• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
ES Ministru padome: Par klimata pārmaiņām pasaulē un Eiropā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.10.2009., Nr. 170 https://www.vestnesis.lv/ta/id/199692

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par jaunām nozvejas kvotām 2010.gadā

Vēl šajā numurā

27.10.2009., Nr. 170

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

ES Ministru padome: Par klimata pārmaiņām pasaulē un Eiropā

 
 

21.oktobrī vides ministrs Raimonds Vējonis piedalījās Vides ministru padomes sanāksmē, kas notika Luksemburgā.

Būtiskākais jautājums, par kuru diskutēja un lēma vides ministri, bija saistīts ar gatavošanos Kopenhāgenas klimata konferencei, kas notiks no 7. līdz 18.decembrim. Ministriem izdevās vienoties par visiem risināmajiem vides jautājumiem un apstiprināt kopējo ES pozīciju starptautiskajām sarunām. Līdz ar to turpmāks darbs premjeru līmenī nepieciešams vien par starptautiskajiem klimata pasākumu finansēšanas jautājumiem.

Latvijai svarīgākais klimata pārmaiņu politikas jautājums ir noteiktā daudzuma vienību jeb NDV (asigned amount units) pārnese no Kioto protokola esošā perioda (2008.–2012.gadam) uz nākamajiem periodiem. Latvija uzskata, ka neizmantoto NDV pārnešana uz nākamajiem periodiem ir jāatļauj, jo nākamie periodi ir uzskatāmi par Kioto protokola līdzšinējo nosacījumu turpināšanu. Taču Eiropas Savienība NDV pārnesi nosauc kā vienu no iespējamajiem iemesliem vides integritātes izjaukšanai Kioto protokola nākamajos periodos. Sanāksmes gaitā izdevās vienoties par to, ka šāda pārnese pie zināmiem nosacījumiem ir pieļaujama, kā arī svītrot negatīvas norādes tekstā, kas sasaistīja pieejamo noteiktā daudzuma vienību pārnesi ar nākotnes emisiju samazinājuma mērķiem.

Zviedrijas prezidentūra par vienu no savām prioritātēm ir izvirzījusi pāreju uz ekoefektīvu ekonomiku, kas tiek uzsvērta kā iespēja sekmīgāk iziet no pašreizējām ekonomiskajām grūtībām. Pārrunājot šo jautājumu, dalībvalstis uzsvēra tā nozīmību, atbalstīja prezidentūras iniciatīvu un Eiropas Komisijas un dalībvalstu kopīgu darbu pie jauna ilgtspējīgas attīstības indikatoru saraksta izstrādes. Valstu domas dalījās par to, cik liela ir ES loma ekonomisko un fiskālo instrumentu izmantošanu videi draudzīgākas saimniekošanas veicināšanā, uzsverot, ka šie jautājumi galvenokārt ir tieši dalībvalstu, ne kopienas kompetencē. Neapšaubot jautājuma svarīgumu, valstis tomēr norādīja, ka resursu pieejamība un daudzveidība, ražošanas intensitāte un tirgus instrumentu piemērošanas pieredze un motivācija politikas mērķu sasniegšanā dalībvalstīs ir atšķirīga. Diskusiju rezultātā valstīm tomēr izdevās vienoties par padomes secinājumu tekstu.

Dalībvalstis atbalstīja arī padomes secinājumus saistībā ar ES stratēģiju par kuģu labāku demontāžu. Šī stratēģija tika sagatavota, balstoties uz starptautiskās konvencijas “2009.gada Starptautiskās konvencijas par kuģu pārstrādi, kas ir droša un videi nekaitīga” (Honkongas konvencija) principiem, kura tika pieņemta diplomātiskajā konferencē 2009.gada maijā Honkongā. Stratēģijas galvenās rīcības jomas būs Honkongas konvencijas ieviešana, valdības īpašumā esošo kuģu tīra demontāža, rūpniecības uzņēmumu brīvprātīgo rīcību veicināšana, atkritumu sūtījumu noteikumu labāka ieviešana, kā arī kuģu pārstrādes iekārtu sertifikācijas un audita sistēmas izvērtējums. Padomes secinājumi tika pieņemti Latvijai vēlamajā redakcijā, kas paredzēs paātrinātu Honkongas konvencijas ieviešanu, jo, kā uzvēra R.Vējonis: “Tikai starptautisks regulējums nesīs vēlamos rezultātus, jo pieredze liecina, ka kuģi parasti tiek pārdoti ar derīgiem dokumentiem un darba kārtībā, bet vēlāk nonāk trešajās pasaules valstīs, kur tiek sagriezti nedroši un videi nedraudzīgā veidā.”

Kā pēdējais padomes jautājums bija ministru diskusijas par saikni starp diviem Komisijas izstrādātajiem direktīvu projektiem – direktīvas projektu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (WEEE) un direktīvas projekts par atsevišķu bīstamo vielu lietošanas ierobežojumu elektriskās un elektroniskās iekārtās (ROHS). Latvija uzskata, ka jānodrošina pietiekama juridiskā skaidrība un elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāja tiesiskā paļāvība, proti, ir jābūt skaidri definētiem elektrisko un elektronisko iekārtu veidiem, attiecībā uz kuriem ir noteikti pienākumi – šo iekārtu izgatavošanā neizmantot atsevišķas bīstamas vielas (ROHS direktīva) un, ievērojot ražotāja atbildības principu, nodrošināt šo elektrisko un elektronisko iekārtu savākšanu un apsaimniekošanu (WEEE direktīva).

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!