Ministru kabineta komitejas sēdē: 2009.gada 19.oktobrī

RAPLM: Par vienotu plānu krīzes pārvarēšanai un ekonomiskās izaugsmes atjaunošanai

Ministru kabineta komiteja pirmdien, 19.oktobrī, atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādāto Latvijas Stratēģiskās attīstības plānu 2010.–2013.gadam (LSAP), kas paredz galvenās prioritātes un rīcības virzienus ekonomikas izaugsmes un sociālās drošības veicināšanai, kā arī publiskās pārvaldes efektivitātes uzlabošanai.

“Pēdējā gada laikā ir sagatavoti vairāk nekā 30 plāni un programmas, kas galvenokārt ir vērstas uz starptautiskās finanšu palīdzības saņemšanu. Lai veicinātu ekonomisko aktivitāti un pārvarētu krīzi, nepieciešams vienots plāns un aktīva visu iesaistīto pušu rīcība tā izpildē,” uzsver reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

LSAP, ievērojot Latvijas Nacionālajā attīstības plānā noteikto valsts izaugsmes mērķi – dzīves kvalitāte, nosaka esošajai situācijai aktuālas prioritātes un rīcības virzienus, kā arī to ietvaros sasniedzamos rezultatīvos rādītājus. LSAP izvirzītais virsmērķis ir saglabāt dzīves kvalitāti Latvijas iedzīvotājiem, mērķis – kāpināt valsts konkurētspēju. Plāns definē vidēja termiņa rīcības virzienus trīs prioritāšu ietvaros: ekonomikas izaugsme, sociālā drošība un publiskās pārvaldes efektivitāte un pakalpojumi.

Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, paredzēts sekmēt makroekonomisko stabilitāti un uzņēmējdarbības vides konkurētspēju, izglītības un pētniecības ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, preču un pakalpojumu eksportu un vietējās produkcijas patēriņu Latvijas tirgū, kā arī mazināt sociālekonomiskās attīstības atšķirības starp reģioniem.

Sociālās drošības sekmēšanai plānots nodrošināt sociālo atbalstu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, veselības pakalpojumu pieejamību, kā arī paaugstināt izglītības efektivitāti un kvalitāti. Šīs prioritātes ietvaros paredzēts gādāt par iekšējo drošību, nodrošināt kultūras pakalpojumus un sabiedrības līdzdalību kultūras aktivitātēs, kā arī īstenot pasākumus vides aizsardzībai un klimata pārmaiņu mazināšanai.

Savukārt, lai uzlabotu publiskās pārvaldes efektivitāti un pakalpojumus, plānots izveidot mazu, profesionālu publisko pārvaldi. LSAP paredz īstenot strukturālās reformas ministrijās un to pakļautībā esošās iestādēs, ieviest vienas pieturas aģentūras principu, nodrošinot e-pārvaldes darbību, vienkāršot administratīvās procedūras, mazinot administratīvo slogu iedzīvotājiem un komersantiem, nodrošināt koordinētu valsts attīstības plānošanas procesu publiskajā pārvaldē.

Plāna īstenošanai paredzēts, ka, sagatavojot institūciju darbības stratēģijas nākamajam plānošanas ciklam, tiks ievēroti plānā noteiktie vidējā termiņa rīcības virzieni un sasniedzamie rezultāti. Tāpat plānam būtu jākalpo par pamatu valsts budžeta izstrādē.

Plānā noteiktās prioritātes, rīcības virzieni, uzdevumi, pasākumi un sasniedzamie rezultāti tiks īstenoti, veicot atbildīgo institūciju sagatavotajos attīstības plānošanas dokumentos, piemēram, Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānā, Latvijas ekonomikas atveseļošanas plānā, Sociālās drošības tīkla stratēģijā un citos, un tiesību aktos paredzētās darbības.

Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.–2013.gadam tapis pēc Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas iniciatīvas, un pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā plāns tiks iesniegts komisijai.

Ar izstrādātā plāna projektu iespējams iepazīties Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas mājaslapā www.raplm.gov.lv sadaļā “Aktualitātes”.

RAPLM: Par dotāciju piešķiršanu pašvaldībām infrastruktūras attīstībai

 Pirmdien, 19.oktobrī, Ministru kabineta komiteja atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos noteikumus, kas nosaka dotācijas piešķiršanas kārtību no valsts budžeta finanšu līdzekļiem maksājuma veidā pašvaldību infrastruktūras attīstībai.

Dotācija infrastruktūras attīstībai paredzēta pašvaldības īpašumā esoša infrastruktūras objekta projektēšanai, būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai, kā arī līdzfinansējumam Eiropas Savienības struktūrfondu finansētu pašvaldības infrastruktūras objektu projektēšanai, būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai.

Noteikumi paredz, ka dotāciju pašvaldības varēs izlietot arī nekustamā īpašuma iegādei, ja tas nepieciešams pašvaldības darbības nodrošināšanai un funkciju izpildei, kā arī autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai.

Lai saņemtu valsts budžeta dotāciju, pašvaldība ministrijā iesniedz 2007.gadā pieņemtos lēmumus par novada pašvaldības izveidi, vietējām pašvaldībām apvienojoties, un novada darbības uzsākšanu pēc vietējo pašvaldību vēlēšanām 2009.gadā, vai arī novadā iekļauto vietējo pašvaldību lēmumus par novada izveidi, ja administratīvi teritoriālās reformas rezultātā novads izveidots līdz 2009.gada 31.janvārim.

Par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātajiem noteikumiem 20.oktobrī lēma Ministru kabinets.

RAPLM: Par kārtību teritoriālā iedalījuma un apdzīvoto vietu statusa jautājumu izlemšanai

 Ministru kabineta komiteja pirmdien, 19.oktobrī, atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādāto kārtību, kādā turpmāk sagatavojami un iesniedzami dokumenti teritoriālā iedalījuma un apdzīvoto vietu statusa noteikšanas jautājumu izlemšanai.

Kārtības projekts nosaka arī dokumentus, kuri iesniedzami, lai ierosinātu veikt administratīvi teritoriālā iedalījuma un apdzīvoto vietu statusa jautājuma izlemšanu.

Kārtībā paredzēts tiesiskais regulējums administratīvi teritoriālo izmaiņu veikšanai un apdzīvoto vietu statusa noteikšanai, ņemot vērā valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu pēc šā gada 1.jūlija: republikas pilsētas, novadus un novadu teritoriālās vienības (novada pagastus un novada pilsētas).

Saskaņā ar izstrādāto kārtību pašvaldība ar domes lēmumu varēs ierosināt izdarīt grozījumus administratīvi teritoriālajā iedalījumā, apvienojot pašvaldību administratīvās teritorijas, grozot pašvaldības administratīvās teritorijas robežu vai arī novada teritoriālo vienību pievienojot citas pašvaldības administratīvajai teritorijai. Tāpat administratīvi teritoriālo iedalījumu varēs grozīt, novada pilsētu ieskaitot republikas pilsētas statusā.

Pašvaldība ar domes lēmumu turpmāk varēs arī novada pilsētu ieskaitīt ciemu statusā vai arī ciemu ieskaitīt novada pilsētas statusā.

Lai pašvaldība varētu šādus lēmumus pieņemt, tai jāapzina iedzīvotāju viedoklis, organizējot publisko apspriešanu.

Izstrādātais kārtības projekts vēl jāizskata Ministru kabineta sēdē.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa