Vides ministrija: Par energoefektivitātes paaugstināšanu pašvaldību ēkās

20.oktobrī Vides ministrijā notika preses konference par rezultātiem Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātajā konkursā “Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās”.

Kā informēja vides ministrs Raimonds Vējonis, konkurss “Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās” tika izsludināts jūlijā un tā mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, samazinot siltumenerģijas patēriņu pašvaldību sabiedriskajās ēkās un ēkās, kas nepieciešamas pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai. Šajā konkursā pieejamais Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējums ir 17 570 000 latu.

Pavisam tika saņemti 69 projektu iesniegumi 253 ēku energoefektivitātes uzlabošanai ar kopējo pieprasīto Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējumu 29,82 miljoni latu. Katrs iesniedzējs varēja iesniegt ne vairāk kā divus projektu iesniegumus.

Klimata politikas un tehnoloģiju departamenta direktors Valdis Bisters informēja, ka šis konkurss no citiem atšķiras ar to, ka finansējuma saņēmējs pēc projekta realizācijas būs atbildīgs par projekta iesniegumā un projekta līgumā noteikto rezultātu (siltumenerģijas patēriņa samazinājums un CO₂ emisiju samazinājums) sasniegšanu. Katrā ēkā pēc projekta īstenošanas siltumenerģijas patēriņa samazinājums gadā attiecībā pret vidējo patēriņu laikposmā no 2006. līdz 2008.gadam nedrīkst būt mazāks par 25%, savukārt CO₂ emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs (CO₂ emisiju samazinājums attiecībā pret projektam pieprasīto Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējumu) nedrīkst būt mazāks par 0,25 kgCO₂/Ls gadā. Pašvaldībām katru gadu būs jāiesniedz Vides ministrijai projekta rezultātu monitorings. Pēc atkārtotu neatbilstību plānotajam CO₂ emisiju samazinājumam gadā konstatācijas finansējuma saņēmējam izmaksātais Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējums būs jāatmaksā.

Galvenās problēmas, ar kurām saskārās projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, bija atšķirīga projektu iesniedzēju pieeja projekta iesnieguma aizpildīšanā un nepilnīga iesniegtā projekta dokumentācija: daļa projektu iesniedzēju nebija pievienojuši visus nepieciešamos dokumentus (piemēram, būvdarbu tāmi vai tehnisko dokumentāciju) vai arī iesniegtā dokumentācija nebija atbilstoša Vispārīgajiem būvnoteikumiem vai konkursa nolikumam. Problēmas atsevišķos gadījumos radīja arī nekvalitatīvi veikti energoauditi, jo normatīvajos aktos nav paredzēta vienota energoaudita pārskata forma, kā arī energoauditu var veikt personas, kurām ir būvprakses sertifikāts ēku konstrukciju projektēšanas jomā, taču var nebūt energoauditora sertifikāts. Projektētājiem un būvvaldēm nav skaidras izpratnes par vienkāršoto renovāciju, piemēram, kāda ir nepieciešamā dokumentācija ēkas fasādes vienkāršotas renovācijas apliecinājuma kartes sagatavošanai un akceptēšanai. Jāatzīmē, ka atbildīgā institūcija par būvniecības un enerģētikas politikas īstenošanu ir Ekonomikas ministrija.

Rezultātā projektu iesniegumu vērtēšanas komisija kā kvalitatīvus un konkursam atbilstošus novērtēja 56 projektus ar 222 ēkām par kopējo Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējuma summu 26,1 miljons latu. Tā kā konkursa ietvaros pieejamais Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējums ir 17,57 miljoni latu, tad jau no rītdienas tiks gatavoti un slēgti līgumi ar 35 pašvaldībām, kurām ir pieejams finansējums (pašvaldību sarakstu skatīt pielikumā).

“Tomēr labā ziņa ir tā, ka atlikušie projekti, kas atzīti par kvalitatīviem un konkursam atbilstošiem, lai gan nesaņems finansējumu no šā konkursa, tomēr nepaliks bez finansējuma. Vides ministrija pašreiz ved sarunas par jaunu noteiktā daudzuma vienību pārdošanu, lai iegūtu naudu šo projektu finansēšanai,” uzsvēra Raimonds Vējonis.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa