zaudē savus īpašumus, bet ir brīva no parādsaistībām.

I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Saeimas šīsdienas sēdē tika skatīti vairāki nozīmīgi jautājumi, kam ir ietekme gan uz Latvijas ekonomisko attīstību, gan uz tiesiskuma nostiprināšanu, gan arī uz nacionālās drošības un identitātes jautājumiem.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” ir meklējis risinājumu problēmai, ka pašreiz mums nav noteikta zemes nomas maksas summa, piemēram, zemes īpašniekam, uz kura zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja. Var pieminēt, ka partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija ir ieņēmusi aktīvu pozīciju šā jautājuma tiesiskā sakārtošanā un arī vērsusi sabiedrības uzmanību uz nepieciešamību noteikt noteiktu zemes maksas summu, par kuras procentuālo lielumu vēl iespējamas turpmākas diskusijas.

Nozīmīgs bija Ministru prezidenta ziņojums par nacionālo drošību. Debatēs izskanēja arī doma, ka pašreiz Latvijā nacionālā drošība ļoti lielā mērā ir identificējama ar Latvijas identitātes un latviešu valodas saglabāšanu.

Šajā sēdē tika skatīti divi nozīmīgi likumprojekti, kuros valoda un identitāte atrodas uzmanības centrā. Viens no tiem ir likumprojekts “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums” jeb – pašreizējā redakcijā – “Elektronisko mediju likums”. Likumprojekts tiešām tapis ilgi un sarežģīti. Tajā ir daudzi jautājumi, par kuriem noteikti vēl risināsies asas debates, bet partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija īpaši aktīvu pozīciju ieņems jautājumos, kas ir saistīti ar latviešu valodas vides saglabāšanu. Likumprojektā latviešu valodas loma ir novērtēta neadekvāti – daudz par zemu. Un likumprojekta panti, kas skar latviešu valodas lietojumu radio un televīzijā, ir daudz vājāki nekā esošajā likumā. Piemēram, nav stingras normas par to, ka sabiedriskajā televīzijā jādominē latviešu valodā veidotiem raidījumiem, šī norma ir aizstāta ar tādu, kurā ir runa par Latvijā veidotiem raidījumiem. Un, tā kā sabiedrības neapmierinātība ar to, ka krievu valoda aizvien vairāk iespiežas Latvijas informatīvajā telpā un ka mēs lēnām zaudējam to, ko mēs saucam par savu svarīgāko iezīmi, – valstisko identitāti, tik tiešām nevar neraisīt satraukumu, šajā likumā valodas tiesību jomā noteikti būs jāizdara nopietni grozījumi.

Jau tika pieminēts PCTVL frakcijas iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”. Aizbildinoties ar it kā ekonomiskiem apsvērumiem, tiek rosināts arī Latvijas valsts augstskolās pieļaut mācības krievu valodā, it kā izglītības eksporta vajadzībām.

Jāteic, ka šā likumprojekta iesniedzēji, kā arī vairāki citi, kas uzskata, ka valodu lietojums Latvijas augstskolās būtu jāliberalizē, vai nu sagroza īstenību, vai arī to gluži vienkārši nezina. Bijušo PSRS valstu studenti lielākoties interesējas par mācībām angļu valodā, jo viņi savu darbību vēlas saistīt ar Rietumu telpu. Pašreiz Latvijā tieši no Krievijas Federācijas mācās nedaudz vairāk kā 500 studentu; mēs visi saprotam, ka ar šādu studentu skaitu mēs Latvijas ekonomiku neglābsim, bet neatgriezeniski atkāpsimies no mūsu valodas politikas principiem par latviešu valodas dominēšanu tik svarīgā jomā kā augstākā izglītība. Tas skaidri un gaiši ir redzams. Jāteic, ka šāda ierosinājuma loma nebūt nav ekonomiska, tā ir ideoloģiska, tā ir saistīta ar krievu valodas ieplūdināšanu ļoti nozīmīgā jomā, kur ir nepieciešams valsts valodas monopols, un šim solim varētu būt tālejošas negatīvas sekas uz latviešu valodas lietojumu kopumā.

Tā ka, protams, var izteikt gandarījumu, ka Saeima šo ierosinājumu noraidīja, un cerību, ka līdzīgi ieteikumi neparādīsies arī diskusijās par Augstākās izglītības likumu, kuras drīzumā atsāksies.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija):

Šodien Saeimas sēdē tika nodoti komisijām izskatīšanai vairāki, manuprāt, nozīmīgi jauni likumprojekti. Viens no tiem ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”.

Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija atbalsta šos grozījumus, jo šobrīd spēkā esošais likums nedefinē valsts civildienesta politiskās neitralitātes principu.

Jaunie likuma grozījumi paredz vienīgi to, ka ierēdnim, pildot savus profesionālos pienākumus, ir jābūt pilnīgi neatkarīgam no politiskās ietekmes, un šādā veidā būtiski tiktu ievērota un nodrošināta objektivitāte lēmumu pieņemšanā.

Šie grozījumi arī paredz, ka pēc pilnvaru termiņa izbeigšanās vēlētām amatpersonām ierēdņa vieta, kurā šī vēlētā amatpersona strādāja pirms pilnvaru termiņa izbeigšanās, netiek saglabāta. Jo izvēle kļūt par vēlētu amatpersonu ir katra cilvēka individuāla karjeras izvēle. Uzskatu, ka šādi grozījumi ir nepieciešami, ņemot vērā situāciju, ka tiek samazinātas štata vietas mūsu valstī.

Saistībā ar šiem grozījumiem ir iesniegts likumprojekts “Grozījums Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā”, kurš paredz papildināt likumu ar pantu par disciplināratbildību par politiskās neitralitātes neievērošanu.

Tāpat likumprojektā ir noteikts disciplinārsods par budžeta līdzekļu izstrādi neatbilstoši tiesību aktiem.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām””. Šobrīd likums paredz, ka sociālā dzīvokļa īres maksu nosaka pašvaldība un tā īres maksai ir jābūt vismaz trīs reizes zemākai par īres maksu. Likumā ir arī pants, kurš nosaka, kuras personas pirmām kārtām ir jānodrošina ar dzīvojamo platību. Proti, tie ir bāreņi, kas palikuši bez vecāku aprūpes, un maznodrošinātas personas. Šos dzīvokļus likums definē kā palīdzības dzīvokļus. Bet likums nenosaka īres maksas ierobežojumus palīdzības dzīvokļiem, kā tas tiek noteikts sociālajiem.

Tādēļ mēs uzskatām, ka šīs likuma izmaiņas nodrošinās vienlīdzību starp sociālo un palīdzības dzīvokļu saņēmējiem.

Nobeigumā gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mūsu frakcijas deputāti ierosināja papildināt Darba likuma 133.pantu ar piekto daļu, kas nodrošina cilvēka reliģiskās pārliecības un brīvības ievērošanu. Septītās Dienas adventistu draudze un ebreju kopienas locekļi sestdienu ievēro kā atpūtas dienu. Bet grozījumi Darba likumā paredzēja, ka darba dienu var noteikt kā brīvdienu un pārcelt uz sestdienu. Tas būtiski ietekmētu šo kopienu locekļu iespēju brīvi realizēt savu reliģisko pārliecību.

Latvija ir parakstījusi starptautisko tiesību normatīvos aktus, kas nosaka ievērot cilvēktiesības un respektēt reliģisko pārliecību un brīvību, to skaitā ANO Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kas nosaka, ka nevienu nedrīkst pakļaut piespiešanai, kas mazinātu viņa reliģijas vai pārliecības brīvību. Tātad šajā gadījumā, ja valsts pieņemtu šādu likumu, tas nozīmētu, ka cilvēks tiktu piespiests strādāt sestdienā, un tas neļautu realizēt viņam reliģisko pārliecību.

Šie cilvēki varēs paņemt brīvdienu uz atvaļinājuma rēķina.

Šis Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums palīdzēs šo kopienu locekļiem realizēt savu reliģisko pārliecību, nenonākot pretrunā ar savu sirdsapziņu, un mazinās diskriminācijas iespēju no darba devēju puses.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija):

Es domāju, ka šodien galvenais jautājums bija pirmais darba kārtības jautājums, kurš tika apspriests arī citos darba kārtības jautājumos un visas dienas garumā. Tas bija premjerministra ziņojums par nacionālās drošības situāciju. Premjerministrs klasiski, shematiski pareizi atspoguļoja nacionālās drošības uzstādījumus, taču izpalika situācijas reāla analīze šodien. Tā netika pilnīgi atklāti izvērtēta, un tas rada jau zināmus un nopietnus draudus iekšējās un ārējās drošības situācijai Latvijā.

Kāpēc es to vēlos tādā veidā teikt? Tāpēc, ka, lineāri samazinot piešķirtos finansējumus Iekšlietu ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Ārlietu ministrijai un citām par drošību atbildīgām struktūrām, mēs radām situāciju, kurā mēs vairs nespējam īsti kontrolēt kriminālās pasaules aktivitātes un, galvenais, pazaudējam šinīs struktūrās strādājošos profesionāļus, jo samazinājumi atalgojumu ziņā ir ļoti būtiski. Un uz šo brīdi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, savās sēdēs izskatot šos jautājumus, ir konstatējusi, ka pārkāptas ir visas pieļaujamās sarkanās līnijas attiecībā uz drošības iestādēm, jo atalgojums, kāds ir valsts iekšlietu sistēmā, Valsts policijā, kā arī Nacionālajos bruņotajos spēkos, ir tik zems, ka vairs nav iespējas konkurēt. Un, kā mēs zinām, šīs struktūras pamet profesionāli sagatavoti, par mūsu kopīgi sarūpēto naudu apmācīti cilvēki un dodas labāk atalgota darba meklējumos citur. Tas draud ar to, ka zudīs tas spēju līmenis, ar kuru mēs ārējās drošības jomā varam nodrošināt Latvijas līdzdalību NATO operācijās, kas ir mūsu vairogs kolektīvās drošības sistēmā, un zudīs arī iespēja mums nodrošināt iekšējo drošību, kas ir katra šīs valsts iedzīvotāja un pilsoņa interesēs, lai netiktu pārkāptas viņa īpašuma tiesības un vēl citas lietas, kā arī nodrošinātu Eiropas ārējās robežas drošību. Un, situācijai pasliktinoties kriminogēnajā jomā Latvijā, mums var rasties arī problēmas ar mūsu Eiropas kaimiņiem, ja mēs nespēsim pildīt savas uzņemtās saistības šīs drošības nodrošināšanai.

Jāteic, ka, tiklīdz valstī parādās ekonomiskas un finansiālas grūtības, protams, visnopietnākā cīņa notiek par katra cilvēka prātiem, un šinī jomā – tā ir masu mediju joma – mums arī ir nopietnas problēmas. Un problēmas ir šādas: faktiski tie cilvēki, kuri sevi deklarē kā Latvijas demokrātijas “aizstāvjus” (es to varētu teikt pēdiņās!), runā par savu tautiešu tiesību aizstāvēšanu Latvijas teritorijā… Šeit es runāju par Krievijas programmām šinī jomā. Jāteic, ka masu mediji, kā mēs paši redzam, ļoti efektīvi darbojas šinī jomā, cīnoties par mūsu prātiem, un mums tiek zemapziņā nemanot iepotēts tas, ka šinī brīdī Latvija nav spējīga risināt savas problēmas, nespēj tikt galā ar attiecīgo situāciju, rīkojas nepareizi, attiecīgie līderi nav attiecīgi kompetenti. Mums ir ļoti rūpīgi jāseko līdzi arī tai situācijai, kāda ir izveidojusies masu mediju jomā, un jāspēj pieņemt pareizos lēmumus, lai sabiedriskā radio un televīzijas apraide un tas, kādā veidā un kas tiek raidīts mūsu masu mediju vidē, atbilstu tiem likumiem, kādi mums ir pieņemti, un netiktu kaitēts valsts drošībai.

Mums ir arī jāsaprot tas, ka, ja mēs akli sekosim Starptautiskā Valūtas fonda prasībām, nespējot pierādīt savu taisnību un situācijas izmaiņas, kuras ir ļoti būtiskas ar to mirkli, kad tika parakstīta pirmā vēstule Starptautiskajam Valūtas fondam, tad visi tie jautājumi, par kuriem es runāju pirms tam, varētu realizēties sliktākajā variantā, un, protams, tās būtu tikai problēmas mums visiem. Es ceru uz saprātīgu rīcību no mūsu vadošo amatpersonu – kā no premjera, tā no Valsts prezidenta – puses un cietu nostāju savu interešu aizstāvībā.