Ekonomikas ministrija: Par ekonomisko sadarbību ar Baltkrieviju

14. un 15.oktobrī Liepājā notika Latvijas un Baltkrievijas starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos (SVK) piektā sēde, ko no Latvijas puses vadīja satiksmes ministrs Kaspars Gerhards, no Baltkrievijas puses – ekonomikas ministrs Nikolajs Zaičenko.

Šī bija pirmā starpvaldību komisijas sēde, kas tika organizēta ārpus Rīgas – Liepājā, lai parādītu arī citas ekonomiski aktīvas pilsētas Latvijā. 2008.gadā Latvijas preču un pakalpojumu apgrozījums ar Baltkrieviju sasniedza gandrīz 900 miljonus ASV dolāru

Baltkrievija ir viena no nozīmīgākajām Latvijas ekonomikas un tirdzniecības partnervalstīm – 2008.gadā Latvijas preču un pakalpojumu apgrozījums ar Baltkrieviju sasniedza gandrīz 900 miljonus ASV dolāru, ierindojot Baltkrieviju otrajā vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā ārpus Eiropas Savienības un desmitajā vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū kopumā. 2009.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2008.gada pirmo pusgadu, Latvijas preču eksports un imports uz Baltkrieviju nedaudz samazinājās, savukārt pakalpojumu eksports pieauga par 42,2%, bet imports par 8%.

K.Gerhards, atklājot starpvaldību komisijas sēdi, uzsvēra, ka “Latvijas un Baltkrievijas ekonomisko sadarbību ir būtiski veicināt tieši šobrīd, kad pasaules ekonomikā vērojama lejupslīde un valstis meklē jaunas izaugsmes un sadarbības iespējas saviem uzņēmējiem. Valstis izstrādā dažādus uzņēmējdarbību un ražošanu stimulējošus finanšu instrumentus un programmas, lai sekmētu komersantu sadarbības attīstību, jaunu tirdzniecības partneru atrašanu un eksporta tirgu apgūšanu”.

Savukārt Baltkrievijas ekonomikas ministrs N.Zaičenko bija gandarīts, ka šī Latvijas un Baltkrievijas starpvaldību komisijas sēde notiek ārpus Rīgas, kas ļauj iepazīt arī citas ekonomiski aktīvās Latvijas pilsētas un pārrunāt jaunus sadarbības projektus.

Sēdes sākumā Liepājas pilsētas mērs Uldis Sesks starpvaldību komisijas locekļiem prezentēja Liepāju, raksturojot uzņēmējdarbības aktivitāti pilsētā, rūpniecības attīstību un lielākos uzņēmumus, kultūras, sporta un izglītības sektora piedāvātās iespējas, informēja par plānoto Liepājas ostas rekonstrukciju, kas būtiski ļaus palielināt apkalpoto kravu apjomu, kā arī par lidostas un ostas tālākās attīstības plāniem.

SVK nobeigumā tika parakstīta Vienošanās starp Liepāju un Baltkrievijas pilsētu Gomeļu par sadarbību kopīgu projektu īstenošanā kultūrā un sportā. Lai aktivizētu ekonomisko un tirdzniecības sadarbību, Gomeļā ražoto preču virzīšanu Latvijas tirgū un dibinātu jaunus biznesa kontaktus, tika nolemts rīkot Gomeļas dienas Liepājā, iekļaujot programmā arī uzņēmēju kontaktbiržas organizēšanu.

SVK sēdes laikā Baltkrievijas puse pauda ieinteresētību izmantot Latvijas ostu sniegtos pakalpojumus, lai nodrošinātu savas produkcijas eksportu uz Āziju, Āfriku, Ziemeļameriku un Dienvidameriku. Vienlaikus tika pārrunāta abu valstu uzņēmēju sadarbība rūpniecībā, kopīgu loģistikas centru izveide Latvijā Baltkrievijas lauksaimniecības tehnikai, kā arī Baltkrievijas automobiļu, lauksaimniecības un citu veidu tehnikas eksports uz Latviju, sadarbība starp Rīgas Autoelektroaparātu rūpnīcu un Baltkrievijas “MTZ”.

SVK laikā notika atsevišķa ekspertu tikšanās par abu valstu sadarbību transporta jomā. Latvija ir nozīmīga Baltkrievijas partnere tās eksporta kravu tranzītā. 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, tranzīta jomā ir vērojams pieaugums. Turklāt sekmīgi attīstās nesen uzsāktais kopējais projekts – konteinervilciens “Zubrs”. Kas attiecas uz sadarbību aviācijas jomā, Latvijas puse aicināja uzsākt starp Rīgu un Minsku otro avioreisu dienā, jo tirgus kapacitāte to pieļauj. Puses vienojās, ka nacionālās aviokompānijas izstrādās un iesniegs abu valstu ministriem priekšlikumus attiecībā uz avioreisu skaita palielināšanu.

2004.gadā parakstīta LR Izglītības un zinātnes ministrijas un Baltkrievijas Izglītības ministrijas Vienošanās par sadarbību izglītībā un zinātnē. SVK ietvaros puses apmainījās ar informāciju par uzņemšanas noteikumiem abu valstu augstākajās mācību iestādēs un iegūto kvalifikāciju, kā arī pārrunāja jau uzsākto sadarbības projektu norisi. Abu valstu izglītības un zinātnes nozares pārstāvji vienojās, ka 2010.gadā tiks sākta 6–8 jaunu sadarbības projektu īstenošana zinātnē un inovācijās, kā arī sākta zinātniski pētnieciskā sadarbība, lai ar kopīgiem projektiem piedalītos ES Septītajā ietvarprogrammā. Papildus Latvijas puse izteica interesi attīstīt sadarbību ar Baltkrievijas Nacionālo Tehnisko universitāti un zinātniski pētnieciskajām organizācijām jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādē Latvijas uzņēmējiem. SVK 5.sēdes laikā tika parakstīts Protokols starp Baltkrievijas Valsts zinātnes un tehnoloģiju komiteju un Izglītības un zinātnes ministriju par panākto vienošanos izpildi.

Enerģētikas jomā tika pārrunāts elektroenerģijas piegāžu jautājums, t.sk. Latvijas elektroenerģijas eksports uz Baltkrieviju palu laikā, elektrības starpsavienojumu attīstība, kā arī tika nolemts aktivizēt pieredzes apmaiņu atjaunojamo energoresursu plašākā izmantošanā.

SVK ietvaros tika pārrunāta arī abu valstu līdzšinējā un turpmākā sadarbība standartizācijas un atbilstības novērtēšanas jomā. Puses vienojās par trīspusēja Latvijas–Baltkrievijas–Vācijas semināra rīkošanu par Eirokodeksa piemērošanu celtniecības konstrukciju projektēšanā, Eiropas standartu lietošanu celtniecības materiālu ražošanā un ēku energoefektivitātes palielināšanu. Sēdes nobeigumā tika parakstīts Sadarbības protokols starp Baltkrievijas valsts standartizācijas komiteju un Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālo diagnostikas centru.

Lai sekmētu abu valstu sadarbību tūrismā, Latvijas puse informēja, ka šā gada beigās tiks izstrādāta Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūras elektroniskā avīze krievu valodā par aktuālajiem notikumiem tūrisma nozarē Latvijā, kas būs nozīmīgs instruments informācijas apmaiņā starp partneriem Latvijā un Baltkrievijā. Vienlaikus Baltkrievijas kolēģi tika aicināti piedalīties galvenajā tūrisma izstādē “Balttour 2010”, kas notiks Rīgā no 5. līdz 7.februārim. Tālākas sadarbības aktivizēšanai puses vienojās organizēt tūrisma operatoru vizītes un veicināt jaunu tūrisma produktu izstrādi atbilstoši abu valstu tūristu interesēm.

Lai sekmētu Latvijas un Baltkrievijas sadarbību Daugavas upes izmantošanai transportā, SVK tika nolemts veidot darba grupu ar mērķi padziļināti izpētīt Daugavas baseina ilgtermiņa attīstības, kā arī reģionālās infrastruktūras attīstīšanas iespējas.

SVK ietvaros tika pārrunāta arī Baltkrievijas, Krievijas un Kazahstānas Muitas savienības izveide no 2010.gada 1.janvāra un kā tas ietekmēs Latvijas–Baltkrievijas savstarpējo tirdzniecību. Baltkrievijas puse informēja, ka šī sadarbība tiks veidota, ievērojot visus starptautiskās tirdzniecības un Pasaules tirdzniecības organizācijas principus un noteikumus. Ekonomikas ministrija pauda cerību, ka šīs Muitas savienības izveide nekavēs iesaistīto valstu iestāšanās procesu Pasaules tirdzniecības organizācijā un arī neatstās negatīvu iespaidu uz Latvijas–Baltkrievijas ekonomisko sadarbību.

Latvijas puse SVK sēdē īpašu uzmanību pievērsa pašreiz pastāvošajiem ierobežojumiem, kas apgrūtina abu valstu preču un pakalpojumu tirdzniecību, t.sk. augsto ievedmuitas tarifu lauksaimniecības precēm un cementam, kā arī telekomunikāciju datu pārraides augsto maksu.

SVK ietvaros Baltkrievijas ekonomikas ministrs N.Zaičenko, satiksmes ministrs K.Gerhards, Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Balkrievijā M.Mora, Baltkrievijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā A.Gerasimenko iepazinās ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas, Liepājas ostas un lielākā pilsētas uzņēmuma “Liepājas metalurgs” darbību un pārrunāja potenciālās sadarbības iespējas, kā arī tikās ar Liepājas mēru U.Sesku un Liepājas uzņēmējiem. SVK Baltkrievijas puses izglītības jomas pārstāvji apmeklēja arī Liepājas Universitāti.

Beidzot vizīti, Baltkrievijas ekonomikas ministrs N.Zaičenko, Latvijas un Baltkrievijas Ekonomiskās sadarbības padomes līdzpriekšsēdētāji K.Lipmans un J.Čizs, kā arī satiksmes ministrs K.Gerhards tikās ar Latvijas Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un ekonomikas ministru Arti Kamparu.

Paralēli SVK piektajai sēdei notika arī Latvijas–Baltkrievijas Ekonomiskās sadarbības padomes sēde, ko no Latvijas puses vadīja tās līdzpriekšsēdētājs Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents K.Lipmans un no Baltkrievijas puses – SIA “Traipl” ģenerāldirektors J.Čizs. K.Lipmans uzsvēra, ka sēdes mērķis ir abu valstu uzņēmējiem sniegt iespēju pārrunāt tieši biznesam aktuālus sadarbības jautājumus un rast abām pusēm pieņemamākos risinājumus. Vienlaikus tika norādīts, ka Latvijas–Baltkrievijas biznesa attīstību sekmētu aviosatiksmes tālāka attīstība, palielinot tiešo avioreisu skaitu. J.Čizs bija gandarīts par jau izveidojušos abu valstu sadarbību ne tikai ekonomikā, bet arī kultūrā un sportā.

Nākamā Latvijas–Baltkrievijas starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos (SVK) sēde plānota 2010.gada ceturtajā ceturksnī Baltkrievijā.

Papildu informācija par ekonomisko sadarbību

Līdz ar Latvijas iestāšanos ES Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgums par tirdznieciskās un ekonomiskās sadarbības principiem, kas paredzēja vislielākās labvēlības režīmu savstarpējā tirdzniecībā, tika denonsēts (atcelts), 2004.gada 21.aprīlī tika parakstīts un 2004.gada 12.jūlijā stājās spēkā jaunais Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības līgums, un pirmā starpvaldību komisijas sēde norisinājās Rīgā 2005.gada novembrī.

2008.gada novembrī Baltkrievijas Republikas premjera S.Sidorska vizītes Latvijā laikā tika parakstīs Līgums starp Latvijas Ekonomikas ministriju un Baltkrievijas Nacionālo statistikas komiteju par sadarbību statistikā un Vienošanās starp Latvijas Ekonomikas ministrijas Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūru un Baltkrievijas Standartizācijas valsts komiteju par sadarbību ēku energoefektivitātes jomā.

Savukārt 2009.gada februārī Minskā tika parakstīts abu valdību memorands par sadarbību enerģētikā.

2008.gadā Latvijas preču un pakalpojumu apgrozījums ar Baltkrieviju sasniedza 865,9 miljonus ASV dolāru, ierindojot Baltkrieviju otrajā vietā starp Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem ārpus Eiropas Savienības un desmitajā vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū kopumā. Latvijas preču eksports uz Baltkrieviju bija 204,6 miljoni dolāru, bet imports – 526,4 miljoni dolāru. Latvijas pakalpojumu eksports uz Baltkrieviju sasniedza 100 miljonus dolāru, savukārt imports – 34,8 miljonus dolāru. Savukārt 2009.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2008.gada pirmo pusgadu, Latvijas preču eksports uz Baltkrieviju samazinājās par 8,4%, bet imports par 48,6%. Pakalpojumu eksports 2009.gada pirmajos sešos mēnešos pieauga par 42,2%, bet imports – par 8%.

Galvenās Latvijas eksporta preces uz Baltkrieviju ir mašīnas, mehānismi, elektroiekārtas, transporta līdzekļi, ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi. Savukārt no Baltkrievijas ieved minerālos produktus (kurināmais, nafta un tās produkti), metālus un to izstrādājumus, ķīmiskās rūpniecības un saskarnozares produkciju, tekstilmateriālus un tekstilizstrādājumus, kā arī koksni un tās izstrādājumus.

Pēc Latvijas Bankas statistikas datiem, Baltkrievijas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā 2009.gada pirmajā pusgadā sastādīja 15,3 miljonus dolāru, kas Baltkrieviju ierindoja 32.vietā. Saskaņā ar “Lursoft” datiem 2009.gadā Latvijā darbojas 362 uzņēmumi ar Baltkrievijas kapitālu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa