"Somija vienmēr ir atbalstījusi un atbalsta Latviju"

Ministru prezidents Vilis Krištopans preses konferencē vakar pēc vizītes Somijā un Ungārijā

Vispirms Ministru prezidents rezumēja savu 8. jūnija darba vizīti Helsinkos:

— Somijā es ierados pēc Pāvo Liponena ielūguma.

Pēc mūsu sarunas es nonācu pie vairākiem secinājumiem. Pirmais — Somija vienmēr ir atbalstījusi un joprojām atbalsta Latvijas centienus uzsākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Šajā sakarā Liponena kungs atzina mūsu progresu, to, ka Latvija no otrās grupas kandidātvalstīm ir vislabākā.

Man bija interesanti uzzināt, kādi būs Somijas svarīgākie mērķi tās prezidentūras laikā Eiropas Savienībā šā gada otrajā pusē. Kā atzina Pāvo Liponens, svarīgākais šajā laikā būs Eiropas Savienības paplašināšana un darbs pie tās turpināšanas.

Savas prezidentūras laikā Somija gatavos arī priekšlikumus Eiropas Savienības institucionālajai reformai. Turklāt, kā vairākkārt atzina P.Liponens, šo reformu gaitā ir jāpanāk, lai visām kandidātvalstīm tiktu radītas vienādas iespējas.

Uz manu jautājumu, kā Eiropas Savienības paplašināšanu ietekmēs Kosovas krīze, Somijas premjerministrs atbildēja, ka tā ne tikai nebremzēs paplašināšanos, bet, tieši otrādi, tas būs stimuls lielākas vienotas Eiropas telpas veidošanai, lai Eiropas Savienība kļūtu par drošības un stabilitātes garantu kontinentā.

Pēc tam Ministru prezidents Vilis Krištopans atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Kā Somijas amatpersonas vērtē Latvijas veiktos pasākumus cūkgaļas tirgus aizsardzībai?

V.Krištopans: — Gan Somijas premjers, gan ārējās tirdzniecības ministrs man uzdeva jautājumus šai sakarā. Es viņiem atbildēju, ka mēs esam centušies ievērot procedūru. Sarunas ar Eiropas Komisiju, Poliju un mūsu kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu parādīs, vai mūsu pieņemtie lēmumi ir pareizi vai ne.

Pats personiski es vienmēr esmu uzskatījis, ka šādi protekcionistiski lēmumi nedod cerēto rezultātu. Bet laiks rādīs.

— Vai jūs runājāt arī par Ziemeļu dimensijas projektu?

V.Krištopans: — Mēs tam mazliet pieskārāmies. Šeit es gribētu uzsvērt, ka Ziemeļu dimensija nav tikai Somijas projekts. Plašākā politiskā skatījumā tā ir nākotnes Eiropas Savienības šī reģiona ideja jeb ideoloģija. Tas nozīmē, ka arī Latvija atbalsta šo projektu. Un Latvija šajā projektā piedāvā iekļaut arī gāzes un naftas cauruļvadu sistēmas, arī kopējo enerģētikas loku. Šis projekts Ziemeļaustrumeiropai, manuprāt, nozīmē attīstību.

Es vēlreiz gribu uzsvērt to, ka mums ar Somiju, tāpat kā līdz šim, ir lieliskas divpusējās attiecības. Mēs augstu vērtējam Somijas palīdzību — robežsargu apmācībā un citās jomās, mūsu savstarpējais eksports un imports pieaug, palielinās arī somu investoru ieguldījumi Latvijā. Tādēļ kopumā mūsu saruna bija ļoti draudzīga,un, manuprāt, arī mums ar Liponena kungu — šī bija jau mūsu otrā tikšanās — ir izveidojušās labas attiecības.

Es uzaicināju Liponena kungu apciemot Latviju. Kā jūs zināt, 8. augustā ir paredzēta hokeja spēle ar Somijas un Latvijas hokeja un popzvaigžņu piedalīšanos. Arī es varbūt piedalīšos šajā spēlē. Uz manu ielūgumu Liponena kungs atbildēja, ka atbrauktu labprāt, bet, iespējams, ka laikā, kad Somija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā, viņš būs ļoti aizņemts. Tomēr viņš neatteica pilnīgi, un es ceru, ka Somijas premjers Latvijā tomēr ieradīsies.

— Vai jums bija sarunas arī par somu uzņēmēju investīciju likteni "Lattelekom"?

V.Krištopans: — Es iepazinos ar uzņēmuma "Sonera" darbību, struktūru un attīstību.

Vienīgais jaunums šai sakarā ir tas, ka es esmu uzdevis ekonomikas ministrei personīgi sekot sarunām starp Latvijas valdību un "Tilts Communication" par "Lattelekom" jumta līguma laušanu.

Sarunās ar somu pusi es paziņoju, ka mēs turēsimies pie mūsu sektorpolitikas, ko atzina arī "Soneras" pārstāvji.

Pašlaik ir runa tikai un vienīgi par biznesa darījumu — cik vienai un otrai pusei maksās šī jumta līguma likvidēšana. Šeit ir jāpanāk vienošanās.

"Soneras" pārstāvji atbalstīja arī manu viedokli par to, ka visu šo darbību rezultātā "Lattelekom" ir jākļūst par publisku akciju sabiedrību un šī uzņēmuma akcijas ir jātirgo biržā.

Latvijas Fondu biržas niecīgais apgrozījums ir nevis tādēļ, ka ir tāda vai cita valdība un nevis tādēļ, ka Krievijā ir krīze, bet tādēļ, ka tur tiek tirgots ļoti maz tādu uzņēmumu akciju, kas būtu pievilcīgi investoriem. To es stāstu jau otro gadu, taču diemžēl dzirdīgas ausis vēl neesmu atradis.

Ko nozīmē investoriem pievilcīgs uzņēmums? Tas ir uzņēmums, kura vadība strādā tā, lai peļņa zināmā apjomā dividenžu formā atgrieztos pie investoriem. Jo jebkurš investors, ieguldot latu, rēķina, ko šis lats viņam nesīs pēc gada.

Bet mums ir tādi uzņēmumi, kā, piemēram, "Latvijas balzams", kura valstij piederošās akcijas mums vēl joprojām nav izdevies pārdot. Rodas jautājums — kāpēc? Tādēļ, ka stratēģiskais investors ne vienmēr ir vajadzīgs.

Arī Ungārijas premjers bija ar mani līdzīgās domās, un Ungārijā ir kapitalizētākā fondu birža Austrumeiropā. Ungārijas premjers atzina, ka tad, ja mēs vēlamies, lai mūsu birža attīstās un mūsu privatizācijas procesā nebūtu iespējama korupcija, mums ir tikai viena izeja — uzņēmumu publiska izsole. Jebkura pretendentu atlase, stratēģisko investoru izvēle nes līdzi korupciju.

Tādēļ es kā valdības vadītājs uzsveru, ka tikai publiskais piedāvājums ir pareizākā privatizācijas forma.

— Gan pēc vizītes Ungārijā, gan pēc šī vizītes jūs uzsvērāt, ka mūsu attiecības ar šīm valstīm ir ļoti labas un mūsu pozīcijas ceļā uz Eiropas Savienību ir nostiprinājušās. Vai jūs ticat, ka Latvija līdz šī gada beigām varētu tikt uzaicināta uz sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā?

V. Krištopans: — Mums ir jāturpina tas, ko mēs jau darām. 1. jūlijā tiks iesniegts kārtējais progresa ziņojums. Šodien Ministru kabinets izskata Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā. Darbojas Krasta kunga vadītā Eiropas integrācijas padome, interneta pieslēgumā tika prezentēta mūsu integrācijas programma, kuru varēs izlasīt katrs.

— Šodien beidzas pieteikumu iesniegšanas termiņš uz "Latvjas kuģniecības" privatizāciju. Ko jūs darīsit, ja neviens nebūs pieteicies?

V. Krištopans: — Mēs nekavējoties pieprasīsim, lai Privatizācijas aģentūra izstrādā jaunus privatizācijas noteikumus.

Dina Gailīte, "LV" Saeimas un valdības lietu redaktore