ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2009. gada 15. oktobra sēdes stenogramma (nobeigums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.10.2009., Nr. 170 https://www.vestnesis.lv/ta/id/199641
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeimas 2009. gada 15. oktobra sēdes stenogramma (nobeigums)
Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā
Stenogrammas
nobeigums. Sākums — Saeimas materiālu 66.laidienā (“LV”, Nr.168,
22.10.2009.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Likumprojekts “Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! 1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Grīnblats.
2.priekšlikums – tāpat atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Grīnblats.
3.priekšlikums atbalstīts un iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
M.Grīnblats.
Komisija aicina likumprojektu atbalstīt kopumā otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 2, atturas – 3. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Šim likumprojektam neviens priekšlikums nav saņemts, tātad varam droši balsot otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Arī šim likumprojektam neviena priekšlikuma nav. Tātad varam balsot otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Kolēģi! Ir tikai viens Juridiskā biroja priekšlikums. Tas pats ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Grīnblats.
Komisija aicina likumprojektu atbalstīt arī kopumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr.1402/Lp9).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iesniegti pieci priekšlikumi.
1. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 49, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš.
2. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts pašas komisijas priekšlikumā – 3.priekšlikumā –, kuru komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
5. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
Ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).
Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (reģistrācijas numurs 1121/Lp9) trešajā lasījumā.
1. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
2. – labklājības ministra Auguļa kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
4. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
5. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Priekšlikums ir ļoti vienkāršs – papildināt šo likumu ar tēzi: “Daudzbērnu ģimene nevar tikt izlikta no dzīvojamās telpas, neierādot tai citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.”
Likumprojekta izskatīšanā otrajā lasījumā bija līdzīgs priekšlikums no Buhvalova kunga un arī no Mirska kunga. Bija diezgan plašas debates, un visi iebildumi pret šo priekšlikumu šeit, zālē, tika ļoti sīki izanalizēti.
Iebildums, ka šim priekšlikumam nav vietas tieši šajā jumta likumā, jo it kā līdzīgs priekšlikums jau ir likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, neatbilst patiesībai.
Pirmkārt. Likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” ir runa tikai par maznodrošinātiem cilvēkiem, bet attiecībā uz dzīvokļa saglabāšanu praktiski 99 procenti no Latvijas iedzīvotājiem ir maznodrošināti, jo par saviem līdzekļiem viņi nevar nopirkt dzīvokli.
Otrkārt. Pat šis aizsardzības mehānisms, kas ir iekļauts likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, neattiecas uz cilvēkiem, kas saņēmuši hipotekāros kredītus un ir ieķīlājuši savu dzīvokli. Tāpēc tieši šajā jumta likumā šim priekšlikumam ir vieta. Jaunums, salīdzinot ar otro lasījumu, ir tikai tāds, ka, pēc mana uzskata, šo aizsardzības mehānismu varētu nodrošināt tikai daudzbērnu ģimenēm. Es gribētu atgādināt, ka “daudzbērnu ģimene” – tas ir jauns jēdziens, saskaņā ar kuru šis likumprojekts vispār ir atklāts. Runa ir par ģimenēm, kurās ir četri vai vairāk bērnu. Šo ģimeņu mūsu valstī ir ļoti maz, un mēs droši varam dot vēl vienu drošības mehānismu.
Un es gribētu vēl piebilst, ka mēs šo jauno jēdzienu “daudzbērnu ģimene” iekļāvām likumā, bet neko neizdarījām, lai šīm ģimenēm nodrošinātu kādas papildu garantijas. Saskaņā ar to likums ir pilnīgi tukšs, ja netiek pieņemts mans priekšlikums.
Un vēl. Šeit ir preses pārstāvji; es gribētu, lai viņi publicē to deputātu uzvārdus, kuri balso pret šo priekšlikumu un faktiski ir par daudzbērnu ģimeņu brīvu izlikšanu no dzīvokļiem.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāte Circene vēlas ko piebilst?
I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).
Jā, es vēlos piebilst. Pašreiz spēkā esošajā likumdošanas aktu kopumā ir divi likumi – “Par dzīvojamo telpu īri” un “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, un abos šajos likumos noteiktas kategorijas, kurām ir tiesības saņemt palīdzību pašvaldībās.
Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 36.panta 2.punkts nosaka, ka pašvaldība sniedz palīdzību maznodrošinātam īrniekam, ja ar viņu kopā dzīvo un viņa apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. Līdz ar to Buzajeva kunga priekšlikums par daudzbērnu ģimenēm it kā pasliktina šādu piedāvājumu.
Otrs likums, proti, “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, 14.pantā nosaka personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošina pirmām kārtām. Un arī 14.pants nosaka, ka maznodrošinātās personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, tiek pirmām kārtām nodrošinātas ar dzīvojamo platību.
Līdz ar to komisija neatbalstīja Buzajeva kunga priekšlikumu, un lūdzu jūs arī neatbalstīt to.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 45, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene.
6. – labklājības ministra Auguļa kunga priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
7. – bijušā bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
Un 8. – labklājības ministra Auguļa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
Līdz ar to visus priekšlikumus esam izskatījuši. Lūdzu likumprojektu atbalstīt trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 3, atturas – nav. Likums pieņemts.
I.Circene.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Ir palikusi tikai pusotra minūte līdz pārtraukumam. Es baidos, ka mēs varētu nepaspēt izskatīt grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā ar 27 priekšlikumiem. Tā ka acīmredzot šis darba kārtības punkts paliek skatīšanai pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka… Godātie kolēģi! Pirms dažām dienām apaļu jubileju svinēja mūsu kolēģis Kārlis Šadurskis. Sveicam viņu! (Aplausi.)
Tagad vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc 5 minūtēm komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc 5 minūtēm 106.telpā.
Sēdes vadītājs.
Vārds paziņojumam deputātam Ventam Armandam Krauklim… Deputāts Krauklis nevēlas neko paziņot?
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Es atvainojos. Cienījamie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas biedri! Aicinu uz komisijas sēdi pulksten 10.35 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs.
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vladimirs Buzajevs, Oskars Kastēns, Ivans Klementjevs, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks, Viktors Ščerbatihs, Inese Šlesere… es redzēju, jā, paldies, un Jānis Urbanovičs.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 15.oktobra sēdi.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.1374/Lp9 “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Šā likumprojekta trešajam lasījumam Budžeta komisija saņēmusi 27 priekšlikumus un tos izskatījusi.
1. – deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, ko komisija atbalstīja. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”) Tajā ir iekļauts daļēji arī 2. – deputātes Pilātes priekšlikums, kā arī atbalstītais Juridiskā biroja priekšlikums – 3.priekšlikums.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu pret 1., 2. un 3.priekšlikumu.
G.Bērziņš.
4. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija to atbalstīja. (No zāles: “Aizdomīgi!” Dep. K.Leiškalns: “Nekas tur nav aizdomīgi!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija arī to atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī to komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
9. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija to diemžēl neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
10. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Tas bija pašas komisijas priekšlikums, un to atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
12. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Tas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
13. – deputātes Pilātes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikumā.
Līdzīgi arī 14. – deputāta Leiškalna priekšlikums.
Un arī 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Iekļauts 16.priekšlikumā.
Un 16. – pašas komisijas priekšlikums, ko tā atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu pret minētajiem priekšlikumiem.
G.Bērziņš.
17. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
18. – deputātes Pilātes priekšlikums. Komisija diemžēl neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
Bet komisija atbalstīja 19. – Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
20. – deputātes Pilātes priekšlikums. Netika atbalstīts, bet tika atbalstīts 21. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 20. un 21.priekšlikumu.
G.Bērziņš.
22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
23.priekšlikumu iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija to redakcionāli precizēja un atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
24. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisija to daļēji atbalstīja un iekļāva savā priekšlikumā, kas parādās kā 25.priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par abiem minētajiem priekšlikumiem.
G.Bērziņš.
26. – pašas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, un komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
Un 27. – komisijas pašas priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
Cienījamie deputāti, līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu šo likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemts. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.
A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).
Godājamā Saeimas Prezidija priekšsēdētāja biedre! Godājamie deputāti! Mēs strādājam ar likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” (Nr.1368/Lp9).
Otrajam lasījumam ir iesniegti pieci priekšlikumi.
1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne.
2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne.
3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne.
4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne.
Un pēdējais ir 5. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne.
Lūdzu Saeimu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumrojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A.Ziedone-Kantāne.
Ar priecīgu sirdi es jums paziņoju, ka trešajam lasījumam termiņš ir 30.oktobris. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Labs datums!”)
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Deputāti neiebilst. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir atbalstīts.
A.Ziedone-Kantāne.
Es pateicos.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar izskatāmo dokumentu Nr.4897.
Kolēģi! Grupa ir iesniegusi priekšlikumu grozījumiem likumā “Par Valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”, kas saistīti ar šā likuma tiesiskā regulējuma uzlabošanu un dāvināšanas un ziedošanas procesa pilnīgošanu.
Komisija šo likumprojektu izskatīja, rūpīgi apsprieda un nolēma virzīt pieņemšanai pirmajā lasījumā
Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Spurdziņš.
Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam lūdzu noteikt šā gada 30.oktobri.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš atbalstīts.
O.Spurdziņš.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”, otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).
Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”. Reģistrācijas numurs 1370/Lp9. Otrais lasījums.
1. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
2. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
3. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Uzsākam debates.
Vārds debatēs deputātei Intai Feldmanei.
I.Feldmane (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti!
Tiešām aicinu visus deputātus atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, kurā ir ņemti vērā Baznīcu pārstāvju argumenti un iebildumi pret sākotnēji likumprojektā iekļauto normu, kas, manuprāt, tika izstrādāta, neievērojot labas prakses principus, jo Baznīcu pārstāvji, kurus vistiešākajā veidā skar katras izmaiņas šajā likumā, netika ne iesaistīti to likuma grozījumu izstrādāšanā, kuri būtu radījuši daudzus pārpratumus, ne informēti par tiem.
Tikai pēc Baznīcu pārstāvju iniciatīvas, kad likumprojekts jau bija pieņemts pirmajā lasījumā un priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pagājis, viņi tika uzaicināti paust savu viedokli, un šīs diskusijas rezultātā tapa šis priekšlikums.
Tā kā Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu par Reliģisko organizāciju likuma 10.panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 99.pantam, šis priekšlikums kopā ar nākamo priekšlikumu pēc būtības respektēs gan indivīda tiesības izstāties no kādas reliģiskās savienības vai draudzes un dibināt pilnīgi neatkarīgu reliģisku organizāciju, gan Baznīcas tiesības būt vienotai un ievērot tādus Baznīcas iekšējās darbības principus, kādus nosaka tās kanoniskie noteikumi. Valsts iestādēm nav tiesību vērtēt un nav arī attiecīgās kompetences, lai vērtētu kādas konfesijas kanoniskos noteikumus. Bet, saglabājot pirmajā lasījumā atbalstīto redakciju, veidotos tāda situācija, ka valsts, reģistrējot reliģisko organizāciju, varētu to iekļaut kādā konfesijā, kuras kanoniskie noteikumi nepieļauj autonomiju.
Piedāvātais priekšlikums izslēdz šādu iespēju, jo, reģistrējot jaunu reliģisko organizāciju, tās nosaukums nedrīkstēs maldināt par draudzes piederību pie reliģiskās savienības, ja draudze neatzīst savu piederību tai. Tādējādi valsts nepārkāpj sarkano līniju un neiejauksies nevienas Baznīcas iekšējā darbībā, jo šādu iejaukšanos aizliedz Satversme un starptautiskie normatīvie akti.
Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Vai Feldmanes kundze uzstāj uz balsojumu? Tātad 3.priekšlikums ir atbalstīts.
I.Circene.
4. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
Arī 5.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu jūs, tāpat kā to izdarīja komisija, atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
I.Circene.
Paldies.
Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 20.oktobrim.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.oktobris.
I.Circene.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1439/Lp9 – “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. Komisija skatīja šo valdības iesniegto likuma grozījumu, un tā būtība ir tāda, ka Valsts pārvaldes iekārtas likumā tiek nošķirta tajā noteiktā līgumiskā deleģēšanas procedūra no Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktās publiskās partnerības iepirkuma līguma noslēgšanas procedūras.
Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Spurdziņš.
Lūdzu noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 30.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.oktobris.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Strādāsim ar dokumentu Nr.4910. Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi deviņus priekšlikumus.
1. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš.
Arī 2. – deputāta Mackeviča kunga priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā, tas ir, 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš.
3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš.
4. – frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš.
5. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā – 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš.
6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš.
7. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš.
Arī 8. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums – neguva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst… (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 61, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš.
Un arī 9. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums – netika atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi otrajam lasījumam izskatīti.
Lūdzu akceptēt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
O.Spurdziņš.
Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam šā gada 30.oktobri.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.oktobris. Paldies.
O.Spurdziņš.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Komercķīlas likumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.
I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Komercķīlas likumā” otrajā lasījumā. Dokuments Nr.4919.
1.priekšlikums, kā jūs redzat, ir tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Čepāne.
2. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Čepāne.
Tieši tāpat ir ar 3.priekšlikumu, kuru iesniedzis tieslietu ministrs Segliņa kungs. Tas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Čepāne.
Arī 4. – Segliņa kunga priekšlikums, kas komisijā guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Čepāne.
5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Čepāne.
Arī 6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Čepāne.
7. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Čepāne.
Un pēdējais šim likumprojektam arī ir tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Čepāne.
Komisija aicina likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komercķīlas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
I.Čepāne.
Paldies, godātie kolēģi, par atbalstu.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22.oktobris.
Paldies.
I.Čepāne.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Latvijas valsts karoga likums”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).
Augsti godātā sēdes vadītājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4920. Juridiskā komisija likumprojekta “Latvijas valsts karoga likums” otrajam lasījumam ir saņēmusi 63 priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 4. un 5.priekšlikumu.
J.Reirs.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
9. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Uzsākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums un trīs pārējie mani priekšlikumi – tā ir vienota pakete. Un praktiski šeit ir runa par vienu no diviem, par koncepcijas izvēli – vai nu piespiedu patriotisms, vai brīvprātīgs patriotisms. Jo saskaņā ar esošo regulējumu visas privātpersonas ir spiestas izkārt valsts karogu pie savām ēkām praktiski katru nedēļu.
Šāda veida patriotisms ir raksturīgs totalitāram režīmam. Mans priekšlikums – vispār dot cilvēkiem iespēju izkārt vai neizkārt karogu valsts svētkos. Pēc savas izvēles. Tā ir demokrātiska pieeja, kuru atbalstīja arī Latvijas tiesībsargs. Paldies Dievam, tālāk tiek pieņemts kompromiss starp totalitāro un demokrātisko pieeju, un totalitārisms mums valdīs tikai divas dienas – 4.maijā un 18.novembrī, ja mēs pieņemsim visus priekšlikumus, kā par tiem nobalsoja komisija. Es tomēr aicinu arī šos divus datumus atzīt par demokrātiskiem un atbalstīt manu – 9.priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 61, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Reirs.
10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Reirs.
12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
13. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 15. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
16. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
18. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
20. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
21. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 23. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
J.Reirs.
24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 25. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
26. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
27. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Reirs.
28. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Arī nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Reirs.
29. – deputāta Aleksandrova priekšlikums – ir redakcionāli precizēts un atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Uzsākam debates.
Vārds debatēs deputātei Vinetai Muižniecei.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Es ļoti lūdzu jūs pievērst īpašu uzmanību 29.priekšlikumam, kuru ir iesniedzis deputāts Aleksandrovs. Apspriežot šo jautājumu Juridiskajā komisijā, mums par to bija ļoti lielas debates un komisija nebūt nebija vienprātīga, lai gan jūs tabulā, protams, redzat, ka vairākums šo piedāvājumu ir atbalstījis. Un ko tad mēs šajā piedāvājumā redzam? Ka tiek piedāvāts no to nozīmīgo svētku saraksta, kuros būtu paceļams valsts karogs pie visu personu ēkām, izslēgt gan 11.novembri, gan 1.maiju.
Es patiešām nebiju domājusi, ka mums karoga sakarā būs jārunā par tādu lietu kā valstiskā ideoloģija. Diemžēl izrādās, ka ir jārunā. Un, es domāju, ne jau visiem ir jāatgādina tas, ka katras nācijas un valsts pamats ir vēsturiskā atmiņa. Esmu pārliecināta, ka bez vēsturiskās atmiņas nācija un valsts gluži vienkārši nevar eksistēt, tāpat kā nevar eksistēt bez nacionālajiem simboliem. Kas tad mums veido vēsturisko atmiņu? Tā ir valstiskā ideoloģija. Un šoreiz runa ir par diviem ļoti nozīmīgiem datumiem – tā ir Lāčplēša diena, 11.novembris, un Satversmes sapulces sasaukšanas diena, 1.maijs.
11.novembris. Kas ir šī diena? Jāatgādina starpkaru posms. Līdz padomju okupācijai Lāčplēša diena bija vislielākie tautas svētki, tautas apziņā pat lielāki nekā neatkarības diena. Kāpēc? Raugieties pēc analoģijas ar barikāžu piemiņas pasākumiem. Mēs visi atceramies, kā stāvējām uz barikādēm un kā tauta izcīnīja neatkarību. Ar 11.novembri bija tieši tāpat. Mūsu armija uzvarēja Bermontu pie Daugavas, un tauta radīja Latvijas valsti. 11.novembrī mēs atceramies šos notikumus...
Sēdes vadītāja.
Kolēģi! Es lūdzu izturēties ar cieņu pret runātāju... Zālē ir troksnis. Lūdzu, ieņemiet savas vietas un, lūdzu, ievērojiet disciplīnu!
Lūdzu, ieņemiet savas vietas un ievērojiet disciplīnu! Izrādiet cieņu runātājam!
V.Muižniece.
Paldies sēdes vadītājai.
Tātad 11.novembrī mēs atceramies notikumus, kuru dēļ pa īstam dzima Latvijas valsts un tauta noticēja šai valstij. Pašlaik šai dienai ir liela simboliska nozīme. Vai tiešām mēs uzskatām, ka šajā dienā valsts karogs nebūtu paceļams?
Savukārt 1.maijs ir Satversmes sapulces sanākšanas diena. Satversme, kā mēs zinām, ir demokrātiskās Latvijas pamats, likumu likums, un tā mums uzdod... ne tikai dod tiesības, bet arī uzliek pienākumus. Un Latvijas pilsoņiem līdz ar vairākiem citiem pienākumiem ir arī pienākums būt lojāliem pret savu valsti un godināt tai nozīmīgās dienas. Un viens no veidiem, kā pilsonis to var darīt, ir pacelt valsts karogu.
Arguments, ka karoga izkāršana apgrūtina valsts iedzīvotājus, manuprāt, neiztur kritiku. Tā mēs varam nonākt līdz situācijai, kad mūs sāks apgrūtināt arī himna, ģerbonis un pilsoņa pase. Vai karoga pacelšana valsts svētkos ir svarīga? Te ir runa par pilsonisko apziņu. Un man šķiet, ka visu mūsu pienākums ir to kopt.
Konkrētais priekšlikums nepacelt valsts karogu... Vai tad nākamais solis būtu nepacelt karogus arī pie skolām, aizbildinoties ar taupību? Vai varbūt 11. un 18.novembrī aizliegt parādes, lai karavīriem nenonēsātos zābaki? Vai tad šis uzskaitījums tiešām būtu jāturpina, lai saprastu piedāvājuma jēgu?
Gribu teikt, ka Tautas partija noteikti neatbalsta šo priekšlikumu un uzskata, ka tas nekādā veidā nav pieņemams un tā atbalstīšana nedarītu mums godu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Nākamajam vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Jā, godātie kolēģi! Tā nu ir sanācis, ka Juridiskajā komisijā pret šo Igora Aleksandrova priekšlikumu balsoja komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece un viņas biedrs manā personā.
Es gribētu motivēt, kāpēc balsoju pret šo priekšlikumu. Pirmām kārtām jāsaka, ka priekšlikuma mērķis bijis cēls – pasargāt cilvēkus no pašvaldības policijas patvaļas, lai gadījumā, kad cilvēki kaut kādu iemeslu dēļ nav varējuši izkārt karogu, viņi netiktu nepamatoti sodīti.
Un kolēģis Aleksandrovs acīmredzot ir atradis visvieglāko risinājumu, lai šos cilvēkus nesodītu, – izņemt no likuma šo svēto pienākumu, proti, karogu izkārt. Bet, redzat, kolēģi, problēmas jau tā nerisina. Problēmas risina, tomēr konsultējoties ar juristiem, uzklausot pašvaldības policijas pārstāvjus. Starp cilvēkiem, kas neizkar karogu, ir ne tikai tie, kuri nespēj to izkārt kādu fizisku problēmu, prombūtnes vai slimības dēļ, bet arī tādi cilvēki, kuri neciena šo valsti. Arī tādi ir. Un ar šo priekšlikumu būtībā tiek sniegts atbalsts tiem cilvēkiem, kas neciena šo valsti. Gribot pasargāt tos cilvēkus, kuri vienkārši kļūdās vai nespēj.
Līdz ar to, manuprāt, pareizākais risinājums, lai pasargātu tos cilvēkus, pret kuriem ir vērsta pašvaldības policijas neprofesionāla rīcība, ir grozīt Administratīvo pārkāpumu kodeksu un dot iespēju problēmu risināt ne uzreiz kaut kāda barga soda veidā, bet pārrunu veidā, brīdinājuma veidā un sodīt sistemātiskos likumpārkāpējus, kuri neciena šo valsti.
Priekšlikuma iesniedzējs ir atstājis 4.punktu pantā, kurš nosaka, ka Ministru kabineta un pašvaldību noteiktajos gadījumos jāizkar šis karogs. Līdz ar to tie cilvēki, kas ciena šo valsti, arī ir, tā teikt, nolikti zem sitiena. Kāpēc?
Nu, piemēram, ja Rīgas pašvaldības vadītājs uzaicina ciemos Maskavas mēru, visiem jāizkar karogs. To jūs nez kāpēc esat atstājuši, un par to sodi būs. Kāpēc jūs to atstājāt? Kāpēc jūs problēmu nerisināt, grozot Administratīvo pārkāpumu kodeksu? Es saprotu, mērķis ir bijis cēls, bet risinājums ir pilnīgi aplams.
Aicinu neatbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Turpinām debates. Vārds deputātam Igoram Aleksandrovam.
I.Aleksandrovs (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Tiešām šis priekšlikums radās no tā, ka Latvijas pilsoņi, cilvēki, kas par mums ir balsojuši, nāca ar sūdzībām un aicināja rast risinājumu šai problēmai. Es apzinos, ka šā jautājuma atrisināšana nepabaros mūsu valsti, bet es kategoriski iebilstu pret to, ka piespiedu kārtā (es vēlreiz uzsveru: piespiedu kārtā!) Latvijā 14 dienas gadā ceļot karogu, mēs vairosim valsts patriotismu. Es domāju, ka tikai brīvs cilvēks, brīvi to paceļot dienā, kuru viņš uzskata par svētku dienu… ka tikai tādos apstākļos radīsies īstens patriotisms.
Es gribu vērst uzmanību uz to, ka Eiropā tikai vēl vienā valstī – tā ir Lietuva – ir piespiedu kārtā, obligātā kārtībā, jāpaceļ karogs. Tā ir Lietuva, un tur tās ir divas dienas. Latvijā mums jāpaceļ karogs 14 dienas gadā. Ar šo savu brīnišķīgo sasniegumu mēs ieņemam otro vietu pasaulē aiz Ziemeļkorejas, tāpat kā nesen inflācijas ziņā ieņēmām otro vietu aiz Zimbabves.
Tāpēc aicinu tomēr šo priekšlikumu atbalstīt un balsot “par”.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Turpinām debates. Vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godājamie deputāti! Likumi ir dažādi. Ir tādi, kas dod tūlītēju ekonomisku efektu, un ir tādi, kas stiprina mūsu valsts valstiskumu un mūsu valsts simbolus. Šis likums noteikti pieder pie otrās kategorijas. Protams, no tā, vai mūsu karogs tiks pacelts vai netiks, nebūs tieši atkarīga mūsu valsts ekonomiskā labklājība, bet netieši tomēr gan. Jo mēs zinām, ka tikai tad mūsu darbam būs rezultāti, ja mums būs mērķis, kāpēc to darīt, un ja mēs stiprināsim valstiskuma apziņu visā mūsu sabiedrībā.
Šis likums tātad tiešām ir ierindojams vienā kategorijā ar mūsu valsts Satversmes pantu, kas nosaka Latvijas valsts simbolus – himnu, ģerboni – un galu galā arī mūsu parlamenta eksistenci.
Gribu uzsvērt, ka šis likums ir pieņemts, nekonsultējoties ar plašu sabiedrību. Iespējams, ka tikai tagad sabiedrība uzzinās, ka varētu būt plānotas pārmaiņas šādā ļoti svarīgā mūsu valstiskuma vizuālajā izpausmē. Tas nav sīkums! Šajā gadījumā šim grozījumam tiešām ir ļoti liela ietekme uz sabiedrisko apziņu, un vismaz diskusija ir nepieciešama.
Protams, varam runāt par to, ka mūsu valstī tik tiešām šis karogs plīvo bieži, kaut gan es nedomāju, ka 14 dienas gadā apliecināt savu valstiskumu būtu pārāk smags pienākums. Protams, mēs varam runāt par to, kāda ir mūsu vēstures ietekme uz mūsu karoga pacelšanas politiku. Bet mūsu vēsture ir tāda, kāda tā ir, un ne velti mēs uzskatām, ka ceļš uz nākotni ir pagātnes apzināšanās, nevis norobežošanās no tās.
Varētu runāt arī par to, ka tik tiešām nepieciešams izdarīt grozījumus citos šā likuma pantos, atbrīvojot no obligātā pienākuma uzvilkt valsts karogu cilvēkus, kuri sava fiziskā stāvokļa dēļ to gluži vienkārši nespēj izdarīt, bet ļoti iespējams, ka pati piemērotākā vieta šiem grozījumiem būtu Administratīvo pārkāpumu kodekss, jo šeit tiešām mums ir darīšana ar cieņu pret valsti, ar cieņu pret valsts simbolu, ar stabilu tradīciju un galu galā – ar plānotām nopietnām pārmaiņām sabiedriskajā domā, attieksmē pret mūsu valsti un tās simboliem.
Pilnīgi noteikti iebilstu pret to, ka privātajām personām turpmāk būs ļauts ignorēt mūsu valsts sēru dienas. Noteikti iebilstu arī pret to, ka tiek samazināts to dienu skaits, kuras privātpersonām ir jāatzīmē kā mūsu valsts svētki.
Un visbeidzot. Gribam to vai ne, šis priekšlikums tieši vai netieši sasaucas ar nākamo priekšlikumu, kas rosina negodināt mūsu valsts atceres, svētku un atzīmējamās dienas vispār.
Starp šiem priekšlikumiem nav nemaz tik liela atšķirība, jo galu galā šis ir pirmais solis uz mūsu valsts pamatsimbolu nicināšanu.
Aicinu šo priekšlikumu noraidīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Turpinām debates. Nākamajai vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es domāju, ka mums šeit nevajadzētu pierādīt, kurš no mums ir lielāks patriots un kurš no mums vairāk mīl Latvijas valsti. Es domāju, ka šeit mums vajadzētu runāt arī… Protams, tas ir emocionāla rakstura jautājums, tā ir ideoloģija, kā teica Muižnieces kundze. Bet mums šeit vajadzētu arī padomāt par šiem juridiskajiem argumentiem. Un es tomēr kā juriste nevaru atturēties un neizteikt jums šo juridisko argumentāciju, kāpēc man ir zināmas šaubas par to, vai pašreizējais tiesiskais regulējums ir pamatots un samērīgs.
Visupirms mums nevajadzētu domāt, ka šeit tiek samazināti tie gadījumi, kad obligātā kārtā šie karogi ir jāizkar pie publisko… pie publisko personu ēkām. Šeit samazināti tie gadījumi, kad šis pienākums tiek sašaurināts, kad ir runa par privātām personām piederošām… kad pie privātām personām piederošām ēkām... Un šeit kolēģi runāja par to, ka tiešām ir sistēmiski jāskatās uz likumiem, kas regulē vienu vai otru lietu. Un es paskatījos, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir 201.43 pants, kas paredz administratīvo atbildību par Latvijas valsts karoga pacelšanas veida un kārtības pārkāpšanu, kā arī nepacelšanu un citu valstu karogu nepacelšanu. Tur ir pirmā un otrā daļa, tur ir attiecīgas sankcijas: pirmajā daļā – līdz 30 latiem, otrajā daļā – līdz 50 latiem. Un es paskatījos arī – ar laipnu gādību no Iekšlietu ministrijas puses –, kāda ir piemērošanas prakse. Šodien… Vēl nav visi svētki bijuši šogad, bet šogad no 1.janvāra jau 606… 635 cilvēki ir sodīti par to, ka viņi nav ievērojuši šo noteikto kārtību.
Acīmredzot tas ir diezgan viegli – atrast šos gadījumus. Policijai pietiek pastaigāt pa kādu apdzīvotu vietu un paskatīties, vai šajā gadījumā šie karogi ir izkārti vai nav izkārti.
Ja paliek pašreizējais tiesiskais regulējums, tad noteikti šeit ir jāparedz bez naudas soda arī kaut kādas citas, vieglākas, sankcijas. Pie tam atsevišķos gadījumos arī... Šajā priekšlikumā ir, protams, runāts arī par šiem sēru noformējumiem pie publisko personu ēkām. Mēs komisijā... mēs, daži deputāti, pat nezinājām, kas ir noticis decembra pirmajā svētdienā. Es nezinu, cik no zālē klātesošajiem ir tādu, kas zina, kas ir noticis decembra pirmajā svētdienā. Es domāju, ka droši vien liela daļa zina. Es jums pateikšu. Protams, tā ir viena briesmīga diena – tā ir Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena. Diena, kurā atceramies, kā iznīcināja latviešus Krievijā.
Vēl ir viena interesanta lieta, ka šeit mums iznāk tāda dažkārt tīri divdomīgi vērtējama problēma, proti, ka sēru noformējumā pie publisko un privāto personu ēkām karogs ir jāizkar 4.jūlijā. No vienas puses, tā ir ārkārtīgi traģiska diena ebreju tautai. Proti, tā ir Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Taču tajā pašā laikā, kā jūs zināt, 4.jūlijs ir arī Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības diena. Tātad, ja mēs skatāmies... vai arī persona, kas ieradusies Latvijā, skatās uz šiem karogiem, tad īsti nevar saprast, vai mēs sērojam par to, nezinādami to, ka tajā datumā Amerikas Savienotajām Valstīm ir Neatkarības diena.
Es gribētu par šo pirmo variantu teikt tā. Tagad šie juridiskie argumenti... Tā ļoti klusi Aleksandrova kungs teica, ka faktiski šāda piespiedu lieta ir lielākoties tikai totalitārās valstīs. Eiropas Savienības valstis no tās ir atteikušās. Protams, mūsu valsts vēsturi varbūt mēs nevaram salīdzināt ar citu Eiropas valstu vēsturi. Mums tā ir daudz bēdīgāka šajā ziņā. Un to varētu arī uztvert kā, piemēram, vēršanos pret latviešu tautas nacionālo identitāti, pret Latvijas valsti kā tādu. Iespējams, ka arī kāds medijs tagad prasīs nopublicēt, kuri ir tie lielākie patrioti un kuri ir tie, kas vēršas pret Latvijas valsti. Es nekādā ziņā nevaru teikt, ka man Latvijas valsts nav svēta, ka man nav Latvijas valsts karogs svēts. Mana ģimene ir glabājusi šo karogu visiem šiem gadiem cauri, nebaidoties no tā, ka varētu tikt represēta.
Jūs man piedodiet, bet šajā gadījumā, līdz nebūs izdarīti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, es, godātie kolēģi, balsojumā tomēr atturēšos, neskatoties uz to, ka komisijā es balsoju par Aleksandrova kunga priekšlikumu. Es uzskatu, ka šajā gadījumā tomēr būtu jāizdara grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, jo pretējā gadījumā šie…
Sēdes vadītāja.
Jūsu laiks ir beidzies.
I.Čepāne.
Es tūlīt pabeigšu.
Pašreizējais tiesiskais regulējums ir, manuprāt, ārkārtīgi nesamērīgs attiecībā pret tiem cilvēkiem, kas, piemēram, tiek sodīti, ja viņi dažādu iemeslu dēļ nav varējuši šo karogu izkārt. Piedodiet manu emocionalitāti! Es tomēr aicinu šajā gadījumā izlemt, ņemot vērā gan juridiskos, gan arī emocionālos faktorus.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Turpinām debates. Vārds debatēs deputātam Jānim Reiram.
J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Es gribu atgādināt, ka šis Aleksandrova kunga labojums neaizliedz nevienam Latvijas pilsonim vai iedzīvotājam izkārt karogus svētku un atceres dienās.
Es pilnībā piekrītu Čepānes kundzei – te nav jautājums par patriotismu vai nepatriotismu. Un te nav jautājums arī par to, vai kādam ir grūti izkārt karogu vai kādam nav grūti izkārt karogu. Mani virzīja atbalstīt šo Aleksandrova kunga priekšlikumu tikai viena lieta. Es pajautāju Ārlietu ministrijas pārstāvim, cik tad ir Eiropas Savienībā tādu valstu, kurās ir obligāta karoga izkāršana. Un man atbildēja – divas. Viena ir Lietuva, un otra ir Slovākija vai Slovēnija, es neatceros. Lietuvā ir tā kā pie mums – sodīšana, bet otrā valstī nav sodīšanas par šo lietu. Tātad faktiski ir tikai viena valsts. Un Lietuvā karoga izkāršana ir divas reizes gadā. Tātad faktiski ir tikai viena valsts. Mēs sakām – jā, mums ir bijusi vēsture, mums ir bijušas problēmas. Bet vai Igaunijai nav bijušas problēmas? Vai Polijai nav bijušas problēmas? Visām valstīm ir bijušas problēmas. Bet šīs valstis savu patriotismu ir audzinājušas savādāk – varbūt pieņemot pareizākus likumus, varbūt nenovedot valsti līdz tādai krīzei, kāda mums ir. Un arī vēl citādos veidos.
Ja mēs runājam par patriotismu, tad jājautā – vai mums šī norma divdesmit gadu laikā ir panākusi savu? Es domāju, ka nav. Piemēram, Sociālo zinātņu fakultātē iestājeksāmenos vai pārbaudījumos, kad tādi bija, notika aptauja un cilvēkiem – studentiem vai reflektantiem – jautāja par to, kas ir 11.oktobris. (No zāles: “Novembris!”) Un vairāk nekā puse nevarēja atbildēt uz šo jautājumu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ģimenē par to jārunā!”)
Tā ka jautājums nav par patriotismu un par šiem karogiem. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kosmopolītisms!”)
Vēl viens jautājums. Kurp mēs virzāmies? Šī norma, es domāju, ir iejaukšanās privātās personas dzīvē. Un, ja mēs virzāmies uz demokrātiju, kāda ir Eiropas Savienībā, tad mums jāatceras, ka tur, kā jau es teicu, nav tādas normas, kas paredz obligātu karoga izkāršanu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Galīgi garām!”)
Ja mēs paskatāmies uz totalitārajām valstīm, – jā, tur tādas normas ir! Totalitārās valstīs ir arī prezidenti spēcīgi, mesijas un viss pārējais. Mēs virzāmies uz... Es gribu, lai Latvijā būtu kā, piemēram, Zviedrijā, kā Somijā, kur dzīves līmenis... Tur nav šādu normu. Tur nav karogu izkāršanas, tur nav mesiju, tur nav spēcīgu prezidentu.
Un es lūdzu padomāt arī no šāda viedokļa, balsojot par šo jautājumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Šeit ir ļoti skaidrs jautājums. Šeit būs nacionālisms pret kosmopolītismu. To arī parādīs balsojums.
Runā par patriotismu. Patriotisms parādās, protams, vispirms rīcībā, konkrētā rīcībā. Vēršanās pret nopietniem datumiem – tā ir rīcība.
Runāt otrajā lasījumā par tik smagu jautājumu, kas ir konceptuāls jautājums... runāt otrajā lasījumā par atsevišķu priekšlikumu, kas ir viens no daudziem, ir vienkārši smieklīgi. Pareizi vairāki deputāti pateica, ka te ir juridiskas lietas un par to ir jādomā. Pilnīgi pareizi! Bet tad tā ir arī jādara, nevis jāiestumj uz dažu tantiņu kliegšanu balstīti priekšlikumi, kuros ir sagrozītas visas dienas. Visas dienas ir sagrozītas šeit!
Kas tas ir par pamatojumu, ka, lūk, ir kaut kādas sūdzības?! Un tagad nu sāksim tīrīt ārā kalendāru?!
Attieksme pret vēsturi. Tās te vispār nav! Kaut ko izņem ārā, kaut ko pārliek, un kaut ko aizliek citur... Vai tad tā ir attieksme pret savas valsts vēsturi?
Es jums pateikšu speciāli šodien, ka 11.novembris... es saprotu, ka daudz ko var nezināt, bet to, ka šogad Latvijas armija svin savu 90.gadadienu, dibināšanas dienu, – to jums vajadzēja zināt. Un Latvijas armijai mēs dosim lielisku dāvanu šajā jubilejā – izņemsim ārā 11.novembri no tām svarīgākajām dienām. Skaisti! Es gribu dzirdēt, ko jebkurš latviešu karavīrs jums par to teiks. (No zāles dep. A.Golubovs: “Neko neteiks! Viņi visi ir Afganistānā!”) Un būs jānopublicē šis balsojums. Tas ir rādītājs... (Zālē troksnis.) Re, kur bļauj atkal... Atkal grib uzrauties...
Lūk! Tādas tās lietiņas ir. Žēl, ka iesniedzējs to nav sapratis. Ļoti žēl. Ja jau gribēja par tādām lietām runāt, vajadzēja nomierināties, parunāt konceptuāli, bet nevis automātiski ielikt otrajā lasījumā vienu izplūdušu priekšlikumu. Kaut ko atstās, kaut ko neatstās... Nu tad – kā tad? 18.novembris? Totalitāra valsts – visiem jākarina karogi. Kāpēc tad to neizņēma ārā? Izņemiet ārā visu tādā gadījumā, ja jau ir runa par totalitārismu! (No zāles dep. N.Kabanovs: “Izņemsim ar laiku!”) Lūk, šitie visi balsos ar lielāko prieku! Šeit kosmopolīti, latviski runājošie kosmopolīti, kopīgi balsos ar krieviski runājošiem kosmopolītiem, un tas ir solis… tas ir solis uz 13.oktobri un kaut ko tamlīdzīgu.
Reira kungs te sāka stāstīt par citu valstu pieredzi. Kur jūs bijāt agrāk? Kur jūs bijāt tad, kad šo likumu pieņēma? Kur jūs bijāt tad, kad mēs konceptuāli runājām par tādām lietām? Tagad jūs pieķērāties vienam priekšlikumam – acīmredzot, lai kādam izpatiktu.
Lūk, tagad viens par Armijas dienu… Par to es vispār… Es vienkārši nesaprotu, kā varēja ķerties klāt 11.novembrim. Tas vienkārši tiešām nav saprotams.
Tātad privātpersonām vairs neinteresēs nekādas sēru dienas – 25.marts, 14.jūnijs, 17.jūnijs, un tā tālāk. Tātad tām tas būs vienalga. Kas ir noticis ar desmitiem tūkstošu Latvijas Republikas pilsoņu, tas tām tagad būs vienalga. Gribēs – karogu karinās, negribēs – nekarinās. Ja jau mēs runājam par šādu patriotisma audzināšanu… Reira kungs, tie studentiņi, kuri nezināja, kas ir 11.novembris, nav auguši kārtīgās ģimenēs. Viņi nāk no ne sevišķi kārtīgām ģimenēm. Ģimene ir pirmā, kas dod pamatzināšanas par valsts vēsturi, un tikai pēc tam – mācību iestādes.
Tā ka, kolēģi, protams, balsos katrs, kā viņam patiks, bet neviens, kas atbalstīs šeit šo likumu, vairs nav Latvijas patriots.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Turpinām debates. Nākamajam vārds deputātam Mārim Kučinskim.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Īpaši vēršos pie šā priekšlikuma atbalstītājiem. Es negribu runāt par juridisko pusi, bet gribu paskatīties uz šo situāciju un uz šo priekšlikumu kā simbolu, kurš šobrīd diez kāpēc parādās. Šis ir ārkārtīgi grūts laiks. Pirmo reizi mūsu neatkarības laikā mēs esam nokļuvuši situācijā, kad neejam vairs uz priekšu, bet stāvam (labākajā gadījumā) vai ejam atpakaļ. Un tagad mums parādās interesanti priekšlikumi. Mums parādās priekšlikums, ka naktī vajag atsākt dzert, parādās priekšlikums, ka tirgū vajag atjaunot būdiņas, kur alkoholu un cigaretes tirgos. Un mums parādās arī jautājums par valsts simboliku, – ka arī to tagad varētu… Varbūt aiz labiem nodomiem, jo jūsu kaimiņienes, cik es sapratu, patiešām bija sodītas…
Protams, iemesls ir. Bet tajā pašā laikā jautājums ir par nākamo soli, kas būs pēc tam – pēc tam, kad mēs šodien nobalsosim, ka to vairs nevajag, ar motivāciju, ka patriotismu ne tā audzina. Protams, par patriotismu mums vēl diskusijas, es domāju, nākamo desmit, divdesmit gadu garumā būs, un, protams, ne jau karoga pacelšana ir noteicošais šajā jautājumā. Mums jāizmanto katra iespēja stāstīt saviem bērniem par karogu, kāpēc tas jāpaceļ, kas tas ir… Un ir arī svētku sajūta, ko mēs radām gan sev, gan visai apkārtnei.
Šobrīd tas ir pirmais solis, lai nākamajā reizē norādītu, ka šis karogs īstenībā nav nekādā vērtībā, ka mēs varētu padomāt arī par citiem tādiem priekšlikumiem.
Es vienkārši aicinu: apdomājieties mazliet! Šobrīd to nedrīkst darīt!
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Turpinām debates. Vārds deputātei Lienei Liepiņai.
L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Mums te ir visai dažādi uzskati. Es, piemēram, uzskatu, ka tieši tāpēc, ka šī ir svēta lieta… Karogs ir svēts, tāpēc ar to nedrīkst apieties kā ar kuru katru citu drēbi, ko liek vai neliek, grib vai negrib. Karogs, manā uztverē, tiešām ir pirmām kārtām apliecinājums piederībai. Mēs to savulaik, pirms Latvijas neatkarības atgūšanas, likām uz mašīnām, braukājām ar to visur kur. Tas bija apliecinājums un lepnums, piederība tautai.
Otrām kārtām tā ir cieņas izrādīšana. Mēs uzvelkam, paceļam karogus tad, kad pie mums ierodas ārzemju viesi. Darām to, izrādot cieņu viņiem.
Nevienu no šīm lietām nevar panākt piespiedu kārtā. Nevar! Un man ir tikai žēl, ja es redzu, ka cilvēks, kurš skatās ar naidu uz šo mums svēto lietu, šo karogu vispār ņem rokā un vispār ceļ gaisā, un vispār skatās uz to. Man liekas, tā ir pilnīgi nepareiza pieeja – piespiedu kārtā šo lietu darīt, likt karogu pacelt pie privātmājām. Mēs šeit vispār nerunājam par valsts institūcijām un visu pārējo. Tas ir ļoti pareizi un nepieciešami, un vajadzīgi, ka valsts to dara. Bet cilvēkus pašus, katru personīgi, nevar piespiest uz patriotismu, nevar piespiest uz cieņu un neko citu.
Tā ir mana visdziļākā pārliecība. Tāpēc es tomēr atbalstīšu šo variantu, lai gan tas nav optimāls. Īstenībā mums vajadzētu visas privāto cilvēku piespiedu kārtā veicamas karoga uzvilkšanas atcelt, visas pilnīgi.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Turpinām debates. Vārds deputātam Pēterim Tabūnam. (No zāles dep. A.Golubovs: “Sadod, sadod viņiem! Sadod!”)
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Jo tālāk, jo trakāk! Pajaunais kolēģi Aleksandrova kungs, jums tomēr šajā lietā, attieksmē pret valsti un pret karogu, ir kaut kāda putriņa galvā. (No zāles dep. J.Dobelis: “Liela!”) Un drusciņ vajag padomāt… Un ne tikai jums! Arī jūsu kolēģiem un atbildīgajai komisijai – Juridiskajai komisijai –, kurā tikai divi – tikai divi! – cilvēki, Muižnieces kundze un Rasnača kungs, nobalsoja pret šo muļķīgo priekšlikumu. Pret šo, es pat teikšu, nekaunīgo priekšlikumu!
Tik tālu aiziets! Redziet, daži cilvēki nāca pie Aleksandrova un teica: “Ziniet, man ir slinkums no rīta celties un izkārt pie savas mājas karogu.” Un Aleksandrovs bija ar mieru iesniegt Saeimā šo stulbo, es atvainojos, priekšlikumu.
Mani pārsteidz komisijas atbalsts šim priekšlikumam. Saka, redziet, Aleksandrova kungs: “Brīvā valstī – brīva rīcība!” Ja tā mēs skatīsimies, tad – es atvainojos! – izsvītrosim ārā no mūsu likumu lielā klāsta Valsts valodas likumu, Pilsonības likumu, Izglītības likumu un vēl desmitiem citu likumu. Izsvītrosim! Neliksim tiem, kas iegūst pilsonību naturalizācijas kārtībā, apgūt valsts valodu, neprasīsim himnas vārdu zināšanu, Latvijas vēstures zināšanu un tā tālāk.
Jūs, draugi mīļie, un jūs, Aleksandrova kungs, velkat uz mankurtismu. Un tikai tāpēc, ka mēs tagad esam sākuši pielūgt multikulturālismu, internacionālismu un visas šīs lietas, mēs esam tiktāl sabojājušies… Kučinska kungs te jau ļoti labi pateica: tādā veidā mēs aiziesim pavisam šķērsām. Absolūti šķērsām! Un iznīcināsim savu valsti. No tās jau daudz nekas nav palicis pāri.
Nupat Pasaules Brīvo latviešu apvienības sanāksmē atkal kārtējo reizi pasvītroja: rusifikācija pārņēmusi Latviju. Un tas ir noticis šajās neatkarības dienās, neatkarības divdesmit gados! Draugi mīļie, vai vienreiz nesāksim apjēgt, kurp mēs ejam?
Un piedodiet man, ka es tik skaļi, tik nesamiernieciski izsakos pret šādu variantu. Tas ir apbrīnas vērts. Kaut ko tādu izdomāt! Redziet, 11.novembris vairs nav vajadzīgs! Tā ir mūsu, Latvijas, varoņu diena. Varoņu diena! To nevajag vairs! Nevajag vairs pacelt karogu pie mājām! Lai brīvi dara!... Te ir iekšā desmitiem tūkstošu okupantu, Latvijas nedraugu. Tātad viņiem mēs ļausim šeit brīvi darīt, kā viņiem ienāk prātā? Nē! Mēs viņus piespiedīsim, lai viņi paceļ karogu, pat ja negrib! Un, ja nepacels karogu pie mājas, dabūs vismaz sodu. Vismaz sodu dabūs! Nu taču apjēdziet, cilvēki mīļie! Apjēdziet, un nobalsosim pret šo totālo muļķību! Citādi mēs iebridīsim tik tālu, ka tālāk vairs ne pacelsimies ekonomiski... Un kur nu vēl runāt par latviskumu, ko esam pazaudējuši, ko ar katru dienu arvien vairāk zaudējam visādos veidos!
Es aicinu neatbalstīt šo muļķīgo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Es teikšu, kādēļ es neatbalstīšu šo priekšlikumu. Tādēļ, ka šobrīd daudz kas mūsu valstī notiekošais – cilvēkos, sabiedrībā, presē – liecina, ka mēs dienu no dienas zaudējam patriotismu, Latvijas mīlestību, dzimtenes mīlestību. Un man šķiet, ka šis balsojums paudīs tautas priekšstāvju attieksmi pret priekšlikumu, kura autors – es piekrītu tiem, kas tā saka, – ir labu gribējis. Es zinu, viņš ir labu gribējis. Un viņam ir savs pamatojums. Bet sabiedrība, mūsu tauta, šo balsojumu, manuprāt, uztvers kā tautas vēlētu priekšstāvju kārtējo soli un apliecinājumu, ka valsts simboli... ka tas, kas raksturo mūsu valsti, ir otršķirīgs. Otršķirīgs! Ka mēs, tautas priekšstāvji, vērtējam kā kaut ko maznozīmīgu to, ka šajās svētku dienās mēs prasām no savas valsts pilsoņiem, lai viņi, paceļot karogu, šādā veidā izrādītu attieksmi pret Latvijai vēsturiski nozīmīgām dienām. Mūsu tautieši uzskatīs, ka mēs vērtējam to kā nevajadzīgu. Taisnība ir tiem kolēģiem, kuri teica, ka dzimteni mīlēt nevar piespiest ar varu. Protams. Protams, jums ir taisnība. Protams. Bet situācija mūsu valstī ir tāda, ka, manuprāt, mums, likumdevējiem, ir jājūt šī ļoti bīstamā tendence, par ko ļoti emocionāli runājat jūs, – ka patriotisms mazinās un tādējādi arī praktiskie darbi nevedas mūsu valstī tā, kā gribētos, jo bez dzimtenes mīlestības nespējam arī risināt šīs lielās ekonomiskās problēmas, kas ir valstī.
Mēs prasām, lai mūsu bērni skolās obligāti apgūtu Latvijas vēsturi. Un tādējādi mēs zināmā mērā arī viņus piespiežam: tev būs mācīties nedēļā divas stundas savas tautas, savas valsts vēsturi. Sākotnēji mēs neviens – un tātad arī mūsu bērni – nepiedzimstam kā kvēli savas valsts un tautas patrioti. Bet pakāpeniski – gan vēstures stundās, gan pavadot savus bērnus un mazbērnus uz skolu un bērnudārzu, kā to teica Kučinska kungs... Redzot, ka pie mājām plīvo karogs, mēs viņiem pastāstām, kādēļ tas tā ir. Un varbūt viņi kļūst mazliet patriotiskāki.
Es aicinu godātos kolēģus apsvērt šos faktorus un aicinu nedot uzvaru tiem, kuri vēlas mazināt mūsu tautas patriotismu, kuri šo balsojumu uztvers kā kārtējo uzvaru tam, ko viņi patiesi vēlas šajā valstī. Viņi vēlas, lai šeit būtu citādāka valsts valoda, citādāka kārtība, un šo soli viņi vērtēs kā savu uzvaru.
J.Lagzdiņš.
Es ceru, ka tādu šajā parlamentā nav daudz. Es ļoti ceru, ka tādu ir maz.
Es negribētu teikt, ka šis
balsojums pilnībā to apliecinās. Es aicinu jūs tomēr neatbalstīt
šo priekšlikumu, bet atbalstīt Juridiskās komisijas jau reiz
nolemto, ka Juridiskā komisija grozīs Administratīvo pārkāpumu
kodeksu un tiem neapzinīgajiem pašvaldību policistiem, kas Madonā
un citviet ir uzlikuši administratīvos sodus cilvēkiem, kuri kaut
kādu apstākļu dēļ ir aizmirsuši izkārt valsts karogu, tiešām
nedos iespēju šādi rīkoties
turpmāk.
Es aicinu padomāt par to un nebalsot par šo priekšlikumu, bet risināt jautājumu tā, kā Juridiskā komisija to jau ir nolēmusi.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Runājot par šo priekšlikumu, jārunā par vairākiem aspektiem.
Te izskanēja doma, ka karoga uzvilkšana pie ēkām, kas tiek veikta piespiedu kārtā, esot totalitārisma izpausme, un argumentācija, ka neviens cits tā nedara, tikai posttotalitārās valstis. Šiem argumentētājiem es ļoti ieteiktu... Tiem, kas skatās uz citu valstu pieredzi un selektīvi pēc vajadzības to velk ārā, es vismaz ieteiktu būt konsekventiem. Ļoti drīz mūsu parlamentā tiks debatēts jautājums par Alkohola aprites likumu, proti, par alkohola tirdzniecībai atvēlētā stundu skaita pagarināšanu. Arī tad, lūdzu, citu valstu pieredzes atbalstītāji, nāciet tribīnē un runājiet par to valstu pieredzi, par to, cik nopietni tur cīnās pret alkoholismu, pret alkohola reklāmu un tā pieejamību!
Kāpēc, manā izpratnē, tā nav totalitārisma izpausme? Vēlēšanu likums. Mūsu valstī nav noteikta obligāta piedalīšanās vēlēšanās, bet daudzās valstīs – un tās nebūt nav posttotalitāras! – piedalīšanās vēlēšanās ir obligāta. Tā tas ir, piemēram, Austrālijā. Tomēr es nezinu nevienu Austrālijas pilsoni, kurš būtu sodīts par nepiedalīšanos vēlēšanās.
Tādēļ ir pilnīgi cits jautājums – par Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozīšanu. Un šeit būtu jāpārdomā par sodošo normu pielietošanu karoga neizkāršanas gadījumā.
Godātie kolēģi! Katram normatīvajam aktam ir gan juridiska nozīme un vērtība, gan arī morāla. Un sabiedrībā ir dažādi uzskati, un tas ir ļoti normāli. Tas ir dabiski. Lielākajai daļai mūsu valsts pilsoņu, pilsoņu kopumam, Latvijas valsts, tās simboli un valoda ir svētums. Bet, protams, mūsu sabiedrībā ir arī cilvēki, kas jūtas piederīgi citai valstij un kam Latvija ir tikai uzturēšanās vieta. Šā priekšlikuma pieņemšana izraisītu lielu vilšanās sajūtu Latvijas patriotiem, turpretī šai otrai pusei tas būtu vēl viens panākuma solis. Un ne velti mēs dzirdējām deputāta Kabanova izsaucienu no zāles, ka gan jau ar laiku mēs izņemšot ārā arī 18.novembri. Un ļoti iespējams, ka tieši tā uz šo aktu skatīsies tie Latvijas pilsoņi, kas deputātu Kabanovu šeit ir ievēlējuši.
Godātie kolēģi! Šā priekšlikuma pieņemšana gribot negribot būtu viens solis mūsu valstiskuma simbolu demontāžā. Un es pilnīgi pievienojos kolēģu teiktajam, ka Latvijas armijas dzimšanas dienas priekšvakarā tas būtu drausmīgs spļāviens sejā visiem mūsu Latvijas karavīriem, viņu ģimenēm, visiem tiem, kas ar drebošu sirdi gaida ziņas no mūsu karavīriem, kuri dien mūsu ārvalstu misijās, dien zem mūsu, Latvijas, karoga.
Godātie kolēģi! Man būtu šausmīga vilšanās sajūta, ja šis priekšlikums šodien tiktu atbalstīts.
Paldies. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Taisnība, Kārli!” Dep. J.Dobelis: “Pareizi, Kārli!”)
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.
A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).
Kolēģi! Ilma Čepāne jau pieminēja decembra pirmo svētdienu. Par to dienu daudzi Latvijā maz zina, lai gan tā ir diena, kurā, kā tas ar likumu noteikts, obligāti ir jāizkar sarkanbaltsarkanais karogs ar melno lenti.
Taču Siguldā vairāki – ja nemaldos gandrīz vai simts – privātmāju īpašnieki to dienu labi zina, jo pirms desmit gadiem Siguldas policija pastaigāja pa privātmāju rajoniem un pieķēra diezgan daudz vecu cilvēku. Un pats interesantākais: kad viņi visi ieradās uz šā paredzētā soda piespriešanu, tā izskatījās kā represēto sanāksme, jo Siguldā privātmāju rajonos dzīvo daudzi, kas savas mājas cēla piecdesmito gadu beigās un sešdesmito gadu sākumā, – izsūtītie, kas atgriezās. (Viņiem bija liegta iespēja dzīvot Rīgā un Rīgas rajonā. Bija jādodas uz Siguldu. Toreiz tas bija Siguldas rajons.) Viņus visus bija paredzēts sodīt par dienu, ko īstenībā… es varu apzvērēt, ka arī šeit, mūsu pašu vidū, daļa ir tādu, kas īsti nezina, kāpēc tāda diena ir jeb kāpēc pirmajā decembra svētdienā jāizkar karogi. Mums ir septiņas sēru dienas. Es domāju, ka likums… Tā problēma ir jārisina, un noteikti šis deputāta Aleksandrova priekšlikums ir pamats tam, lai risinātu šo problēmu, ka faktiski diezgan rupjā veidā tiek cilvēki sodīti par to un ka tādējādi tiek sodīti būtībā tie, kuri savulaik ir bijuši represēti.
Taču es gribu pateikt vienu: ar likumu un ar bardzību nevar piespiest būt patriotiem. Par to kā spilgts piemērs mums liecināja Tautas partijas jauniešu izmestie karodziņi tepat pie Saeimas miskastē. Tos izmeta Tautas partijas jaunieši, tātad cilvēki, kas politikā jau ir iesaistījušies! Kur tad ir viņu patriotiskā audzināšana? Šeit pareizi teica, ka to veic ģimene, to nedara likums ar savu bardzību.
Līdz ar to es uzskatu, ka, ja ne šodien, tad citādākā veidā mums tas ir jāatrisina, lai pašvaldību policija vai cita policija, kurai svarīgi ir vienkārši “piedzīt” statistiku, nevērstos pret tiem, kas nav paspējuši agrā rītā izkārt karogus un kas pārsvarā ir veci cilvēki.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātam Jānim Reiram, otro reizi.
J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Es gribu nedaudz komentēt, pamatodamies uz Kārtības rulli, mūsu lielākā speciālista Dobeļa kunga teikto. Viņš vienmēr… bieži pamāca mūs, kā ir jābūt un kas ir jādara.
Dobeļa kungs, otrajā lasījumā var iesniegt tādus priekšlikumus, kādu iesniedza Aleksandrova kungs! (No zāles dep. J.Dobelis: “Tie nav konceptuāli!”) Kārtības rullis paredz, ka trešais lasījums ir tikai redakcionāliem labojumiem, bet praktiski ir bijuši gadījumi, kad arī trešajā lasījumā iesniedz konceptuālus priekšlikumus un izskata konceptuālus jautājumus. Tā ka nevajadzētu mācīt un teikt, ka nav pareizi tas, ko Aleksandrova kungs ir izdarījis.
Piebilde par patriotismu. Es esmu bieži arī domājis par to, kā es rīkotos, ja man būtu privātmāja. Es rīkotos tā: man karogs mastā plīvotu katru dienu, nevis kādās izņēmuma dienās. Un es apsveicu tos cilvēkus, tos Latvijas patriotus, kas karogu tur visu laiku godā – tur mastā pie savas mājas vienmēr, nevis tikai kādās īpašās dienās, kā bija ierakstīts likumprojektā.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Turpinām debates. Vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienītie kolēģi! Šeit daži Saeimas deputāti, runājot par šo likumprojektu, teica, ka, lūk, mēs esam pasaulē vienīgā valsts, kas tā dara, un ar to viņi pamatoja savu nostāju. Taču viņi, šie mūsu kolēģi, aizmirsa, ka vēl vienā jautājumā mēs esam vienīgā valsts pasaulē, proti, vienīgā valsts Apvienoto Nāciju Organizācijas 192 valstu starpā un to valstu starpā, kuras nes pamatnācijas vārdu. Latvijā, šajā zemē, mūsu priekšteči, senie balti, dzīvojuši jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Mēs esam pasaulē vienīgā tauta, nācija, kura… 20.gadsimta vidū, proti, 1943.gadā, pēc neoficiāliem, bet precīziem statistikas skaitļiem, mēs, latvieši, veidojām 79 procentus no Latvijas valsts iedzīvotājiem, jo šejienes vācieši repatriējās uz Vāciju un ienākušie vācieši apšāva mūsu valsts pilsoņus ebrejus – 70 tūkstošus… Un tajā brīdī tātad mēs bez kaut kāda nozieguma sastāva pret citām tautām sastādījām Latvijā – atkārtoju vēlreiz! – 79 procentus no iedzīvotāju skaita. Taču tad, kad mēs atjaunojām savu neatkarību, mūsu bija vairs tikai 52 procenti.
Neviena nācija pasaulē nav piedzīvojusi tādus zaudējumus, tādu genocīdu, kāds ir ticis vērsts pret mums no divu varu, galvenokārt no Krievijas, puses. Tas jāatceras, ja salīdzina vispār kaut ko ar pasauli. Taču to daudzi aizmirst.
Otrs gadījums. Pirmajā šīs Saeimas darbības gadā Latvijas televīzija parādīja mani nepareizā gaismā. Es pēc tam protestēju, jūs bijāt tam liecinieki šajā zālē. Jakovs Pliners uzstājās no šīs tribīnes pirms manis ar runu, ka, lūk, latviešu leģions un latviešu tauta esot līdzatbildīgi… atbildīgi līdzās Hitleram par to, lai sasniegtu Hitlera mērķus, tas ir, izplatītu Trešo reihu līdz Urālu kalniem. Un tad es nevarēju noturēties, es biju spiests jums un Jakovam Plineram paskaidrot un pastāstīt, ka vēl šodien Stokholmā arhīvā ir atrodami angļu spiegošanas… rezidentu, tātad angļu, kuri šeit… jā, spiegu, kuri bija Latvijā, nosūtīts ziņojums, ka 1943.gadā, kad notika mobilizācija leģionā, divu vācu feldfēbeļu pavadībā, kuri iet pa ielas, pa bulvāra malu un smaida, jo nesaprot latviešu valodu, soļo iesauktie latviešu leģionāri un dzied: “Mēs sitīsim tos varenos, pēc tam – tos zili pelēkos!” Lūk, tāda bija mūsu nostāja, ko šie kungi vēl tagad negrib dzirdēt un joprojām sauc mūs par fašistiem. Un toreiz es uzskatīju, ka, lai latviešu leģionāru nostāju pierādītu, man tā dziesma ir jānodzied. Televīzija to parādīja kā bravūrību, neparādīja kontekstu, kādēļ es to daru. Un šodien otrreiz gribu jums dziedāt. 1945.gada 8.martā es, būdams viegli ievainots 19.divīzijas leģionārs, atrados Talsu pamatskolā ierīkotajā kara lazaretē. Un mums paziņoja, ka pēc vienas stundas… šefārsts, ķirurgs, vācu majors, paziņoja oficiāli, ka pēc vienas stundas Talsos ieradīsies pirmā padomju armijas vieglā automašīna ar padomju armijas virsniekiem, lai, tā teikt, pieņemtu Talsu komandantūras kapitulāciju. Un es biju jauns puisis, un citi jauni puiši… Mēs bijām tie, kas bija vieglāk ievainoti, un mēs dziedājām – paklausieties! – tā nav bravūrība, tā ir vēsture: “Lai krīt, kas krīt, vēl dzīvi mēs, vēl mūsu karogs nesatīts. Kam dzīvības un mājas žēl, lai nenāk līdz.”
Es esmu par to, lai šo karogu vienmēr turētu attītu, lai nesatītu. Par daudz nevar būt tas attīts!
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debatēs nākamajam vārds deputātam Augustam Brigmanim.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Godājamie kolēģi! Mūsu apvienības attieksme pret šo priekšlikumu ir pausta Latvijas Zemnieku savienības karogā ierakstītajā: “Par Latviju – nacionālu, daiļu un spēcīgu.” Un līdz ar to šī attieksme, kas ir pausta 1917.gadā, ir aktuāla arī šodien – 2009.gadā –, un mūsu apvienība nekādā ziņā šo priekšlikumu neatbalstīs.
(Aplausi.)
(No zāles dep. J.Dobelis: “Malacis, August!”)
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Turpinām debates.
Vārds deputātei Vinetai Muižniecei. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nost ar kosmopolītismu!”)
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Es jums ļoti pateicos par tik aktīvu dalību debatēs un par to, ka jūs ļoti labi sapratāt to domu, ar kuru es uzstājos pašā debašu sākumā.
Bet šoreiz es jūs gribu informēt par to, pie kādiem secinājumiem nonāca Juridiskā komisija, skatot šo likumu un arī apspriežot jautājumu par to, kāda izvēršas reālā situācija ar gadījumiem, kad valsts karogs ir pacelts un kad nav pacelts, un kā to varētu risināt.
Daudziem kolēģiem ir taisnība, ka, protams, ne vienmēr likuma izpildītāji, proti, tie, kas uzrauga, vai karogs ir attiecīgajās dienās pacelts un vai ir pienācīgā godā turēts, savu pienākumu saprot pēc būtības. Un tiešām ne reizi vien ir tā, ka šajā jomā ir pārspīlējumi, neizprotot kādreiz kādas situācijas un bargi sodot cilvēkus. Mūsu mērķis jau nav kādu bargi sodīt. Un tomēr es uzskatu, ka normai ir jābūt. Un normai Administratīvo pārkāpumu kodeksā arī ir jābūt. Bet Juridiskajā komisijā deputāti apspriežoties nonāca pie secinājuma, ka visos gadījumos, kad ir zināms pamats un ir bijuši kādi šķēršļi, lai karogs tiktu pienācīgi lietots svētku vai atceres dienās, pieņemamais ir brīdinājums. Un es domāju, ka īpaši svarīgs ir darbs ar likuma piemērotājiem, lai to pareizi saprastu. Gribu teikt, ka ļoti daudzas administratīvās komisijas ļoti pareizi to saprot un to arī dara, atgādinot Latvijas pilsoņiem par to, kādas ir šīs dienas un kā ir nepieciešams izrādīt pienācīgo cieņu un godu valsts karogam.
Es ceru, ka mēs ar savu balsojumu arī parādīsim pienācīgu cieņu un godu Latvijas valsts karogam.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Divi mani kolēģi Ainars Latkovskis un Jānis Reirs te stāstīja par nežēlīgām represijām pret cilvēkiem. Bet to stāstu jau nepabeidza. Kā tad viss tur beidzās? Tas tikai liecina, ka Siguldā strādā ļoti neprofesionāli kārtībsargi, Latkovska kungs. Un jums kā siguldietim, protams, un kā savu vēlētāju pārstāvim vajadzētu kaut ko darīt, lai šie policisti kļūtu profesionālāki, nevis neprofesionālu policistu dēļ skriet un grozīt likumu. Pareizi, Šadurska kungs, tas tiešām nav normāli.
Tātad: tur, kur ir pašvaldības policija, tur, protams, šos sodus uzliek pašvaldības policija. Kur tādas nav, tur to dara valsts policijas, kārtības policijas pārstāvji. Un, protams, policists uz vietas var izlemt vai izteikt aizrādījumu vai tomēr rakstīt protokolu. Tad šis protokols nonāk konkrētajā administratīvajā komisijā. Tur pieņem lēmumu. Var arī pieņemt lēmumu, ka sods netiek piemērots (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Tieši tā arī notiek!”), vienkārši aizrādīt. Varam mēs, protams, Administratīvo pārkāpumu kodeksā ierakstīt, ka ir nevis sods līdz 30 latiem, bet, piemēram, brīdinājums vai sods līdz 30 latiem. Bet brīdinājums jau pats par sevi arī ir sods. Tātad pirms brīdinājuma ir vēl zemāks slieksnis: šai amatpersonai, šim profesionālajam policistam, kurš kaut ko sajēdz no administratīvajām tiesībām, ir iespēja un ir tiesības izteikt aizrādījumu. Vai Siguldā tie cilvēki, kas, kā jūs teicāt, pagājušā gada decembra pirmajā svētdienā... vai desmit gadus atpakaļ tas ir bijis... Nu jā, uz tik svaigiem notikumiem tik steidzami grozīt likumu... Tā ka, kolēģi, tomēr skatīsimies uz lietām nopietni. Un, ja ir neprofesionāli policisti, tad sauksim šo policistu vadību uz Juridisko komisiju un uz Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju un runāsim.
Sēdes vadītāja.
Rasnača kungs, jūsu debašu laiks beidzies.
Dz.Rasnačs.
Ja negrib mācīties, lai mācās piespiedu kārtā.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Turpinām debates. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.
N.Kabanovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Sākumā es neplānoju uzstāties šodien par šo jautājumu, jo es uzskatu to par tukšu salmu kulšanu. Man šķiet, ka mūsu klausītājiem un cilvēkiem, kas skatās uz mums, smiekli nāk par Saeimu, kura šajos grūtajos apstākļos runā par tik niecīgu – es vēlreiz atkārtoju: niecīgu! – jautājumu. Man liekas, ka valsts pašlaik atsakās no veselas virknes savu pienākumu pret cilvēkiem. Un man liekas, ka ir vērts atbalstīt Aleksandrova kunga priekšlikumu un arī dot cilvēkiem iespēju atteikties no dažiem saviem pienākumiem pret valsti.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Nākamajam vārds deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie latviski domājošie! Vispirms es gribu aicināt Aleksandrova kungu tomēr atsaukt šo priekšlikumu. Kāpēc? Tāpēc, ka es domāju, ka šobrīd mums ir jāpieņem lēmumi un jāizsaka priekšlikumi, kas mūs, latviski domājošos, apvienotu, nevis šķeltu.
I.Līdaka.
Es lieliski dzirdēju šeit no tā kreisā flanga... patiešām lieliski dzirdēju un sapratu arī to kontekstu, kas tur skanēja... “Izņemsim ar laiku!” Ar to domāja 11. un 18.novembra izņemšanu no svinamo dienu saraksta.
Katrā valstī valsts Neatkarības diena ir svinamā... (Dep. V.Buzajeva starpsauciens no zāles.) Aizver muti!... Katrā valstī Neatkarības diena ir svinamā diena! Tātad – ko Kabanova kungs domāja ar 11. un 18.novembra izņemšanu no svinamo dienu statusa?! (Zālē troksnis.) Viņš domāja par Latvijas valstiskuma izmaiņām! Un tā mēs te tagad tukšus salmus kuļam, lai tas tur... kreisais zvēru un putnu dārzs varētu par mums ņirgāties!
Būsim vienoti!
(Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Paldies!
Deputāta kungs! Jums aizrādu par sarunāšanos ar zāli.
Debatēs vārds deputātam Igoram Aleksandrovam, otro reizi. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kā tur bija ar tiem okupantiem?”)
I.Aleksandrovs (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Es jūtu, ka šis it kā vienkāršais mans priekšlikums rada nevajadzīgus asumus, un tāpēc es esmu gatavs atsaukt savu priekšlikumu. (Aplausi.)
Bet es ceru, ka jautājums tiks tālāk skatīts un Administratīvo pārkāpumu kodekss tiks mainīts, un tiks mīkstināta attieksme pret šāda veida pārkāpumiem.
Paldies.
(Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Turpinām debates.
Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.
I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es gribu teikt tikai divas lietas.
Pirmā lieta. Man patiešām ir bezgala liels gandarījums, ka šodien, apspriežot šo projektu, par vislielākajiem Latvijas patriotiem ir kļuvuši kolēģi no padomju laika nomenklatūras un tie, kas savulaik 11.novembra krastmalā tik dedzīgi ziņoja par padomju tautas demonstrācijām 1.maijā un citos okupantu svētkos. (Zālē troksnis.)
Otrkārt. Man, kolēģi, būtu tikpat liels gandarījums, ja jūs būtu tikpat lieli patrioti, apspriežot saimnieciskos jautājumus, kas regulē, piemēram, tiesības ziedot, sabiedriskā labuma organizācijas statusu; likumu par uzņēmumu ienākuma nodokli un pārējos.
Šodien patiešām šī diskusija ir tāda... jo par šīm lietām jebkurš var izteikties. Bet tomēr, lūdzu, mēģiniet un piespiediet sevi mazlietiņ arī padomāt, pirms balsojat par likumprojektiem, kas jums tiek nolikti priekšā dažas minūtes pirms Saeimas sēdes sākuma un kam var būt, piemēram, miljoniem latu liela ietekme uz Latvijas valsts budžetu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Pirms mēs turpinām debates... Pienācis laiks pārtraukumam, bet ir saņemts deputātu Silvas Bendrātes, Gunta Bērziņa, Ingrīdas Circenes, Venta Armanda Kraukļa, Jāņa Lagzdiņa, Māra Ārberga un citu priekšlikums ar lūgumu turpināt šodienas sēdi bez pārtraukuma, līdz ir izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav, tātad sēdi turpinām, līdz izskatīti visi jautājumi.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Jurim Dobelim, otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Senajiem grieķiem bija tāda teika par Pandoras lādi. Bija tāda ziņkārīga dāma Pandora, kura pamanījās šai lādei pacelt vāku uz augšu un izlaida pasaulē veselu rindu dažādu netikumu.
Gribot vai negribot šis priekšlikums, 29.priekšlikums, tiešām atgādina šo teiku par Pandoras lādi. Diemžēl. Taču ir arī savs labums. Šodien mēs atkal redzējām īstās sejas. Viens otrs skaidri parādīja, uz ko viņš mērķē. Un esiet, lūdzu, uzmanīgi. Bija tāds Juliuss Fučiks, viņu esot nomocījuši nacisti, bet viņš teicis: “Cilvēki, es jūs mīlēju, esiet modri!” Par to mīlestību es negribu teikt, bet par to, ka jābūt modriem, es gan gribu teikt.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Nupat noklausījos deputātu Juri Dobeli. Paldies par viņa patriotiskām runām. Bet viņš aizmirsa vienu lietu, un es esmu no šīs tribīnes jums atgādinājis… Jā, esmu atgādinājis, ka visas latviešu politiskās partijas ir vainīgas – un vainīgas arī 8. un 9.Saeimā – tajā ziņā, ka nedrīkstēja kustināt Pilsonības likumu un Valsts valodas likumu, ka mums ir pilsonību ieguvuši tādi Latvijas ienaidnieki kā Nikolajs Kabanovs.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debates slēdzu.
Deputāts Aleksandrovs ir atsaucis savu priekšlikumu, bet saskaņā ar Kārtības rulli priekšlikumu, kuru atbalstījusi atbildīgā komisija, var atsaukt tikai ar atbildīgās komisijas piekrišanu. Tā ka priekšlikums ir balsojams jebkurā situācijā. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 29. – deputāta Aleksandrova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep. J.Dobelis: “Kabanov, “pret” jābalso!”) Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 53, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts. (Aplausi.)
J.Reirs.
30. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā debates par iepriekšējo priekšlikumu, mans priekšlikums ir ļoti vietā, jo tajā paredzēts vispār svītrot 7.pantu, par kuru ir dažas šaubas. Es arī biju gatavs atsaukt savu priekšlikumu, bet, novērojot šo totalitārismu, kas tika nodemonstrēts šeit, Saeimā, ņirgāšanos valdošajā koalīcijā par vienu no diviem krievu deputātiem, es tomēr šo priekšlikumu neatsaukšu, un jūs esat spiesti par šo priekšlikumu balsot. Varētu arī piebilst, ka daži šie patrioti, kas runāja par iepriekšējo priekšlikumu tam pašam pantam, ir gatavi nodemonstrēt Latvijas karogu arī 16.martā un acīmredzot arī ar Trešā reiha karogu. Un pierādījums tam ir balsošana par mūsu septiņiem likumprojektiem, kurus atbalstīja tiesībsargs.
Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un vispār izslēgt 7.pantu, kas ir totalitārisma produkts.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nekas piebilstams nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 65, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Reirs.
31. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Reirs.
Arī 32. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
Juridiskā biroja iesniegtais 33.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 34. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu pret abiem priekšlikumiem.
J.Reirs.
35. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
Arī 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
38. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
42. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
43. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
44. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
46. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
48. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
49. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
50. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
51. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
52. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
53. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir redakcionāli precizēts un atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Reirs.
54. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
55. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Reirs.
56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
57. – Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Zundas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 59.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
58. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un arī iekļauts 59.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
Un 59. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Reirs.
60. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
61. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
Un 62. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Reirs.
Lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Latvijas valsts karoga likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 4, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Reirs.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas, tātad līdz 20.oktobrim.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1479/Lp9 – “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Un šeit jāpaskaidro situācija. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 7.oktobrī skatīja likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kurā bija grozījumi, kas saistās gan ar nelegālās naudas plūsmas novēršanu un Varšavas konvencijas ratifikāciju, gan arī grozījumi, kas paplašina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējas noteikt banku darbībai nosacījumus, tajā skaitā finanšu pakalpojumiem, kā arī grozījumi, kas ierobežo maksājumus par subordinēto kapitālu.
Ņemot vērā to, ka Saeimā ir vēl četri citi likumprojekti, kas saistīti ar Varšavas konvenciju, un to, ka šo likumprojektu virzība ir lēnāka, bet ir nepieciešams noteikt banku darbībai nosacījumus, turklāt steidzami, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija grozījumus par banku darbības nosacījumiem un par maksājumu ierobežošanu par subordinēto kapitālu sakopoja atsevišķā likumprojektā, un šis likumprojekts ir jūsu priekšā.
Komisija aicina likumprojektam piešķirt steidzamību un pieņemt to pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas Saeimā.
Es aicinu noteikt likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
G.Bērziņš.
Es aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.
G.Bērziņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – rīt, 16.oktobrī, pulksten 17.00.
Sēdes vadītāja.
Un izskatīšana otrajā lasījumā?
G.Bērziņš.
Izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas 22.oktobra sēdē.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.oktobris, pulksten 17.00, izskatīšana otrajā lasījumā – 22.oktobrī. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”.
Uzsākam debates.
Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šā lēmuma projekta sakarā es redzu divas lietas.
Pirmā. Valdība ir nokavējusi, un divas dienas mūsu karavīri Afganistānā atrodas pretlikumīgi.
Otrā. Nākamgad tas maksās 4,5 miljonus latu.
Pirmkārt. Par pirmo lietu es nebrīnos, jo valdībai galva sāp par pavisam citām lietām – kā tikt galā ar kreditoriem un kur atrast 500 miljonus, lai samazinātu budžetu. Un sakarā ar to tomēr argumentācija, ka šodien mums jātaupa arī uz militārisma rēķina, ir acīmredzama. Un tas ir pirmais punkts, kāpēc es nevaru šo lēmuma projektu atbalstīt.
Otrkārt. Summa it kā ne īpaši liela – četrarpus miljoni latu. Tomēr, lai izpildītu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu attiecībā uz nepilsoņiem, pēc Labklājības ministrijas aplēsēm ir vajadzīgi tikai 1,5 miljoni latu. Trīs reizes mazāk. Un valdība nevar tos atrast. Tas ir otrais arguments. Ja mēs gribam dzīvot civilizētā valstī, mēs nedrīkstam atbalstīt kara avantūras.
Aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.
N.Kabanovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie klātesošie! Kā izrādās, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs ļoti uzmanīgi klausās ne tikai to, ko es runāju no tribīnes, bet arī to, ko es runāju Saeimas kuluāros. Tāpēc es gribu palūgt Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru uzmanīgi klausīties to, ko es runāju no tribīnes.
Vispirms es gribu skart jautājumu par nesen izteiktajām aizsardzības ministra Lieģa kunga bažām attiecībā uz to, ka aizsardzības mācībās “Zapad-2009” imitēja Krievijas un Baltkrievijas uzbrukumu Baltijas valstīm. Tas ir diezgan nopietns apgalvojums no politiskā viedokļa tāpēc, ka tas netika izteikts kuluāros vai privātā pirtiņā, bet noskaņoja diezgan lielu auditoriju militārajā konferencē Rīgā.
Un līdz ar to man ir jautājums: vai Lieģa kungs ir kaitnieks? Kāpēc mēs tagad pagarinām mūsu karaspēka kontingenta dalību Afganistānā, nevis dislocējam kaut kur pie Zilupes? Ja krievi un baltkrievi mēģina mums uzbrukt, tad loģiski būtu atsaukt mūsu puišus no Afganistānas un pievērst viņus Latvijas Republikas robežu aizsardzībai. Tas ir mans pirmais temats, par kuru, es domāju, ir vērts parunāt ar Aizsardzības ministrijas cilvēkiem.
Un otrs jautājums. Man liekas, ka blefs ir gan pirmā, gan otrā versija. Man liekas, ka Afganistānā mums jebkurā gadījumā nav ko darīt. Man šķiet, ka labākais, ko mēs varam darīt islāma pasaulei, ir likt to mierā. Ticiet man, šie cilvēki mūs neaizskars, ja mēs viņus neaizskarsim. Bet pretējā gadījumā es bažījos, ka būs tā, kā Dombrovska kungs pirms nedēļas teica savā referātā par drošību, – ka Latvijā pieaug agresīvā islāma tendences. Man šķiet, ka ir vērts padomāt par to un izvest mūsu karaspēku no Afganistānas.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debatēs vārds Aizsardzības ministrijas parlamentārajam sekretāram Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).
Godātie kolēģi! Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome plāno par gadu pagarināt NATO vadīto starptautisko drošības atbalsta spēku operāciju Afganistānā.
Un tā ir principiāli svarīga NATO prioritāte, kas mums kā NATO dalībvalstij arī ir saistoša. Un, runājot par Afganistānu, mēs nevaram uzskatīt to par reģionālu konfliktu, konfliktsituācija Afganistānā ir draudi arī globālai drošībai. Mums šeit ir jārunā gan par terorisma draudiem, gan par narkotisko vielu izplatības draudiem.
Kolēģi! Iestājoties Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, kas ir sadarbības partneru kopa, kuri ir uzņēmušies kopīgas saistības un kopīgus pienākumus (protams, šīs saistības un pienākumi nav šķirami), mēs esam saņēmuši ļoti būtiskas drošības garantijas un esam uzņēmušies arī ļoti būtiskas saistības.
Tādēļ, runājot par Aizsardzības ministrijas prioritātēm, misija Afganistānā ir triju Latvijas Aizsardzības ministrijas prioritāšu – nākamā gada prioritāšu – galvgalī.
Runājot par mūsu drošības situāciju, kolēģi, mēs nevaram ignorēt globālo drošību un arī reģionālās drošības aspektu. Kolēģis Kabanovs pieminēja Krievijas bruņoto spēku manevrus Baltijas pierobežā. (No zāles dep. N.Kabanovs: “To Lieģis pieminēja, ne es!”) Un, protams, izsenis ir pieņemts uzskatīt militāra spēka demonstrāciju pie kaimiņvalsts robežām par potenciāliem draudiem, par nedraudzīgas attieksmes demonstrēšanu. Varu atbildēt kolēģim Kabanovam, ka Baltijas valstu aizsardzības resoros notiek diskusija par iespējamām atbildes operācijām.
Bet, runājot par mūsu karavīru misiju Afganistānā, kolēģi, mums ir jāsaprot tas, ka šī ir ārkārtīgi svarīga prioritāte un mums ir jābūt godprātīgiem partneriem Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, un es aicinu Saeimu lielā vienprātībā nobalsot par šīs misijas pagarināšanu uz vienu gadu līdz nākamā gada 13.oktobrim.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debatēs vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Protams, jautājums ir ne tikai par Afganistānu. Mēs visi zinām, cik komplicēta ir situācija Afganistānā, un ātrs Afganistānas jautājuma risinājums ir neiespējams gan ļoti lielās etniskās sadrumstalotības dēļ, gan tautas samērā zemā izglītības līmeņa un daudzu citu faktoru dēļ. Taču šis ir arī jautājums par Latvijas drošību.
Mazai valstij šodienas sarežģītajā pasaulē nav citu iespēju nosargāt savu neatkarību, kā iestāties kolektīvās drošības sistēmā. Un mēs esam izvēlējušies NATO par savu kolektīvās drošības sistēmu. Pateicoties tam, mēs varam justies aizsargāti, bet iestāšanās kolektīvās drošības sistēmā uzliek arī pienākumus, jo neviens mūs neaizsargās, ja mēs nepildīsim savas saistības. Mums tas gluži vienkārši ir jādara savas valsts drošības interesēs.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām es vēlos atgādināt lēmuma projekta autoriem vienu senu gudrību. Ja nav izejas, tad izeja ir tur, kur ir ieeja. Afganistānā veidojas bezizejas situācija, un visi to saprot. “Saskaņas Centrs” līdzīgi kā 80 procenti Latvijas iedzīvotāju iestājas pret mūsu karavīru sūtīšanu uz svešu karu.
Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Jurim Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Tātad, ja mēs šodien pieņemsim lēmumu par to, ka pagarināsim misiju Afganistānā, tas izmaksās četrarpus miljonus latu līdz nākamā gada 13.oktobrim. Nu, ja mēs esam tik bagāti, kāpēc mēs aizņēmāmies 7,5 miljardus eiro? Tas nozīmē, ka jebkuru tēriņu, par kuru mēs tagad pieņemsim lēmumu, mēs izdarīsim kredītā. Par to mēs maksāsim procentus un pēc tam ilgi un dikti domāsim, kā atdot. Un ar atdošanu mums būs lielas problēmas.
Četrarpus miljoni. Cik tas ir? Daudz vai maz? Ņemsim skolotāju pamatlikmi, tas nozīmē, ka 1500 skolotājus varētu gada laikā nodrošināt ar darbu. Nu, viss ir atkarīgs no prioritātēm. Ja mēs samazinām izdevumus veselībai, medicīnai, saviem iedzīvotājiem, bet pieņemam lēmumu par to, ka mūsu karaspēks karos kaut kur otrā zemeslodes pusē, tas liecina par mūsu prioritātēm. Tas pats kā ar ģimeni. Ja ģimenē samazinās ienākumi, ja ģimene ir parādos un ir spiesta atteikties no izglītības saviem bērniem, atteikties no nepieciešamas operācijas, bet tēvs tai pašā laikā pieņem lēmumu un aizņemas naudu, lai aizbrauktu ar draugiem uz medībām, tas liecina par to, ka šis tēvs rīkojas bezatbildīgi pirmām kārtām pret savu ģimeni.
Otrais aspekts. Mūsu situāciju nesapratīs mūsu sabiedrotie. Mūsu sabiedrotie ļoti labi zina, kādā finansiālā situācijā mēs atrodamies. Mūsu sabiedrotie tagad aizdod mums naudu, tāpēc nevienam nav nekādu ilūziju par to: mēs nevaram atļauties dārgas militārās operācijas laikā, kad mēs esam spiesti aizņemties. Tāpēc es domāju, ka nekādu problēmu nebūs... Arī agrāk bija tāda situācija, ka mēs šeit diskutējām par to, cik procentu no IKP jāatvēl aizsardzībai. Agrāk mēs piedāvājām samazināt šo noteikto procentu skaitu, un oponenti teica, ka mēs nekādā gadījumā nevaram to darīt, tāpēc ka mūsu sabiedrotie to nesapratīs. Tagad taupības nolūkos valdība, cik es saprotu, nolems samazināt šos obligātos tēriņus.
Un trešais. Godātie kolēģi! Vai mēs tiešām dodam tik nozīmīgu ieguldījumu, ka bez mūsu palīdzības sabiedrotie netiks galā Afganistānā? Protams, tur ir problēmas, bet mūsu piedalīšanās nekādā veidā neatrisinās šo situāciju.
Tāpēc es domāju, ka mums ir jāpievēršas mūsu iekšējai drošībai. Kad bija šeit premjers un ziņoja par drošību valstī, es toreiz teicu, ka mēs novedām valsti līdz tādam stāvoklim, ka par 5 miljardiem jebkurš oligarhs vai cita valsts, piedāvājot mums kredītu, var diktēt mums nosacījumus. Mēs redzējām, kā tas izskatās: mēs nevaram plānot savu budžetu, mēs nevaram pieņemt lēmumus – tos, kurus mēs gribam pieņemt. Mums diktē tie, kuri dod mums naudu. Līdz ar to, manuprāt, vislielākās briesmas radīsies, ja mēs nesakārtosim ekonomiku, ja mēs nesakārtosim sabiedrību. Un tāpēc tādai simboliskai darbībai nav nekādas jēgas. Taupīsim šos 4,5 miljonus latu, it īpaši tāpēc, ka šīs naudas mums nav un, lai varētu 4,5 miljonus ieguldīt operācijas pagarināšanā, mums šī nauda jāaizņemas.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Jurim Dalbiņam.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šīsdienas diskusijas mums ļoti precīzi parāda noskaņojumu arī parlamenta zālē, to, ka ir dažādi viedokļi par to, kā turpmāk jāgādā par valsts drošību. Ir viedoklis, ka 4,5 miljoni misijai – tas ir maz maksāts par mūsu valsts drošību. Es gribu norādīt tikai vienu: runa nav par to, ka Latvija ar savu kontingentu, kurš ir apmēram 170 karavīru, atrisinās Afganistānas kara problēmas, bet par to, ka mēs izpildīsim to, ko esam uzņēmušies, iestājoties kolektīvās aizsardzības sistēmā.
Interesanti bija pavērot Kabanova kungu, kurš ieteica mums atsaukt savu kontingentu, un par pamatu tam viņš minēja kaimiņvalstu militārās mācības mūsu pierobežā. Es domāju, Kabanova kungs, jūs vienkārši pieļāvāt pamatīgu kļūdu un melojāt, jo ar 170 vīriem šo problēmu Latvijā nevar atrisināt. Bet ar NATO, mūsu sabiedroto, atbalstu – un šīs mācības bija pie NATO bloka robežām – mēs to varam atrisināt. Taču mēs savu uzdevumu pildām Afganistānā.
Tā ir cena, ko maksājam par savu drošību. Un, ja mēs nevēlamies to darīt, tad maksāsim kādam citam. Ja mēs šodien paši sākam runāt, debatēt par to, cik mums ir jābūt patriotiskiem, kā jāaudzina savi jaunie patrioti, tad es ļoti nopietni ieteiktu arī Aizsardzības ministrijai vēl padomāt par to, kā rīkojamies ar jaunsargiem. Viņi ir mūsu patrioti, nākamie valsts pilsoņi. Bet kā tas viss izvēršas? Un iesaku arī padomāt par to, kāda ir attieksme pret mūsu karavīriem, kuri turpina dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, arī pret Zemessardzi. Tad mums šīs rindas būs daudz stiprākas, patriotiskākas un nebūs jāuzklausa mūsu kreisā spārna deputātu apsvērumi par to, cik ilgi vēl pastāvēs Latvijas valsts.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Tāpat kā Dalbiņa kungs, es ceru, ļoti ceru, ka Latvijas valsts pastāvēs mūžīgi. Es uzskatu, ka briesmas Latvijai draud nevis no citām valstīm, bet tieši no iekšienes, no mūsu nemākulīgās vadības, no cilvēku nabadzības, un tā tālāk, un tā joprojām.
Latvijas armijas kontingents Afganistānā atrodas, kā mums ir zināms, pilnīgi likumīgi, un ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcija, un ir attiecīgs Latvijas likums, un tā tālāk. Un tomēr, kā šeit jau teica iepriekšējie oratori, mēs saprotam, ka nevar… ka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingents neatrisinās tur visas problēmas. Es ceru, ka jums ir zināms, ka terorisms tur nerimstas. Jums ir zināms, ka narkotikas tur ražo un izplata pasaulē vēl vairāk nekā visas tās starptautiskās… nekā tas bija pirms operācijas. Šeit runāja, ka valsts drošībai mums it kā žēl to 4,5 miljonu... Patiešām, mums ir simts vietas, kuras var ar šiem līdzekļiem aizlāpīt. Un es tomēr aicinu balsot pret lēmuma projektu. Bet mēs varētu caur attiecīgo komisiju uzdot aizsardzības ministram, ārlietu ministram vest pārrunas ar NATO. Ja jūs, godātie kungi, gribat un ja tam ir politiska nozīme – un laikam politiska nozīme ir –, mūsu kontingents tur atradīsies. Bet mēs esam nabagi. Mums nav naudas izglītībai, mums nav naudas veselības aizsardzībai. Mūsu pensionāri… es nezinu... man ir kauns, bet jums laikam ne... viņi dzīvo... sliktāk vienmēr var būt, bet... dzīvo zem nabadzības robežas. Un tā tālāk, un tā joprojām. Taču mēs sūtīsim savu karaspēku! Mums tas maksās vienu miljonu... Varbūt savus četrus piecus... Jūs esat bagāti? Varbūt arī jūs segsiet izdevumus, pirksiet munīciju, pārtiku, un tā tālāk? Un varbūt viņi ietu uz tādu priekšlikumu, bet man nav zināms, ka mūsu ārlietu ministrs vai mūsu aizsardzības ministrs vestu tādas pārrunas. Kādreiz Maskava pateica – vajag, mēs atbildējām: “Jā!” Šodien Brisele vai Vašingtona pasaka – vajag, mēs atbildam: “Yes!” Tātad – vai mēs tirgojamies? Faktiski Aliansei vajadzēja, lai mēs uzceltu Audriņos radaru. Mums tas izmaksā, es nezinu, piecus, septiņus miljonus. Vai mēs mēģinājām ar viņiem runāt un arī no savas puses izvirzīt pamatotas prasības? “Jā, mēs gribam atrasties zem jūsu lietussarga. Jā, mēs dodam jums zemīti, jā, mēs maksāsim vienu miljonu, bet sakarā ar mūsu nabadzību tos piecus miljonus dodiet jūs!” Ja es būtu kungs un ķeizars, es runātu, es tirgotos un varbūt vismaz daļu naudiņas es dabūtu. Mūsu valdošie pat nemēģina to darīt. Mēs stāvam bez sava mugurkaula un pildām visu.
Tātad mans priekšlikums – noraidīt šo lēmuma projektu un organizēt pārrunas ar Aliansi. Un varbūt mēneša laikā mēs atbalstīsim to. Bet maksās par to cienījamie sabiedrotie.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! No šīm debatēm jūs redzat, cik patiesībā mūsu drošības situācija ir trausla un cik mūsu dalība un mūsu saistības NATO ir svarīgas. Mans kolēģis – Krievijas “advokāts” Kabanovs – īpatnējā veidā uztraucas nevis par Krievijas manevriem Latvijas pierobežā, bet par Latvijas reakciju uz tiem. Vai tas nav absurdi?
Un, patiesību sakot, mani kā Latvijas pilsoni ļoti dziļi aizvaino Latvijas karavīru misijas Afganistānā salīdzinājums ar medībām. Es domāju, ka tas jau... (No zāles dep. J.Dobelis: “Iesniegumu komisijā!”) Manuprāt, tas jau pārkāpj cilvēciskās ētikas robežas.
Bet, kolēģi, es gribu teikt lielu paldies Jurim Dalbiņam par viņa teiktajiem vārdiem, jo jautājumi par Jaunsardzi, par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, par Zemessardzi, tāpat kā ļoti daudzi citi mūsu drošības un aizsardzības jautājumi, ir ļoti, ļoti būtiski. Un, kolēģi, Aizsardzības ministrija strādā ar to budžetu, ko Aizsardzības ministrijai piešķir Latvijas Republikas Saeima.
Kolēģi! Tas viss ir mūsu rokās. Es aicinu ļoti, ļoti nopietni strādāt pie šiem jautājumiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debates pabeigtas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 21, atturas – 2. Lēmuma projekts pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums.
Likumprojekts paredz noteikt, ka maznodrošinātas personas, kas ir atbrīvotas no soda izciešanas, novada vai republikas pilsētu dome nodrošina ar dzīvojamo platību likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajā kārtībā.
Komisija izskatīja šo likumprojektu un konceptuāli atbalstīja.
Lūdzu parlamentu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 21, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.oktobris.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.oktobris.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr.1458/Lp9) 2.lasījumam līdz 2009.gada 26.oktobrim”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr.1458/Lp9) 2.lasījumam līdz 2009.gada 26.oktobrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pagarināts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Atminaties, kādu laiku atpakaļ mēs izdarījām grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kuri atjaunoja normu, ka uzņēmumi, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijām, var saņemt ienākuma nodokļa atlaidi. Bet situācija ir tāda, ka uz tiem uzņēmumiem, kas ir regulatora pārziņā, šie grozījumi neattiecas. Piemēram, uz tādu lielu ziedotāju kā “Latvijas Gāze”, kam ir bijusi... (No zāles dep. J.Dobelis: “Par steidzamību jārunā!”) Es jau to arī pateikšu... Un tādēļ ir svarīgi, lai šis likumprojekts tiktu pieņemts un likums stātos maksimāli ātri spēkā, un arī tie ziedojumu saņēmēji, kuri ir regulāri sadarbojušies ar šāda tipa uzņēmumiem, varētu arī šogad saņemt šos ziedojumus.
Tādēļ es aicinu likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei. Čepānes kundze, vai jūs par steidzamību vēlaties debatēt vai par būtību? (No zāles dep. I.Čepāne: “Par steidzamību!”) Par steidzamību.
Lūdzu! Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es domāju, ka valstiskā ideoloģija ir arī tas, kāda ir mūsu attieksme pret saimniecisko darbību, tiesisko regulējumu, runājot par saimniecisko darbību.
Es nezinu, kas šeit deg, Kraukļa kungs! Kāpēc ir jāpieņem divos lasījumos, tik steidzami? Es gribētu zināt statistiku, kaut vai aptuvenu. Kāda pirms šiem vasaras, jūnija, grozījumiem bija šī ziedošanas prakse? Cik miljonu tur bija un kādām nevalstiskām sabiedriskā labuma organizācijām? Es gribētu dzirdēt arī, kā tas ietekmē valsts budžetu. Cik naudas neienāk valsts budžetā? Runājot par uzņēmumu ienākuma nodokli, aptuveni ir aprēķināts, ka tas ir līdz 5 miljoniem gadā, runājot par visiem ziedotājiem. Šeit, starp citu, ir ne tikai privātie ziedotāji, šeit tiek regulēts arī jautājums... Es tā saprotu, kā šeit ir rakstīts, – ka tas attiecas arī uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Tātad arī uz tām, kas nosaka šos... tātad uz “Latvenergo”, kā Seiles kundze teica, un “Rīgas Satiksme”, ja tās vēlas ziedot, kā arī uz jaukto kapitālu.
Var būt, ka mums nevajadzētu steigties un vajadzētu sagaidīt, lai tiek izdarīti grozījumi likumā, kas tātad regulē valsts un pašvaldību mantas izšķērdēšanas aizliegšanu, un tomēr mēģināt kaut kādu līdzsvaru šeit panākt. Es gribu tikai teikt, ka, kolēģi, visa šī iepriekšējā runāšana parāda šo ārkārtīgo liekulību no Saeimas puses. Tad, kad mēs runājam par miljoniem, tad faktiski ir tā, ka pietiek ar to, ka no rīta tiek uzmests šeit papīrs mums priekšā bez jebkādas analīzes, bez jebkādiem pamatojumiem. Bet, kad mēs runājam par tādiem jautājumiem, kāds bija, piemēram, šodien jautājums par valsts karogu, tad visi ir vislielākie patrioti.
Es aicinu arī šajā lietā būt patriotiem un par šo lietu balsot tikai tad, ja tiešām mēs saprotam, par ko mēs balsojam.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
“Pret” steidzamību neviens nav… “Par” steidzamību neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 30, atturas – 13. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
V.A.Krauklis.
Paldies.
Pirms aicinu balsot pirmajā lasījumā, es gribu komisijas vārdā teikt, ka komisijā bija ļoti nopietnas debates. Bija darba grupa. Tajā piedalījās vairākas reizes gan regulatora pārstāvji, gan Finanšu ministrijas pārstāvji, gan lielo organizāciju, kas saņem šos ziedojumus, pārstāvji, gan Latvijas Nacionālās operas, gan arī sporta federāciju pārstāvji. Tā ka šis ir rūpīgi izdiskutēts jautājums.
Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
PCTVL arī ir šaubas par šo likumprojektu. Jo ir tāda “ķēdīte”: uzņēmums, kuru kontrolē faktiski politiskās partijas, ziedojums sabiedriskai organizācijai, un pēc tam – priekšvēlēšanu kampaņas atbalsts. Un uz kādu cilvēku slāņa rēķina? Veikt tarifu paaugstināšanu vai nesamazināšanu, kaut finansiālais stāvoklis atļauj šos tarifus samazināt?
Sakarā ar to mūsu izvēle ir tomēr nabadzīgo cilvēku slāņa labā, un mēs šo likumprojektu neatbalstīsim.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Debates pabeigtas. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
V.A.Krauklis.
Es tomēr gribu precizēt, ka tas, vai kompānijas ziedo vai neziedo, neietekmē tarifu.
Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 8, atturas – 24. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un datumu, kurā likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.
V.A.Krauklis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19.oktobris, likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē – 22.oktobrī.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19.oktobris, likumprojekta izskatīšana – 22.oktobra sēdē.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Ainars Baštiks.
A.Baštiks (LPP/LC frakcija).
Lūdzu cienījamos deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Un piešķirt tam vēl arī steidzamību...
Sēdes vadītāja.
Baštika kungs, saņemtajā pieteikumā ir rakstīts, ka komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu. Vai komisija uztur spēkā šo lūgumu?
A.Baštiks.
Jā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” atzīšanu par steidzamu!
A.Baštiks.
Es tikai aizmirsu pateikt, ka mēs…
Sēdes vadītāja.
Lūdzu balsošanas režīmu!
A.Baštiks.
Bet izskatās, ka jūs nemaz nestrādājat ar dokumentu…
Sēdes vadītāja.
Lūdzu rezultātu!
A.Baštiks.
Bet paldies par atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
A.Baštiks.
Lieliski! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. (Aplausi.)
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.
A.Baštiks.
Kurš bija termiņš, lūdzu?… 16.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.oktobris. Un izskatīšana?...
A.Baštiks.
22.oktobrī.
Sēdes vadītāja.
Izskatīšana 22.oktobrī.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums atbalstīts. Paldies.
A.Baštiks.
Lieliski!
Sēdes vadītāja.
Paldies, Baštika kungs! (Aplausi.)
Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts deputātu Cileviča, Agešina, Mirska, Klementjeva, Vidavska, Ribakova, Tutina, Golubova un citu deputātu jautājums izglītības un zinātnes ministrei Koķei “Par valsts valodas zināšanu apjomu Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai”. Jautājums tiks nodots ministrei.
Ir saņemts arī deputātu Cileviča, Mirska, Vidavska, Tutina, Agešina un citu deputātu jautājums satiksmes ministram Gerhardam “Par sabiedriskās televīzijas pakalpojumu nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem”. Tas tiks nodots ministram.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies.
Kamēr tiek gatavota balsojuma rezultātu izdruka, mums ir jānoklausās vairāki paziņojumi.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 13.45. Speciāli gaidīsim Baštika kungu.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Daudze, Jānis Eglītis, Oskars Kastēns, Ivans Klementjevs, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks, Ivans Ribakovs un Viktors Ščerbatihs.
Paldies par darbu.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Līdz ar to 15.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.