Ministru kabineta ārkārtas sēdē: 2009.gada 26.oktobrī

FM: Par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju

26.oktobrī Ministru kabinets par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju apstiprināja VID ģenerāldirektora pirmo vietnieci un Galvenās nodokļu pārvaldes direktori Neliju Jezdakovu uz laiku, kamēr tiks pabeigta disciplinārlietas izmeklēšana pret Dzintaru Jakānu, ko pret amatpersonu par pienākumu nepildīšanu ierosināja finanšu ministrs Einars Repše.

“Mans mērķis ir pēc iespējas ātrāk ieviest dienestā stabilitāti un nodrošināt visas likuma prasības – VID ir jākļūst par paraugu godīgai attieksmei pret klientiem visā finanšu sistēmā, lai uz tā vadību pat nekristu kaut aizdomu ēna, ka tā potenciāli varētu pieņemt subjektīvus lēmumus. Šobrīd esmu jau saņēmis daudzu uzņēmēju atbalstu, kas manī rada pārliecību, ka mēs ejam pareizajā virzienā,” uzsvēra E.Repše.

Nelija Jezdakova valsts finanšu sistēmā savu karjeru sākusi 1978.gadā kā Finanšu ministrijas Valsts ieņēmumu pārvaldes Peļņas maksājumu daļas galvenā ekonomiste. Patlaban viņa ir VID ģenerāldirektora pirmā vietniece un Galvenās nodokļu pārvaldes direktore. N.Jezdakova 2003.gadā jau tikusi iecelta par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju pēc Andreja Sončika atstādināšanas. Saskaņā ar likuma par VID 4.pantu, ja VID ģenerāldirektors tiek atstādināts no amata pienākumu izpildes vai atbrīvots no minētā amata, Ministru kabinets pēc finanšu ministra ieteikuma apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja kandidatūru no VID ģenerāldirektora vietnieku vidus līdz atstādināšanas termiņa beigām.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par grozījumiem Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā

Plānots, ka pašvaldībām būs jākompensē zaudējumi reģionālo vietējās nozīmes maršrutu tīklā par to sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma daļu, kas pārsniedz šim mērķim paredzētos valsts budžeta līdzekļus.

To nosaka 26.oktobrī Ministru kabinetā (MK) atbalstītie grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas tika izstrādāti, lai veicinātu saimnieciskāku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Likuma grozījumi vēl jāapstiprina Saeimai.

Lai varētu izpildīt Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā noteiktās prasības un apmierināt iedzīvotāju pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem, pašvaldībām turpmāk būs pamatīgāk jāizvērtē ar pārvadātājiem noslēgto līgumu nosacījumi un to sniegto pakalpojumu izmaksas.

Ar likuma grozījumiem iecerēts pastiprināt plānošanas reģionu atbildību par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos. Veiktie aprēķini liecina, ka 2008.gadā starp pašvaldībām un pārvadātājiem ir uzkrātas parādsaistības 2,01 miljons latu, taču starppilsētu maršrutos pakalpojumi tiek nodrošināti ar daudz mazākiem zaudējumiem.

Papildus tam likumprojekts paredz papildināt Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu ar deleģējumu MK noteikt kārtību, kādā valsts budžetā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai reģionālos vietējās nozīmes maršrutos paredzētos līdzekļus sadala starp plānošanas reģioniem.

SM: Par peļņas aprēķināšanas sistēmu pasažieru pārvadātājiem

Lai ietaupītu valsts budžeta līdzekļus, tiks mainīta peļņas aprēķināšanas sistēma pasažieru pārvadātājiem, kuri sniedz pakalpojumus Latvijas teritorijā.

To nosaka 26.oktobrī valdībā atbalstītais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radušos zaudējumu un izdevumu kompensēšanas un sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifa noteikšanas kārtība”, kas ir izstrādāts sadarbībā ar Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju.

Noteikumu projekts paredz mainīt peļņas veidošanas principus, saglabājot salikto procentu, kas sastāv no mainīgās un nemainīgās likmes. Mainīgās peļņas procenta daļas piemērošana ļaus attiecīgi samazināt kopējos no valsts budžeta nepieciešamos līdzekļus peļņas kompensēšanai praktiski uz pusi.

Turpmāk pārvadātāju peļņas apjoms tiks aprēķināts atbilstoši tekošajam pārskata gadam, nevis iepriekšējam. Spēkā esošie normatīvie akti noteica, ka 2009.gada peļņas daļu aprēķina, ņemot vērā iepriekšējā gada Latvijas valsts ilgtermiņa obligāciju peļņas likmes vidējo vērtību, taču šāda situācija rada laika nobīdi un nenodrošina attiecīgajā laika periodā adekvātu peļņu, attiecinot to uz reālo ekonomisko situāciju. Piemēram, par pērno gadu izmaksātā peļņas likme bija 8,15% (no biļešu pārdošanas ieņēmumiem), savukārt par 2009.gadu aprēķinātā peļņas likmes daļa, kas ir jāizmaksā, – 8,94%.

Pasažieru pārvadātāju zaudējumu kompensēšanas kārtību un peļņas izmaksāšanu paredz gan Eiropas Savienības regula, gan Latvijas normatīvie akti.

Papildus MK noteikumu projektā tiek pastiprinātas normas, kas attiecas uz sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju un pašvaldību (ar 2010.gadu plānošanas reģionu) uzraudzības jautājumiem. Šo un citus ar zaudējumu kompensācijas aprēķināšanu, piešķiršanu un izmaksāšanu saistītus jautājumus turpmāk izskatīs Satiksmes ministrijas izveidota komisija, kuras sastāvā arī paredzēti Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas pārstāvji.

Šis ir viens no Satiksmes ministrijas veiktajiem pasākumiem, lai samazinātu no valsts budžeta nepieciešamos līdzekļus pārvadātāju zaudējumu kompensēšanai un nepieciešamo valsts budžeta izdevumu samazināšanai.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa