Saeima kā domu kopības un atšķirības apliecinājums

Turpinājums

no 1.lpp.

Gundars Bērziņš,

Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim" pirmdien, 14. jūnijā

Vēl ir sagatavots likumprojekts par bīstamo kravu apdrošināšanu. Arī par grozījumiem likumā par Latvijas televīziju un radio, jo, manuprāt, Radio un televīzijas padome būtu veidojama ne jau tādā veidā kā līdz šim — kā uzraugs pār valsts televīziju un radio, regulējot arī komerciālos televīzijas un radio raidītājus. Vajadzētu nodibināt sabiedriskā kārtā funkcionējošu padomi, kas uzrauga sabiedrisko radio un televīziju un komerciālo radio un televīziju licencēšanu, abas šīs lietas nodalot, lai nenonāktu interešu konfliktā.

Esam iesnieguši vēl apmēram 20 likumprojektus, kas varbūt ir mazāk nozīmīgi.

— Kā prognozējat Saeimas darbu nākamajā — rudens — sesijā?

— Ar tagadējo valdību — tikpat garlaicīgu un vienmuļu kā šo pavasara sesiju, kas vestu valsti uz stagnāciju.

— Vai jūs apmierina Saeimas Prezidija un Kancelejas līdzšinējā darbība un kas tajā būtu pilnveidojams?

— Domāju, ka Saeimā daudz kas ir palicis no padomjlaikiem. Konkrēti varu runāt par zināmajiem tā sauktajiem Jūrmalas numuriem, kuri ir Saeimas lietošanā un par kuriem tiek iztērētas milzīgas naudas summas. Tajos dzīvo Saeimas Prezidija locekļi. Manuprāt, tā ir sen novecojusi padomju sistēmas palieka, no kuras būtu jātiek vaļā.

Manuprāt, Saeimas Prezidijs ir strādājis diezgan inerti, jo neesmu manījis neko jaunu paveiktu.

Attiecībā uz Saeimas Kancelejas piedāvātajiem risinājumiem varbūt nevar izteikt kaut kādas īpaši kritiskas piezīmes, bet nevar teikt arī ko pozitīvu. Domāju, ka Saeimas budžets ir liels un tas tiek tērēts neracionāli, kā jau sacīju, tādām daudzām lietām, kas saistāmas ar padomjlaikiem. Tie milzīgie izdevumi būtu samazināmi pašreizējā kritiskajā valsts budžeta situācijā. Diemžēl Prezidijs šajā ziņā nav neko darījis pietiekami apņēmīgi.

Unikāls ir gadījums, kad Saeimas Kancelejas darbinieks atļāva preses pārstāvjiem apmeklēt Saeimas deputāta dzīvokli bez viņa klātbūtnes. Helēnas Demakovas dzīvoklī tika ielaista televīzijas raidījuma "Nedēļa" filmēšanas grupa, viņai neesot mājās. Uzskatu, to par būtisku valsts institūcijas darbinieku un arī žurnālistu pārkāpumu. Te kaut kas nav kārtībā ar cilvēcisko vērtību apzināšanās sistēmu, jo nav taču pieļaujams, ka kāds dzīvoklis bez tā saimnieka atļaujas vai klātbūtnes tiek patvarīgi apmeklēts.

Līdz ar to, es domāju, Saeimas Prezidijs nav strādājis veiksmīgi.

— Cik auglīgs un konstruktīvs, pēc jūsu domām, ir bijis Frakciju padomes darbs?

— Sākumā bija vienprātīgi panākta frakciju vienošanās, ka Saeimas institūcijās, kas nodarbojas ar starptautiskiem jautājumiem, tiktu ievēlēti to locekļi pēc vienlīdzības jeb proporcionalitātes principa. Tad, kad Frakciju padomes darbs vairāk tika saistīts ar Prezidiju, minētais princips vairs tik veiksmīgi neatspoguļojās. Manuprāt, Frakciju padomē lēmumi jāpieņem saskaņā ar vienprātības principu. Tā, pēc manām domām, ir stādāma pat augstāk par Prezidiju. Ja frakcijas savstarpēji par ko vienojas, tam arī jābūt lēmuma pamatā. Pirms nedēļas es atstāju Prezidija un Frakciju padomes kopīgo sēdi, kad tika spriests un balsots par Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru. Situācija bija tāda, ka Kārtības rullis reglamentē šo procedūru, bet frakcijas, kas pašas trešajā lasījumā bija noraidījušas Valsts prezidenta ievēlēšanas likumprojektu, pēkšņi izdomāja šo kārtību. Par to sēdē bija atsevišķi balsojumi, kuros pret balsoja visi trīs pārstāvji no frakcijām, kam kopā ir 54 balsis. Tomēr lēmums tika pieņemts. Man nav saprotama tāda demokrātija, kur mazākumam ir tiesības noteikt, ko darīt vairākumam. Ar šo savu iejaukšanos Prezidijs ir padarījis par neiespējamu normālu Frakciju padomes darbu. Domāju, ka paši frakciju vadītāji savstarpēji varētu vienoties daudz labāk. Bet pašreiz sakarā ar Prezidija destruktīvo rīcību Frakciju padome nestrādā tā, kā vajadzētu — atšķirībā no septītās Saeimas darba sākumposma.

— Kā vērtējat mūsu parlamenta pozīcijas un opozīcijas pašreizējās attiecības?

— Domāju, tās ir konstruktīvas opozīcijai ir viegli būt konstruktīvai, jo pozīcija ir amorta un gandrīz neko nedara. Pašlaik Saeimā ir spēcīga opozīcija, bet ar to vien nepietiek, lai aizstātu vāju valdību.

