Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Gaidis Bērziņš. Vai nodrošinātā kreditora tiesības ir samērojamas ar likuma mērķi

 Rakstā autors plašāk analizē pašlaik praksē aktuālo problēmjautājumu, vai Maksātnespējas likumā noteiktās nodrošinātā kreditora tiesības fiziskās personas (parādnieka) maksātnespējas procesā ir samērojamas ar likuma mērķi. Tiesību normu piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir to satura precīza noskaidrošana un iztulkošana. Maksātnespējas likumā, piemēram, atšķirībā no Civillikuma vai Civilprocesa likuma, nav tiešas norādes uz likuma iztulkošanas nepieciešamību. Tomēr šādas iztulkošanas loģiskais pamatojums ir atrodams tiesību zinātņu teorijā.

Atsevišķi gadījumi praksē šobrīd liecina, ka fiziskās personas maksātnespējas tiesiskajā regulējumā šī prasība nav pietiekami izprasta un ieviesta. Tādēļ raksta autors vēlas pievērst uzmanību konkrētam problēmjautājumam, kas ir iezīmējies atsevišķos prakses piemēros, – nodrošinātā kreditora fiziskās personas maksātnespējas procesā tiesību samērojamība ar Maksātnespējas likumā noteikto likuma mērķi. Lai radītu pienācīgu priekšstatu par izvirzīto jautājumu, rakstā tiek skaidrota attiecīgo tiesību normu jēga no tiesību normu savstarpējā sakara viedokļa, lai tiesību norma sasniegtu lietderīgu un taisnīgu mērķi.

• Kristīne Jarinovska. Informācijas atklātība kā cilvēka pamatbrīvība (I)

 Daudzos gadījumos, kas saistīti ar informācijas atklātību, rodas pamatoti jautājumi par tajos iesaistīto personu rīcības tiesiskumu un atbilstību starptautiskajām un nacionālajām prasībām, turklāt šie gadījumi apliecina nepieciešamību skaidrot informācijas atklātības, jo sevišķi tās daļas – tiesību uz publiskas informācijas pieejamību –, tiesisko saturu. Ievērojot minēto, ar šo rakstu iesāktās rakstu sērijas mērķis ir ieskicēt informācijas atklātības kā cilvēka pamatbrīvības vēsturisko attīstību un aktuālās tendences.

Publiskas informācijas pieejamība – viens no informācijas atklātības īstenošanai nepieciešamiem elementiem – ieņem nozīmīgu vietu laikmetīgā valstī. Līdz 2008.gada 28.septembrim – Starptautiskajai tiesību zināt dienai – vairāk nekā 80 pasaules valstis bija pieņēmušas normatīvo aktu, kas regulē publiskas informācijas pieejamību, tādējādi ne tikai atzīstot šādas tiesības, bet arī konkretizējot valsts pienākumu publiskas informācijas pieejamības nodrošināšanā. Turklāt ar katru gadu valstu skaits, kas vismaz formāli atzīst publiskas informācijas pieejamību, pieņemot attiecīgo normatīvo aktu, arvien palielinās.

• Andrejs Judins, Gatis Litvins. Policijas kontrole: aktualitātes un perspektīvas

 Šā gada 5.oktobrī notika diskusija, kuras mērķis bija apspriest aktuālus jautājumus, kas saistīti ar Krimināllikumā paredzēto papildsodu – policijas kontroli. Diskusija tika organizēta, lai pievērstu uzmanību grozījumiem Krimināllikumā, kas stājās spēkā 2009.gada 1.jūlijā, kā arī lai veicinātu vienotas prakses veidošanu, piemērojot tiesību normas, kas regulē policijas kontroles piespriešanu, izpildi un aizstāšanu ar brīvības atņemšanu.

“Jurista Vārda” redakcija