Par policijas darbu pēc reģionālās reformas

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atzinīgi vērtē Valsts policijā (VP) veikto reģionālo pārvalžu reformu. Vienlaikus komisijas deputāti 20.oktobrī pauda satraukumu par nepietiekamo atalgojumu, kā dēļ aizvien vairāk kārtības sargu pamet darbu policijā.

Pozitīvi vērtējot VP reģionālās reformas sekmīgo norisi, komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš akcentēja nepieņemamo situāciju saistībā ar policistu nepietiekamo atalgojumu. “Informācija par to, ka samazinātā atalgojuma dēļ darbu policijā pamet aizvien vairāk policistu, ir satraucoša,” norādīja komisijas priekšsēdētājs.

Patlaban visā valstī trūkst aptuveni 300 policistu, deputātus informēja VP priekšnieks Valdis Voins. Īpaši sarežģīta situācija ar VP štatu nokomplektēšanu ir lielās un ekonomiski aktīvās pilsētās – Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Valmierā.

“Mēs vairs nevaram policistiem piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu. Ja agrākajos gados vēl spējām turēties kaut cik vidējā līmenī, tad tagad ar 350 latu algu grūti ieinteresēt policistu turpināt pildīt savus pienākumus,” teica V.Voins. VP priekšnieks skaidroja, ka ļoti bieži darbu policijā pamet augsti kvalificēti darbinieki ar 10–15 gadu stāžu, kurus pārvilina privātās drošības struktūras vai apdrošināšanas kompānijas.

Komisijas priekšsēdētājs pauda satraukumu arī par izskanējušo informāciju, ka reģionālo slimnīcu reorganizācijas dēļ Ceļu policijai ir sarežģīti veikt asinsanalīzes alkohola līmeņa noteikšanai autovadītājiem, kuri braukuši dzērumā. Ja aizdomās turētais autovadītājs ir apturēts pēc darbalaika, policistiem viņu nākas vest uz tuvāko slimnīcu, kas var atrasties pat 100 kilometrus tālu.

Runājot par VP reģionālo reformu, deputāti noskaidroja, ka tās ātru un sekmīgu pabeigšanu veicinājusi ekonomiskā krīze. Par reformas nepieciešamību runāts jau ilgi, tomēr tieši finansējuma trūkums licis ekonomēt un policijai atbalsta funkciju sniedzošo administratīvo aparātu koncentrēt piecās reģionālajās pārvaldēs līdzšinējo 26 rajonu pārvalžu vietā, skaidroja V.Voins. Līdz ar to kopš šā gada septembra darbu sākusi Rīgas reģionālā pārvalde, kurai pievienotas arī agrākās Ogres un Jūrmalas pārvaldes, kā arī Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales reģionālās pārvaldes.

VP mērķis ir nodrošināt, lai visi policijas pakalpojumi būtu vienlīdz pieejami visu Latvijas reģionu iedzīvotājiem, uzsvēra VP priekšnieks. Kā vienu no reģionālās reformas priekšrocībām viņš minēja iespēju VP reģionu priekšniekiem efektīvi mobilizēt un izmantot visus pārvaldes rīcībā esošos spēkus.

Saeimas preses dienests