Eiropas Komisija: Par moderno tehnoloģiju lomu energoefektivitātes uzlabošanā

Eiropas Komisija 9.oktobrī aicināja Eiropas informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST) nozari līdz 2011.gadam sagatavot to praktisko pasākumu uzmetumu, kurus tā īstenos, lai līdz 2015.gadam sasniegtu mērķi par 20% uzlabot nozares energoefektivitātes rādītājus. Atbildība par aptuveni 8% ES patērētās elektroenerģijas un aptuveni 2% CO₂ emisiju gulstas tikai uz IST aprīkojuma un pakalpojumu jomas pleciem. Turklāt lietpratīgs IST izmantojums palīdzētu samazināt energointensīvu sektoru (piemēram, būvniecības, transporta un loģistikas) energopatēriņu un līdz 2020.gadam samazināt kopējo CO₂ emisiju apjomu par 15%. Komisija iesaka IST nozarei līdz 2011.gadam nospraust vērienīgus energoefektivitātes mērķus. ES dalībvalstis ieteikumā aicinātas līdz 2010.gada beigām panākt vienošanos par kopējām viedmērierīču specifikācijām.

“Labāks inovatīvu IST risinājumu izmantojums mums palīdzēs sasniegt Eiropas mērķi kļūt par zemu CO₂ emisiju ekonomiku. IST nozare var kļūt par vaduguni ceļā uz ilgtspējīgāku un videi nekaitīgāku izaugsmi, kā arī radīt vairāk “zaļo” darbavietu Eiropā,” sacīja Viviena Redinga, ES komisāre informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu jautājumos. “Mums ir jāizmanto iespēja uzņemties vadošo lomu ceļā uz energoefektīvām tehnoloģijām – ne tikai tāpēc, ka tā visefektīvāk iespējams panākt ilgstošu CO₂ emisiju samazinājumu, bet arī tāpēc, ka šo tehnoloģiju ekopotenciāls Eiropas IST uzņēmumiem var pavērt jaunas uzņēmējdarbības iespējas.”

Komisija 9.oktobrī pieņēma ieteikumu, kurā teikts, ka IST nozarei jāvada pāreja uz energoefektīvu un zemu CO₂ emisiju ekonomiku. Komisija aicina IST nozari līdz 2010.gadam vienoties par kopēju energopatēriņa un CO₂ emisiju apjoma mērīšanas metodiku. Šāda vienošanās ļautu iegūt ticamākus rezultātus, lai līdz 2011.gadam noteiktu vērienīgus nozares mērķus saistībā ar energoefektivitāti un CO₂ emisijām. Būtu jāizvirza tādi nozares mērķi, kas jau 2015.gadā pārsniegtu 2020.gadam pieņemtos ES mērķus.

Vēršoties pie ES dalībvalstīm un IST nozares, Komisijas ieteikuma mērķis ir izmantot energoefektivitātes potenciālu, īstenojot ne vien vairāk publiskā un privātā sektora partnerības iniciatīvu (piemēram, Komisijas nesen sāktā iniciatīva par energoefektīvām ēkām un “zaļajiem” automobiļiem), bet arī IST nozares un stratēģiski nozīmīgu sektoru partnerību. Būvniecība, transports un loģistika minētas kā galvenās nozares, kurās, izmantojot IST, joprojām ir iespējams būtiski uzlabot energoefektivitātes rādītājus.

Tāpat Komisija aicina ES dalībvalstis izmantot uz IST balstītus risinājumus, lai uzlabotu energoefektivitāti. Viedtīkli un viedmērierīču sistēmas var ne vien uzlabot ražošanas efektivitāti un vadību, bet arī optimizēt energosadali un energopatēriņu. Lai patērētājus nodrošinātu ar precīzāku informāciju un tiem palīdzētu kontrolēt un mazināt energopatēriņu, ES dalībvalstīm līdz 2010.gada beigām jāvienojas par kopējām viedmērierīču specifikācijām. Piemēram, mājsaimniecību enrgopatēriņu varētu samazināt par 10%, ja tajās izmantotu viedmērierīces. Par laika grafiku viedmērierīču ieviešanai Eiropas mājsaimniecībās jāvienojas, vēlākais, 2012.gada beigās.

Vēl daži Komisijas pieņemtajā ieteikumā minētie IST ekopotenciāla piemēri. Ja Eiropa vien 20% darījuma braucienu aizstātu ar videokonferencēm, CO₂ emisijas būtu iespējams samazināt par vairāk nekā 22 miljoniem tonnu gadā. Savukārt, ieviešot platjoslas tīklus, kas veicina plašāku tiešsaistē pieejamu sabiedrisko pakalpojumu izmantošanu, 2020.gadā pasaulē būtu panākts vismaz 1–2% liels energoietaupījums.

9.oktobrī publicētajā ieteikumā ES dalībvalstu pārvaldes iestādes rosinātas valsts, reģionu un pašvaldību līmenī lietpratīgāk izmantot IST rīkus energosimulācijai un modelēšanai, tostarp būvniecības, transporta un loģistikas profesionāļu apmācībai. Turklāt energoefektīvāku tehnoloģiju ieviešanu dalībvalstis var veicināt, izmantojot publiskā iepirkuma procedūru.

Komisijas ieteikumu pamatā ir 2009.gada septembrī veiktais sabiedriskais pētījums, kura rezultāti apstiprināja, ka ir vajadzīga koordinēta IST nozares pieeja, lai uzlabotu tās rādītājus enerģētikas un vides aizsardzības jomā, kā arī to, ka ļoti nozīmīga ir kopīga apņemšanās sasniegt nospraustos mērķus.

Papildinformācija

Komisija 2007.gada 10.janvārī pieņēma klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu, ko apstiprināja Eiropas Parlaments un vēlāk arī ES dalībvalstu vadītāji 2007.gada marta Eiropadomes sanāksmē; saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem līdz 2020.gadam jāpanāk 20% liels (salīdzinājumā ar 1990.gadu) kopējais primārās enerģijas patēriņa un siltumnīcefektu izraisošo gāzu samazinājums, savukārt atjaunojamās enerģijas patēriņa jomā līdz 2020.gadam jāpanāk 20% pieaugums. Komisija 2008.gada 13.maijā paziņoja, ka minēto mērķu sasniegšanas labad tā sekmēs IST izmantošanu visu ekonomikas sektoru energoefektivitātes rādītāju uzlabošanai. ES 2008.gada decembrī vēlreiz apstiprināja savu apņemšanos sasniegt nospraustos mērķus. Savukārt 2009.gada martā Komisija pieņēma Paziņojumu par informācijas un sakaru tehnoloģiju intensīvāku izmantošanu, lai sekmētu pāreju uz energoefektīvu ekonomiku, kas rada zemas oglekļa emisijas; paziņojumā IST izcelta kā viena no galvenajām nozarēm, kas padara iespējamu vispārēji samazināt CO₂ emisiju apjomu.

Komisāre V.Redinga runā par digitālo Eiropu uzsvēra nozīmīgo IST “zaļo” potenciālu: “Esmu cieši pārliecināta, ka digitālā Eiropa nevar atļauties ignorēt savu ekopotenciālu, kas Eiropas IST uzņēmumiem var pavērt jaunas uzņēmējdarbības iespējas.”

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa