Baltijas asambleja: Par balvām literatūrā, mākslā un zinātnē

16.oktobrī Saeimā vērtējot Baltijas asamblejas (BA) balvas kandidātus, starptautiska žūrija nolēma 2009.gada balvu literatūrā piešķirt Ingai Ābelei par romānu “Paisums”, balvu mākslā – igauņu māksliniekam Marko Mētammam, balvu par sasniegumiem zinātnē – folkloras pētniekam Leonardam Saukam no Lietuvas.

Literatūras, mākslas un zinātnes eksperti žūrijas komisijas sēdē atzina, ka šogad izlemt par balvas ieguvējiem bija īpaši sarežģīti, jo visu kandidātu sasniegumi ir pārsnieguši Baltijas valstu robežas un guvuši starptautisku atzinību. Šogad par laureātiem tika atzīti tie kandidāti, kuri spēj izvirzīt nākotnes vīziju, kas balstīta pagātnes pieredzē.

 “Pēc deviņdesmito gadu intelektuālā uzplūda Inga Ābele no jauna atklāja, ka grāmatas var arī lasīt. Viņas darbi jauniegūto intelektuālismu sapludina ar seno stāstu stāstīšanas mākslu,” uzsvēra žūrijas loceklis Guntis Berelis.

Māksliniekam M.Mētammam balva piešķirta par profesionālajām un veiksmīgajām izstādēm, kā arī sasniegumiem mākslā pēdējos gados. “Šī mākslinieka darbi aicina padomāt par cilvēciskajām vērtībām arī šajā grūtajā laikā, kad mūsu dzīvi lielā mērā nosaka banku aizdevumi. Viņa darbus vislabāk raksturo jautājums – kā tas nākas, ka cilvēka dzīve ir kļuvusi līdzvērtīga bankas aizdevumam mūža garumā?” norādīja žūrijas priekšsēdētāja vietnieks Johanness Sārs no Igaunijas.

Savukārt BA 2009.gada balvu zinātnē saņems Leonards Sauka no Lietuvas par folkloras mantojuma pētījumu “Eglė žalčių karalienė” Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un citās valstīs. Žūrijas locekļi atzina, ka mazu valstu nākotne saistās ar to etnogrāfiju un L.Saukas ieguldījums zinātnē ļaus arī nākamajām paaudzēm labāk izprast pagātni.

Laureātiem balvas tiks pasniegtas BA sesijā, kas notiks Viļņā, Lietuvā, no 26. līdz 28.novembrim. Katras balvas apjoms ir 5000 eiro.

Žūrijas sastāvā bija deviņi literatūras, mākslas un zinātnes eksperti no Igaunijas, Lietuvas un Latvijas.

Līdztekus uzvarētājiem BA balvai šogad bija izvirzīti:

literatūrā:

• dzejnieks un rakstnieks Romualds Granausks par spilgto trīs Baltijas nāciju identitātes portretēšanu un aktīvo dalību kultūras vērtību radīšanas procesā, kā arī stāstiem “Šunys danguje” (2005), “Kenotafas” (2005) un “Rūkas virš slėnių” (2007) (Lietuva),

• dzejniece un rakstniece Ene Mikhelsone par romānu “Katkuhaud” (2007) (Igaunija);

mākslā:

• mākslinieks un tēlnieks Antans Žukausks par pagātnes vērtību atveidošanu tēlotājmākslā, panākot līdzsvaru starp moderno un tradicionālo, kā arī par baltiešu identitātes nešanu pasaulē (Lietuva),

• komponists un profesors Juris Karlsons par sasniegumiem simfoniskajā mūzikā pēdējo trīs gadu laikā (Latvija);

zinātnē:

• Dr.Mārtiņš Boiko ar monogrāfiju “Lietuviešu sutartines un to Baltijas konteksti”, kurā salīdzinātas senās lietuviešu, latviešu un igauņu melodijas (Latvija),

• Gabriele Hogana-Bruna, Uldis Ozoliņš, Meilute Ramoniene, Marts Rannuts un Ina Druviete par monogrāfiju “Language Politics and Practices in the Baltic States” (2009), kas sniedz pārskatu par valodas situāciju, pētot valodas politikas lingvistiskos, politiskos un sociālos rezultātus lokālajā un starptautiskajā līmenī.

Ikgadējā BA balva ir nodibināta 1994.gadā, lai sekmētu literatūras, mākslas un zinātnes attīstību Baltijas valstīs un novērtētu izcilākos sasniegumus minētajās jomās.

BA balvu literatūrā piešķir igauniski, latviski vai lietuviski uzrakstīta romāna, lugas, dzejoļu, stāstu un apcerējumu krājuma vai tamlīdzīga sacerējuma autoram. Darba pirmpublicējumam jābūt izdotam pēdējo triju gadu laikā.

BA balvu mākslā piešķir autoram vai izpildītājam par pēdējos trīs gados radītu mākslas darbu vai darbu ciklu tēlotājmākslā, lietišķajā mākslā, mūzikā, arhitektūrā un teātra mākslā vai kinomākslā. To var piešķirt arī režisoram, solistam, aktierim, baleta māksliniekam vai izpildītājmākslinieku grupai par izcilu māksliniecisku sniegumu pēdējos trīs gados.

Savukārt BA balvu zinātnē piešķir izcila zinātniska darba vai pētījumu sērijas autoram humanitārajās, sociālajās vai dabas zinātnēs, ja darbam ir starptautiska nozīme un ja tas veicina zinātnes attīstību Baltijas reģionā un ir publicēts pēdējos trīs gados.

2008.gada balvu literatūrā saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, dzejnieks un atdzejotājs Knuts Skujenieks par Rakstiem, kas izdoti astoņos sējumos. 2007.gada balvu mākslā saņēma teātra kritiķe Silvija Radzobe par ieguldījumu grāmatas “Teātra režija Baltijā” sagatavošanā. Savukārt 2006.gada balvu literatūrā saņēma rakstniece Nora Ikstena par grāmatu “Nenoteiktā bija”.

Saeimas preses dienests