Par grozījumiem Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā

Turpmāk par politiskās neitralitātes principa neievērošanu ierēdni varēs saukt pie disciplinārās atbildības, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 15.oktobrī konceptuāli atbalstītie grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā.

Vienlaikus komisija arī pauda atbalstu grozījumiem Valsts civildienesta likumā, kurā būs noteikts, ka ierēdnim amata pienākumu veikšanā jābūt neatkarīgam no politiskās ietekmes, jāievēro profesionāli kritēriji.

Par politiskās neitralitātes principa neievērošanu ierēdnim varēs izteikt rājienu, uz laiku samazināt mēnešalgu vai pazemināt amatā. Savukārt par pārkāpumu, kura dēļ valstij vai personai radīts būtisks zaudējums vai kaitējums, ierēdni uz laiku varēs pazemināt amatā, atbrīvot no amata vai arī atbrīvot bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.

Disciplināratbildību varēs piemērot arī ierēdnim, kurš ar valsts budžeta līdzekļiem rīkojies neatbilstoši tiesību aktiem. Šāds regulējums izstrādāts, balstoties uz Latvijas un Starptautiskā valūtas fonda Nodomu protokolu.

Izmaiņas arī nosaka, ka valsts civildienesta ierēdnim būs pienākums doties divu mēnešu atvaļinājumā, ja viņš kandidē Saeimas vēlēšanās, un viena mēneša atvaļinājumā, ja kandidē Eiropas Parlamenta vai pašvaldību vēlēšanās.

Lai optimizētu valsts pārvaldes sistēmu un taupītu valsts budžeta naudu, paredzēts atteikties no kompensācijas ierēdņiem par ceļa izdevumiem un no mācību maksas segšanas par mācībām izglītības iestādē. Turpmāk valsts iestāde atbilstoši savām finansiālajām iespējām varēs atbalstīt tikai ierēdņu kvalifikācijas paaugstināšanu.

Tāpat izmaiņas paredz, ka iestādei vairs nevajadzēs saglabāt ierēdņa amata vietu, kamēr viņš pilda vēlētas amatpersonas pienākumus. Nav nekāda pamata iestādei uzlikt pienākumu saglabāt brīvu amata vietu, turklāt stāšanās vēlētā amatā ir katras personas individuāla karjeras izvēle, norāda grozījumu Valsts civildienesta likumā izstrādātāji.

Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu politisko neitralitāti valsts civildienestā. Patlaban Valsts civildienesta likums nedefinē politiskās neitralitātes principu, vien paredz, ka ierēdnim neatkarīgi no savas politiskās pārliecības jābūt lojālam likumīgai varai, norāda grozījumu autori.

Par grozījumiem Valsts civildienesta likumā un Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai.

Saeimas preses dienests