Eiropas Komisija: Par Latvijas īstenoto Eiropas Sociālā fonda apguves politiku

“Nauda ir pieejama,” pēc tikšanās ar labklājības ministru Uldi Auguli un citām Latvijas amatpersonām 16.oktobrī uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) Nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju direktorāta direktors Peters Stubs-Jorgensens, kurš EK pārrauga Latvijas realizēto Eiropas Sociālā fonda (ESF) apguves politiku.

“Eiropas Sociālā fonda darbības programmas (un struktūrfondu kopumā) īstenošana līdz šim ir bijusi ļoti lēna,” viņš vērtēja Latvijā paveikto. “ESF projektus jāīsteno divu iemeslu pēc: pirmkārt, lai palīdzētu ekonomiskās krīzes skartajiem Latvijas iedzīvotājiem, un, otrkārt, lai sasniegtu mērķus, kas nosprausti ekonomikas atveseļošanas programmā. Situācija Latvijā uzrāda attīstības pazīmes, īpaši veiksmīgais sākums krīzes pārvarēšanas pasākumiem,” atzinīgi izteicās P.Stubs-Jorgensens.

ESF ir galvenais finanšu instruments ieguldījumiem cilvēkkapitālā Eiropas Savienībā. Latvijai no 2007. līdz 2013.gada paredzēts 551 miljons eiro, lai atbalstītu nodarbinātību un paaugstinātu darbaspēka prasmes un kompetenci.

ESF līdzekļu apgūšana īpaši svarīga ir ekonomiskās krīzes apstākļos. EK jau augustā apstiprināja Latvijas priekšlikumu grozīt ESF darba programmu, lai varētu efektīvāk risināt krīzes radītās problēmas.

Saskaņā ar grozīto programmu bezdarbnieki, kas nesaņem pabalstus, jau tagad var uz ierobežotu laiku (2 nedēļas – 6 mēneši) saņemt 100 latu stipendiju par pilna laika darbu vietējā pašvaldībā (šai programmai no ESF atvēlēti 34 miljoni eiro). Cita programma savukārt atbalsta skolotāju pārkvalificēšanu un profesionālo pārorientāciju (28,4 miljoni eiro). “Grozījumu mērķis ir palīdzēt cilvēkiem, kuri “izslīdējuši” cauri sociālās drošības tīklam,” skaidroja P.Stubs-Jorgensens.

Latvijā izstrādāts un 1.septembrī uzsākts novatorisks pasākums – atbalsts bezdarba riskam pakļauto personu apmācībai (10 miljoni latu). Tā jau šogad paredzēts atbalstīt 8285 cilvēkus.

“Naudas apguve tagad ir vienkāršota, un mēs pievēršam ļoti lielu uzmanību pēc iespējas ātrākai naudas nokļūšanai no Briseles pie galīgā adresāta,” P.Stubs-Jorgensens skaidroja ES veiktās izmaiņas, lai atvieglotu ESF palīdzības saņemšanu tiem, kas zaudējuši darbu. Tā, piemēram, šogad Latvija ir saņēmusi papildus 11 miljonus eiro ESF avansa maksājumu. Komisija arī iesniegusi priekšlikumus ES Parlamentam un Padomei, lai nodrošinātu turpmāku naudas plūsmu no ESF programmas.

Kā norādīja P.Stubs-Jorgensens, Latvijai ir iespējams kandidēt arī uz Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļiem. Tas ir finanšu instruments, kas izveidots, lai palīdzētu atgriezties darbā personām, kas zaudējušas darbu globalizācijas izraisītas nozares krīzes dēļ, piemēram, uzņēmumam pārvietojoties uz citu valsti. Lai saņemtu šā fonda finansējumu, attiecīgs lēmums katrā atsevišķajā gadījumā jāpieņem Eiropas Parlamentam, un tas pieejams, ja viena uzņēmuma vai nozares ietvaros darbu zaudējuši vismaz 500 cilvēku.

Sociālā politika ir katras ES dalībvalsts pašas atbildība, taču ES dalībvalstīm var sniegt finansiālu palīdzību un ekspertīzi.

Ivars Bušmanis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs