Beidzot Saeimas frakciju priekšsēdētāju atbildes uz "LV" jautājumiem ("LV" 8., 9., 10., 15. un 16. jūnija numurā)

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV", 16.06.1999.

— Kā vērtējat Saeimas pavasara sesijā paveikto?

— Apmierinoši vērtēju, drīzāk nosliecoties uz pozitīvo zīmi. Tas nebija teicams darbs, jo daudzi likumprojekti netika izskatīti un pieņemti tādā kvalitātē, kādā bija iecerēts Saeimas pastāvīgajās komisijās. Jāatzīst, komisijās darbs ir jūtami uzlabojies. Likumprojekti, kas nonāk līdz plenārsēdēm, parasti ir ļoti labi sagatavoti. Bet diemžēl, ja runājam par deputātu personiskajām iniciatīvām, viņiem nereti nav tā īsti saprotama likumu veidošanas forma, saturs un mērķi. Dažkārt likums tiek padarīts par ne visai izmantojamu un piemērojamu reālajā dzīvē. Tas, protams, rada problēmas likumu izmantotājiem un ievērotājiem.

Pavisam šajā Saeimas pavasara sesijā ir pieņemti 240 likumi un grozījumi līdzšinējos likumos. Ja turpmāk ieguldītā darba kvalitāte vēl uzlabosies, nākamajās sesijās, Saeimas reitings noteikti kļūs augstāks.

— Kuri pieņemtie likumi, jūsuprāt, ir bijuši svarīgākie un valstij aktuālākie?

— Nenoliedzami šogad pirmajā vietā liekams likums par valsts budžetu 1999.gadam. Manā uztverē tas ir pats svarīgākais likums, jo tam jānodrošina mūsu valsts stabilitāte un attīstība, kas galu galā nepieciešama ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Ļoti daudzi svarīgi likumi attiecas uz muitas tarifiem un nodokļiem, kas arī iekļāvās tā sauktajā finansu jautājumu blokā.

Patīkami bija pārliecināties, ka cilvēktiesību jomā beidzot pēc daudziem gadiem tika pieņemts likums par bezvalstnieku statusu, nosakot arī bezvalstnieku ieceļošanu un izceļošanu.

Ļoti pozitīvi vērtējams likums par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos, pagarinot termiņus. Būtiski bija arī grozījumi likumdošanā, kas saistīti ar sociālo palīdzību.

Emocionālā ziņā īpaši nozīmīgs bija likums par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, ar ko tai tika piešķirts valsts apbalvojuma statuss. Manuprāt, gluži loģisks un pareiz bija arī likums par sociālā statusa noteikšanu tiem deputātiem, kas bija balsojuši par 1990.gada 4.maija Deklarāciju. Es šos likumus uztvēru ar ļoti lielu gandarījumu. Tādējādi mēs atdevām parādu tiem cilvēkiem, kam deviņu gadu laikā tā īsti nebijām pateikušies.

No juridiskā viedokļa ļoti pozitīvi vērtējams tas, ka beidzot ir pieņemts likums par prokuroru izdienas pensijām. Jo tas, ka šāda likuma līdz šim nebija, tomēr kavēja kadru nomaiņu prokuratūrā. Šobrīd tur lielākoties strādā vecie darbinieki, kas, saprotams, gaidīja šī likuma pieņemšanu, lai aizietu pelnītā pensijā. Tagad nu ir visas iespējas atjaunot prokuratūras darbinieku sastāvu un līdz ar to uzlabot tās darbu. Darbam prokuratūrā sagatavoti cilvēki jau bija, vienīgi aizkavēšanās šī likuma pieņemšanā nedeva iespēju tos, kā nākas, izmantot.

Vēl mani īpaši iepriecina tie likumi, kas saistīti ar izglītību. Pēdējā Saeimas plenārsēdē 10.jūnijā tika pieņemts likums par profesionālo izglītību un likums par vispārējo izglītību, kas precīzi nosaka gan mūsu daudzpakāpju mācību sistēmu, gan arī iespējas piemērot mūsu atestācijas noteikumus, turpinot izglītošanos ārzemēs. Pirmo reizi ir noteikts slodzes apmērs dažādās vecuma grupās, kas visur pasaulē tiek stingri reglamentēts. Tam ir ļoti būtiska nozīme gan psiholoģiskajā attieksmē pret bērniem, gan pret viņu izaugsmi nākotnē.

— Kādus likumprojektus frakcijas deputāti gatavojas iesniegt vai atbalstīt izskatīšanai Saeimā?

— Esam sagatavojuši un iesnieguši likumprojektu, kas acīmredzot tiks izskatīts jau nākamajā Saeimas darba sesijā. Tie ir grozījumi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā.

Šie labojumi attiecas uz apdrošināšanu, kas saistīta ar zemnieku saimniecībām. Jo šobrīd nav noregulēta tā likuma sadaļa, kas saistīta ar zemnieku saimniecībās esošo autotransportu. Mēs vismaz mazliet gribam sakārtot šo likumdošanas jomu. Tas ir pirmais no likumprojektiem, pie kā mēs strādājam.

Domāju, ka diezgan aktīvi mēs iestāsimies par mazo un vidējo uzņēmumu tiesisko reglamentāciju. Pašlaik mūsu frakcijas deputātes Ingrīdas Ūdres vadībā tiek gatavoti vairāki likumu grozījumi, kas saistīti ar valsts budžetu un finansēm. Aktīvi strādājam pie priekšlikumiem par nodokļu iekasēšanas darba uzlabošanu, kas vispirms tiks iesniegti valdībā, bet pēc tam kā grozījumi likumos, droši vien izskatīšanai Saeimā.

— Kā prognozējat Saeimas darbu nākamajā — rudens — sesijā?

— Ļoti ceru, ka tas būs daudz produktīvāks un kvalitatīvāks nekā šajā pavasara sesijā. Kopš septītās Saeimas darba sākuma tas ir bijis tāds iemēģinājuma un "sarīvēšanās" laiks, kad visi cits citu iepazina, kad tika izveidotas atbilstīgās komandas gan frakcijās, gan komisijās, gan to apakškomisijās. Bet šis iepazīšanās laiks, šķiet, ir pagājis. Tāpēc, manuprāt, nākamajā sesijā mēs strādāsim daudz operatīvāk, ātrāk un labāk.

— Vai jūs apmierina Saeimas Prezidija un Kancelejas līdzšinējā darbība, un kas tajā būtu pilnveidojams?

— Saeimas Prezidijs, manuprāt, aizvien ir strādājis saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli. Ik reizi, kad bija radušies strīdīgi jautājumi, tika uzaicināti pārstāvji gan no Komisijām, gan no frakcijām. Tika mēģināts atrisināt jebkuru jautājumu pēc konsensa principa. Ja bija kādi iebildumi, tos tiktāl apsprieda, lai nekādu domstarpību nebūtu. Domāju, ka neviens no Jaunās partijas frakcijas deputātiem šobrīd nevar iebilst, ka kaut kāds lēmums Prezidijā būtu pieņemts, to iepriekš savstarpēji nesaskaņojot un pielāgojot vienlīdzības principam.

Par Saeimas Kancelejas darbību runājot, kā Saeimas sekretāre jau esmu saņēmusi diezgan daudz priekšlikumu no frakcijām. Arī man pašai kā frakcijas priekšsēdētājai ir savi apsvērumi. Domāju, ka nākamās sesijas laikā mazliet vajadzētu uzlabot Kancelejas darbu — īpaši darba koordinācijas un informācijas apmaiņas ziņā. Mazliet būtu jāpārskata Kancelejas darbinieku štata saraksti, ievērojot katra darbinieka lietderīgo pielietojamību. Varbūt vajadzētu aizsākt iekšējo Saeimas Kancelejas darbinieku atestāciju. Tas noteikti nenāktu par ļaunu. Tad mēs varētu objektīvāk novērtēt darbinieku atbilstību veicamajiem pienākumiem. Tā jebkur un vienmēr ir normāla parādība.

— Cik auglīgs un konstruktīvs, pēc jūsu domām, ir bijis Frakcijas padomes darbs?

— Frakcijas padome sanāk kopā tikai apmēram reizi mēnesī. Parasti tās sēdēs apspriež tā sauktos tehniska rakstura jeb formālos jautājumus, piemēram, par Saeimas brīvdienu ilgumu vai Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru, nodrošinot tās aizklātumu. Saturiskie jautājumi parasti tiek izskatīti Koalīcijas padomes sēdēs. Frakciju padomes sēdes, kurās piedalās pa vienam pārstāvim no katras frakcijas, tiek sasauktas tikai nepieciešamības gadījumos.

— Kā vērtējat mūsu parlamenta pozīcijas un opozīcijas pašreizējās attiecības?

— Protams, pamatvilcienos pozīcijas un opozīcijas attiecības ir tādas pašas kā jebkurā parlamentā. Domāju, ka šis ir diezgan ideāls variants, kur ir pietiekami spēcīga gan pozīcija, gan opozīcija. Tas nāk par labu produktīvam darbam. Ceru, ka šīs attiecības paliks līdzšinējā profesionālajā līmenī, ka arī politizēšanās paliks noteiktos ietvaros, nepārkāpjot ētikas un morāles normas!

— Kāda ir un kādai vajadzētu būt Valsts prezidenta lomai Saeimas darbā?

— Pirmām kārtām pašlaik Valsts prezidenta loma Saeimas darbā ir saistīta ar likumdošanas iniciatīvām un ar Saeimas pieņemto likumu izsludināšanu, lai tie stātos spēkā. Tātad te izpaužas abpusēja sadarbība.

Kādai vajadzētu būt Valsts prezidenta lomai? Domāju, ka daudz aktīvākai nekā līdz šim — tieši likumdošanas jautājumos. Satversmē noteikts, ka tas ir viens no galvenajiem Valsts prezidenta darbības pamatprincipiem — proti, likumdošanas iniciēšanas darbs. Līdz ar to viņam vairāk būtu jāstrādā gan ar Saeimas komisijām, gan ar Saeimas frakcijām — tieši likumdošanas jautājumos. Domāju, ka dažkārt Valsts prezidenta vārds varētu būt visai noteicošs, lai nepieļautu Saeimā nevajadzīgas kolīzījas un debates par to vai citu likumprojektu.

— Vai tuvākā vai tālākā nākotnē varētu mainīties jūsu frakcijas locekļu skaits, deputātiem to atstājot vai tajā iestājoties?

— Varu pateikt kategorisku nē, ja ir runa par mūsu frakcijas samazināšanos.Ja vien kāds vēlēsies iestāties Jaunās partijas frakcijā, mēs par to koleģiāli apspriedīsimies. Domāju, ka tuvākajā laikā nekādas pārmaiņas nenotiks ne mūsu frakcijas, ne citu frakciju skaitliskajā sastāvā. Šobrīd Saeimā nav pie frakcijām nepiederošo jeb tā saukto neatkarīgo deputātu. Manuprāt, patlaban frakcijas ir diezgan stabilas un tajās ir pietiekami droši to darba regulēšanas mehānismi. Tagad Saeimā ir vairākas tā sauktās seniorpartiju frakcijas, kas ir darbojušās jau 5. un 6. Saeimas laikā, — "Latvijas ceļa", "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, agrākās Tautas saskaņas partijas. Līdz ar to gājputnu ceļošana ir pierimusi.

— Kas būtu darāms, lai paaugstinātos Saeimas prestižs sabiedrības acīs?

— Nepieciešams vēl profesionālāks darbs. Tikai profesionāls darbs var būt pamatā Saeimas prestižam. Te vairāk neko pat negribētu piebilst. Vajadzīgs profesionāls darbs gan likumdošanā, gan politiķu attiecībās ar vēlētājiem.

— Kā izveidojušās un turpinās jūsu frakcijas deputātu attiecības ar 7. Saeimas vēlētājiem?

— Protams, ir grūti noteikt mūsu partijas elektorātu, jo Saeimas vēlēšanas bija aizklātas. Katru piektdienu frakcijas pārstāvji dodas uz dažādiem Latvijas novadiem. Turklāt aizvien vēlētāji tiek pieņemti un uzklausīti Jaunās partijas frakcijas telpās Saeimas namā. Protams, tiek atbildēts uz katru vēstuli, uz katru tālruņa zvanu. Mums ir ļoti daudz ielūgumu gan no skolām, gan no darba kolektīviem, gan no pagastiem, gan no rajonu pašvaldībām. Cilvēki lūdz palīdzību, lai viņi varētu atrisināt jautājumus, kas skar lokāla un valstiska mēroga lietas. Šis darba apjoms 7. Saeimas laikā noteikti pieaugs.

Sevišķi lauku cilvēki interesējas par likumdošanas jautājumiem. Gluži maldīgs ir priekšstats, ka laucinieki neko nesaprot no likumiem. Man ir nācies pārliecināties par pretējo. Piemēram, no laukiem atbrauc tante, kas, izrādās, jau ir pasvītrojusi likumos attiecīgās vietas un tad uzsāk gluži vai profesionālu sarunu, prasot paskaidrojumus un komentārus. Rīdzinieki šajā ziņā krietni vien atpaliek. Tas nozīmē, ka mūsu lauki nepavisam neizmirst — cilvēki cīnās par savām tiesībām, un mūsu pienākums ir palīdzēt viņiem tās realizēt.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors

a