Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 20.oktobrī


 

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

20.oktobrī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 143 pilsonības pretendenti, tajā skaitā pieci viņu nepilngadīgie bērni.

No 138 pilsonības pretendentiem 68% ir krievi, 15% – ukraiņi, 9% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

16% pilsonības pretendentu ir pamata, 62% – vidējā, 19% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 132 333 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 3004; 2009.gadā – 1544 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

FM: Par gada pārskatu sagatavošanas kārtību

20.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais MK noteikumu projekts par gada pārskatu sagatavošanas kārtību.

Jaunie noteikumi paredz kārtību, kādā ministrijas, centrālās valsts iestādes, pašvaldības, budžeta iestādes un no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskās personas sagatavos un Valsts kasē (VK) iesniegs gada pārskatus.

Tāpat noteikumi reglamentē gada pārskata veidlapu formas, kurās atbilstoši normatīvajos aktos budžeta grāmatvedības jomā noteiktajam tiek klasificēti finanšu darījumi. Taču šie noteikumi neattiecas uz valsts budžeta finanšu bilances un tās pielikumu sagatavošanu un iesniegšanu VK.

Izstrādātie MK noteikumi reglamentē gada pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu VK no valsts vai pašvaldības budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām, nosakot, ka par tām pārskatus VK iesniegs attiecīgā ministrija vai pašvaldība, kuras padotībā ir attiecīgā atvasinātā publiskā persona.

Noteikumos arīdzan redakcionāli precizētas gada pārskata veidlapu formas, katras veidlapas aprakstu papildinot ar detalizētiem skaidrojumiem.

Tāpat noteikumi paredz FM sadarbībā ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju izvērtēt iespēju nodrošināt gada pārskata datu elektronisku arhivēšanu ne vēlāk, kā sākot ar 2011.gada pārskatu.

Līdz ar jaunajiem noteikumiem spēku zaudēs MK 2007.gada 13.novembra noteikumi Nr.749 “Noteikumi par valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtību”.

 

FM: Par uzraudzības institūcijas darbību un publiskā partnera līguma izpildes pārskata sniegšanu

Valdība 20.oktobrī atbalstīja Ministru kabineta (MK) noteikumus par uzraudzības institūcijas darbību un publiskā partnera vai tā pārstāvja līguma izpildes pārskata sniegšanu.

Ministru kabineta noteikumi izstrādāti, lai izpildītu Publiskās un privātās partnerības likumā doto deleģējumu izdot noteikumus par uzraudzības institūcijas darbību, pārskatu par līgumu izpildes gaitu iesniegšanu, to izvērtēšanu un atzinumu par tiem sniegšanu.

Noteikumi reglamentē:

• institūciju, kas veic Publiskās un privātās partnerības likumā minētās uzraudzības institūcijas funkcijas, – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA);

• uzraudzības institūcijas darbības un finansēšanas kārtību;

• publiskā partnera vai tā pārstāvja lēmuma par finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu ievietošanas kārtību uzraudzības institūcijas mājaslapā;

• publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskata iesniegšanas kārtību un tajā ietveramo informāciju;

• atzinuma par publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskatu sagatavošanas kārtību un gadījumus, kad atzinums nosūtāms arī Valsts kontrolei un citām kompetentajām institūcijām.

Tā kā par uzraudzības institūciju noteikta CFLA, vienlaikus valdība atbalstīja arī noteikumus, kas paredz grozījumus CFLA nolikumā, lai precizētu aģentūras kompetenci atbilstoši iepriekš minētajiem noteikumiem un papildinātu to ar uzraudzības institūcijas pienākumiem un uzdevumiem.

 

FM: Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanas novēršanu

Valdība 20.oktobrī Ministru kabineta sēdē atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos priekšlikumus grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

Finanšu ministrijas priekšlikumi paredz, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienests) rīkojums par to, vai turpināt vai izbeigt atturēšanos no viena vai vairāku savstarpēji saistītu darījumu vai debeta operāciju veikšanas klienta kontā, būs jāpieņem 40 dienu laikā pēc tam, kad no kredītiestādes vai finanšu iestādes būs saņemts ziņojums par atturēšanos veikt darījumu. Līdz šim rīkojums bija jāpieņem 60 dienu laikā.

