Eiropas Komisija: Par Eiropas Savienības paplašināšanās procesu

 
Eiropas Komisija 14.oktobrī pieņēma ikgadējo stratēģiju par ES paplašināšanos. Paziņojumā uzsvērts progress, kas Rietumbalkānos un Turcijā panākts ceļā uz integrāciju Eiropā grūtajā gadā, kad valdīja globāla ekonomikas krīze, un norādīti galvenie uzdevumi, kas veicami turpmākajos mēnešos un gados. Ievērojot gūtos panākumus, Komisija nolēma ieteikt sarunu sākšanu ar bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Nozīmīgs solis turpmāk reģionam būs ievērojams progress vīzu režīma liberalizācijā Rietumbalkānu valstīm 2010.gadā.

2009.gads iezīmē Berlīnes mūra krišanas 20.gadadienu un piecus gadus kopš ES paplašināšanās Centrāleiropas un Austrumeiropas virzienā. Izredzes pievienoties ES joprojām nodrošina spēcīgu stimulu politiskām un ekonomiskām reformām un nostiprina mieru un stabilitāti. ES ir stratēģiski ieinteresēta saglabāt šo impulsu, balstoties uz pieņemtiem principiem un nosacījumiem.

ES paplašināšanās process pašlaik norit uz dziļas un plašas ekonomikas lejupslīdes fona, kas ietekmēja gan ES, gan paplašināšanās valstis. Divpusējie strīdi nedrīkst kavēt pievienošanās procesu. Attiecīgajām pusēm tie ir jāatrisina.

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir guvusi nozīmīgus panākumus un būtībā izpildījusi pievienošanās partnerības galvenās prioritātes. Komisija uzskata, ka šī valsts ir pietiekami izpildījusi politiskos kritērijus, kas tika noteikti Eiropadomes sanāksmē Kopenhāgenā 1993.gadā un stabilizācijas un asociācijas procesā, tāpēc nolēma ieteikt pievienošanās sarunu sākšanu.

Iepazīstinot ar paplašināšanās dokumentiem, komisārs paplašināšanās jautājumos Olli Rēns teica: “Paplašināšanās stratēģija, ar kuru iepazīstinām šodien, apliecina mūsu apņēmību nodrošināt Rietumbalkānu valstu un Turcijas nākotni Eiropā. Šajos grūtajos ekonomikas krīzes apstākļos Albānijas un Melnkalnes pieteikumi dalībai uzsver mūsu Savienības pastāvīgo piesaistīšanas spēju un mūsu lomu stabilitātes, drošības un labklājības veicināšanā. Īslandes pieteikums pievieno jaunu dimensiju mūsu paplašināšanās programmai.”

Vīzu režīma atcelšana 2010.gada sākumā dos praktiskas priekšrocības bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Melnkalnes un Serbijas pilsoņiem. Komisija līdz 2010.gada vidum iesniegs priekšlikumus attiecībā uz Albāniju un Bosniju un Hercegovinu, ja šīs valstis būs izpildījušas paredzētos noteikumus.

Attiecībā uz Turciju komisārs O.Rēns sacīja: “Turcija ir apliecinājusi atjaunotus politisko reformu centienus. Tās pievienošanās sarunu panākumi ir atkarīgi no šīs dinamikas, īpaši no pamatbrīvību un tiesiskuma konsolidācijas. Mēs atzinīgi vērtējam nesen notikušo apspriešanu par svarīgu kurdu iniciatīvu, kuras rezultātā, es ceru, tiks veikti konkrēti pasākumi visu turku tiesību nodrošināšanai.

Manī vieš cerības vēsturiskie pasākumi, ko nupat īstenoja Turcija un Armēnija savu attiecību normalizēšanā. Šā procesa rezultātā iespējami drīz būtu jāpanāk pilnīga normalizācija.”

Horvātija ir guvusi labus panākumus pievienošanās sarunās noteikto kritēriju izpildē, un pēc politiskās vienošanās starp Slovēniju un Horvātiju par robežjautājuma risināšanu ir oficiāli atsāktas sarunas. Horvātijai būs jāturpina reformu centieni, īpaši tādās jomās kā tiesu iestāžu un valsts pārvaldes reforma, cīņa pret organizēto noziedzību un mazākumtautību tiesības. Ja Horvātija laikus izpildīs visus atlikušos kritērijus, pievienošanās sarunas varētu tikt pabeigtas nākamajā gadā.

Melnkalne iesniedza pieteikumu dalībai ES 2008.gada decembrī, un pēc Padomes pieprasījuma Komisija pašlaik gatavo atzinumu. Parlamenta vēlēšanas noritēja atbilstoši gandrīz visiem starptautiskajiem standartiem. Joprojām svarīgs uzdevums ir administratīvo spēju nostiprināšana un tiesiskuma konsolidācija.

Aprīlī pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā iesniedza Albānija. Komisija sagatavos savu atzinumu, tiklīdz to pieprasīs Padome. Parlamenta vēlēšanas noritēja atbilstoši lielākajai daļai starptautisko standartu. Joprojām svarīgs uzdevums ir nostiprināt tiesiskumu un valsts iestāžu pareizu darbību.

Bosnijai un Hercegovinai nekavējoties jāpaātrina svarīgākās reformas. Lai nodrošinātu šīs valsts nākotni Eiropā, ir vajadzīgs vienots tās vadītāju skatījums attiecībā uz vispārīgo virzību, politiskā griba izpildīt Eiropas integrācijas prasības un nosacījumus, kas tika izvirzīti Augstā pārstāvja biroja slēgšanai.

Serbija ir apliecinājusi apņēmību tuvināties ES, gūstot panākumus Pagaidu nolīgumā ar ES ietverto noteikumu īstenošanā un sākot svarīgākās reformas. Ņemot vērā bijušās Dienvidslāvijas ilgstošo sadarbību ar Starptautisko kara noziegumu tribunālu, Komisija uzskata, ka ES ir pienācis laiks īstenot Pagaidu nolīgumu. Serbijai ir jāpauž konstruktīvāka attieksme jautājumos, kas saistīti ar Kosovu.

Kosovā tika saglabāta stabilitāte, taču situācija joprojām ir nedroša. Visā Kosovā tika izvērsta un pilnībā darbojas ES tiesiskuma misija EULEX. Kosovai ir jāveic svarīgi uzdevumi, tostarp jānodrošina tiesiskums, jāapkaro korupcija un organizētā noziedzība, jānostiprina administratīvās spējas un jānodrošina serbu un citu mazākumtautību aizsardzība.

Atsevišķā dokumentā Komisija ierosina tuvināt Kosovas pilsoņus ES, tostarp izmantojot dialogu par vīzu jautājumiem, lai liberalizētu vīzu režīmu, tiklīdz būs veiktas vajadzīgās reformas un izpildīti nosacījumi.

Komisija arī ierosina pagarināt pašlaik Kosovai piemērojamā preferenciālā tirdzniecības režīma termiņu (“autonomie tirdzniecības pasākumi”) un, tiklīdz Kosova būs izpildījusi attiecīgās prasības, ierosinās direktīvas sarunām par tirdzniecības nolīgumu.