Gundars Bērziņš,

Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim" pirmdien, 14. jūnijā

Turpinot Saeimas frakciju priekšsēdētāju atbildes uz "LV" jautājumiem ("LV" 8., 9., 10. un 15. jūnija numurā)

— Kā vērtējat Saeimas pavasara sesijā paveikto?

— Domāju, ka šī sesija iezīmējās ar to, ka ir bijis ļoti nepietiekams valdības piedāvājums likumdošanas jomā. Savā ziņā tā opozīcijai izrādījās viegla tādēļ, ka, esot mazam likumprojektu skaitam, ir ļoti viegli būt konstruktīviem, līdz ar to neļaut valdības partijām pieņemt absurdus likumus. Protams, ir virkne jautājumu, kas palikuši neatrisināti sakarā ar to, ka, kā jau teicu, nav bijuši attiecīgie piedāvājumi. Manuprāt, nevar paveikto vērtēt kā labu.

Ir vēl vairākas lietas, ko valdībai neizdevās izdarīt, jo bezdarbs valstī ir sasniedzis augstāko līmeni kopš neatkarības atgūšanas, turklāt samazinās nacionālā kopprodukta apjoms. Neizdodas administrēt tos starptautiskos līgumus, kas līdz šim ir īstenoti sekmīgi.

— Kuri pieņemtie likumi, jūsuprāt, ir bijuši svarīgākie un valstij aktuālākie?

— Šobrīd es nevarētu nosaukt nevienu no sesijas laikā pieņemtajiem, kas būtu ļoti būtisks. Vairāki nozīmīgi likumprojekti, piemēram, komerclikums, vēl ir tikai sagatavošanas stadijā. Komerclikums droši vien būs viens no svarīgākajiem, ja to pieņems šī Saeima, jo tas regulētu visu uzņēmējdarbības vidi.

Diemžēl palika nepadarīts darbs pie valsts valodas likuma, jo atsevišķas frakcijas ieņēma gluži destruktīvu nostāju. Turklāt paradoksāli, ka to darīja tieši valdošās koalīcijas partijas. Pateicoties četru frakciju — "Latvijas ceļa", apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", sociāldemokrātu un Jaunās partijas — deputātu rīcībai, divus mēnešus pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa ir bloķēts tik svarīgs likumprojekts. Turklāt man tā īsti nav saprotami iemesli tam. Normāli taču būtu tā — ja reiz viedokļi atšķiras, tad piedāvātie viedokļi tiek salīdzināti un koleģiāli izskatīti, nevis bloķēti destruktīvā veidā. Mani šobrīd pārsteidz šāds pozīcijas destruktīvisms.

— Kādus likumprojektus frakcijas deputāti gatavojas iesniegt vai atbalstīt izskatīšanai Saeimā?

— Ir vairāki likumprojekti, kas jau iesniegti. Ar vienu no tiem tiek mēģināts kaut kā atrisināt privatizācijas sertifikātu jautājumu, izmaksājot kompensācijas politiski represētajām personām, proti, neatstājot šos cilvēkus ķīlnieku lomā privatizācijas procesā. Šobrīd kompensācijas ir izmaksājamas no privatizācijas fonda speciālā budžeta. Tā kā šie ieņēmumi plānojami tikai uz gada beigām, pagaidām valdība vēl nav izmaksājusi nevienu santīmu, izņemot tos 100 tūkstošus latu, kas bija atlikumā no iepriekšējiem gadiem. Cilvēki ir noguruši, gaidot sev pienākošos naudu, turklāt viņi lielākoties ir lielā vecumā. Šobrīd kompensācijas ir izmaksātas tiem, kas dzimuši līdz 1924. gadam. Uzskatām par nepieļaujamu to, ka šie ļaudis tiek padarīti par ķīlniekiem. Bija piedāvājums šo lietu nokārtot ar valsts budžeta līdzekļiem — gan ieņēmumos, gan izdevumos, tādējādi neradot valsts budžetā nekādu deficītu. Diemžēl šis priekšlikums tika noraidīts.