Par Latvijas Zinātņu akadēmijas un Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas kopsēdi

Ceturtdien, 15.oktobrī, Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas (EZMA) prezidents Fēlikss Ungers Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas Rudens kopsēdē, pasniedzot Latvijas Valsts prezidentam Valdim Zatleram EZMA aizbildņa diplomu (attēlā pa kreisi); LZA prezidents, EZMA īstenais loceklis Juris Ekmanis un LZA īstenais loceklis, Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis (attēlā pa labi) Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Šā gada 15.oktobrī Pārdaugavā, Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), notika Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas (EZMA) rudens kopsēde, kas tika rīkota sadarbībā gan ar RSU, gan P. Stradiņa medicīnas vēstures muzeju. Sēdes tēma – “Augstākās medicīniskās izglītības un veselības aprūpes politika: izaicinājumi mūsdienu Latvijā”.

Gan LZA, gan RSU nav svešs Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas vārds un tās prezidents Fēlikss Ungers. Profesors F.Ungers ievēlēts par LZA ārzemju locekli 1992.gadā, bet 2003.gada vizītes laikā Latvijā viņš svinīgā atmosfērā Rīgas Domā saņēma Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktora diplomu.

Abas akadēmijas savu saikni stiprinājušas ar līgumu par sadarbību, kas parakstīts 1991.gada jūnijā. Regulāri notiek abu akadēmiju kopīgi rīkotas sanāksmes, zinātniskas konferences. Daudzās aktivitātes šo gadu laikā, kas iesākās ar EZMA atbalstīto Baltijas reģiona valstu kardioķirurgu konferenci Rīgā 1993.gada maijā, ir tuvinājušas Latviju Eiropai. No citas puses – par EZMA īstenajiem locekļiem kopš 1991.gada ievēlēti Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi J.Lielpēters, E.Blūms, J.Stradiņš un U.Viesturs, J.Ekmanis, A.Caune, R.Kondratovičs, M.Kūle, V.Kluša, T.Millers, J.Volkolākovs, I.Knēts, J.Vētra un P.Zvidriņš. Tādējādi EZMA locekļi no Latvijas, ko pēc Zalcburgas akadēmijas tradīcijas dēvē par Latvijas delegāciju, veido tieši vienu simto daļu no Eiropas akadēmijas locekļu kopskaita.

Vairākums EZMA Latvijas locekļu piedalījās 15.oktobra sēdē un kopā ar veselības ministri profesori B.Rozentāli un Austrijas vēstnieci H.Poppelleri un pārējiem sēdes dalībniekiem bija aculiecinieki ceremonijai, kas sekoja mājastēva RSU rektora Jāņa Gardovska, LZA prezidenta Jura Ekmaņa un EZMA prezidenta Fēliksa Ungera atklāšanas uzrunām.

Valsts prezidents Valdis Zatlers saņēma no F.Ungera rokām EZMA aizbildņa diplomu. Prezidents V.Zatlers teica īsu pateicības runu. Līdz ar to mūsu Valsts prezidents piepulcējas Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas pašreizējiem septiņiem aizbildņiem. Tie ir Austrijas Republikas prezidents, Slovākijas prezidents, Spānijas karalis Huans Karloss I, Beļģijas kroņprincis Filips, Luksemburgas lielhercogs, Grieķijas prezidents un Slovēnijas prezidents. Saņemot EZMA aizbildņu titulu, šo Eiropas valstu galvas apliecinājuši savu apņemšanos atbalstīt savas valsts un Eiropas zinātni. Šīs misijas veikšanai piekritis Latvijas prezidents V.Zatlers. Jāatzīmē, ka EZMA aizbildne savas prezidentūras laikā bija Latvijas prezidente V.Vīķe-Freiberga, un pēc prezidentūras beigām viņa ir šīs akadēmijas goda senatore. Savulaik EZMA aizbildņi (pavisam 40) bijuši tādi labi pazīstami politiķi un valstsvīri kā H.Kols, A.Gencs, V.Havels, Ž.Santērs, R.Prodi.

EZMA (Academia Scientiarum et Artium Europaea) dibināta 1990.gada 7.martā Zalcburgā. To izveidoja: kardināls, Dr.theol. Francs Kēnigs, profesors Nikolajs Lobkovičs un profesors Fēlikss Ungers, izcils ķirurgs, sirds pārstādīšanas ķirurģijas pionieris Eiropā. 2009.gadā EZMA locekļu skaits pārsniedz 1300, tostarp 28 Nobela prēmijas laureāti. EZMA locekļi pārstāv 58 pasaules valstis. EZMA formulējusi savu misiju šādi: dot savu ieguldījumu Eiropas vienotības attīstīšanā, veicinot zināšanas, sadarbību un toleranci. Kā vienu no svarīgākajiem notikumiem ar sabiedrisku skanējumu var minēt EZMA izstrādāto Tolerances hartu, kuru EZMA iesniegusi Apvienoto Nāciju Organizācijai. Turklāt EZMA lielu vērību savā darbībā velta veselības aprūpes un medicīnas politikas jautājumiem.

15.oktobra sēdes turpinājumā notika Fēliksa balvas pasniegšana. 2009.gadā lielā Fēliksa balva piešķirta profesoram Jānim Vētram par ieguldījumu modernās augstākās medicīniskās izglītības attīstībā Latvijā pēc neatkarības atgūšanas. Mazās Fēliksa balvas piešķirtas: filozofijas doktoram Raivim Bičevskim par Eiropas un Latvijas filozofiskās domas (18.–20.gs.) mijiedarbības izpēti, tai skaitā par Hāmaņa, Herdera un Heidegera filozofisko uzskatu analīzi, un medicīnas doktoram Arvīdam Irmejam par gūtajiem zinātniskajiem rezultātiem pārmantotā vēža izpētē.

EZMA Eiropas balva un divas veicināšanas balvas papildināja Latvijas zinātnieku apbalvojumu klāstu 2001.gadā. Šīs balvas EZMA sadarbībā ar LZA piešķir reizi trijos gados. Tā kā balvas iedibināja EZMA prezidents profesors F.Ungers, tad kopš pašiem pirmsākumiem šie apbalvojumi tika neoficiāli iedēvēti par lielā Fēliksa balvu un mazajām Fēliksa balvām. Saskaņā ar balvas nolikumu to piešķir par atzīstamiem sasniegumiem humanitāro zinātņu jomās, veselības aprūpes un medicīnas zinātnes un augstākās medicīniskās izglītības jomā. Balvu piešķir personām, kuru darbība radusi pozitīvu atsauksmi Latvijas sabiedrībā, sekmējusi tās izglītošanu, nacionālās identitātes attīstīšanu, veicina tolerantas komunikācijas veidošanu un virzību uz eiropeisku kultūras kopību. Balvas ieguvēji saņem arī naudas prēmiju, kuru nodrošina EZMA.

Svinīgās daļas beigās tika godināts pats profesors F.Ungers. Nākamā gada martā Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmija svinēs savu 20.gadadienu, bet LZA un EZMA sadarbībai ir tikai par vienu gadu mazāks stāžs. Šādā kontekstā LZA kopā ar P.Stradiņa medicīnas vēstures muzeju pasniedza profesoram Fēliksam Ungeram Paula Stradiņa balvu – statueti un diplomu – par Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas izveidošanu un par sniegto atbalstu Latvijas zinātnei. Akadēmiķis Jānis Stradiņš savā laudatio atzīmēja arī to, ka tālajā 1991.gadā EZMA dibinātāju un prezidentu Fēliksu Ungeru uz Latviju atveda viņa dzimtas tālīnas saknes, kas meklējamas Baltijā. Tāpēc Eiropas akadēmijas ģerbonī ir Līvenu dzimtas un Ungernu–Šternbergu dzimtas ģerboņu elementi (lilijas un zvaigznes).

Akadēmiju kopsēdes ziņojumu daļu ievadīja veselības ministres B.Rozentāles uzruna.

Profesors F.Ungers sniedza ziņojumu “Eiropas veselības aprūpes tirgus koncepcija”. Izsakot patiesu gandarījumu, ka mūsu Valsts prezidents un veselības ministre pēc izglītības ir mediķi, viņš pasniedza dokumentu ar šādu nosaukumu Valsts prezidentam un ministrei, uzsverot, ka tāds pagājušā gada nogalē iesniegts ES veselības un patērētāju aizsardzības komisārei A.Vasiliu un EK priekšsēdētāja vietniekam G.Ferhoigenam. Runātājs vairākkārt atkārtoja teikumu, kura autorība piederot EZMA un kas viņa vārdiem, nonākusi dzirdīgās ausīs arī Briselē, proti Health is Wealth (Veselība ir bagātība).

Profesors J.Vētra runāja par medicīniskās un veselības aprūpes speciālistu izgītības politikas pieredzi un perspektīvām Latvijā. Ziņojumu par veselības aprūpes strukturālo reformu izaicinājumiem Latvijā sniedza Ģ.Briģis un D.Mozgis.

Nobeigumā RSU rektors J.Gardovskis aicināja sēdes dalībniekus doties uz jauno un moderno aulu. Tā bija vienreizēja iespēja izbaudīt pianistes Lienes Circenes priekšnesumu šajā vietā.

Ko paņemam līdzi no pasākuma? Abpusēju vēlmi un apņemšanos turpināt sadarbību ar mērķi, kas formulēts jau 1991.gadā: veicināt un nostiprināt draudzīgas attiecības starp akadēmijām, lai veidotu jaunu kultūras un zinātnes integrāciju mūsu Eiropā.

Bet 15.oktobra sēdes kontekstā arī mums jāstrādā pie tā, lai Latvijā ikviens pilnībā izprastu un vienmēr paturētu prātā šos trīs vienkāršos vārdus: veselība ir bagātība.

LZA prezidenta padomniece Dr.geogr. Anita Draveniece