Par ģenētiski modificētu organismu noraidošu pozīciju

Saeimas Eiropas lietu komisija 16.oktobrī atzinīgi novērtēja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto Latvijas nacionālo pozīciju par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanu un izplatību Eiropas Savienībā (ES).

Komisijas deputāti, apstiprinot nacionālās pozīcijas 19. un 20.oktobra ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomei, pauda gandarījumu par to, ka ZM ievēro Saeimas deputātu lemto par ĢMO izplatību Latvijas teritorijā. Saeimas Eiropas lietu komisija 21.maijā nolēma, ka Latvijai ES līmenī turpmāk jāiebilst gan pret ĢMO audzēšanu, gan pret to izmantošanu lopbarībā un cilvēku pārtikā.

Pamatojoties uz šo komisijas lēmumu, ZM formulējusi nacionālo pozīciju, saskaņā ar kuru ES lauksaimniecības ministru padomē Latvija iebildīs pret ieceri atļaut ES teritorijā izplatīt produktus, kas satur vai ražoti no ģenētiski modificētas kukurūzas.

“Ar gandarījumu konstatējam, ka ministrija konsekventi ievēro Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātu un arī ļoti lielas Latvijas sabiedrības daļas bažas par ģenētiski modificētu organismu izplatības iespējamām negatīvajām sekām un tādēļ pozicionē Latviju kā no ģenētiski pārveidotiem organismiem brīvu valsti,” norādīja komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle.

ES šobrīd vērojama galvenokārt divu veidu pieeja ĢMO jautājumam, noskaidroja deputāti. Daļa ES dalībvalstu paļaujas uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumiem, kas apstiprina ĢMO nekaitīgumu. Tādēļ šo valstu pārstāvji parasti atbalsta Eiropas Komisijas ierosinājumus ielaist ES tirgū kādu jaunu produktu, kas satur ĢMO. Pie šādām valstīm pieder, piemēram, mūsu kaimiņvalsts Igaunija.

Savukārt otra daļa dalībvalstu, līdzīgi kā Latvija, pieņēmušas politisku lēmumu un iebilst pret ĢMO izplatību un audzēšanu. Šādu nostāju parasti pauž tādas valstis kā Austrija, Slovēnija, Kipra un arī Lietuva. Savu lēmumu tās pamato ar sabiedrības negatīvo nostāju pret ĢMO izplatību un nepietiekami novērtēto ĢMO izplatības risku.

Saeimas preses dienests