Saeimas 2009. gada 15. oktobra sēdes stenogramma (sākums)

 
 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 15.oktobra sēdi.

Pirms sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamām izmaiņām tajā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut nodošanai komisijām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru kabinets ir iesniedzis lūgumu iekļaut sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Jaundžeikara, Bērziņa, Pētersones, Dukšinska, Aizbalta, Mackeviča, Feldmanes, Šleseres, Štokenberga un Baštika – sagatavoto pieprasījumu iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei “Par Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšanas pamatotību”. Pieprasījums ir saņemts laikā, tātad tas ir iekļauts sēdes darba kārtības sadaļā “Deputātu pieprasījumi”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pieprasījumu ar lūgumu izskatīt sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” likumprojektu “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu izslēgt no darba kārtības 21.punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” otrajam lasījumam. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izslēgt no darba kārtības 22.punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu sēdes darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr.1458/Lp9) 2.lasījumam līdz 2009.gada 26.oktobrim”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova un Sokolovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apsardzes drošības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”. Runāt “par” pieteicies deputāts Buzajevs. Lūdzu!

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Ierobežojums Latvijas nepilsoņiem saņemt pirmās kategorijas speciālo atļauju apsardzes darbības veikšanai nav samērīgs ar sabiedrisko drošību kā leģitīmu mērķi un līdz ar to būtu pārskatāms. Tas ir ne PCTVL, bet Latvijas tiesībsarga viedoklis, kas bija pausts 30.septembrī atzinumā pārbaudes lietā par Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību. Savukārt pārbaude tika uzsākta pēc mūsu frakcijas ierosinājuma tieši pirms diviem gadiem – 2007.gada 15.oktobrī. Šis datums – 15.oktobris – nav iekļauts oficiāli atzīmējamo datumu sarakstā, bet ir ļoti pazīstams vismaz Latvijas minoritāšu vidē. Mēs to saucam par nepilsoņu dienu, jo tieši pirms 18 gadiem Latvijas Augstākā padome tika pieņēmusi lēmumu par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem un līdz ar to atņēma politiskās tiesības apmēram vienai trešdaļai savu vēlētāju.

Tiesībsargs, pamatojoties uz šo 15.oktobra vēstuli, ierosināja pārbaudes lietu, kuras ietvaros veselu gadu tika apkopota dažādu par konkrētajiem ierobežojumiem atbildīgo valsts iestāžu paskaidrojumi šajā sakarā.

30.septembrī šajā pārbaudes lietā tika publicēts 30 lapaspušu biezs atzinums, kurā tiesībsargs atzina, ka septiņas no astoņdesmit tiesību atšķirībām ir neproporcionālas un tās ir jāatceļ. Apspriežamās nepilsoņu tiesības saņemt atļauju apsardzes darbības veikšanai tika minētas atzinumā kā pirmās.

Gada laikā PCTVL vairākkārt mēģināja panākt, lai valdošā koalīcija vai pats tiesībsargs iniciē attiecīgo atšķirību atcelšanu, arī vēršoties pie Pilsonības likuma izpildes komisijas un Saeimas priekšsēdētāja. Beigu beigās PCTVL pati sagatavoja un iesniedza septiņus likumprojektus, to skaitā arī likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”.

PCTVL neprasa neko vairāk par to, ko ir vēlējies tiesībsargs, un likumprojekta anotācijā plaši tiek citēts Latvijas galvenais cilvēktiesību aizstāvis. Tāpat anotācijā ir atsauce uz tiesībsarga vēstuli Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurā tiesībsargs uzskata, ka valsts galvenais uzdevums ir nevis ierobežojumu atcelšana nepilsoņiem, bet nepilsoņu skaita samazināšana.

Likumprojekta anotācijā, balstoties uz 2009.gada pirmā pusgada datiem, ir arī raksturota šī galvenā mērķa izpilde: nepilsoņu skaits šajā laikā ir samazinājies par apmēram 7000 cilvēkiem jeb par 2 procentiem. Tajā skaitā 62 procenti no nepilsoņu skaita ir samazinājums uz mirstības rēķina, aptuveni 22 procenti – iegūstot Latvijas Republikas pilsonību un 17 – emigrējot vai iegūstot citas valsts pilsonību. Vecākā gadagājuma cilvēku naturalizācijas tempi ir tādi, ka, lai visi viņi iegūtu Latvijas pilsonību, būtu jāpaiet tūkstoš gadiem. Valdošās koalīcijas lēmums, kas tika pieņemts aizvakar, – vispār likvidēt Naturalizācijas pārvaldi – acīmredzami ir no tās pašas operas.

Šā gada 6.oktobrī likumprojekts ir izskatīts un apstiprināts Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomē, kura apvieno 50 mazākumtautību organizācijas. PCTVL un visu mazākumtautību sabiedrība aicina Saeimu negaidīt vēl tūkstoš gadu un samazināt atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem jau šodien – kaut vai tādā apjomā, kuram var piekrist tiesībsargs.

Aicinu balsot “par” likumprojekta nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova un Sokolovska iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 58, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova un Sokolovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi Detektīvdarbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”. Runāt “par” pieteicies deputāts Jakovs Pliners. Lūdzu!

J.Pliners (PCTVL frakcija)

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Šobrīd Detektīvdarbības likuma 4.panta 1.punkts skan sekojoši: detektīvsabiedrības vadītājs un ikviena persona, kas ieņem amatu detektīvsabiedrības pārvaldes institūcijās, ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš nav sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kuram nav konstatēta psihiska slimība vai atkarība no alkohola, narkotiskām, psihotropām vai toksiskām vielām.

Mēs redzam šeit divas nepilsoņu tiesību ierobežojuma īpatnības.

Pirmkārt, šis ierobežojums ir starp 17 pārējiem, kuri paredz, ka salīdzinājumā ar Latvijas nepilsoņiem kāda konkrēta priekšrocība tiek dota ne tikai Latvijas pilsoņiem, bet arī ārvalstniekiem – Eiropas Savienības pilsoņiem. Derētu atzīmēt, ka nav zināms neviens gadījums, kad kāda no privilēģijām saskaņā ar kārtējo regulu vai direktīvu būtu kļuvusi pieejama arī Latvijas nepilsoņiem.

Otrkārt, šis ierobežojums ir starp tiem 25, kuru raksturs tīšuprāt aizvaino Latvijas nepilsoņus, jo līdzās nepilsoņiem kādas konkrētas tiesības tiek atņemtas alkoholiķiem, narkomāniem, psihiski slimajiem, teroristiem un naidīgu organizāciju biedriem, kuri ir Latvijas pilsoņi.

Turpmāk es īsi izklāstīšu oficiālo Latvijas tiesībsarga viedokli attiecībā uz minēto ierobežojumu.

Pirmkārt. Detektīvdarbības mērķis ir personu tiesību aizsardzība. Ņemot vērā to, ka pilsonības kritērijs likumā ir paredzēts noteiktām personām, kas ieņem amatu pārvaldes institūcijās, jāizvērtē tās šīm personām piešķirtās tiesības, kuru prettiesiskas izmantošanas rezultātā var tikt apdraudēta sabiedriskā drošība. Svarīgi atzīmēt arī to, ka tajā pašā tiesību normā līdztekus pilsonības kritērijam licences saņemšanai ir izvirzīta arī cita leģitīmā mērķa sasniegšanai būtiska prasība, proti, ka attiecīgā persona nav sodīta, un tā tālāk.

Otrkārt. Detektīvsabiedrības piedāvātie pakalpojumi nav saistīti ar darbībām ar šaujamieročiem.

Treškārt. Jāuzsver, ka likumā ir noteikts tiesisks regulējums par aizliegumu izsniegt licenci tām detektīvsabiedrībām, kuru pārvaldes institūcijās amatus ieņem personas, par kurām Valsts policijas vai valsts drošības iestāžu rīcībā ir ziņas, kas liecina par šo personu piederību pie aizliegtiem vai šaubīgiem formējumiem. Tātad sabiedriskās drošības kā leģitīma mērķa sasniegšanai jau ir paredzēts samērīgs mehānisms, kas nav saistīts ar attiecīgo personu pilsonību.

Ņemot vērā detektīvsabiedrības tiesību un pakalpojumu būtību (galvenokārt attiecībā uz šaujamieroču nepielietošanu), kā arī augstākminētos ierobežojumus, tiesībsargs uzskata, ka nav pamata izslēgt nepilsoņus no to personu kategorijas, kurām ir tiesības iegūt detektīvsabiedrības vadītāja vai personas, kas ieņem amatu detektīvsabiedrības pārvaldes institūcijās, statusu.

Aicinu Saeimu pievienoties tiesībsarga viedoklim.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Runāt “pret” neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova un Sokolovska iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Detektīvdarbības likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 51, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova un Sokolovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patentu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Buhvalovs. Lūdzu!

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Atļaujiet man īsi izklāstīt tiesībsarga pamatojumu grozījumu nepieciešamībai Patentu likumā.

Saskaņā ar Patentu likumu profesionālo patentpilnvaroto reģistrā var iekļaut tikai fizisko personu datus, ja persona ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis. Analizējot likumā noteiktās profesionālo patentpilnvaroto funkcijas, secināju, ka tās ir saistītas ar juridisko vai fizisko personu pārstāvēšanu Patentu valdē. Ierobežojot nepilsoņu tiesības iegūt profesionāla patentpilnvarotā statusu, faktiski tiek ierobežotas arī minēto personu tiesības izvēlēties pārstāvja kandidātu.

V.Buhvalovs.

Ņemot vērā minēto, Patentu valdei tika nosūtīta vēstule ar lūgumu sniegt pamatotu viedokli par objektīviem iemesliem, uz kuriem ir pamatota Patentu likumā ietvertā atšķirīgā attieksme. Savā atbildes vēstulē Patentu valde norāda, ka pilsonības kritērijs attiecībā uz profesionāla patentpilnvarotā amatu ir izvirzīts konvencijā par Eiropas patentu piešķiršanu, kuras dalībvalsts ir Latvijas Republika, un Padomes regulā par Kopienas preču zīmi. Gan konvencijas, gan regulas tekstā angļu valodā tiek lietoti vārdi “kādas dalībvalsts pilsonis”. Teleoloģiskās interpretācijas rezultātā var secināt, ka gan augstāk minētās konvencijas, gan regulas sākotnējais mērķis nebija noteikt atsevišķu regulējumu Latvijas Republikas nepilsoņiem, bet gan paredzēt iespējas iegūt profesionāla patentpilnvarotā statusu dalībvalstu pilsoņiem pretstatā trešās valsts pilsoņiem. Uzskatu, ka šajā gadījumā prevalē princips, saskaņā ar kuru personai ir tiesības izvēlēties pārstāvi savu tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai, kā arī tas apstāklis, ka no tiesību teorijas viedokļa nepilsoņa statuss nav pielīdzināms bezvalstnieka vai ārvalstnieka statusam. Tas, ka persona ir iekļauta profesionālo patentpilnvaroto sarakstā, nenozīmē, ka attiecīgais uzņēmējs izvēlēsies tieši viņu. Respektīvi, uzņēmējam pašam ir izvēles iespējas ņemt vai neņemt nepilsoni par savu pārstāvi.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, atzīstams, ka nepilsoņiem noteiktie ierobežojumi attiecībā uz profesionālā patentpilnvarotā statusa iegūšanu ir nesamērīgi. Uzskatu, ka sabiedrības interesēm atbilstošāk ir noteikt minētajai profesijai prasību nevis attiecībā uz pilsonību, bet gan attiecībā uz augstu profesionalitāti, kā arī pilnīgām latviešu valodas un vismaz vienas svešvalodas zināšanām.