FM arī rosina likumā noteikt papildu funkcijas Kontroles dienestam. Proti, piecu darbdienu laikā pēc tam, kad no kredītiestādes vai finanšu iestādes tiks saņemts ziņojums par atturēšanos no operāciju veikšanas klienta kontā, Kontroles dienestam jāizvērtē, vai iestāde pieņēmusi lēmumu atbilstoši likuma nosacījumiem, un jāizdod rīkojums turpināt vai izbeigt atturēšanos.

Tādējādi personas tiesības uz īpašumu tiks ierobežotas ievērojami īsāku laika periodu gadījumā, ja, piemēram, kredītiestāde vai finanšu iestāde būs kļūdījusies, pieņemot lēmumu par atturēšanos veikt darījumu.

Priekšlikumi grozījumiem likumā vēl tiks iesniegti 2.lasījumam Saeimā.

 

FM: Par muitas parāda galvojuma piemērošanu Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēs

Lai maksimāli samazinātu nepieciešamā galvojuma apjomu, 20.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi MK noteikumos par muitas parāda galvojuma piemērošanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas iestādēs, nosakot komersantiem iespējamā muitas parāda summas, no kuras aprēķina vispārējā galvojuma apmēru, samazināšanu līdz pat 99%.

Grozījumi nosaka, ka minēto summu galvenajam parādniekam varēs samazināt par 99%, ja viņš pēdējo 36 mēnešu laikā pirms vispārējā galvojuma saņemšanas vismaz četras reizes mēnesī būs izmantojis vispārējo galvojumu muitas parāda, kas varētu rasties, vai muitas parāda nodrošināšanai. Tāpat šīs summas samazinājumu galvenais parādnieks varēs saņemt, ja tas būs saņēmis atzītā komersanta statusu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) regulu nosacījumiem. Atzītā komersanta statuss tiek atzīts visās ES dalībvalstīs un tiek uzskatīts par apliecinājumu attiecīgā uzņēmēja uzticamībai.

Atbilstošie grozījumi noteikumos nepieciešami, jo nereti praksē rodas situācijas, kad lieli, stabili uzņēmumi vēlas sākt darbības muitas jomā, taču nevar kvalificēties muitas galvojuma nodrošinājumu samazināšanai, jo neizpilda kritērijus, kas balstīti uz iepriekšēju vispārējā galvojuma izmantošanu noteiktu laika periodu, vai arī galvojuma apmērs ir nesamērīgi liels attiecībā pret muitas parādu, kas varētu rasties.

Tāpat uzņēmējdarbības vides uzlabošanai noteikumos tika svītrots vispārējā galvojuma izmantošanas kritērijs par atkārtotiem administratīviem pārkāpumiem, kas saistīti ar muitas nodokļu vai citu muitas iestāžu administrēto nodokļu nemaksāšanu noteiktajos termiņos, kā arī citām darbībām, kuru dēļ attiecīgie nodokļi nav samaksāti pilnā apmērā. Attiecīgais kritērijs, lai komersants drīkstētu izmantot vispārējo galvojumu, tika izslēgts, jo atkārtoto administratīvo pārkāpumu kritērijs rada nesamērīgu negatīvu ietekmi uz komersantu iespējām izmantot vispārējo galvojumu.

Vienlaikus MK tika izskatīti FM sagatavotie grozījumi MK noteikumos par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem, lai nodrošinātu to saskaņotību un nedublētu normas ar muitas parāda galvojuma noteikumiem. Grozījumu rezultātā uzņēmējiem tiks piemērots 99% akcīzes nodokļa parāda nodrošinājuma samazinājums saskaņā ar muitas parāda galvojuma noteikumos noteiktajiem kritērijiem. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodokļa maksātājiem, lai veiktu darbības ar akcīzes precēm un izmantotu atlikto nodokļa maksāšanu, ir jāiesniedz akcīzes nodokļa parāda nodrošinājums.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par grozījumiem Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā

Ministru kabinets 20.oktobrī apstiprinājis Iekšlietu ministrijas sagatavoto grozījumu projektu Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, kurā paredzēts, ka līdz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) struktūrvienības ierašanās brīdim ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbus Latvijas Republikas teritorijā var vadīt arī citas Eiropas Savienības ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta augstākā amatpersona, ja notikuma vietā tā ierodas pirmā.

Kā skaidro grozījumu izstrādātāji, nereti ir bijuši gadījumi, kad kaimiņvalstu ugunsdzēsēji negadījuma vietā pierobežā varējuši ierasties ātrāk par Latvijas kolēģiem, taču mūsu valsts likumdošana juridiski līdz šim nepieļāva citas valsts glābējiem uzņemties vadību un pilnvaras pār dzēšanas un glābšanas darbiem Latvijas teritorijā. Līdz ar pieņemtajiem grozījumiem šī nepilnība normatīvajos aktos ir labota.

VUGD pārrobežu sadarbību ugunsnelaimju likvidēšanā un glābšanas darbu veikšanā nosaka operatīvās sadarbības līgumi, kas 2002.gada 24.augustā parakstīti ar Igaunijas Glābšanas pārvaldi, bet 2001.gada 31.maijā – ar Lietuvas Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas departamentu.

 

IeM: Par Valsts robežsardzes un citu dienestu kompleksa celtniecību

Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju un nākamā gada budžeta prognozes, Iekšlietu ministrija ir pārvērtējusi jauno objektu būvniecības ieceres un lūgusi valdību atlikt uz vēlāku laiku plānotā Valsts robežsardzes un citu dienestu kompleksa celtniecību Rīgā, Rūdolfa ielā 5.

Iekšlietu ministrija 20.oktobrī notikušajā valdības sēdē aicināja Ministru kabineta locekļus par gadu pagarināt iepriekš noteikto termiņu, kurā ministrijai bija uzdots sagatavot un saskaņot tehnisko uzdevumu par Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes, Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes, Drošības policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ēku būvniecību un rekonstrukciju Rīgā, Rūdolfa ielā 5. Tāpat ministrija pārvērtējusi prioritātes un nolēmusi, ka būvniecības pirmajā kārtā būtu jāiekļauj dienestu tiešajam darbam nepieciešamo ēku celtniecība, nevis iepriekš noteiktā sporta kompleksa pabeigšana, kura būvniecības darbu iepirkuma procedūru būtu bijis jāsāk jau līdz 28.oktobrim. Tādējādi tagad valsts budžetam papildus slodze netiks uzlikta agrāk par 2014.gadu.

Ministru kabinets pagājušajā gadā atbalstīja Iekšlietu ministrijas ieceri pašreizējā Valsts robežsardzes teritorijā Rūdolfa ielā 5 būvēt administratīvo ēku kompleksu vairāku Iekšlietu ministrijas dienestu vajadzībām. Šajā teritorijā iecerēts būvēt divas jaunas piecstāvu ēkas, pabeigt pirms sešiem gadiem iesāktā sporta kompleksa būvniecību, kā arī atjaunot pašreizējo Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes ēku.

Bez robežsardzes jaunajā administratīvajā kompleksā atrastos arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības, kas pašlaik ir izvietotas Rīgas pašvaldībai piederošās telpās, kuras ir sliktā tehniskā stāvoklī. Ēkas būvētas 1880.–1888.gadā, un to platība ir nepietiekama visu darbinieku izvietošanai, taču paplašināšana nav iespējama, jo to nepieļauj vēsturiskā apbūve. Tāpat arī Drošības policijai nepieciešamas jaunas telpas, jo pašreizējās ir gan tehniski nolietotas, gan arī tajās ir sarežģīti nodrošināt Eiropas Savienības un NATO drošības prasības.

Rūdolfa ielas kompleksa projekts tiek īstenots, sadarbojoties ar valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). Lai nodrošinātu būvniecību, VNĪ tiks nodoti pašreizējie Iekšlietu ministrijas īpašumi Rūdolfa ielā, un Iekšlietu ministrija būs jaunbūvējamo un atjaunoto ēku nomnieks, paredzot attiecīgas ilgtermiņa saistības valsts budžetā.

Iekšlietu ministrijas Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļa

 

IZM: Par privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas nodrošināšanu pēc vienotiem principiem

Lai pedagogu darba samaksas aprēķināšanu no valsts budžeta līdzekļiem valsts, pašvaldību un privātajās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs nodrošinātu pēc vienotiem principiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumos Nr.498 “Kārtība, kādā valsts finansē pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības programmas, kuras īsteno privātās izglītības iestādes””, kas 20.oktobrī apstiprināts MK sēdē.

