Uz deputātu jautājumu rakstiski iesniegtā atbilde

Ministrs M.Segliņš

Uz jaut. nr.174/J9 – dok. nr.4866

Par naturalizācijas gaitu

Esmu iepazinies ar Saeimas deputātu jautājumu (jautājumu reģistra Nr.174/J9) “Par naturalizācijas gaitu”, kurā deputāti lūdz atbildēt uz trīs jautājumiem. Ievērojot uzdoto jautājumu kārtību, sniedzu šādas atbildes:

 1. Vai Jūs piekrītat tiesībsarga viedoklim par to, ka “valsts mērķis ir samazināt personu bez pilsonības un arī nepilsoņu skaitu”? Kurš ir atbildīgs par to, ka Latvijas pilsonības iegūšana naturalizācijas kārtībā 2009.gada pirmajā pusgadā (kad Jūs bijāt iekšlietu ministrs) sastāda tikai 11% no kopējā nepilsoņu samazināšanās skaita, savukārt visi iespējamie LR pilsonības iegūšanas veidi 22% no kopējā nepilsoņu samazināšanās skaita? Vai Jūs neuzskatāt, ka iepriekšminētie “valsts mērķis” tiek realizēti galvenokārt uz nepilsoņu mirstības rēķina?

Attiecībā uz Jūsu uzdoto jautājumu paskaidroju, ka valsts mērķis ir samazināt personu bez pilsonības un arī nepilsoņu skaitu, uz ko arī norāda normatīvie akti, kas paredz atvieglojumus pilsonības iegūšanai nepilsoņu nepilngadīgajiem bērniem. proti, Pilsonības likuma 2.panta 1.³ punkts paredz, ka Latvijas pilsoņi ir personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kuras reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā un apguvušas pilnu mācību kursu latviešu mācībvalodas vispārizglītojošās skolas vai divplūsmu vispārizglītojošo skolu latviešu plūsmā, iegūstot šajās skolās pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību, ja šīm personām nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības) vai tās ir saņēmušas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi. Pilsonību vienlaikus ar šādu personu iegūst arī tās nepilngadīgie bērni līdz 15 gadu vecumam, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā. Savukārt Pilsonības likuma 3.¹ pantā ir atrunāta kārtība, kādā bērns, kurš ir dzimis Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta, ir atzīstams par Latvijas pilsoni. Tā minētā panta ceturtā daļa noteic, ka personas, kurām ir tiesības iesniegt iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni, iesniedz to Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un formā, ietverot šajā iesniegumā savu apliecinājumu par to, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu ka valsts valodu, iegūt izglītību un ieaudzinās viņā cieņu pret Latvijas Republiku un uzticību tai. Līdz ar to bērnam, kuram vecāki ir nepilsoņi, ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību, ja vecāki izrāda noteiktu gribu, proti, iesniedz Naturalizācijas pārvaldē iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni. Minētajā gadījumā ir izvērtējama iesnieguma par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni nesniegšanas motivācija.

Atbilstoši Pilsonības likuma 1.panta pirmajai daļai Latvijas pilsonība ir personas noturīga tiesiska saikne ar Latvijas valsti. Līdz ar to ir jāizvērtē iemesli, kāpēc nepilsoņi nevēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā. Jāņem vērā, ka pilsonības iegūšanas intensitātes svārstības ietekmē virkne iekšēju un ārēju faktoru. Kā svarīgākos no tiem var minēt šādus:

Iekšējie faktori:

1) motivācijas trūkums un patriotisma mazināšanās, ko sekmē ekonomiskā un politiskā situācija valstī;

2) diskusijas par iespējamo dubultpilsonības pieļaušanu;

3) diskusijas par pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem.

Ārējie faktori:

1) bezvīzu režīma nepilsoņiem ieviešana ar Šengenas līguma dalībvalstīm;

2) bezvīzu režīma nepilsoņiem ieviešana ar Krievijas Federāciju;

3) Krievijas Federācijas sociālo garantiju priekšrocības.

Vēršu uzmanību uz to, ka pilsonības iegūšanas procesa intensitāte 2009.gadā pieaug, salīdzinot ar 2008.gadu. Tomēr vēlos uzsvērt, ka galvenais ir motivācijas jautājums. Motivācijas trūkums joprojām ir viens no galvenajiem pilsonības iegūšanas procesu kavējošiem faktoriem. Naturalizācijas pārvaldes veikto pilsonības pretendentu aptauju rezultāti rāda, ka katrs ceturtais aptaujātais iepriekš “nav jutis vajadzību iegūt Latvijas pilsonību”. Minētais apliecina, ka tiesību atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem pašu nepilsoņu acīs nav tik būtiskas, lai tas būtu pietiekams stimuls Latvijas pilsonības iegūšanai. Arī iepriekš pieminētais pilsonības iegūšanas procesa intensitātes pieaugums diemžēl apliecina motivācijas faktora nozīmi. Kā liecina Naturalizācijas pārvaldes prakse, pašreizējo ievērojamo iesniegumu skaita pieaugumu lielā mērā izraisa valsts ekonomiskā situācija – saasinoties ekonomiskajai situācijai Latvijā un pieaugot nepieciešamībai izbraukt no valsts darba meklējumos, pieaug arī interese par Latvijas pilsonības iegūšanas iespējām.

Jāņem vērā apstāklis, ka daļa nepilsoņu ir jau naturalizējusies vai ieguva pilsoņa statusu, iesniedzot iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni pirms 2009.gada, savukārt daļa no nepilsoņiem ir sociāli mazaktīva grupa un neizjūt nepieciešamību iegūt Latvijas Republikas Satversmē noteiktās pilsoņu tiesības (vēlēt un tikt ievēlētiem), jo attiecībā uz komerctiesību realizēšanas un sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējām nepilsoņiem normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi.

Arī 2009.gada februārī publiskotajā ASV Valsts departamenta ziņojumā par stāvokli cilvēktiesību jomā pasaulē ir atzīts, ka “Latvija garantējusi visiem nepilsoņiem tiesības naturalizācijas kārtībā iegūt pilsonību. Tomēr paši nepilsoņi neizmanto šo iespēju, aizbildinoties ar iedomātu negodīgumu – prasību iziet naturalizācijas procesu, nevis pilsonības piešķiršanu automātiski”.

 2. Vai Jūs neuzskatāt, ka situācija ap bezpilsonības likvidāciju starp vecāka gada gājuma cilvēkiem (80 iesniegumi 8 mēnešu laikā uz 117200 pašreizējiem nepilsoņiem šajā vecuma grupā) un pēc neatkarības atjaunošanas dzimušajiem (278 jaunpilsoņi no 13 865 pašreizējiem nepilsoņiem vecuma grupā līdz 17 gadiem un 300 2009.gadā dzimušo, kas joprojām ir nepilsoņi) pilnībā diskreditē Latvijas politiku bezpilsonības samazināšanas jomā?

Attiecībā uz Jūsu uzdoto jautājumu informēju, ka atzīšanas kārtībā un reģistrējot pilsoņa statusu, par Latvijas pilsoņiem laika posmā no 1999.gada (kad Naturalizācijas pārvalde sāka pildīt šīs funkcijas) līdz 2009.gada 30.augustam ir kļuvuši 10 937 jaunieši vecumā līdz 17 gadiem. Kopš 1995.gada patstāvīgi naturalizējušies ir vēl 10 764 jaunieši vecumā no 15 līdz 17 gadiem, bet kopā ar vecākiem par Latvijas pilsoņiem kļuvuši 13 785 nepilngadīgi bērni. Tātad kopumā tie ir 35 486 jaunieši. Turklāt saglabājas tendence, ka turpina pieaugt jauniešu skaits, kas reģistrē Latvijas pilsoņa statusu saskaņā ar Pilsonības likuma l.³ punktu (“...personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kuras reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā un apguvušas pilnu mācību kursu latviešu mācībvalodas vispārizglītojošajās skolās...”).

Vēršu uzmanību, ka kopš 2006.gada 21.augusta tie Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušie nepilsoņu un bezvalstnieku bērni, kas sasnieguši 15 gadu vecumu un kuru vecāki nepilsoņi vai bezvalstnieki saskaņā ar Pilsonības likuma 3.¹ panta otro daļu līdz brīdim, kad bērns sasniedz 15 gadu vecumu, nebija iesnieguši iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni, var īstenot savas tiesības iegūt Latvijas pilsonību saskaņā ar Pilsonības likuma 3.¹ panta trešo daļu. Lai nodrošinātu Pilsonības likuma 3.¹ panta trešās daļas izpildi, kā arī lai vienkāršotu atsevišķus procesa jautājumus, tika izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumos Nr.32 “Kārtība, kādā tiek iesniegts un izskatīts iesniegums par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Noteikumi tika papildināti ar normu attiecībā uz iesniegumam pievienojamiem dokumentiem, kas apliecina personas latviešu valodas prasmi, dodot iespēju iesniegt arī IzgIītības satura un eksaminācijas centra izsniegtu sertifikātu, kas apliecina centralizētā latviešu valodas un literatūras eksāmena nokārtošanu atbilstoši valodas prasmes līmenim A, B vai C, tādējādi atbrīvojot no latviešu valodas prasmes papildu pārbaudes Naturalizācijas pārvaldē.

Papildus informēju, ka Naturalizācijas pārvalde visā savā darbības laikā jau ir veikusi ievērojamu darbu dialoga nodrošināšanai ar sabiedrību. Ir sagatavoti, izdoti un izplatīti informatīvie materiāli pilsonības pretendentiem, darbojas interneta mājas lapa, septiņus gadus iestādē darbojas bezmaksas informatīvais tālrunis, regulāri tiek rīkoti informatīvi izglītojošie pasākumi. 2008.gadā Naturalizācijas pārvalde ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu īstenoja plaša mēroga projektu “Pilsonība – mana atbildība, tiesības un iespējas”, kura mērķis bija stiprināt Latvijas Republikas pilsonības prestižu un sekmēt pilsonības iegūšanas procesu, veicinot sabiedrības informētības un izpratnes līmeņa paaugstināšanos par pilsonības jautājumiem. Projekts tika īstenots 45 pašvaldībās ar paaugstinātu nepilsoņu īpatsvaru. Tā ietvaros tika īstenotas vairākas aktivitātes:

1. Sagatavotas un izdotas trīs informatīvās lapas “Latvijas pilsonības iegūšana naturalizācijas kārtībā”, “Pārbaudes pilsonības iegūšanai” un “Latvijas pilsonība bērnam”. Tās bez maksas ir pieejamas visplašākajam interesentu lokam Naturalizācijas pārvaldes reģionālajās nodaļās, kā arī tika izplatītas pašvaldībās, bibliotēkās, sabiedriskajās organizācijās un izglītības iestādēs.

2. Sadarbībā ar Jāņa Anmaņa vadīto Latvijas Bērnu mākslinieciskās fantāzijas akadēmiju noorganizēts patriotiska plakāta skiču konkurss, kā rezultātā tapuši divi plakāti – “Tu esi Latvija” (autore Marta Bergmane, 12 gadi) un “Ar savām saknēm mums debesīs augt” (Jūlija Podskočija, 15 gadi). Plakāti tiek izplatīti izglītības iestādēs, bibliotēkās un pašvaldībās. Noorganizēta līderu skola “Es piedalos! Un tu?” par pilsonības un patriotisma jautājumiem 10.klašu audzēkņiem. Pasākumā piedalījās 42 jaunieši no 22 izglītības iestādēm. Jaunieši tika sagatavoti kā multiplikatori pilsoniskas sabiedrības un sabiedrības integrācijas veicināšanas jautājumos savās administratīvajās teritorijās, īpaši izglītības iestādēs, izglītojot vienaudžus par pilsonības institūta attīstību, kā arī motivējot jauniešus nepilsoņus Latvijas pilsonības iegūšanai.

3. Izvēlētajās pašvaldībās tika noorganizēti 18 informatīvi izglītojošie semināri pašvaldību, bibliotēku, sociālajiem, dzimtsarakstu un bāriņtiesu darbiniekiem, kuros tika sniegta informācija par pilsonības iegūšanas un zaudēšanas jautājumiem. Seminārus apmeklējuši 277 interesenti.

4. Tika veikts 300 pilsonības pretendentiem paredzēto mācību un metodisko līdzekļu dāvinājums mazākumtautību skolu un pagastu bibliotēkām un sabiedriskajām organizācijām.

5. Izveidota ceļojošā izstāde “Pilsonība. Likumu panti un personības”, kas projekta laikā izvietota 67 vietās.

6. Noorganizēts eseju konkurss “Mans Latvijas pilsonis” 10.klašu audzēkņiem. Tika saņemtas 249 esejas no 68 izglītības iestādēm.

Pilsonības iegūšanas procesa intensitāte nav atkarīga tikai no valsts iestāžu darba, – tas ir divpusējs process, kur ļoti svarīga ir arī katra indivīda vēlme un motivācija. Pasaules prakse pierāda, ka pilsonības prestižu galvenokārt ietekmē patriotisms, piederības sajūta un lepnums par savu valsti, kā arī sociālekonomiskā situācija valstī. Paaugstinoties pilsonības prestižam, pieaugs arī iedzīvotāju interese par pilsonības iegūšanu.

Par iemesliem, kāpēc skaitliski nedaudz, salīdzinot ar kopējo nepilsoņu skaitu, personas iegūst pilsonību naturalizējoties vai iesniedzot iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni, ir paskaidrots, atbildot uz Jūsu pirmo jautājumu.

 3. Vai, Jūsuprāt, tiek pildītas tālāk minētās starptautiskās rekomendācijas, kas Latvijai dotas šajā sakarā, un kādi pasākumi nepieciešami šo rekomendāciju izpildei?

Saistībā ar jautājumu par vecāka gada gājuma cilvēku naturalizācijas procedūras atvieglošanu informēju, ka jau pašreiz spēkā esošajos tiesību aktos ir noteikti šādi atvieglojumi:

1) personas, kas sasniegušas 65 gadu vecumu, ir atbrīvotas no latviešu valodas rakstu prasmes pārbaudes;

2) no valodas prasmes pārbaudes un zināšanu pārbaudes atbrīvojami I grupas invalīdi, II grupas invalīdi ar progresējošu psihisko saslimšanu, II grupas un III grupas invalīdi ar abpusējo kurlumu vai kurlmēmumu;

3) no zināšanu pārbaudes atbrīvojami II un III grupas redzes invalīdi;

4) tikai valodas prasmes pārbaudes otro daļu (runas prasmes pārbaudi) kārto II grupas un III grupas invalīdi, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim attiecīgi – kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas), II grupas un III grupas redzes invalīdi;

5) II grupas un III grupas runas invalīdi kārto valodas prasmes pārbaudes pirmo daļu (lasītprasmes, klausīšanās prasmes un rakstītprasmes pārbaudi);

6) II grupas un III grupas dzirdes invalīdi kārto valodas prasmes pārbaudes pirmās daļas lasītprasmes un rakstītprasmes daļu;

7) jāatzīmē, ka Naturalizācijas pārvaldes priekšnieks, ņemot vērā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vai tās struktūrvienības – vispārēja vai specializēta profila veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas izziņu un atzinumu, ir tiesīgs noteikt atvieglotu valodas prasmes pārbaudes un zināšanu pārbaudes kārtību vai atbrīvot no pārbaudes personas, kurām ir piešķirta invaliditāte.

Tādējādi ir ievērota Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Komisijas visaptveroša monitoringa ziņojumu par Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas gatavību dalībai Eiropas Savienībā un 2007.gada 16.maija Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra memoranda Latvijas valdībai norādītais par pārbaužu testu vienkāršošanu invalīdiem un veciem cilvēkiem.

Attiecībā uz ANO Cilvēktiesību komitejas noslēguma ziņojumā CCPR/CO/79/LVA,05/11/2003 un uz Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa rekomendācijā 257 norādīto, proti, padomāt sākotnēji par iespēju automātiski naturalizēt vecus cilvēkus .un personas, kas dzimušas Latvijā, lai no jauna stimulētu naturalizācijas procesu, kas radīs samierināšanas gaisotni ar veciem cilvēkiem informēju, ka Pilsonības likuma 3.¹ pirmā daļa noteic, ka bērns, kurš dzimis Latvija pēc 1991.gada 21.augusta, ir atzīstams par Latvijas pilsoni šā panta otrajā vai trešajā daļā noteiktajā kārtībā, ja viņš atbilst visām šādām prasībām:

1) viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija;

2) viņš nav Latvijā vai kādā citā valstī bijis notiesāts ar brīvības atņemšanu ilgāk nekā uz pieciem gadiem par nozieguma izdarīšanu;

3) viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis.

Pilsonības likuma 3.¹ otrā daļa paredz, ka līdz brīdim, kad bērns sasniedz 15 gadu vecumu, iesniegumu par pilsonības iegūšanu ir tiesīgi iesniegt:

1) abi bērna vecāki, ja viņi ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā un ir bezvalstnieki vai nepilsoņi, kas līdz iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992.gada 1.jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas);

2) bērna māte, ja viņa ir reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā un ir bezvalstniece vai nepilsone, kas līdz iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992.gada 1.jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas), un ja bērna dzimšanas aktā nav ieraksta par bērna tēvu vai tas izdarīts pēc mātes norādījuma;

3) viens no bērna vecākiem, ja viņš ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā un ir bezvalstnieks vai nepilsonis, kas līdz iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992.gada 1.jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas), bet otrs no bērna vecākiem ir miris;

4) bērna adoptētājs, ja viņš ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā un ir bezvalstnieks vai nepilsonis, kas līdz iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992.gada 1.jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgas uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas).

Pilsonības likuma 3.¹ daļas trešā daļa paredz, ja personas, kurām ir tiesības iesniegt iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni, to nav izdarījušas, nepilngadīgajam ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību, sasniedzot 15 gadu vecumu. Norādītās tiesības bērnam, kas ir sasniedzis 15 gadu vecumu, ir jāizmanto līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

Pilsonības likuma 3.¹ panta ceturtā daļa noteic, ka personas, kurām ir tiesības iesniegt iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni, iesniedz to Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un formā, ietverot šajā iesniegumā savu apliecinājumu par to, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu, iegūt izglītību un ieaudzinās viņā cieņu pret Latvijas Republiku un uzticību tai.

Tādējādi Latvijas Republika ir izpildījusi ANO Cilvēktiesību komitejas noslēguma ziņojumā CCPR/C0/79/LVA,05/1112003 un Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa rekomendācijā 257 norādīto attiecībā uz to personu automātisko naturalizāciju, kuras dzimušas Latvijā.

Attiecībā uz Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra ziņojumā par vizīti Latvijā norādīto par nepieciešamību dzimšanas reģistrācijas formā iekļaut prasību vecākiem izteikt savu vēlmi par Latvijas pilsonības piešķiršanu jaundzimušajiem, informēju, ka tiek plānots veikt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai vecākiem, kas vēlas iesniegt iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni, nebūtu jāvēršas papildus Naturalizācijas pārvaldē.

Attiecībā par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2006.gada 17.novembra rezolūcijā 1527 (2006) norādīto, proti, apsvērt automātisku vecu cilvēku naturalizāciju, tāpat kā to cilvēku naturalizāciju, kas šeit ir dzimuši vai devuši ievērojamu ieguldījumu tikko neatkarību ieguvušās Latvijas dibināšanā, informēju, ka Pilsonības likuma 13.pants reglamentē, ka personu, kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, bet kurai nav tiesību naturalizēties šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu, kas tiek publicēts oficiālajā laikrakstā. Uzņemot pilsonībā personu par īpašiem nopelniem Latvijas labā, uz to netiek attiecināti šā likuma 12.panta (izņemot pirmās daļas 7.punktu) noteikumi. Persona, kura vēlas, lai tā tiktu uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, iesniedz Saeimai iesniegumu par uzņemšanu pilsonībā. Iesniegumam pievienojama attiecīgās personas autobiogrāfija un paziņojums, ka nav faktu, kas varētu liecināt, ka uz šo personu būtu attiecināms kāds no šā likuma 11.pantā minētajiem ierobežojumiem. Tādējādi normatīvie akti paredz atvieglotu kārtību, kādā persona, kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, ir tiesīga iegūt pilsonību.

Papildus informēju, ka nevarēšu piedalīties Saeimas sēdē 2009.gada 1.oktobrī plkst. 17:00 un mutvārdos sniegt atbildi uz deputātu jautājumiem, sakarā ar saspringto darba grafiku likumprojekta “Par valsts budžetu 2010.gadam” izstrādes procesā.

Tieslietu ministrs M.Segliņš

Rīgā 2009.gada 30.septembrī