Par grāmatu digitalizācijas iespējām un problēmām

Eiropas Komisija 19.oktobrī pieņēma Paziņojumu par autortiesībām uz zināšanām balstītā ekonomikā, kura mērķis ir risināt svarīgus kultūras un juridiskus jautājumus, kas saistīti ar grāmatu, īpaši Eiropas bibliotēku krājumu, plaša mēroga digitalizāciju un izplatīšanu. Paziņojumu kopīgi sagatavoja komisāri Čārlijs Makkrīvijs un Viviena Redinga. Digitālās bibliotēkas, tādas kā “Europeana” (www.europeana.eu), sniegs pētniekiem un patērētājiem visā Eiropā jaunas iespējas, kā piekļūt zināšanām. Taču tādēļ ES ir jāatrod risinājums attiecībā uz nezināmu autoru darbiem, kuru neskaidrais autortiesību statuss liedz tos digitalizēt. Darbu izplatīšanas un pieejamības uzlabošana personām ar invaliditāti, jo īpaši vājredzīgajiem, ir vēl viens svarīgs jautājums, kas aplūkots paziņojumā.

Pieņemot paziņojumu, komisārs Č.Makkrīvijs un komisāre V.Redinga uzsvēra, ka “Google” noslēgtā vienošanās ar autoriem par grāmatu meklēšanas rīku “Google Books” Amerikas Savienotajās Valstīs vēlreiz apliecināja, ka Eiropa nedrīkst atpalikt digitalizācijas jomā.

“Mums ir jāgādā par to, lai Eiropa kļūtu par jaunrades un inovāciju centru. Nedrīkst atstāt novārtā milzīgo kultūras mantojumu, kas atrodams Eiropas bibliotēkās, bet tas jāpadara pieejams mūsu sabiedrībai,” sacīja par iekšējo tirgu atbildīgais komisārs Č.Makkrīvijs.

Par informācijas sabiedrību un saziņas līdzekļiem atbildīgā komisāre V.Redinga teica: “Visā pasaulē jau ir sākti nozīmīgi digitalizācijas pasākumi. Eiropai ir jāizmanto šī iespēja, lai izvirzītos priekšgalā un nodrošinātu, ka grāmatu digitalizācija tiek veikta, pamatojoties uz Eiropas autortiesību regulējumu un pilnā mērā ievērojot Eiropas kultūras daudzveidību. Eiropai ar tās bagātīgo kultūras mantojumu ir daudz ko piedāvāt grāmatu digitalizācijai, un tā visvairāk var iegūt no tās. Ja mēs strauji rīkosimies, konkurētspējīgi Eiropas risinājumi grāmatu digitalizācijas jomā var būt pieejami drīzāk nekā risinājumi, kuri patlaban ir paredzēti saskaņā ar “Google Books” vienošanos ASV.”

Paziņojumā ir aprakstītas darbības, kuras Komisija plāno sākt: zinātnisko un kultūras materiālu un nezināmu autoru darbu saglabāšana ciparu formātā un izplatīšana digitālā vidē, kā arī iespējas personām ar invaliditāti piekļūt zināšanām. Komisijas aktualizētās problēmas ir izkristalizējušās sabiedriskajā apspriešanā par Zaļo grāmatu, Augsta līmeņa grupā digitālo bibliotēku jautājumos un no pieredzes, kas gūta saistībā ar Eiropas digitālo bibliotēku “Europeana”.

Informācijas sanāksmēs, ko Komisija organizēja par “Google Books” vienošanos, ir kļuvis skaidrs, ka vienošanās apstiprināšanas gadījumā rastos anomāla situācija, proti, milzīgs skaits ASV bibliotēkās pieejamo Eiropas darbu, kurus digitalizētu “Google”, būtu pieejams vienīgi ASV patērētājiem un pētniekiem, bet ne pašai Eiropai. Tāpēc ir steidzami jāatrisina tas, kā nodrošināt eiropiešiem piekļuvi Eiropas kultūras mantojumam, vienlaikus taisnīgi atalgojot autorus, un, kā nesen uzsvēra komisāri V.Redinga un Č.Makkrīvijs, šim mērķim būs nepieciešami Eiropas mēroga pasākumi.

Saglabāšana un izplatīšana ciparu formātā

Komisija tagad iesaistīsies ieinteresēto personu dialogā, lai rastu dzīvotspējīgus risinājumus vienkāršai un efektīvai tiesību iegūšanas sistēmai, kas aptvertu plaša mēroga digitalizāciju un to bibliotēku krājumu izplatīšanu tiešsaistē, kurus joprojām aizsargā autortiesības. Tas attiecas gan uz darbiem, ko vairs neizdod, gan uz nezināmu autoru darbiem, proti, darbiem, kuru tiesību īpašnieki nav nosakāmi vai atrodami.

Nezināmu autoru darbi

Nezināmu autoru darbu digitalizācija rada īpašas grūtības no kultūras un ekonomiskā viedokļa – tas, ka nav zināms tiesību turētājs, nozīmē, ka lietotāji nevar iegūt vajadzīgo atļauju, piemēram, nav iespējams digitalizēt grāmatu. Nezināmu autoru darbi veido lielu daļu Eiropas kultūras iestāžu krājumos (piemēram, Britu bibliotēka lēš, ka aptuveni 40% no tās pārziņā esošajiem ar autortiesībām aizsargātajiem krājumiem ir nezināmu autoru darbi). Komisija tagad sīkāk izvērtēs šo problēmu, sagatavojot ietekmes novērtējumu. Tā mērķis ir atrast Eiropas mēroga risinājumu, lai atvieglotu nezināmu autoru darbu digitalizāciju un izplatīšanu un izveidotu kopīgus t.s. rūpīgas meklēšanas standartus, lai atzītu nezināmu autoru darbu statusu visā Eiropas Savienībā. Pirmie soļi, kas sperti šajā virzienā, ir projekts “ARROW” (Accessible Registries of Rights information and Orphan works), kurā apvienojušās nacionālās bibliotēkas, kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un izdevēji un kuru līdzfinansē Eiropas Komisija “eContent plus” programmas ietvaros (2,5 miljoni eiro).

Šis 2008.gada novembrī sāktais projekts ir vērsts uz to, lai noteiktu darba tiesību īpašniekus un noskaidrotu autortiesību statusu, arī to, vai darbs pieskaitāms pie vairs neizdotiem darbiem vai nezināmu autoru darbiem. “ES finansēts projekts ARROW ir pirmais solis, lai apvienotu Eiropas dažādos tiesību reģistrus un padarītu vienkāršāku darba tiesību turētāju noteikšanu,” 19.oktobrī sacīja V.Redinga un Č.Makkrīvijs. “Mēs aicinām nacionālās bibliotēkas, kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un izdevējus turpināt šo labo darbu un kopīgi ar Komisiju izstrādāt konkurētspējīgu Eiropas mēroga sistēmu attiecībā uz grāmatu reģistriem – sistēmu, kurā būtu iespējams iegūt pārrobežu licences saskaņā ar pārredzamu un cenu ziņā pieņemamu sistēmu, vienlaikus nodrošinot taisnīgu samaksu autoriem.”

Personām ar invaliditāti paredzētā piekļuve

Personas ar invaliditāti sastopas ar šķēršļiem informācijas piekļuvē. Proti, vājredzīgie cilvēki piedzīvo grāmatu badu – tikai 5% Eiropas publikāciju ir pieejami pieņemamā formātā, un situāciju vēl vairāk sarežģī ierobežojumi saistībā ar pārrobežu izplatīšanu, pat starp valstīm ar kopīgu valodu. Ieinteresēto personu forumā par vajadzībām, kas rodas personām ar invaliditāti un jo īpaši vājredzīgiem cilvēkiem, tiks meklēti politikas pasākumu risinājumi, tostarp veids, kā veicināt netraucētu ES tirdzniecību ar pieejamos formātos pārveidotiem darbiem.