Aicinu arī Saeimu pievienoties tiesībsarga viedoklim.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

“Pret” neviens deputāts nav pieteicies runāt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova un Sokolovska iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Patentu likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 61, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova un Sokolovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie klātesošie! Nepieciešamību atcelt ierobežojumus nepilsoņiem strādāt par advokātiem atzina ne tikai mūsdienu oficiālā tiesībsarga paaudze. Šādu atzinumu pirmo reizi bija devis jau 1996.gada decembrī Valsts cilvēktiesību birojs. Šis ierobežojums tika ieviests 1993.gada 27.aprīlī, tātad pirms 16 gadiem.

Tiesībsargs savā atzinumā ir teicis, ka advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas. Savukārt tiesu vara ir valsts varas sastāvdaļa. Taču advokāts nerīkojas valsts vārdā, viņam primārās ir klienta, nevis valsts intereses, viņa lēmumi nav saistoši. Klientam ir brīva izvēle attiecībā uz advokātu, un tas nozīmē, ka valstij nav pamata iejaukties šajās tiesiskajās attiecībās ar papildu ierobežojumu uzlikšanu. Citāta beigas.

Turklāt Latvijā ir atļauts veikt advokāta darbību arī ES valstu pilsoņiem. Šajā sakarā Latvijas tiesībsargs uzskata, ka pastāv vairākas jomas, attiecībā uz kurām normatīvajos aktos ES pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā Latvijas nepilsoņiem. Tas rada situāciju, ka Latvijā citu ES valstu pilsoņiem ir noteikts plašāks tiesību kopums nekā Latvijas nepilsoņiem, kuriem parasti ir ciešāka faktiskā saikne ar Latviju un nav tiesiskas saiknes ar citu valsti.

Tātad būtu ieteicams pārvērtēt nepilsoņu tiesību apjomu un likumīgās intereses katru reizi, kad Latvijā kādas tiesības tiek piešķirtas ES pilsoņiem. Citāta beigas.

Interesanti, ka ierobežojums nepilsoņiem strādāt par advokātiem nebūt nav Latvijas izgudrojums. Šāds ierobežojums pastāvēja ebrejiem Trešajā reihā. Turklāt Hitlera nacistiskie juristi sprieda pilnīgi pretēji nekā Latvijas tiesībsargs, pielīdzinādami advokātus nevis privātpersonām, kuras aizstāv klientus, bet gan varas ierēdņiem. Tieši šādus iebildumus pret tiesībsarga viedokli pēc 70 gadiem izvirza arī Latvijas Tieslietu ministrija.

Vispār, salīdzinot ebreju stāvokli Hitlera laikos ar nepilsoņu stāvokli Dombrovska laikā, varētu saskatīt vēl dažas interesantas līdzības. Pirmkārt, ar tiem, kam agrāk bija politiskās tiesības, kuras vēlāk tiem atņēma ar vienu likumdošanas aktu. Latvijā tas bija Augstākās padomes lēmums, kura 18.gadadienu mēs atzīmējam šodien. Vācijā tas bija 1935.gada 15.septembra likums par reiha pilsonību, kurā ir rakstīts, ka ebrejs nevar būt par reiha pilsoni, viņam nevar būt arī balsstiesību politiskajos jautājumos, viņš nevar ieņemt amatus valsts iestādēs.

Nirnbergas tribunālā tika minēti 12 normatīvie akti, ar kuriem ieviesa aizliegumus ebrejiem strādāt noteiktās profesijās. Šajā ziņā Latvija pavirzījusies daudz tālāk. Pie mums attiecībā uz nepilsoņiem ir 80 šādu aizliegumu. Profesiju aizliegumu ieviešana Vācijā, sākot ar 1935.gadu, bija tikai pirmais solis ebreju vajāšanā, un pēc četriem gadiem nacisti pārgāja pie ebreju jautājuma galīgās atrisināšanas. Par laimi, šajā jomā nepastāv pilnīga analoģija ar situāciju Latvijā, taču ievērību pelna tas fakts, ka nepilsoņu skaits 2009.gada pirmajā pusgadā tikai par 11 procentiem samazinājās uz viņu naturalizācijas rēķina, bet par 62 procentiem – uz nepilsoņu mirstības rēķina.

Sakarā ar to aicinu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

“Pret” neviens deputāts nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova un Sokolovska sagatavotā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 56, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova un Sokolovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Mitrofanovs. Lūdzu!

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kungi un cienījamās dāmas! Mūsu likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” paredz atcelt pastāvošo ierobežojumu nepilsoņiem zemes gabalus pilsētās izpirkt par sertifikātiem.

Šodien nav pirmā reize, kad mēs ierosinām atcel kādu ierobežojumu, kas diskriminē Latvijas nepilsoņus, bet šobrīd pastāv arī viena būtiska atšķirība.

Pirms iesniegt šodienas likumprojektu komplektu, un tie ir septiņi likumprojekti (No zāles dep. J.Dobelis: “Vairs nav septiņi! Viss!”), kas saistīti ar nepilsoņu tiesībām, mēs uzrakstījām iesniegumu Latvijas tiesībsargam ar lūgumu pārbaudīt, vai visas atšķirības pilsoņu un nepilsoņu tiesībās ir pamatotas.

Tiesībsargs ierosināja pārbaudes lietu un pēc ilgas izmeklēšanas publicēja atzinumu. Atzinumā teikts, ka ir tādi ierobežojumi, kuriem nav nekāda likumīga pamatojuma. Un attiecībā uz apspriežamo likumu tiesībsargs pauda šādu slēdzienu.

Pašreiz likuma “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” 3.panta pirmajā daļā ir teikts, ka tikai Latvijas Republikas pilsoņiem, mantojot zemes gabalu vai saņemot dāvinājumā neizpirkto zemes gabalu, kuru aizņem dzīvojamais nams vai augļu dārzs, ir tiesības zemi izpirkt par privatizācijas vai kompensācijas sertifikātiem. Un šis ierobežojums nepamatoti nostāda nepilsoņus nelabvēlīgā situācijā.

Tiesībsargs raksta: “Nav saskatāms objektīvs pamats ierobežojumiem, ka nepilsoņiem netiek piešķirtas tiesības likuma “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” 3.panta pirmajā daļā minētās tiesības. Šādiem ierobežojumiem nav leģitīma mērķa. Uzskatu, ka sabiedrība negūst labumu no minētā nepilsoņu tiesību ierobežojuma. Nav samērīgi un tiesiski likuma “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” 3.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos nepiešķirt nepilsoņiem tiesības zemi izpirkt par privatizācijas vai kompensācijas sertifikātiem, jo citos likumā noteiktajos gadījumos nepilsoņiem ir piešķirtas tiesības iegūt zemi īpašumā par īpašuma kompensācijas sertifikātiem vai latiem.” Protams, mēs ļoti labi saprotam, ka šim ierobežojumam pašlaik ir simboliska nozīme, nevis praktiska.

Man ir uzticēts pienākums aicināt kolēģus atbalstīt mūsu priekšlikumu, un, nobeidzot savu uzstāšanos, es to arī darīšu. Es lūdzu atbalstīt PCTVL priekšlikumu atcelt šo novecojušo un simbolisko ierobežojumu, kuram patlaban nav nekādas praktiskas nozīmes. Es lūdzu atbalstīt. Bet man nav nekādu ilūziju, ka Saeimas vairākums šodien nobalsos “par” šo mūsu ierosinājumu.

Protams, šis ierobežojums ir simbolisks, bet šodienas apstākļos vēlētāju vairākumam ir ļoti būtiski apzināties, ka ir vēl viena iedzīvotāju kategorija, kura atrodas pat sliktākā situācijā nekā Latvijas pilsoņi. Un tāpēc – un tikai tāpēc! – šis ierobežojums netiks šodien atcelts.

Paldies par uzmanību. Bet mēs to darīsim vēl un vēlreiz, jo ir tāds izteiciens, ka Kartāgai jābūt iznīcinātai. Un līdz brīdim, kad visi ierobežojumi nepilsoņu tiesībās tiks atcelti, mēs atgādināsim Saeimai, ka tas ir nepieciešams.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

“Pret” neviens deputāts nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova un Sokolovska iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 52, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova un Sokolovska iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Sokolovskis. Lūdzu!

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Atļausiet man izklāstīt tiesībsarga pamatojumu grozījumu nepieciešamībai likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”.

Likuma 20.pants noteic, ka personas, kuras nav Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības pilsoņi, kā arī kompānijas, kurās šīm personām pieder vairāk par pusi pamatkapitāla, var iegādāties zemi pilsētās un lauku apvidos tikai ar īpašu pašvaldības atļauju. Minētajām personām ir aizliegts iegādāties zemi pierobežas zonā, jūras un upju aizsargjoslās, kā arī lauksaimniecības un meža zemi, zemesgabalus rezervātos un derīgo izrakteņu vietās. Gadījumos, kad Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības pilsoņi zaudē kontroli pār kompānijas kapitālu, ar pašvaldības lēmumu agrāk iegādātā zeme tiek atsavināta divu gadu laikā.

Likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. un 21.pantā tika veikti grozījumi, kas piešķir tiesības Eiropas Savienības pilsoņiem iegūt īpašumā zemi saistībā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Tieslietu ministrija norāda, ka zemes reformas likumos noteiktās atšķirības pilsoņu un nepilsoņu tiesībās primāri ir politisks lēmums, kas tika pieņemts saistībā ar Latvijā pastāvošo ekonomisko, demogrāfisko un ģeogrāfisko situāciju, kāda izveidojās valstīs, kuras atrodas neatkarības atjaunošanas un nostiprināšanas ceļā.

Likumā noteiktie ierobežojumi nepilsoņiem veikt darījumus ar zemi nav samērīgi. Noteikto ierobežojumu sākotnējais mērķis – novērst Latvijas zemes iespējamo izpārdošanu – netiek sasniegts, jo pēc iestāšanās Eiropas Savienībā tās pilsoņi var brīvi veikt darījumus ar Latvijas zemi. Vairums no Latvijas nepilsoņiem ilgstoši dzīvo un strādā Latvijā. Viņiem ir izveidojusies noturīga saite ar Latvijas valsti. Vērtējot iespējamo zemes izpārdošanas risku, uzskatu, ka Latvijas nepilsoņiem pārsvarā ir lielāka saikne ar Latviju nekā Eiropas Savienības pilsoņiem. Tāpēc, ļaujot brīvi veikt darījumus ar zemi Eiropas Savienības pilsoņiem, pastāv lielāks zemes izpārdošanas risks.

Tāpat arī Eiropas Padome, vērtējot ar tiem trešo valstu pilsoņiem saistītos jautājumus, kuri ilgstoši dzīvo Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir norādījusi, ka trešo valstu pilsoņiem nepieciešamas vienlīdzīgas tiesības, kas būtu pēc iespējas tuvākas Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām. Latvijā, tai iestājoties Eiropas Savienībā un piešķirot Eiropas Savienības pilsoņiem tiesības brīvi veikt darījumus ar zemi, ir būtiski mainījušies apstākļi, kas ir nepilsoņiem noteikto ierobežojumu pamatā.

“Uzskatu, ka likumdevējam būtu jāpārvērtē nepilsoņu ierobežojumu pamatotība un samērīgums.” Tas ir tiesībsarga viedoklis. Aicinu Saeimu pievienoties tiesībsarga viedoklim.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Anna Seile. Lūdzu, vārds deputātei Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Šis likumprojekts Saeimā patlaban tiek izskatīts. Tas ir atvērts, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš beidzās šopirmdien, 12.datumā. Es aicinu noraidīt šo likumprojektu, jo visi priekšlikumi bija jāiesniedz jau šajā atvērtajā likumprojektā. Taupīsim savu laiku!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova un Sokolovska iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 60, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova un Sokolovska iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Jurim Dobelim, kurš runās “pret”.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Kas ir nepilsonis? (No zāles dep. K.Leiškalns: “Neviens nezina!”) Nepilsonis ir okupācijas seku radīts produkts. Tas ir pārejošs, īslaicīgs. Nepilsoņu skaits lēnām un nemitīgi sarūk. Lūk! Turklāt viņiem visiem ir dota iespēja godīgi naturalizēties, bet ne visi no viņiem godīgi grib naturalizēties. Pagaidām viņi ir instruments politikāņu rokās, kuri visu laiku viņus kustinās tad, kad viņiem ienāks prātā. Zināms skaits nepilsoņu ir teikuši, ka viņi kļūtu par pilsoņiem, bet viņiem gribas atvieglojumus naturalizācijas procesā. Un tad man jāprasa dažiem nepilsoņiem, kā viņi uzvedas. (No zāles dep. J.Pliners: “Par tēmu, lūdzu!”) Viens uzvedas tā, kā reizēm uzvedas Pliners (No zāles dep. J.Pliners: “Bet kā Dobelis neuzvedas neviens!”); viens domā, ka šeit ir PSRS, cits atkal domā, ka te ir Krievija. Neviens no viņiem diemžēl nedomā tā kā Dobelis. Viens otrs domā, ka tuvākā vai tālākā laikā te būs Krievija. Nodzīvo 50 gadus Latvijā, bet valodu neprot un grib, lai viņu tagad atviegloti uz rociņām naturalizē. Ko viņš darīs, neprazdams valodu un būdams pilsonis? (No zāles dep. J.Pliners: “Dzīvos!”)

Tagad jautājums tālāk. Ko šādi mākslīgi veidoti Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu ieguvušie… ko viņi pārstāvēs Eiropā? Par ko viņi tur runās? Tie būs vienotās un nedalāmās valsts pārstāvji. Tur tomēr krievu valodā parasti nerunā; nu, daži ir iemācījušies. Līdz ar to tas priekšlikums kā tāds jau principā ir absurds. Es saprotu, ka regulāri, tuvojoties nākamajam gadam, būs atkal un atkal runa par nepilsoņiem. Labsirdīgais Romāns Apsītis, gribēdams nomierināt sabiedrību, pateica dažus jaukus teikumus. Un šinī sakarībā uzreiz paskatieties, kas par lērumu priekšlikumu parādījās!

J.Dobelis.

Agrāk viņi tā šāva pa vienam – vienā nozarē, otrā. Nu ir vesels bars. Un par katru priekšlikumu ir sagatavotas runas. Nu, nāciet un arī par šito parunājiet! (No zāles dep. J.Pliners: “Iesim arī!”) Ko tāds nepilsonis darīs Eiropas Kopienā... ko viņš vispār… ar ko viņš tur grib nodarboties...

Līdz ar to nav nekāda pamata, ne mazākā pamata, kaut kādus statusus piešķirt tiem, kuru rīcība ir neprognozējama. Daži no viņiem vienos svētkos atgādinās par lieliskajām uzvarām dažādos karos, daži no viņiem – citos. Ar vienu vārdu sakot – nu ko var darīt –, viņu skaits sarūk, tā ka lēnām un mierīgi šis jautājums pazudīs no dienaskārtības. Ar katru nākamo Saeimu arvien mazāk runās par šo jautājumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. Viņš runās “par”.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie klātesošie! Atļausiet man īsi izklāstīt tiesībsarga pamatojumu grozījumu nepieciešamībai šajā likumā.

Likums nosaka, ka nepilsoņiem jākārto eksāmens, lai viņus varētu atzīt par Eiropas Savienības pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir norādījusi, ka no Latvijas valsts puses ir nekonsekventi jautājumā par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu nostādīt Latvijas nepilsoņus vienlīdzīgā situācijā ar ārvalstniekiem vai bezvalstniekiem.

No minētā secināms, ka visos jautājumos, kuros saskaņā ar Latvijas normatīvo bāzi noteikto tiesību apjoms ir paredzēts ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tās pašas tiesības ir jāparedz arī nepilsoņiem.

Prezidente bija nosūtījusi likumu uz Saeimu otrreizējai caurlūkošanai, taču konceptuāli attiecībā uz nepilsoņiem likums netika grozīts.

No Pilsonības likuma izriet, ka nepilsoņa statuss nav pielīdzināms pilsonībai. To atzinusi Augstākā tiesa. Nepilsoņu saikne ar Latvijas Republiku ir ciešāka nekā bezvalstniekiem vai ārvalstniekiem. No starptautisko tiesību viedokļa nepilsoņa statusu nevar atzīt un pielīdzināt bezvalstnieka statusam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nelasi!”)

Analizējot ar nepilsoņu tiesībām saistītos jautājumus, Satversmes tiesa 2005.gada 7.marta spriedumā atzina, ka līdz ar nepilsoņu likuma pieņemšanu radās jauna, līdz šim starptautiskajās tiesībās nezināma personu kategorija – Latvijas nepilsoņi. Latvijas nepilsoņi nav pielīdzināmi nevienam fiziskās personas statusam, kas noteikts starptautiskajos tiesību aktos, jo nepilsoņiem noteikto tiesību apjoms pilnībā neatbilst nevienam no šādiem statusiem.

Latvijas nepilsoņi nav uzskatāmi ne par pilsoņiem, ne ārvalstniekiem, ne arī bezvalstniekiem, viņi ir personas ar īpašu tiesisko statusu.

ES padomes direktīvu par to trešo valstu pilsoņu statusu mērķis ir sekmēt personu brīvu kustību ES teritorijā, kas (No zāles dep. J.Dobelis: “Runā no galvas! Nelasi!”), protams, ievērojamai Latvijā pastāvīgi dzīvojošu iedzīvotāju grupai paver jaunas iespējas ceļot un strādāt ES dalībvalstīs, bet, nosakot pienākumu kārtot eksāmenu, tiek kavēta šā mērķa sasniegšana.

Turklāt nav pamata nepilsoņiem uzlikt par pienākumu, iesniedzot attiecīgos dokumentus, pierādīt savu nepārtraukto un likumīgo uzturēšanos Latvijas Republikā, ja tas jau izriet no likuma par viņu statusu (No zāles dep. J.Dobelis: “Neskaties papīrā!”), kā arī ņemot vērā minēto Satversmes tiesas atziņu un faktiskos apstākļus, ka nepilsoņi pastāvīgi dzīvo Latvijā pirms un pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Likumā par šo statusu Latvijas Republikā, ar ko tiek ieviesta attiecīgā ES padomes direktīva, būtu ieteicams, balstoties uz tiesībpolitiskiem apsvērumiem, skatīt jautājumu par EK pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu nepilsoņiem bez atsevišķa eksāmena kārtošanas. Citāts no tiesībsarga atzinuma.

No sevis varētu piebilst, ka arī Igaunijā nepilsoņiem eksāmena kārtošana nav paredzēta, Dobeļa kungs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ar zāli nevar runāt!”) Aicinu arī Saeimu pievienoties tiesībsarga, Vairas Vīķes-Freibergas un mūsu kaimiņvalsts viedoklim.

Aicinu nodot likumprojektu komisijām.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buzajeva (No zāles dep. J.Dobelis: “Buzajev, Buzajev!”), Buhvalova, Mitrofanova un Sokolovska iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 70, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Godātie kolēģi! Pirms mēs pārejam pie nākamā darba kārtības punkta, es vēlos jūs informēt, ka šodien Latvijā vizītē uzturas Japānas parlamenta Augšpalātas prezidents Satsuki Edas kungs. Viņš šobrīd atrodas mūsu parlamenta zālē. Sveiksim mūsu viesi! (Aplausi.)

Turpinām izskatīt šodienas sēdes darba kārtību un pārejam pie nākamā punkta. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli par likumprojekta nodošanu komisijai viens var runāt “par”, viens – “pret”.

Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Šobrīd katrs lats budžetā ir ārkārtīgi svarīgs, un varbūt tā nav pareiza pieeja, ja mēs iesniedzam likumprojektu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji arī var ziedot dažādām organizācijām. Es savus apsvērumus izteicu, jau arī strādājot Tautsaimniecības komisijā. Un pilnīgi un galīgi es iebilstu arī pret šā likumprojekta steidzamību, jo redakcija ir būtiski sakārtojama, tā nav pati pilnība. Bet kāpēc ir šie iebildumi? To es gribu izteikt arī jums, Saeimas deputātiem.

Ja valsts uzņēmums, piemēram, “Latvenergo”, nav īpaši izdalīts šajā sadaļā, tad arī tas var sniegt ziedojumus un saņemt 85 procentu atvieglojumus nodokļiem. Vai nebūtu pareizāk, ka visa šī nauda, kas ir no tarifu ieguvumiem sakrājusies peļņa, nonāk valsts budžetā un tad tiek izdalīta kultūrai, kultūras objektiem, izglītībai, iespējams, arī sportam, valstiski domājot un lemjot Ministru kabinetā, kur katra ministrija var aizstāvēt savas prasības un šo naudas izlietojumu?

Šādu iemeslu dēļ es lūdzu neatbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām, jo pie tā vēl ir jāpiestrādā. Un, ja tomēr tas tiks izdarīts, tad aicinu arī neatbalstīt steidzamību, lai kārtīgi varam izvērtēt redakcijas, kas ir šajā likumprojektā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūsu komisija ļoti rūpīgi ir strādājusi ar šo priekšlikumu, tika pieaicināti gan eksperti, gan ieinteresētās puses, arī nevalstiskās organizācijas. Un tomēr es gribētu precizēt: ja valstij pieder kāds uzņēmums, tad bez valsts akcepta šis uzņēmums nevar neko ziedot. Tātad pašreizējā regulācija ir tāda, ka jāsaņem finanšu ministra atļauja. Un es nedomāju, ka finanšu ministrs varētu atļaut kaut kādas nepareizas ziedojumu lietas.

Savukārt, ja mēs runājam par valstij nepiederošajiem uzņēmumiem, tad skaidrs ir tas, ka līdz šim šie uzņēmumi ir varējuši ziedot, šie ziedojumi ir bijuši ļoti nozīmīgi gan Latvijas Nacionālajai operai, gan sporta organizācijām, gan Latvijas Bērnu fondam. Un mēs esam iestrādājuši šajā grozījumā arī precīzu formulējumu, ka šīs sabiedriskā labuma organizācijas… ziedojumi sabiedriskā labuma organizācijām nedrīkst būt ietverti tarifus pamatojošās izmaksās. Tas nozīmē, ka šis ziedojums nekādā veidā patērētājam nesadārdzinās saņemto pakalpojumu un nesadārdzinās tarifu.

Tādēļ aicinu nodot gan komisijām, gan arī atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 9, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības punkts – “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Artim Pabrikam šā gada 15.oktobrī”. Deputāts Artis Pabriks lūdz piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 15.oktobrī, bet mums šis jautājums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Artim Pabrikam šā gada 15.oktobrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 1, atturas – 1. Atvaļinājums deputātam Pabrikam 15.oktobrī ir piešķirts.

Sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Andra Zuša iecelšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un, aizklāti balsojot, nobalsojusi “par” lēmuma projektu “Par Andra Zuša iecelšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”.

Lūdzu arī Saeimu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Andra Zuša iecelšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 2, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Baibas Ozoliņas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un, aizklāti balsojot, nobalsojusi “par” lēmuma projektu “Par Baibas Ozoliņas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Baibas Ozoliņas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 2, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Valda Vazdiķa iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir atbalstījusi lēmuma projektu “Par Valda Vazdiķa iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi” un lūdz arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Valda Vazdiķa iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Olitas Blūmfeldes apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Olitas Blūmfeldes apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Olitas Blūmfeldes apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Ilutas Kovaļovas iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir, aizklāti balsojot, apstiprinājusi lēmuma projektu “Par Ilutas Kovaļovas iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ilutas Kovaļovas iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 2, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Vitas Vjateres apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija savā sēdē izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Vitas Vjateres apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vitas Vjateres apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 2, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Antras Zutes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija izskatījusi un, aizklāti balsojot, atbalstījusi lēmuma projektu “Par Antras Zutes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Lūdzu arī Saeimu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Antras Zutes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 3, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas “Deputātu pieprasījumi”.

Deputātu Andra Bērziņa (LPP/LC), Jāņa Dukšinska, Dzintara Jaundžeikara, Intas Feldmanes, Anatolija Mackeviča, Vitālija Aizbalta, Oskara Kastēna, Karinas Pētersones, Ineses Šleseres un Ainara Baštika pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei “Par Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotās reformas, saskaņā ar kuru bērnu pamatizglītības apguve sāksies sešu gadu vecumā, bet piecu gadu vecumā bērni tiks obligāti sagatavoti pamatizglītības iegūšanai, pamatotību un lietderību”.

Vārds motivācijai deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Kolēģi! Šā gada 29.septembrī Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz, ka nākamajā mācību gadā skolas gaitas būs jāuzsāk no sešu, nevis no septiņu gadu vecuma kā līdz šim. Grozījumi paredz arī piecgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības apguvei.

Mums, gan frakcijas deputātiem – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputātiem... Pie mums ir vērsušās vairākas organizācijas, pedagogi un vecāki un izteikuši bažas. Mēs īsti nesaprotam, kāpēc šī reforma esošajā ekonomiskajā situācijā ir tik svarīga. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Tas jau ir atcelts!”)

Ar kādām sabiedrības grupām Izglītības un zinātnes ministrija ir saskaņojusi lēmumu par bērnu pamatizglītības apguves uzsākšanu no sešiem gadiem un obligāto pamatizglītības iegūšanu piecu gadu vecumā? Vai Izglītības un zinātnes ministrija var sabiedrību iepazīstināt ar bērnu psiholoģijas un pedagoģijas speciālistu atzinumiem, ka šāda veida izglītošana nenodarīs kaitējumu bērnu fiziskajai un garīgajai veselībai?

Mēs nevarējām noskaidrot šos jautājumus, tāpēc arī radās pieprasījums. Un mūs arī uztrauc tas, kāpēc Ministru kabinetā tā tiek pieņemti nesaskaņoti un neizsvērti lēmumi. Un pēc tam brīnāmies, kāpēc sabiedrībā valda tāda neuzticība un nesapratne.

Kurā izglītības attīstības un plānošanas dokumentā tas ir atrunāts? Vai vadlīnijās? Vai koncepcijās? Vai varbūt valdības deklarācijās? Interesanti ir tas, ka absolūti nekur.

Aizvakar mums bija Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēde. Un arī mēs, komisijas deputāti, uzzinājām diezgan interesantus jautājumus, ka galvenais mērķis ir ne tikai tas, ka jauniešiem gribas ātrāk beigt skoloties, bet arī tas, ka ir Pasaules Bankas aizdevums 30 miljoni latu, ko varētu apgūt trijos gados. Un mēs uzskatām, ka tas varbūt ir tas galvenais arguments, lai uzsāktu šāda veida reformas.

Kāpēc mūs tas uztrauc? Un vai tas ir tiešām atsaukts, kā daži saka? Šobrīd valda diezgan liels haoss, jo ir vairāki grozījumi, ko apstiprinājis Ministru kabinets. Un mūs uztrauc tas, vai nebūs tā kā ar piecgadīgu un sešgadīgu bērnu sagatavošanu, kas tika pārtraukta. Šobrīd neviens nevar pateikt, cik tad valstī īsti bērnu ir un cik vispār ir tādu, kuri netiek sagatavoti skolai. Vai šis dokuments neparādīsies kopā ar budžeta paketi, un tad deputāti, balsojot par budžetu, tāpat kā iepriekšējā reizē visa koalīcija, draudzīgi nobalsos par šo reformas uzsākšanu? Šie jautājumi ir pietiekami aktuāli, un mēs uzskatām, ka par tiem vajag diskutēt.

Un galvenais jautājums ir nevis par mācību uzsākšanu no sešu gadu vecuma, bet gan satura jautājums – kā notiek pāreja no pirmsskolas uz sākumskolu. Par to arī apakškomisijas deputāti diskutēja. Un es domāju, ka šie jautājumi ir ministrijai pēc iespējas jāvirza ātrāk un ir jārisina.

Lūdzu atbalstīt mūsu pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Iesniedzēji lūdz atzīt pieprasījumu par steidzamu. Tas nozīmē, ka mums ir jāizšķir šis jautājums balsojot. Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” steidzamības piešķiršanu. Runāt neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Bērziņa, Dukšinska, Jaundžeikara, Feldmanes, Mackeviča, Aizbalta, Kastēna, Pētersones, Šleseres un Baštika pieprasījuma izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei “Par Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotās reformas, saskaņā ar kuru bērnu pamatizglītības apguve sāksies sešu gadu vecumā, bet piecu gadu vecumā bērni tiks obligāti sagatavoti pamatizglītības iegūšanai, pamatotību un lietderību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 58, atturas – 1. Pieprasījums nav atzīts par steidzamu. Līdz ar to tas tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Un nākamais pieprasījums, ko ir iesnieguši deputāti Jaundžeikars, Bērziņš, Pētersone, Dukšinskis, Aizbalts, Mackevičs, Feldmane, Šlesere, Štokenbergs un Baštiks, ir adresēts iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei. “Par Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšanas pamatotību”.

Motivācijai vārds deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.

Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).

Godājamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputātus ļoti satrauc veids, kādā pēc iekšlietu ministres iesnieguma tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums par Policijas akadēmijas likvidāciju. Presē tika izplatīts viedoklis, ka nekādu problēmu nebūs ar nākamo iekšlietu struktūru darbinieku sagatavošanu. Ka visas programmas tiks pārņemtas Latvijas Universitātē, ka darbiniekus var gatavot arī ārzemēs un vispār – Iekšlietu ministrijai nav jānodarbojas ar speciālistu sagatavošanu. Ka tās nav viņas funkcijas un ka Policijas akadēmija praktiski sagatavo tikai juristus publiskajam sektoram. Bet pilnīgi nekas netika minēts par to, ka Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošajā Policijas akadēmijā pasniedz specifiskas programmas un sagatavo tieši speciālistus visām iekšlietu struktūrām, praktiski visām, gan drošības iestādēm, gan arī armijas militārās izlūkošanas dienestam, ka tur iziet gan praksi, gan kvalifikācijas celšanu, kvalificē speciālistus, kam nepieciešama klasificēta informācija, un ka tur izveidota arī mācību bāze. Ir daudzas lietas, kuras ir klasificētas, kuru citur nemaz nav un kuras citur nevar izveidot.

Un sēdēs, kad tika izskatīts šis jautājums par likvidāciju, tas ir, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, mēs arvien vairāk nonācām pie secinājuma, ka īstenībā, pieņemot šādu lēmumu, kuram nav nekāda pamatojuma, ne ekonomiskā, ne cita, un kad nav skaidrības par to, kādā veidā turpināsies kadru sagatavošana iekšlietu struktūrām, kas ir pamats Latvijas valsts drošībai… Cik es noprotu, ne ministrei, ne Ministru kabinetam nav jēgas par Nacionālās drošības plānu, un apšaubu, vai viņi vispār ar to iepazinušies… uz kura pamata var vispār pieņemt šādus lēmumus.

Un domāju, ka šāda lēmuma pieņemšana bez sagatavošanās, bez iepazīšanās ar speciālistu viedokli būtībā ir iekšlietu struktūras speciālistu sagatavošanas programmas sagraušana un varbūt lielā mērā arī turpmākās nacionālās drošības sagraušana.

Mūsu frakcijas deputāti ir sagatavojuši jautājumus iekšlietu ministrei, un uzskatām, ka tie ir ļoti steidzami, lai beidzot gan studenti, kas pašlaik studē, gan mācībspēki, gan arī mēs kā deputāti tiktu skaidrībā, vai Nacionālās drošības plānā vispār tiks nodrošināta turpmāk valsts drošība.

Sēdes vadītājs.

Jaundžeikara kungs, jūsu laiks ir beidzies.

Dz.Jaundžeikars.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Arī šo pieprasījumu deputāti ierosina atzīt par steidzamu. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”) Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens var runāt “par”, viens – “pret” pieprasījuma atzīšanu par steidzamu.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es diemžēl nevaru atbalstīt to, ka ir kaut kur jāsteidzas šādā veidā, jo valdība, kā jūs labi zināt, lēmumu par akadēmijas likvidāciju ir pieņēmusi jau pirms vairākiem mēnešiem un patlaban jau daudzu mēnešu garumā notiek pats process, pārejas process. Kā jau iepriekšējais runātājs pareizi atzīmēja, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija jau ilgāku laiku seko tam, kas tur notiek. Tā ka, ja vēl kādam ir pastiprināta interese par šo procesu, laipni lūdzu. Bet mēs katra mēneša darba kārtībā esam iekļāvuši jautājumu, kas attiecas uz šo pārejas procesu. Tā ka man liekas, ka tāda mākslīga steidzamība neatrisinās galīgi neko. Neņemiet, lūdzu, ļaunā! Jūsu labie nodomi ir skaidri redzami, bet steiga šeit galīgi nav vajadzīga.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Par” neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Jaundžeikara, Bērziņa, Pētersones, Dukšinska, Aizbalta, Mackeviča, Feldmanes, Šleseres, Štokenberga un Baštika iesniegtā pieprasījuma iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei “Par Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšanas pamatotību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 58, atturas – nav. Pieprasījums nav atzīts par steidzamu. Tas tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt nākamo sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”, mums ir jālemj par iespējamām izmaiņām šodienas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Kredīt­-iestāžu likumā” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, ko izstrādājusi šī pati komisija, bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Tātad pirmais lasījums bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi piecus Juridiskā biroja priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

2.priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Reirs.

Arī 3.priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

Arī 4. – Juridiskā biroja priekšlikumu – ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

Un arī 5. – Juridiskā biroja priekšlikumu – komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Reirs.

Lūdzu balsot par pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija ķeras pie to astoņu likumprojektu izskatīšanas, kuri ļaus izdienas pensiju saņēmējiem invalīdiem ar 1.novembri saņemt pensijas pilnā apjomā, kā arī iepriekšējo četru mēnešu laikā ieturēto pensiju daļu.

Ir pavisam trīs priekšlikumi un tie redzami pēdējā lapaspusē.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

2. – atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Grīnblats.

Aicinām balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Komisija nevienu priekšlikumu nav saņēmusi. Tātad varam balsot otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Šeit ir divi priekšlikumi no Juridiskā biroja.

1. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Grīnblats.

Un 2. – arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

Komisija aicina atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 5, atturas – 3. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! 1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Grīblats.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

Un 4.priekšlikums – tāpat atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

Komisija aicina balsot kopumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, atturas – 1. Likums pieņemts.

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 67.laidienā