Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

Numura ievaddaļā publicēta diskusija “Juridiskā izglītība Latvijā: sarežģīta sistēma, daudz spēlētāju, neapdomīgi lēmumi”, kurā piedalās Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga, LU Juridiskās fakultātes dekāna pienākumu izpildītāja Anita Rodiņa, Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes dekāns Jānis Načisčionis, Latvijas Policijas akadēmijas rektors Vitolds Zahars, Latvijas Juristu biedrības ģenerālsekretāre Silvija Līce, Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra vadītājs Juris Dzelme un Latvijas Studentu apvienības pārstāve Ilze Bertāne.

Jānis Neimanis. Tiesneša neatkarības saturs bieži tiek pārprasts vai pārspīlēts

Finanšu ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets skata likumprojektu “Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu”. No Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra protokollēmuma teksta secināms, ka tiesneša amats ir atstāts vienotajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmā. Speciāli minētās situācijas izvērtējumam 2009.gada 8.oktobrī notika Augstākās tiesas plēnums, kurā tika pieņemts lēmums aicināt Saeimu un Ministru kabinetu saglabāt tiesnešu darba samaksas sistēmas regulējumu likumā “Par tiesu varu”. Gatavojoties plēnumam, raksta autors kolēģiem sagatavoja atzinumu par to, vai tiesneša darba samaksas noteikšana vienā normatīvajā aktā un pēc vienotas sistēmas ar ierēdņu darba samaksu atbilst tiesneša neatkarības principam – minētais atzinums ir šā raksta pamatā.

Jānis Bite. Pirmpirkuma tiesības, atsavinot slēgtu kapitālsabiedrību daļas

Komerclikumā trūkst tiesiskās aizsardzības mehānisma, kas būtu piemērojams gadījumos, kad netiek ievērotas slēgtas kapitālsabiedrības dalībnieku pirmpirkuma tiesības, un tas noved gan pie teorētiska, gan praktiska rakstura neskaidrībām. Šajā rakstā autors cenšas identificēt problēmas, kas saistītas ar pirmpirkuma tiesību regulējumu Komerclikumā, kā arī piedāvā iespējamos risinājumus. Mūsdienās jebkāda veida saimnieciskā darbība vairumā gadījumu tiek veikta, izmantojot kapitālsabiedrības, galvenokārt tāpēc, ka tās ļauj nošķirt komercdarbībai paredzētos aktīvus no kapitālsabiedrības dalībnieku personiskās mantas, kā arī ierobežot kapitālsabiedrības dalībnieku mantisko atbildību par komercdarbības iespējamām neveiksmēm.

Kristaps Mikoss. Pārmērīgi līgumsodi

Lai gan iecerētie Civillikuma grozījumi tikai apstiprinās tiesu praksē jau atrasto formulu – tiesai, ievērojot taisnīguma apziņu un vispārējos tiesību principus, ir tiesības pielīgto līgumsodu samazināt – problēmas sagādā tas, ka, noskaidrojot, kas ir “taisnīgi”, tiesas rīcība vairāk atbilst likumdošanas, nevis tiesību tālākveidošanas procesam. Šajā rakstā uzsvars likts uz tiem tiesību prakses gadījumiem, kad jāsaskaras ar progresīvi pieaugošiem līgumsodiem, t.i., kad nevis pati likme, bet gan tās piemērošanas rezultāts tiesai ir izraisījis šaubas par šāda līgumsoda apmēra pieļaujamību.

“Jurista Vārda” redakcija