Grozījumi nosaka, ka valsts budžeta dotācija pedagogu darba samaksai privātskolās tiek aprēķināta saskaņā ar MK 2009.gada 28.jūlija noteikumiem Nr.837 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”.

Pēc datiem uz 2009.gada 1.septembri, skolēnu skaits privātajās izglītības iestādēs pamatizglītībā ir 1687, vidējā izglītībā – 540 skolēnu. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju un skolēnu kopskaita samazināšanos, privāto izglītības iestāžu skaits var samazināties, taču valstī ir nodrošināta izglītības pieejamība pašvaldību vispārējās pamatizglītības iestādēs un vispārējās vidējās izglītības iestādēs.

Saskaņā ar jauno finansēšanas principu “nauda seko skolēnam” no 2009.gada 1.septembra mērķdotācija pašvaldībām pedagogu darba samaksai ir tieši atbilstīga skolēnu skaitam konkrētajā administratīvajā teritorijā. Aprēķinot mērķdotācijas pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai, tiek ņemts vērā skolēnu skaits izglītības pakāpē attiecīgajā teritorijā un izglītības iestādē īstenotās mācību programmas. Turpmāk šāds princips tiks nodrošināts, arī aprēķinot pedagogu darba samaksu privātajās izglītības iestādēs.

 

IZM: Par izmaiņām Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā

Ņemot vērā grozījumus Sporta likumā, kuri precizē Sporta likuma 9.pantu, papildinot Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā obligāti iekļaujamos padomes locekļus, Ministru kabinets 20.oktobrī apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz izmaiņas Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā.

Turklāt Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvs bija jāaktualizē saistībā ar biedrības “Latvijas Paraolimpiskā komiteja” personāla izmaiņām un veselības ministres Baibas Rozentāles stāšanos amatā.

Apstiprinātās izmaiņas paredz, ka Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā nav bijušais veselības ministrs Ivars Eglītis, biedrības “Latvijas Paraolimpiskā komiteja” izpilddirektors Andris Ulmanis un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, attiecīgi padomes sastāvs tiek papildināts ar biedrības “Latvijas Tautas sporta asociācija” prezidentu Andri Bērziņu, biedrības “Latvijas Paraolimpiskā komiteja” prezidenti Daigu Dadzīti un veselības ministri Baibu Rozentāli.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par atbalstu mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai

Lai veicinātu mūžizglītības pieejamību nodarbinātajiem, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu piedāvās iespēju arī tiem darbiniekiem, kuri strādā pilnu darba laiku, saņemt kuponu profesionālās izglītības iegūšanai.

Līdz ar to privātajos uzņēmumos nodarbinātiem darbiniekiem, kuri strādā normālu darba laiku, būs iespēja apgūt neformālās un formālās izglītības programmas, kā arī iegūt profesionālo izglītību. Pasākumā iesaistīties nevarēs valsts iestādēs strādājošie.

To paredz 20.oktobrī valdībā pieņemtie noteikumi par Eiropas Sociālā fonda apakšaktivitāti “Atbalsts mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai”.

Mūžizglītības pasākuma ietvaros nodarbinātie varēs mācīties līdz vienam gadam, izmantojot kuponu, kura apmērs atkarībā no apmācību jomas varēs būt maksimāli 150, 200 vai 250 latu. Tā, piemēram, nodarbinātie varēs apgūt svešvalodas, datormācību un citas darba tirgū nepieciešamas prasmes, tostarp programmas, kas vērstas uz profesionālo zināšanu pilnveidi kādā jomā.

Pieteikties pasākumam varēs nodarbinātie no 25 gadu vecuma. Pirms mācību sākšanas klients saņems karjeras konsultācijas, lai izvēlētos atbilstošāko apmācību jomu.

Ņemot vērā, ka tiks lietota kuponu sistēma, apmācību pakalpojuma izvēle būs paša nodarbinātā ziņā. Pakalpojuma nodrošināšanas mehānisms būs līdzīgs tam, kādu pašreiz pielieto dīkstāves kupona pasākumā. Tomēr šajā projektā atšķirībā no tā dēvētā dīkstāves kupona nav paredzēta stipendija.

Priekšrocība dalībai pasākumā tiks dota tiem nodarbinātajiem, kuri ir lielākā mērā pakļauti bezdarba riskam. Tādēļ ir noteikti šādi priekšrocības kritēriji dalībai pasākumā:

• pēdējā formālā izglītība ir iegūta pirms 10 gadiem;

• pie pašreizējā darba devēja nodarbināts ilgāk par pieciem gadiem;

• ir noteikta invaliditāte;

• ir divi vai vairāk apgādājamie;

• ir trūcīga persona;

• nav pamatizglītības vai vidējās izglītības.

Pakalpojumu ar šā gada decembri plāno piedāvāt Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar izglītības iestādēm.

Kopumā šā mūžizglītības pasākuma īstenošanai LM ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu tuvāko gadu laikā plāno izlietot vairāk nekā piecus miljonus latu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par pašvaldību pirmpirkuma tiesību īstenošanas kārtību

20.oktobrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos grozījumus likumā “Par pašvaldībām”, kas paredz vienkāršot administratīvās procedūras pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanā.

Likuma grozījumi nosaka, ka pašvaldībai pirmpirkuma tiesības būs jāpiedāvā tikai tām privātpersonām, kurām zemesgrāmatā būs reģistrēts attiecīgs apgrūtinājums. Līdz ar to pašvaldība varēs izmantot pirmpirkuma tiesības, ja tā tiks atsavināts nekustamais īpašums, kas atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam nepieciešams pašvaldības funkciju pildīšanai.

Pašvaldības teritorijas plānojums ir vienīgais ārējais normatīvais akts, kurā grafiski attēlota pašvaldību funkciju piesaiste noteiktai zemes vienībai pašvaldības teritorijā, tāpēc privātpersonām patlaban nav precīzi zināms, vai atsavināmais zemesgabals ir nepieciešams likumā noteikto pašvaldības funkciju nodrošināšanai. Turklāt esošā likuma redakcija neparedz, ka šādi īpašuma tiesību aprobežojumi būtu nostiprināmi zemesgrāmatā.

Tādēļ, lai nodrošinātu efektīvu un pārskatāmu pašvaldību pirmpirkuma tiesību īstenošanas mehānismu un atvieglotu darījumu veikšanas procedūru, izstrādātie grozījumi nosaka, ka pašvaldības nolūks eventuāli izmantot pirmpirkuma tiesības attiecīgo funkciju izpildei atzīmju veidā tiek fiksēts zemesgrāmatās kā īpašuma tiesību aprobežojums konkrētam nekustamajam īpašumam.

Lai piemērotu jauno pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību, pašvaldībām jāizvērtē teritorijas plānojumi un tajos esošo nekustamo īpašumu potenciālā nepieciešamība pašvaldību funkciju izpildei, jāpieņem attiecīgi lēmumi un jāreģistrē apgrūtinājumi zemesgrāmatā, kas nozīmē pietiekami lielu administratīvo pasākumu veikšanu. Tādējādi likumprojekts nosaka pāreju no pašreizējā tiesiskā regulējuma uz jauno.

Kārtību, kādā pašvaldības izmanto pirmpirkuma tiesības, un kārtību, kādā ar pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanu saistītie aprobežojumi tiek reģistrēti zemesgrāmatā, noteiks Ministru kabinets, tādēļ Tieslietu ministrijai līdz 2010.gada 1.martam jāizstrādā grozījumi Zemesgrāmatu likumā, paredzot samazināt kancelejas nodevas apmēru par ar pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanu saistīto aprobežojumu ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Par RAPLM izstrādātajiem grozījumiem likumā vēl jālemj Saeimai.

 

RAPLM: Par dotāciju piešķiršanu pašvaldībām infrastruktūras attīstībai

20.oktobrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos noteikumus, kas nosaka dotācijas piešķiršanas kārtību no valsts budžeta finanšu līdzekļiem maksājuma veidā pašvaldību infrastruktūras attīstībai.

Dotācija infrastruktūras attīstībai paredzēta pašvaldības īpašumā esoša infrastruktūras objekta projektēšanai, būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai, kā arī līdzfinansējumam Eiropas Savienības struktūrfondu finansētu pašvaldības infrastruktūras objektu projektēšanai, būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai.