— Kāda ir un kādai vajadzētu būt Valsts prezidenta lomai Saeimas darbā?

— Domāju, ka tai vajadzētu būt aktīvākai. Tāpēc, ka Satversme dod Valsts prezidentam iespējas sasaukt ārkārtas sēdes, ierosināt likumprojektus un virzīt uz priekšu dažādas lietas. Līdz šim šīs iespējas nav pilnībā izmantotas, ja neskaita mazāk nozīmīgus likumprojektus, piemēram, par ordeņa piešķiršanu. Nopietni Valsts prezidenta likumprojekti līdz šim nav redzēti. Tas nav pārmetums, jo katram ir savas iespējas, ko var realizēt. Bet Valsts prezidentam ir iespējas aktīvāk nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvām, līdz ar to arī aktīvāk piedaloties Saeimas darbā.

— Vai tuvākā vai tālākā nākotnē varētu mainīties jūsu frakcijas locekļu skaits, deputātiem to atstājot vai tajā iestājoties?

— Mūsu frakcija, manuprāt, ir saliedēta, šobrīd tā ir spēcīgākā un lielākā frakcija Saeimā. Domāju, ka nav iespējama tās deputātu aiziešana. Bet ir virkne citu frakciju deputātu, sevišķi no valdošās koalīcijas, kurus nepavisam neapmierina tā politika, ko realizē šo frakciju vadības, un kuri ir pārrunājuši iespējamības, pēc kurām 2000. gada sākumā mūsu frakcija varētu kļūt lielāka. Es pieļauju šādu situāciju.

— Kas būtu darāms, lai paaugstinātos Saeimas prestižs sabiedrības acīs?

— Būtu paveicami reāli darbi. Sabiedrība gaida sasāpējušu jautājumu risinājumus — gan lauksaimniecības, gan citās jomās. Saeima tomēr nedrīkst būt populistiska, jo tad var iegūt tikai īslaicīgu kaut kādu sabiedrības slāņu atbalstu. Taču pašreizējās politikas ilglaicīgās graujošās sekas kļūst acīmredzamas un tas grauj Saeimas prestižu.

Saeimai laikam gan pastāvīgi jāskaidro pieņemamie lēmumi un aizvien jābūt kontaktā ar sabiedrību. Domāju, ka Saeimas pienākums ir panākt, lai cilvēkiem dzīvot kļūtu vieglāk, kā tas bija Andra Šķēles valdības laikā, kad izdevās no krīzes un stagnācijas nostādīt valsti uz attīstības ceļa. Tas ir Saeimas pamatuzdevums. Diemžēl šobrīd es redzu, ka valdības un valdošās koalīcijas realizētā finansu politika, pret ko mēs kategoriski iebildām, ved uz stagnāciju, un tas, protams, nav nekas labs.

— Kā izveidojušās un turpinās jūsu frakcijas deputātu attiecības ar 7.Saeimas vēlētājiem?

— Acīmredzot ir ļoti grūti pateikt, kas ir bijuši tie vēlētāji, kas balsoja par mūsu partijas sarakstu, jo Saeimas vēlēšanas bija aizklātas. Līdz ar to drīzāk varētu būt runa par attiecībām ar visu sabiedrību, ar visiem pilsoņiem. Grūti ir sadalīt vēlētāju loku, tomēr, tiekoties ar iedzīvotājim, kļūst labi redzams, kas ir mūsu atbalstītāji un kas kritizētāji, kas pērnruden ir balsojuši par citiem.

Mūsu frakcija ir vienīgā, kur katram deputātam ir atvēlēts darbam ar iedzīvotājiem savs rajons. Par katru rajonu ir atbildīgs viens no mūsu deputātiem, bet viens ir rezervē, ja atbildīgais deputāts kāda iemesla dēļ nevar veikt viņam uzticētos pienākumus. Deputātiem jau ir bijušas vairāk simtu tikšanos dažādos Latvijas rajonos. Divas reizes mēnesī deputāts apmeklē savu rajonu, tiekoties vai nu ar iedzīvotājiem, vai ar vietējo presi un radio. Tie mums ir obligātie pienākumi. Parasti šīs tikšanās ir piektdienās. Katrā rajonā mums ir arī deputāta palīgs, kas strādā uz pusslodzi un organizē šo darbu. Jau tūdaļ pēc Saeimas vēlēšanām sākām ļaudīm izskaidrot savas pozīcijas dažādos jautājumos, vienlaikus uzklausot viedokļus par aktuālajām problēmām. Piemēram, par telekomunikāciju tarifiem. Tad arī radās ierosme šo jautājumu nopietni izvirzīt Saeimā. Tajās dienās pats biju Jēkabpils rajonā, un divās stundās divas trešdaļas jautājumu bija saistītas ar telekomunikāciju tarifiem. Līdz ar to kļuva skaidrs, ka tas lielai sabiedrības daļai ir īpaši aktuāls jautājums.

Retāk mēs diemžēl tiekamis ar latgaliešim, jo uz Latgali attāluma dēļ iznāk aizbraukt ne biežāk kā reizi mēnesī. Protams, vasarā, kad cilvēkiem ir atpūtas laiks vai savi neatliekamie lauku darbi, pastāvīga uzmākšanās ar politiku notiek mazākā mērā. Vasaras mēnešos mēs izbraucam uz rajoniem tikai tad, ja speciāli tiekam aicināti.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors