Frakciju viedokļi pēc 2009. gada 15. oktobra sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

S.Šķesters (ZZS frakcija):

Šodien Saeimas sēdē mēs skatījām vienu ļoti nopietnu likumprojektu – “Latvijas valsts karoga likums”.

Zaļo un Zemnieku savienība iestājās un nobalsoja pret šiem priekšlikumiem, kuri bija vērsti pret Latvijas valsts karoga lietošanu svētku un atceres dienās un kurus bija sagatavojusi komisija. Es domāju, ka mūsu valsts karogs tāpat kā jebkuras valsts karogs ir svētums un tā izkāršana – goda lieta. Un mēs, atceroties mūsu cilvēkus, tautiešus, latviešus, kuri šo karogu visos laikos turēja kā svētumu, kā goda lietu… Bija pat apdraudējumi un izvešanas, varbūt pat draudēja deportācijas, ja šo karogu būtu atraduši attiecīgajā laika periodā. Un cilvēki vienmēr juta atbildību par šī karoga izvietošanu un lietošanu. Un tāpēc šie priekšlikumi, es domāju, ir jāpārvērtē. Skaidrs, ka ir ar karoga izmantošanu un lietošanu saistīti jautājumi, kurus vajadzētu uzlabot, bet šāda redakcija, kāda šodien tika piedāvāta, nav atbalstāma.

Otrs jautājums. Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Skaidrs, ka tas vairāk ir saistīts ar pašvaldību funkcijām. Mēs te uzlabojam to kārtību personām, kurām palīdzība sniedzama neatliekami. Mēs samazinām termiņus, kuros pašvaldībai ir jāizskata attiecīgie iesniegumi. Tādējādi tiek paātrināta palīdzības sniegšana tām personām, kuras stihiskas katastrofas vai arī avārijas rezultātā ir nonākušas nelaimē...

Nozīmīgs ir arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”. Kā zināms, Ministru kabinetam līdz 1.jūnijam vajadzēja izstrādāt likumprojektu par apriņķu izveidošanu. Diemžēl tas nav izdarīts, un tāpēc Ministru kabinets iesniedza veselu virkni likumprojektu saistībā ar grozījumiem Reģionālās attīstības likumā. Komisija, izvērtējusi Ministru kabineta priekšlikumus, tomēr izveidoja apvienotu likumprojektu. Rezultātā tiek domāts, kā daļu funkciju, teiksim, pārvaldes reformas, nākotnē varētu nodot tieši reģioniem un tādā veidā arī samazināt iespēju, ka reģionos tiek likvidētas šīs reģionālās struktūras resoru griezumā. Tādā veidā mēs saglabātu darba vietas un iespēju arī reģionos cilvēkiem saņemt labākus pakalpojumus tieši uz vietas.

Gribētu arī atzīmēt, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija izteica protestu Izglītības ministrijai jautājumā par bērnu laišanu skolā no sešiem gadiem. Šis jautājums tika pārskatīts, reāli šī iespēja tiks izskatīta nākotnē un tiks sagatavoti priekšlikumi, kā mēs varētu reāli pāriet uz skolēnu apmācību no sešiem gadiem, bet tagad piecgadīgu un sešgadīgu bērnu pirmsskolas sagatavošanas process notiks un notiks ar daļēju valsts atbalstu.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”):

Nupat ir beigusies sēde, un mēs vēl esam tās noskaņas pārņemti. Mēģināsim izstāstīt par galveno, kas šajā sēdē tika lemts.

Teikšu tā, ka tika pieņemti vairāki sociālās jomas likumi, kas ir diezgan svarīgi, – mēs izlabojām vēl pēdējās diskriminācijas paliekas pret pensionāriem invalīdiem, šoreiz izdienas pensijas likumos. Tie bija kopskaitā astoņi un attiecās uz pensiju samazinājumu 10 procentu apmērā invalīdiem pensionāriem, izdienas pensijas saņēmējiem, un pensijas ierobežošanu par 70 procentiem strādājošajiem invalīdiem pensionāriem.

Un gribētu teikt to, ka mēs arī pieņēmām vienu speciālo likumu – “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” un iekļāvām tajā jau drošu normu par baletmāksliniekiem, kuri atbrīvoti no darba līdz 1998.gada beigām, – mūsu cienījamiem jau gados esošajiem baletmāksliniekiem, kurus mēs ļoti labi atceramies no viņu jaunības dienu izrādēm. Tātad par viņu tiesībām uz pabalstu, ko izmaksās no Kultūras ministrijas budžeta līdzekļiem, un tiks vērtētas gan viņu lomas baleta uzvedumos, gan dalība konkursos un apbalvojumi. Tagad pilnīgi droši pie nelielās pensijas tiks piemaksāts arī šis pabalsts.

Ir vēl divi jautājumi, kuriem es gribētu pievērst jūsu uzmanību. Ļoti svarīgs ir tas, ka mēs turpinām veidot kompaktāku, efektīvāku un mazāku valsts pārvaldi pretēji tam maldinošajam viedoklim, kas tiek sabiedrībā izplatīts. Un šobrīd valsts pārvaldē nodarbināto skaits no 76 tūkstošiem ir samazināts par 12 tūkstošiem, tas ir, līdz 64 tūkstošiem. Mūsu mērķis ir veidot Eiropas līmeņa vidēju pārvaldes modeli. Šis modelis nozīmē, ka valsts pārvaldē ir iesaistīti 8,5 procenti no nodarbinātajiem. Šobrīd tie ir 9,3 procenti. Tā ka esam diezgan tuvu minētajam rādītājam, tomēr Igaunijā rezultāts ir labāks – 8 procenti un Lietuvā – 9 procenti, tā ka patiešām saviem kaimiņiem esam pietuvojušies. Iepriekš tie bija padsmit procenti. Esam diezgan daudz šajā sakarā izdarījuši.

Mēs redzam, ka kopumā finansiālā izteiksmē izdevumi valsts pārvaldē ir kritušies straujāk nekā privātajā sektorā. Tā ka arī finansiālā ziņā ir diezgan krietni ietaupīts. Un vēl es gribētu teikt, ka ļoti svarīgs darbs, kurš mums visiem ir dienas kārtībā un kuram mēs ļoti sekojam līdzi, ir nākamā gada budžeta izstrāde. Tas ir ļoti smags, ērkšķains ceļš, protams, nebūs viegli. Ir daudz diskusiju, bet tas ir ļoti labi, ka mēs meklējam labākos risinājumus un redzam, ka koalīcijā varam virzīties uz priekšu daudz straujāk un kompaktāk, jo koalīcijā ir panākts viedoklis, ka iepriekš dotie solījumi ir jāpilda un tātad ir jāmazina izdevumi nākamajam gadam vēl par kādu miljona daļu. Vēl ir arī iespējas palielināt šo ieņēmumu daļu un tātad šādā veidā jākonsolidē tie 500 miljoni latu.

Es gribu teikt, ka tas ir tiešām ļoti svarīgi, jo tik un tā mums 2010.gadā nāksies aizņemties 1 miljardu latu arī tad, ja rīkosimies kā tagad, tomēr, ja mēs to nedarīsim, mums būs jādzīvo vēl smagāk un grūtāk, un diemžēl tāds ir šis laiks, kurā mēs šobrīd dzīvojam. Tāpēc es gribētu teikt, ir jāsakož zobi un jāiztur.

Un tad es gribētu novēlēt jums arī spēku šajā grūtajā ceļā. Tomēr es domāju, ka mēs esam izturējuši dažādus vēsturiskus posmus savā valstī un šis jau nav tas grūtākais, un mēs spēsim to izturēt.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”):

Ir zināms, ka valdība 13.oktobrī vienojās par vienotu algu sistēmu, kurā prezidenta atalgojums nav iekļauts. Ja visā valsts pārvaldē atalgojumu pakārtos Ministru prezidenta atalgojumam 1908 latu apmērā, tad prezidenta atalgojums paliks 2208 latu apmērā. Pašreizējā likumdošana arī paredz, ka prezidentam savu pilnvaru laikā, kā arī pēc tam ir tiesības saņemt dažādas sociālās garantijas. Piemēram, likums patlaban neļauj valsts vadītājam atteikties no valsts piešķirtā dzīvokļa vai automašīnas neatkarīgi no tā, vai viņam tas ir nepieciešams.

Frakcijas “Saskaņas Centrs” deputāti uzskata, ka Valsts prezidentam ir jābūt tiesīgam atteikties no atalgojuma daļas un valsts noteiktajām sociālajām garantijām, it īpaši ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī.

Otrām kārtām, “Saskaņas Centrs” aicinās valdību un Saeimu nepieļaut Latvijas Republikas konsulātu slēgšanu ārvalstīs. Pašlaik galvenais Latvijas izaicinājums ir krīzes pārvarēšana un valdībai būtu jādomā par to, kā šo mērķi sasniegt. Šajā situācijā, piemēram, tūrisms ir viena no prioritātēm, taču konsulātu slēgšana reāli apdraud šīs nozares attīstību. Un mēs aicinām valdību izšķirties par labu Latvijas ekonomikas stimulēšanai un nepieļaut konsulātu slēgšanu, jo īpaši tajās valstīs, ar kurām Latvijai nav ieviests bezvīzu režīms.

Trešām kārtām, frakcijas “Saskaņas Centrs” deputāti sagatavoja priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, un mūsu priekšlikums, kuru Saeima skatīs nākamnedēļ, paredz samazināt PVN likmi medikamentiem, mācību literatūrai, avīzēm un žurnāliem, siltumenerģijai un elektroenerģijai, kā arī pārtikas precēm.

Un, visbeidzot, šodien, neskatoties uz “Saskaņas Centra” deputātu iebildumiem, neskatoties uz to, ka 80 procenti Latvijas iedzīvotāju iestājas pret mūsu karavīru sūtīšanu svešā karā, Saeimas vairākums diemžēl atbalstīja Aizsardzības ministrijas sagatavoto lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai operācijā Afganistānā”. Lēmuma projekta autoriem un atbalstītājiem es vēlos tikai atgādināt senu gudrību – ja nav izejas, tad izeja ir tur, kur ieeja.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija):

Šīsdienas Saeimas sēde skaidri parādīja, cik ārkārtīgi trausla daudzos latviešos ir robeža, kas atdala patriotismu no kosmopolītisma. Nepārdomāti priekšlikumi var novest pie neparedzamām sekām. Tas arī šodien izpaudās priekšlikumā, kurš centās mīkstināt atceres dienu atzīmēšanu un svētku dienu svinēšanu. Ārkārtīgi neuzmanīgs priekšlikums, kuru tikpat neuzmanīgi atbildīgā komisija bija atbalstījusi. Un debates tieši tāpēc bija ļoti karstas un pat vētrainas. Minēšu kaut vai vienu piemēru: ja mēs būtu atbalstījuši 11.novembra kā atceres dienas mīkstināšanu, tad es nevaru iedomāties, kas Latvijas armijas 90 gadu jubilejā būtu noticis ar mūsu karavīriem, kā viņi to uztvertu. Lūk, savs labums varbūt no visām šīm pārrunām bija, jo tās labi izgaismoja to patieso stāvokli, kāds šodien ir ne tikai Saeimā, bet valstī, to patieso domāšanu. Tad, kad bija runa par okupantiem, man bija jātaisnojas Mandātu un ētikas komisijas sēdē. Tad, kad izskanēja aicinājums – ar laiku jau mēs ne tikai 11.novembri aizmirsīsim, bet izņemsim no kalendāra arī 18.novembri, jā, tieši šādi aicinājumi skanēja šodien –, nezin kāpēc nevienam neienāca prātā doma par šādiem aicinājumiem sodīt. Diemžēl.

Lūk, tātad jāsaka viens – jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem un jāsaprot, ar ko mums šodien Latvijā ir darīšana. Un, ja ir kādreiz skaidri un gaiši jāpasaka patiesība par okupāciju un okupantiem, tad tas ir arī jādara.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija):

Šodien galīgajā lasījumā tika pieņemti grozījumi par izdienas pensijām, kuri paredz, ka tās personas, kas saņem vecuma pensiju un ir invalīdi uz mūžu, neskars pensiju samazinājums par 10 procentiem un 70 procentiem strādājošiem pensiju saņēmējiem. No 1.novembra tiks arī saņemtas vecuma pensijas, kuras tika ieturētas no 1.jūlija. Šim kontingentam tas ir diezgan svarīgi.

Tiešām diskusijas par Latvijas valsts karoga likumu izvērtās diezgan karstas, bet tas arī zināmā mērā parādīja šo grozījumu un priekšlikumu nesagatavotību, un tāpēc, es domāju, mūsu partijas un frakcijas deputātu lielākā daļa neatbalstīja šādus priekšlikumus, un šīs debates parādīja arī to, ka mums Saeimā ir noteikti spēki, kas grib parādīt, kuri ir tie lielākie patrioti, kaut arī tas ir visai apšaubāmi – tādā veidā parādīt patriotismu tikai caur karoga prizmu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija strādāja pie likumprojekta “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”. Pateicoties LPP/LC frakcijas deputātu aktivitātei, komisijā tika novērsti draudi tradicionālās Baznīcas vienotībai, kuri varēja rasties sakarā ar Ministru kabineta iesniegto likumprojektu. Tomēr sadarbībā ar baznīcu pārstāvjiem tika rasts kompromiss starp indivīda tiesībām izstāties no kādas draudzes un dibināt jaunu draudzi un to konfesiju tiesībām, kuru kanoniskie noteikumi nepieļauj autonomu draudžu darbību.

Gribu informēt arī par to, ka frakcijas LPP/LC deputāti ir iesnieguši vairākus pieprasījumus. Un viens no šiem pieprasījumiem par augstākās izglītības reformas īstenošanas strukturālām reformām ir adresēts Valdim Dombrovskim. Šodien Saeimā par to netika diskutēts, bet vakar Pieprasījumu komisijā notika diskusija. Lai gan kopumā komisija neatbalstīja šo mūsu pieprasījumu, jautājums ir pietiekami aktuāls un vēl kādu laiku būs diezgan aktuāls, jo mēs iestājamies pret tādiem Ministru kabineta rīkojumiem un tādām darba grupu metodēm, ar kādām šī reforma tiek virzīta. Arī vakar augstskolu rektoriem bija tikšanās pie prezidenta, un šodien arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē notiek diskusijas par augstāko izglītību, un es domāju, ka šīs diskusijas ir jāturpina.

Mūs māc šaubas, vai šādi izveidota grupa sasniegs kādu pozitīvu rezultātu, pie tam arī vairāki augstskolu rektori ir mums piekrituši un izteikuši neuzticību šai grupai, kurā, pateicoties varbūt arī mūsu pūliņiem, tomēr ir izdarītas izmaiņas un iekļauti arī reģionālo augstskolu rektori. Mūs tikai uztrauc tas, ka, ka tagad grupā ir divi līdzpriekšsēdētāji, divi vadītāji. Tas ir zināmā mērā traģikomiski. Kurš uzņemsies atbildību un tā tālāk? Bet jebkurā gadījumā šis jautājums ir ļoti aktuāls, mēs vēl atgriezīsimies pie tā un arī pie citiem jautājumiem, lai noskaidrotu, kādā veidā jāveic šīs strukturālās reformas. Mēs nekādā ziņā negribam teikt, ka nevēlamies šīs reformas, un neiebilstam pret iespējamām reformām, bet esam neizpratnē par to, kā šāda reformu stratēģija ietekmēs augstākās izglītības pieejamību, ilgtspēju un konkurētspēju. Mums ir arī konkrēti priekšlikumi šo reformu veikšanai.

Nobeigumā gribas izteikt bažas arī par Izglītības un zinātnes ministrijas iecerēto reformu, saskaņā ar kuru pamatizglītības apguve sāksies no sešu gadu vecuma. Mēs medijos dzirdam, ka tas it kā jau ir apturēts, ka ir citi noteikumi piedāvāti. Vakar, tiekoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, un aizvakar Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā mēs diskutējām par šiem viedokļiem. Mēs uzzinājām, ka šo reformu galvenie mērķi bija… viens no tiem bija tāds, lai bērni ātrāk beigtu skolu, bet tad pavīdēja arī cits mērķis – ministrija gribējusi apgūt pēc iespējas lielāku summu, tas ir, 30 miljonus tajos gados, no Pasaules Bankas aizdevuma un tāpēc uzsākusi šo reformu, kaut arī mēs pašreizējā situācijā neredzam nekādu nepieciešamību pēc tās. Turklāt pie mūsu frakcijas ir vērsušies vairāki pirmsskolas vecuma bērnu vecāki, kas apšaubījuši piecgadīgu un sešgadīgu bērnu psiholoģisko un fizisko gatavību apgūt noteiktu mācību programmu.

Mūsu frakcijas deputāti, kā jau es minēju, tikās arī ar ministri, tomēr mēs neguvām skaidras un pamatotas atbildes uz mūs interesējošiem jautājumiem, tāpēc jāatzīst, ka LPP/LC deputāti neatbalsta šo reformu, jo uzskata, ka tā nav pietiekami pamatota un lietderīga, bet jebkurā gadījumā diskusijas būs. Mēs arī iesniedzām šodien komisijā pieprasījumu par Policijas akadēmijas likvidāciju, arī tur ir daudz neskaidrību. Tas viss vienkārši rāda, kādā veidā valdībā tiek lemti ļoti svarīgi reformas skaroši jautājumi, ka nenotiek diskusijas ar sabiedrību par to, kā šīs reformas tiek gatavotas, un galu galā mēs brīnāmies, kāpēc nav atbalsta, kāpēc mēs nesaprotam, kāpēc sabiedrībā cirkulē baumas. Domāju, ka mēs, LPP/LC frakcija, konstruktīvi mēģināsim atbilstoši Kārtības rullim diskutēt par šiem jautājumiem un arī ar konstruktīviem priekšlikumiem vērsties pie valdības, lai šos jautājumus sakārtotu.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Visa šī nedēļa pagāja 2010.gada valsts budžeta sagatavošanas zīmē. Bija tikšanās ar Eiropas komisāru Almunju, un arī sadarbības padomē notika tādas ļoti konstruktīvas diskusijas, lai budžets būtu normāls, lai nodokļi pārāk neapgrūtinātu uzņēmējus un lai mazturīgie iedzīvotāji nesaņemtu jaunu nodokļu slogu un viņiem netiktu samazināti pabalsti.

Šodien Saeimas sēdē tik tiešām izvērsās ļoti asas diskusijas. Neviens no runātājiem gan nepieminēja likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, kuram Tautsaimniecības komisija bija iesniegusi tādu priekšlikumu, ka ziedojot 85 procentu atlaidi no nodokļiem varētu iegūt arī privātās komercsabiedrības un ne tikai tās, bet arī valsts uzņēmumi, kuriem tarifus nosaka regulators.

“Pilsoniskā Savienība” ārkārtīgi aktīvi uzstājās pret šī likumprojekta steidzamību un arī pret tā nodošanu komisijām. Arī Saeimas balsojums pierāda, ka šis likumprojekts nebūtu tik ātri virzāms un ka būtu rūpīgi apdomājamas normas, kuras ieteica Tautsaimniecības komisija, kurā arī es strādāju.

“Par” nobalsoja 47 deputāti, “pret” nobalsoja un atturējās 43. Tātad tikai 4 balsis izšķīra šīs ziedošanas iespējas. Un es ceru, ka nākamajos lasījumos normas tiks precizētas… lasījums gan būs tikai viens, jo likumprojekts tiek virzīts ātrā tempā kā steidzams.

Vēl ļoti nozīmīga lieta ir tā, ka likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” tomēr tika izņemts no darba kārtības.

Tāpat no darba kārtības tika izņemts likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, jo normas, kuras apstrīdējusi Satversmes tiesa, ir ārkārtīgi rūpīgi jāapsver. Satversmes tiesa bija svītrojusi daudzdzīvokļu mājas no tā likuma panta, kurā bija pieļauts nomas maksas ierobežojums, ne augstāks par 5 procentiem no kadastrālās vērtības.

Komisija ļoti rūpīgi strādā, un arī mūsu frakcija piedalās šo priekšlikumu izvērtēšanā. Mūsu komisijā ir ilgi šajā lauciņā darbojušies deputāti ar lielu pieredzi, kā Ilma Čepāne, ilggadēja Centrālās zemes komisijas locekle, un Gunārs Laicāns, pašvaldības darbinieks un pašreizējais Centrālās zemes komisijas loceklis.

Vēl, protams, ļoti nozīmīgi bija arī pārējie likumi, un “Pilsoniskā Savienība” ir sagatavojusi priekšlikumus, kurus iesniegs sadarbības padomei jau šajā piektdienā, lai pirmdien tos varētu izskatīt koalīcijas padomē. Tie ir grozījumi Krimināllikumā, kas paredz palielināt sodus par PSRS vai nacistiskās Vācijas veikto noziegumu publisku atbalstīšanu. Un pamatojums šāda projekta iesniegšanai ir tāds, ka Eiropas Parlamentā notika konference ar nosaukumu “Eiropa – 70 gadus pēc Molotova–Ribentropa pakta”. Mēs esam atsaukušies arī uz Saeimas priekšsēdētāja Daudzes runā izteikto aicinājumu, ka jāsagatavo šādi likuma grozījumi. Esam pacentušies un aicināsim visas pārējās frakcijas atbalstīt šos grozījumus.

Protams, garas debates šodien izvērsās par valsts karoga lietošanu. Pateikšu tikai to, ka “Pilsoniskā Savienība” neatbalstīja jaunos ierosinātos grozījumus, kuri paredzēja samazināt atceres dienu un svētku dienu skaitu, tostarp visas atceres dienas, kuras saistās ar represijām un Latvijas pilsoņiem nodarītajām pārestībām.

Tad vēl gribētos pateikt, ka šodien tika pieņemts nozīmīgs lēmums par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai operācijās Afganistānā. Un arī “Pilsoniskās Savienības” deputāti iestājās par šo lēmumu, lai mēs arī turpmāk atbalstītu NATO kopējos pasākumus un stratēģiju.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija):

Šodien Saeimā bija totalitārisma diena. Krīzes laikā mēs divas stundas pēc kārtas debatējām par to, vai brīvprātīgi vai piespiedu kārtā pacelt valsts karogu pie privātmājām. Nav taisnība Seiles kundzes teiktajam, ka it kā bija priekšlikums samazināt sēru vai svētku dienu skaitu. Ir runa tikai par to, vai savu patriotismu demonstrēt brīvprātīgi vai piespiedu kārtā. Un diemžēl totalitārisms uzvarēja ar lielu pārsvaru.

Ja runājam par nopietnām lietām, tad valdība ir divas dienas nokavējusies pieprasīt Saeimas piekrišanu tam, ka mūsu karavīru darbība Afganistānā tiek pagarināta. Un es varētu saprast valdību, ja tai galva sāpētu par to, kā tikt galā ar kreditoriem, kur atrast 500 miljonus latu, lai samazinātu budžetu, un tā tālāk. Tomēr, neraugoties uz PCTVL protestiem, 4,5 miljoni tiks izņemti no budžeta, lai pagarinātu šo kara avantūru. Lai pensionāri zina, kur pazūd 10 procenti vai 70 procenti no viņu pensijām.

Saeima arī noraidīja PCTVL priekšlikumu neizlikt no dzīvokļa daudzbērnu ģimenes, ja tām nedod citu dzīvojamo telpu. Un, ņemot vērā situāciju ar hipotekārajiem kredītiem, tas varētu novest pie lielas katastrofas visai Latvijai.

Un pēdējais, ko es varētu teikt. Šodien aprit tieši 18 gadi, kopš tika pieņemts Augstākās padomes lēmums, kurš atšķīra pilsoņus no nepilsoņiem un pēc kura tika uzkurināts starpnacionālais naids. Diemžēl šodien Saeima ir noraidījusi septiņus mūsu likumprojektus, kuru mērķis bija samazināt atšķirības starp pilsoņu un nepilsoņu tiesībām. Acīmredzot valdošā koalīcija negrib konsolidēt sabiedrību krīzes laikā. Un interesanti, ka visi šie likumprojekti – tā ir reakcija uz Latvijas tiesībsarga atzinumu, kurā septiņas formālas atšķirības tika atzītas par neatbilstošām Latvijas konstitūcijai un samērīguma principam. Diemžēl tāda ir dzīve, joprojām nav sabiedrības konsolidācijas, un tas ir ļoti slikti, jo bez šīs konsolidācijas mēs nevaram pārvarēt šo ekonomisko krīzi.

A.Barča (Tautas partijas frakcija):

Es šodien esmu deleģēta frakcijas vārdā paust viedokli par likumprojektu “Latvijas valsts karoga likums”, par kuru frakcijas viedokli jau izteica tās vadītāja Vineta Muižnieces kundze. Viņa uzsvēra Satversmes nozīmi Latvijā. Un uzsvēra to, ka Latvijas pilsoņiem līdz ar vairākiem citiem pienākumiem, piemēram, pienākumu maksāt nodokļus, ir arī pienākums būt lojāliem pret savu valsti un godāt tai nozīmīgākās dienas.

Par likumprojektu “Latvijas valsts karoga likums” ļoti nopietni tika diskutēts, un varam vienīgi izteikt gandarījumu par to, ka arguments, kas bija ietverts 29.priekšlikumā, proti, ka karoga pacelšana apgrūtinot valsts iedzīvotājus, tomēr neizturēja kritiku un priekšlikums tika noraidīts.

Es vēlos jums, cienītie radioklausītāji, kopumā vēstīt par to, kas notiek ar sociālās drošības jautājumiem un – ļoti konkrēti – kas notiek Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.

Tātad šodien, kā jau kolēģi uzsvēra, ir izlabots viens solis, par kuru es iepriekš esmu Saeimas plenārsēdē atvainojusies un lūgusi piedošanu cilvēkiem, kuriem noteikta invaliditāte un kuri sasnieguši 62 gadu vai vēl lielāku vecumu… Beidzot mēs pielikām punktu šim jautājumam, par kuru ir ierosinātas vairākas lietas Satversmes tiesā, jautājumam par pensiju samazināšanu par 10 procentiem visiem pensionāriem ar šī gada 1.jūliju un strādājošajiem pensionāriem – par 70 procentiem arī no šī gada 1.jūlija.

Tātad, pieņemot šodien astoņus izdienas pensiju likumus, šis jautājums ir izlemts. Ja izdienas pensiju saņēmējiem, kuri vienlaikus ir cilvēki ar invaliditāti, pensiju izmaksās valsts iestādes – vai tā būs Iekšlietu ministrija vai Ārlietu ministrija, Kultūras ministrija un tā tālāk –, tad pārējiem cilvēkiem, kuri saņem valsts vecuma pensiju un vienlaikus ir arī invalīdi, turklāt sasnieguši 62 gadu vecumu, es tomēr ieteiktu vērsties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā pēc jūsu dzīvesvietas, lai vēl oktobra mēnesī paspētu pārliecināties, ka aģentūrā tiešām ir informācija par to, ka jūs esat ne vien valsts vecuma pensijas saņēmējs, bet arī cilvēks, kuram ir noteikta invaliditāte. Te es runāju it sevišķi par tiem, kuriem invaliditāte ir noteikta senāk, tas ir, līdz 1996.gadam. Jo var gadīties tā, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā tieši par jums šī informācija nav precīza.

To es saku tādēļ, ka visi šie likumi, kuri šodien ir Saeimā pieņemti ar absolūto balsu vairākumu, stāsies spēkā šī gada 1.novembrī. Un, lai jums varētu samaksāt arī jūsu nesaņemto pensijas daļu par laika periodu no 1.jūlija līdz 31.oktobrim, informācijai ir jābūt ļoti precīzai.

Vēl es vēlētos teikt, ka Sociālo un darba lietu komisija strādā pie ļoti nopietniem likumiem, pie jauniem likumiem, tas ir, pie likuma “Par pacientu tiesībām”, pie Invaliditātes likuma un ļoti, ļoti nopietniem grozījumiem likumā “Par prakses ārstiem”, Darba likumā, likumā “Par valsts pensijām”. Šodien iesniegsim Saeimas Prezidijam grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, un tie arīdzan ir diezgan apjomīgi grozījumi.

Komisija ir tikusies ar mūsu starptautisko aizdevēju, gan ar Starptautiskā Valūtas fonda, gan ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, tātad nopietniem starptautiskajiem ierēdņiem, un mēs esam uzklausījuši viņu viedokli. Mums bija arī iespēja uzdot jautājumus. Nākamnedēļ mēs uz komisijas sēdi aicinām ekonomikas ministru Arti Kampara kungu un diskutēsim par to, kā tiek gatavots valsts budžets, kādas ir iespējas un ko šai sakarā dara Ekonomikas ministrija, lai nodrošinātu visu piešķirto Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu apguvi, kas notiek ar līdzfinansējumu. Mūsu pārraudzībā, tā teikt, parlamentārajā pārraudzībā ir divas ministrijas – Labklājības ministrija un Veselības ministrija, un mēs ļoti uztraucamies par to, kā varēsim šos Eiropas līdzekļus apgūt, jo tā tomēr ir reāla nauda un reāla iespēja cilvēkiem Latvijā strādāt.

Sociālo un darba lietu komisija jau iepriekš, pirms 2010.gada budžets nonācis Saeimā, ir norūpējusies par vairākām lietām. Mūs satrauc tas, ka, iespējams, Ministru kabinets atkal piedāvās dažādus samazinājumus cilvēkiem. Nu, kaut vai, piemēram, grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tas satrauc ne vien komisiju – šo vēstījumu es esmu tiesīga paust arī Tautas partijas frakcijas vārdā. Samazinot neapliekamo minimumu par katru apgādībā esošu personu ģimenē uz 25 latiem, tomēr šo samazinājumu nedrīkstētu piemērot visiem, jo gala beigās mums taču jādomā arī par tādām ģimenēm, kuras audzina ne tikai vienu vai divus, bet trīs un vairāk bērnus vai kurās viens no vecākiem jau ir bezdarbnieks un audzina bērnus un tikai viens ir nodarbināts vai darbaspējīgs. Pieprasot, lai mūsu Latvijas iedzīvotāji maksā nodokļus, neskatīties uz to, vai viņiem ir minimālā alga vai jau daudz krietnāka alga, un vienādas normas piemērot visiem tomēr nedrīkst.

Vēl, cienījamie radioklausītāji, vēlos jums teikt pēdējo vēstījumu, ka Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar Veselības ministriju pašreiz (un es ceru, ka šodien mēs šo darbu pabeigsim) izstrādā grozījumus Ārstniecības likumā, jo parlaments nevar pieņemt tādus nopietnus likumus kā Pacientu tiesību likums vai grozījumi likumā “Par prakses ārstiem”, kamēr nav izdarīti būtiski grozījumi Ārstniecības likumā. Es ceru, ka mums šis darbiņš izdosies un mēs šodien līdz darbadienas beigām iesniegsim izstrādāto likumprojektu kopā ar anotāciju Saeimas Prezidijam.

Vēlot izturību šajā Latvijai grūtajā laikā, labu veselību un jaukas rudens brīvdienas, pateicos, ka uzklausījāt.