Prof., Dr.habil.oec. Oļģerts Krastiņš, LZA akadēmiķis, — "Latvijas Vēstnesim"

3. Zinātniskie darbi

Nobeigums. Sākums "LV" nr.182/183, 4.06.1999.

Osvalds Bērzkalns savā disertācijā ir aplūkojis arī mūsdienās aktuālu problēmu, kā samērot mājsaimniecību lielumu: vai konsekventi visus ienākumu, izdevumu un patēriņa absolūtos lielumus pārrēķināt uz nosacītām patērētāju vienībām, vai pieļaujami aprēķini arī uz mājsaimniecības (ģimenes) locekli. Autors nāk pie atziņas, ka patērētāju vienības ir obligātas, vērtējot dažādu demogrāfisko grupu labklājību, bet, salīdzinoši vērtējot teritoriālu, sociālu un citu līdzīgu grupu labklājību, var izmantot arī vienkāršāku pārrēķinu — uz mājsaimniecības locekli. Ja salīdzināmās grupās ir pietiekami liels novērojumu skaits, tad tajās veidojas savdabīgs vidējais ģimenes sastāvs, kas visās grupās ir samērā līdzīgs. Patērētāju vienību skaita un mājsaimniecību locekļu skaita attiecība šādās grupās ir vienāda, ja vien grupas nav izdalītas pēc kādas demogrāfiskas pazīmes.6

Jānis Vītols sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados ir publicējis astoņus iedzīvotāju dzīves līmenim veltītus darbus un galvenās tajos izteiktās atziņas apkopojis savā zinātņu kanditāta disertācijā.7 J.Vītols jau tolaik ir ieteicis virkni priekšlikumu, kas mūsdienās realizēti CSP mājsaimniecību budžetu pētījumu praksē.

J.Vītols iebilda pret tolaik pieņemto praksi pētījumā saglabāt vienas un tās pašas mājsaimniecības pat desmit gadus un ilgāk. Ar konkrētiem datiem viņš parāda, ka šādas mājsaimniecības laika gaitā noveco. To locekļu vidējais vecums pakāpeniski kļūst daudz lielāks nekā vidēji valstī un demogrāfiskā ziņā vairs nereprezentē republikas ģenerālkopu. Tāpat pētījumā nevar nokļūt jaunajās tautsaimniecības nozarēs strādājošie, ja šīs nozares nebija budžetu respondentu tīkla izveidošanas gadā.

Mūsdienās mājsaimniecību budžetu respondentus maina ne tikai katru gadu, bet katru mēnesi.

Toreiz mājsaimniecību budžetu respondentus izraudzījās atsevišķi no katras lielākās tautsaimniecības nozares. Rezultātā lielākā daļa izlases koncentrējās Rīgā. Tādēļ J.Vītols ieteica respondentu izvēli izdarīt pēc teritoriālā principa, norādot, ka izlases pamatam var noderēt tautas skaitīšanas materiāli u.c.

Mūsdienās mājsaimniecību izlases teritoriālais princips ir realizēts pilnībā. Toreiz, veidojot tipoloģisko izlasi, vadījās ne vien no nozaru principa, bet izmantoja vai ieteica izmantot arī virkni citu tipoloģisku grupējumu: pēc sociālās grupas, strādājošā kvalifikācijas, ienākumu lieluma utt. Tāda ļoti mērķtiecīgi veidota izlase var būt šķietami reprezentatīva no ekspertu vērtējumu viedokļa, taču novērtēt tās reprezentativitāti ar matemātiskās statistikas metodēm praktiski nav iespējams.

Mēģinot vērtēt tālaika mājsaimniecību budžetu datu reprezentativitāti ar matemātiskās statistikas metodēm, J.Vītols pieņem, ka ir izdarīta divpakāpju neatkārtota gadījumizlase, kas ievērojami vienkāršo reālo izlases arhitektūru. Autors par reprezentatīvu uzskata izlasi, ja galveno izlases rādītāju izlases kļūda nepārsniedz 5 procentus.

Vēl mūsdienās (1999.g.) mājsaimniecību budžetu pētījumu reprezentativitātes vērtēšana ar matemātiskām metodēm nav līdz galam atrisināta. Šķiet, ka arī tagad, vismaz tuvākajā laikā, aprēķini būs jāizdara, pieņemot, ka izlases arhitektūra ir vienkāršāka nekā īstenībā.

Hilmārs Zīle vairāk pievērsās iedzīvotāju dzīves līmeņa faktisko datu izpētei un kā LVU Statistikas un tautas saimniecības plānošanas katedras vadītājs organizēja zinātnisku rakstu krājumu izdošanu8 un tematiskas konferences. Vēl par iedzīvotāju dzīves līmeņa jautājumiem interesējas vismaz desmit pētnieku, no kuriem redzamākie tiks minēti turpmāk.

4. Zinātniskās konferences

1971.gadā Latvijas Valsts universitāte kopā ar citām organizācijām rīkoja zinātniski metodisku konferenci par iedzīvotāju dzīves līmeņa jautājumiem. Tajā ar ziņojumiem piedalījās 25 pētnieki (E.Āboliņš, O.Bērzkalns, E.Kagaine, O.Krastiņš, J.Krūmiņš, J.Lindbergs, B.Mežgailis, J.Porietis, V.Straumēns, J.Vītols, H.Zīle, P.Zvidriņš u.c.9 Konferencē galvenokārt tika apspriesti iedzīvotāju dzīves līmeņa pētīšanas metodiski jautājumi. Faktoloģiskais materiāls tika apspriests visai ierobežoti, jo datus par iedzīvotāju dzīves līmeni aizsargāja ierobežojums "Dienesta lietošanai". Tomēr dažos ziņojumos šādi dati ir sastopami, īpaši tādi, kuri bija grūtāk saprotami tālaika datu aizsardzības uzraudzītājiem. Piemēram, O.Bērzkalns savā ziņojumā ir ietvēris plašas tabulas par patēriņa izdevumu elastības koeficientiem, kas aprēķināti pēc 1969.gada mājsaimniecību budžetu datiem. Pārtikas produktu iegādes izdevumu elastības koeficients atkarībā no ienākumiem tolaik bija 0,578 (aptuveni mūsdienu līmenī), bet nepārtikas precēm — 0,490. Mūsdienās pēdējais atkarībā no preču grupas un teritorijas sasniedz 0,7–1,4, kas ir saistīts ar iedzīvotāju un viņu pirktspējas krasu noslāņošanos.

Konferencē ar ziņojumiem piedalījās arī citu republiku (tagad — ārvalstu) pētnieki.

Plaša zinātniska konference par iedzīvotāju dzīves līmeņa jautājumiem notika 1972.gada jūnijā. To Latvijas Valsts universitātes vadībā organizēja septiņas zinātniskas un pārvaldes institūcijas. Konferences pirmajā sekcijā apsprieda ziņojumus, kas saistīti ar iedzīvotāju labklājības pētīšanas problēmām, metodēm un galvenajiem rezultātiem (vadītājs H. Zīle), otrās sekcijas ziņojumi bija veltīti preču pieprasījuma un tirdzniecības konjuktūras pētījumiem (vadītāja P.Strazdiņa), bet trešās sekcijas — ekonomiski matemātiskām metodēm iedzīvotāju labklājības pētījumos (vadītājs O.Krastiņš). Saīsināti ziņojumi ir publicēti trīs krājumos.10 Konferencē piedalījās arī Krievijas un Lietuvas pētnieki.

No trešās sekcijas ziņojumiem ievērību piesaista tie, kuros aplūkoti no 1967.gada 1.oktobra līdz 1968.gada 30.septembrim Rīgā veiktās mājsaimniecību ienākumu un izdevumu momentaptaujas (tālaika termins) rezultāti. Aptauja aptvēra 8769 mājsaimniecības, tām jautājot par iepriekšējās divās dienās veiktajām mājsaimniecības budžeta operācijām (O.Bērzkalna, O.Krastiņa un J.Vītola ziņojumi). Šie materiāli piesaista ievērību tādēļ, ka arī mūsdienās CSP apsver iespēju mājsaimniecību budžetu pētījumus, kuros izmanto dienasgrāmatu formu, lielākā vai mazākā mērā aizstāt ar momentaptaujām recall — angl., atcerēties).

Tālaika pētnieki secināja, ka respondenti spēj atcerēties 2–4 (atkarībā no svarīguma) viena veida budžeta operācijas neatkarīgi no tā, cik ilgā laika periodā tās notikušas.

Piemēram, cilvēks visu mūžu atceras, cik automašīnas un motociklus viņš nopircis (ja tādi pirkumi bijuši). Viņš atceras 2 – 4 mēbeļu pirkumus, kas izdarīti pēdējos divos trijos gados, pēdējos divus trīs nopirktos uzvalkus (pēdējos divos gados). Toties respondenti nespēj atcerēties vairāk kā vienu divus maizes pirkumus, kas izdarīti pēdējās divās dienās.

Autori secina, lai maksimāli izmantotu respondentu atmiņu un panāktu, ka visu veidu budžetu operācijas būtu reģistrētas apmēram vienādā skaitā, kas nepieciešams vienādi reprezentatīvu datu iegūšanai, ir jāveic aptauja par diferencētiem periodiem. Par maizes, gaļas, piena, sakņu un citu līdzīgu pārtikas produktu pirkumiem jājautā par vienu dienu. Par cukura, kartupeļu, biezpiena, krējuma, zivju, augļu, olu pirkumiem jājautā par iepriekšējo nedēļu. Tāpat nedēļu respondenti spēj atcerēties sīkākos apģērbu, apavu, kultūrpreču pirkumus. Toties, lai aptauja fiksētu pietiekami daudz virsdrēbju (uzvalki, mēteļi), cepuru, trikotāžas izstrādājumu pirkumu, aptauja jāizdara par iepriekšējo mēnesi. Ievācot ziņas par dārgāku elektropreču un mēbeļu iegādi, ieteic izmantot gada periodu, bet par transporta līdzekļiem — piecu gadu periodu.

Tādus secinājumus autori izdara, izmantojot reāli notikušās momentaptaujas rezultātus. Šī aptauja tomēr nav diferencēta, un praksē nav pārbaudīts, vai vairums respondentu savā atmiņā spēj pietiekami precīzi nodalīt, piemēram, nedēļas periodu no pusotras nedēļas perioda, mēneša periodu no divu mēnešu perioda utt. Ja respondentiem ir grūti to izdarīt, sagaidāms, ka lielie pirkumi tiks uzrādīti vairāk nekā notikuši precīzi prasītajā periodā. Turpretī ir jārēķinās, ka daudzi sīkie pirkumi būs aizmirsti.

Šeit ir pilnīga analoģija ar visiem statistiķiem zināmo vecuma akumulāciju, ja tautas skaitīšanā jautā par pilnu nodzīvoto gadu skaitu.

5. Jaunāki pētījumi un pārejas periods

1979.gadā Latvijas Valsts universitāte izdeva rakstu krājumu "Dzīves līmeņa un demogrāfijas problēmas" .11 Tajā ietverts 21 raksts, piedaloties arī Krievijas un Vācijas autoriem.

Kā rāda krājuma nosaukums, tajā ievietotie raksti aptver plašu problēmu loku. Arī iedzīvotāju dzīves līmenim veltītie raksti neaprobežojas ar mājsaimniecību budžetu izvērtēšanu. A.Orlovska savā rakstā noskaidro, kā iedzīvotāju dzīves līmeni pētīt, izmantojot starpnozaru bilances. Z.Matule iedzīvotāju dzīves līmeni saista ar biometriskiem rādītājiem (novirzēm no normāla ķermeņa svara). O.Krastiņš, M.Šmulders aplūko dinamikas rindu izlīdzināšanu un ekstrapolāciju, izmantojot ekonometrijas metodes, bet P.Zvidriņš publicē 12 nozīmīgu demogrāfijas rādītāju korelācijas matricu. Vēl krājumā ievietoti A.Burtnieka, E.Dubras, J.Krūmiņa, A.Lapiņa, V.Zeiles, M.Zvidriņas u.c. autoru raksti. Tematiski līdzīga satura krājumu Latvijas Valsts universitāte izdod 1980. gadā "Iedzīvotāju ataudze un dzīves līmenis". Krājumā ir 19 raksti.12

Mājsaimniecību budžetu pētījumi Latvijā līdzīgu raksturu saglabāja arī astoņdesmitajos gados. 1984.gadā republikā veica 1006 strādnieku, kalpotāju, kolhoznieku un pensionāru mājsaimniecību budžetu pētījumus. Nereti galvenajām izstrādēm izmantoja tikai to mājsaimniecību datus, kas pētījumā piedalījās visu gadu. 1984. gadā tādu bija 961.13

1989.gadā datus izstrādāja par 941 mājsaimniecību, kas pētījumā piedalījās visu gadu. Starp tām bija 571 strādnieku un kalpotāju mājsaimniecība un 385 kolhoznieku mājsaimniecības. (Pēdējo skaitļu summa nedaudz atšķiras no uzrādīto pētījumā iekļauto mājsaimniecību skaita.)14

Valsts pārejas periodā (1990. – 1991.) visumā tika saglabāts mājsaimniecību budžetu pētījumu respondentu tīkls un pētīšanas metodes, kaut gan tika izvirzīti priekšlikumi tā pilnveidošanai.15 Šajā periodā Latvijā regulāri pētīja 1300 mājsaimniecību budžetus, bet dažos gadījumos datu izstrādēs iekļāva tikai tās mājsaimniecības, kas bija datus sniegušas par visu 1990. un 1991.gada periodu, un tādu bija 1035. Izstrādēs bija trīs grupas: 1) visi iedzīvotāji, 2) strādnieki un kalpotāji un 3) kopsaimniecību biedri.16

1993.gadā visumā tika saglabāts aptaujā iepriekšējos gados iekļauto mājsaimniecību loks. Mājsaimniecību nomaiņa notika tikai atsacīšanās, aizbraukšanas un tamlīdzīgos gadījumos. Joprojām Latvijā aptaujāja 1300 mājsaimniecības, to skaitā 725 pilsētās, 575 laukos. Mājsaimniecību grupējumos joprojām tika ietvertas tikai tās mājsaimniecības, kuras bija nepārtraukti aptaujātas visu 1992. un 1993.gadu (956 mājsaimniecības).

Parādās modernāka pieeja izlasē iegūto datu attiecināšanai jeb izplatīšanai uz visu ģenerālkopu. "Pilsētās un laukos dzīvojošo ģimeņu sniegtā informācija tiek apkopota, sverot to ar cilvēku skaitu atbilstošajā iedzīvotāju grupā." 17

Pēdējoreiz mājsaimniecību budžetu pētījums pēc "vecās" metodikas notika 1994.gadā, kad tika pētīts 1299 mājsaimniecību budžets, tai skaitā 725 mājsaimniecības pilsētās, 574 laukos. Izlase joprojām bija veidota kā tipoloģiska jeb stratificēta pēc ražošanas nozarēm, kas pilnībā nenodrošināja atsevišķu teritoriju reprezentativitāti.18

1995.gadā CSP mājsaimniecību budžetu pētījumus reorganizēja atbilstoši rietumvalstu standartiem. Sākās jauns posms Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa pētījumos un sociālajā statistikā vispār.