Noteikumi paredz, ka dotāciju pašvaldības varēs izlietot arī nekustamā īpašuma iegādei, ja tas nepieciešams pašvaldības darbības nodrošināšanai un funkciju izpildei, kā arī autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai.

Lai saņemtu valsts budžeta dotāciju, pašvaldība ministrijā iesniedz 2007.gadā pieņemtos lēmumus par novada pašvaldības izveidi, vietējām pašvaldībām apvienojoties, un novada darbības uzsākšanu pēc vietējo pašvaldību vēlēšanām 2009.gadā, vai arī novadā iekļauto vietējo pašvaldību lēmumus par novada izveidi, ja administratīvi teritoriālās reformas rezultātā novads izveidots līdz 2009.gada 31.janvārim.

Apstiprinot MK noteikumus, valdība lēma, ka RAPLM līdz šā gada 21.oktobrim jāiesniedz Finanšu ministrijai saraksts ar pašvaldībām, kuras piekrīt iepriekš piešķirtās dotācijas neizmantoto daļu 2010.gadā atmaksāt valsts budžeta ieņēmumos un par šo summu dzēst Valsts kasē ņemto aizņēmumu neatmaksāto daļu.

Savukārt Finanšu ministrijai, izstrādājot likumprojektu “Par valsts budžetu 2010.gadam”, jāiekļauj norma, kas finanšu ministram dod tiesības dzēst pašvaldību Valsts kasē ņemto aizņēmumu neatmaksāto daļu atbilstoši sagatavotajam sarakstam.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par iespējām paredzēt finanšu ministram veto tiesības valdības lēmumiem ar fiskālu ietekmi

Ministru kabinets 20.oktobrī uzklausīja informatīvo ziņojumu par iespējām paredzēt finanšu ministram veto tiesības valdības lēmumiem ar fiskālu ietekmi. Informatīvo ziņojumu izstrādājuši Tieslietu un Finanšu ministriju speciālisti saskaņā ar Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānā doto uzdevumu.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, Ministru kabinets ir koleģiāla institūcija, un tās darbība daudzējādā ziņā ir atkarīga no ministru vienprātības un valdības vienotas politikas īstenošanas. Ministru kabineta darbā šī koleģialitāte ir ļoti būtiska. Valdībai par visiem jautājumiem ir jābūt vienotam viedoklim un atsevišķu ministru personiskās domas nevar nonākt pretrunā ar visa Ministru kabineta un Ministru prezidenta politiku.

Koleģialitātes nodrošināšanai valdības ministri parasti pakļaujas kādas citas personas autoritātei, kas Latvijā ir Ministru prezidents, jo viņš vada Ministru kabineta sēdes, kā arī viņam pieder izšķirošā balss lēmumu pieņemšanā.

Informatīvajā ziņojumā konstatēts, ka finanšu ministram nevajadzētu piešķirt veto tiesības valdības lēmumiem ar fiskālu ietekmi, jo tas izjauktu Satversmē nostiprināto valdības koleģialitātes principu un grautu Ministru kabineta līdzsvaru. Turklāt finanšu ministrs ir politiska amatpersona, un var rasties situācija, kad veto tiesības var tikt izmantotas politisku jautājumu risināšanā. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo valsts ekonomisko stāvokli, tika izvērtēta iespēja, vai kādu lēmumu pieņemšanā ar fiskālu ietekmi finanšu ministram veto tiesības nevajadzētu piešķirt.

Finanšu ministram varētu piešķirt veto tiesības Ministru kabineta rīkojumu projektu, kas paredz piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, apturēšanai.

Savukārt, izvērtējot Likuma par budžetu un finanšu vadību tiesību normas, tika secināts, ka ar 2008.gada un 2009.gada grozījumiem minētajā likumā finanšu ministram ir piešķirtas tiesības ietekmēt vairāku lēmumu ar fiskālu ietekmi tālāku virzību. Līdz ar to finanšu ministrs jau šobrīd var ietekmēt Ministru kabineta lēmumu ar fiskālu ietekmi sagatavošanu un virzību.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ZM: Par pieteikšanās kārtību lauku saimniecību modernizācijai

Valdība 20.oktobrī apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Lauku saimniecību modernizācija””.

Lai samazinātu administratīvo slogu un būtiski atvieglotu atbalsta saņemšanas kārtību, noteikumos svītrota prasība par līguma slēgšanu atbalsta saņemšanai. Līdz ar to uzreiz pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) lēmuma par atbalsta piešķiršanu pretendents varēs sākt projekta īstenošanu.

Savukārt, lai nodrošinātu projekta uzraudzību, pēc projekta īstenošanas atbalsta saņēmējam būs jāiesniedz LAD divu veidu atskaites, kuras iepriekš bija noteiktas līgumā.

Pamatojoties uz pasākuma īstenošanas pieredzi par iesniegtajiem projektiem iepriekšējās projektu iesniegumu iesniegšanas kārtās, izdarīti arī vairāki tehniski un redakcionāli grozījumi, kas precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus.

Izmaiņas Ministru kabineta noteikumos nosaka atcelt prasību, kas paredz nodrošināt pozitīvu naudas plūsmu katra mēneša beigās. Turpmāk projekta iesniegumā naudas plūsmai pārskatā projekta iesniegšanas gadā, visos īstenošanas gados un gadā pēc projekta īstenošanas jābūt pozitīvai.

Precizēti arī lauksaimniecības uzņēmuma ekonomiskās dzīvotspējas kritēriji, kas atbalsta pretendentam būs jāņem vērā, iesniedzot projekta pieteikumu.

Kārtība nosaka, ka projektiem, kuri būs iesniegti līdz 2010.gada 31.decembrim, būs noteikta 35% atbalsta intensitāte no attiecināmām izmaksām, kas saistītas ar investīcijām jaunu iekārtu, tehnikas, aprīkojuma iegādei.

Turklāt Ministru kabineta noteikumi paredz, ka šo atbalsta intensitāti palielina par 5%, ja atbalsta pretendents ir kooperatīva biedrs.

Tāpat noteikumi paredz 40% atbalsta intensitāti no attiecināmām izmaksām, kas saistītas ar investīcijām jaunu iekārtu, tehnikas, aprīkojuma iegādei, ja investīcijas veic bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotājs, kurš ir pieteicies atbalsta maksājumiem, uzņēmies jaunas saistības un nodarbojies ar bioloģisko lauksaimniecību ne mazāk kā divus iepriekšējos noslēgtos gadus.

Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka traktoru iegādi būs iespējams iekļaut kā attiecināmās izmaksas, nepārsniedzot attiecību, kas veidojas, summējot saimniecībā jau esošās traktortehnikas vienības (jaunākas par 10 gadiem) maksimālās jaudas attiecību – 1 zirgspēks pret vienu hektāru 2009.gadā vienotajam platību maksājumam deklarētās atbalsta pretendenta platības un vienu liellopu vienību.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par atbalsta saņemšanu zivsaimniecības attīstības pasākumam

Valdība 20.oktobrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība kompensāciju maksājumu veidā zivsaimniecības attīstības pasākumam “Sociāli ekonomiskie pasākumi””.

Grozījumu mērķis ir būtiski atvieglot atbalsta saņemšanas kārtību, kā arī mazināt administratīvo slogu. Paredzēts, ka turpmāk iesniegumus varēs iesniegt visu kalendāro gadu līdz attiecīgā gada 15.decembrim. Iepriekš projektu iesniegšanas termiņus izsludināja kārtās un iesniegumus pieņēma vienu mēnesi.

Izmaiņas stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par dzīvnieku datubāzu informācijas izmantošanas kārtību

Valdība 20.oktobrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Reģistrēto dzīvnieku datubāzēs esošās informācijas izmantošanas kārtība”. Noteikumu mērķis ir noteikt dzīvnieku datubāzēs esošās informācijas izmantošanas kārtību.

Datubāzes pārzinis ir valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs” (LDC).

LDC uzdevums ir nodrošināt autorizētu pieeju datubāzei dzīvnieku īpašniekiem un turētājiem, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD), Lauku atbalsta dienesta (LAD), pašvaldības iestāžu un policijas pilnvarotām amatpersonām, kā arī PVD pilnvarotiem veterinārārstiem. Arī privātpersonas varēs izmantot datubāzi, lai iepazītos ar datiem par sev piederošajiem dzīvniekiem vai par citiem dzīvniekiem, ja ir saņemta to īpašnieku vai turētāju piekrišana.

Datubāzes izmantošanai būs nepieciešama autorizēta pieeja. Lai to saņemtu, personai būs jāiesniedz LDC rakstisks iesniegums papīra formā vai arī tas jāsūta elektroniski uz oficiālo datu centra e-pasta adresi ldc@ldc.gov.lv. Ja iesniegumu sūta elektroniski, to sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

 

ZM: Par izmaiņām kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības prasībās

Valdība 20.oktobrī apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 17.jūnija noteikumos Nr.310 “Kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības prasības””.

Izmaiņas noteikumos tika izstrādātas, pamatojoties uz šā gada 17.septembrī Saeimā apstiprinātajiem grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas nosaka: turpmāk kautuvēs tiek pieļauta lauksaimniecības dzīvnieku kaušana, izmantojot pēckaušanas apdullināšanu saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām kaušanas metodēm un normatīvajiem aktiem par labturības prasībām kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzībai.

Noteikumu projekts paredz prasības, ka šāda kaušana ir piemērojama liellopiem un aitām tikai šim nolūkam atzītā kautuvē ar atbilstošu aprīkojumu un apmācītu personālu. Tāpat grozījumi nosaka kaušanas procesā nodrošināt arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pilnvarota veterinārārsta un reliģiskās organizācijas pārstāvja uzraudzību.

Šādi kautu dzīvnieku gaļas marķējumā jābūt norādei, ka dzīvnieki kauti saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm.

 

ZM: Par izmaiņām lauksaimniecības dzīvnieku gaļas marķēšanas noteikumos

Valdība 20.oktobrī apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 27.februāra noteikumos Nr.156 “Gaļas, maltas gaļas, mehāniski atdalītas gaļas, gaļas izstrādājumu un gaļas produktu marķēšanas noteikumi””.

Izmaiņas noteikumos tika izstrādātas, pamatojoties uz 17.septembrī Saeimā apstiprinātajiem grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas nosaka, ka turpmāk kautuvēs tiek pieļauta lauksaimniecības dzīvnieku kaušana, izmantojot pēckaušanas apdullināšanu saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām kaušanas metodēm un normatīvajiem aktiem par labturības prasībām kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzībai.

Noteikumu projekts nosaka marķēšanas prasības liellopu un aitas gaļai, kas iegūta atbilstoši reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm.

Gaļu, maltu gaļu, mehāniski atdalītu gaļu, gaļas izstrādājumus un gaļas produktus, kuri iegūti no liellopiem un aitām, kas kauti saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm, papildus būs jāmarķē ar specifisku marķējumu, kurā jānorāda pilns izmantotās dzīvnieku kaušanas metodes nosaukums.

Turklāt tirdzniecības vietā šādi iegūtai gaļai, maltai gaļai, mehāniski atdalītai gaļai, gaļas izstrādājumiem un gaļas produktiem galapatērētājam redzamā vietā jābūt norādei par dzīvnieku kaušanā izmantoto metodi.

 

ZM: Par briežu, trušu, mežacūku, strausu, fazānu, gaļas baložu, paipalu un no tiem iegūto produktu aprites kārtību

Valdība 20.oktobrī ir apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Dzīvnieku un no tiem iegūto produktu aprites kārtība, kas nav regulēta Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos par bioloģisko lauksaimniecību”.

Noteikumi nosaka briežu dzimtas dzīvnieku, trušu, mežacūku, strausu, fazānu, gaļas baložu, paipalu un no tiem iegūto produktu aprites kārtību, kas nav regulēta Eiropas Savienības (ES) tieši piemērojamos tiesību aktos par bioloģisko lauksaimniecību.

Noteikumi paredz, ka briežu dzimtas dzīvniekus, trušus, mežacūkas, strausus, fazānus, gaļas baložus, paipalas un no tiem iegūtos produktus var realizēt ar norādi “Bioloģiskā lauksaimniecība”, ja attiecīgie dzīvnieki ir dzimuši un audzēti bioloģiskajā saimniecībā atbilstoši šo noteikumu prasībām.

Ministru kabineta noteikumu kontroli un uzraudzību atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un normatīvajiem aktiem nodrošina esošās bioloģiskās lauksaimniecības kontroles institūcijas: biedrības “Vides kvalitāte” sertifikācijas institūcija “Vides kvalitāte” un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Sertifikācijas un testēšanas centrs”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa