Izglītības un zinātnes ministre: Par zinātnes, pētniecības un augstākās izglītības attīstību

23.oktobrī notika izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes un bijušās Valsts prezidentes, Eiropas Pētniecības padomes Pārskata grupas vadītājas Vairas Vīķes-Freibergas tikšanās. Tās laikā tika runāts par Latvijas zinātnes, pētniecības un augstākās izglītības attīstību un konkurētspējas stiprināšanu, kā arī pārspriesti citi izglītībā aktuāli jautājumi.

Tikšanās laikā T.Koķe un V.Vīķe-Freiberga bija vienisprātis, ka Latvijā nozīmīgākais resurss ir cilvēki. Tika akcentēta nepieciešamība stiprināt saikni starp augstāko izglītību un pētniecību, vairot to konkurētspēju, arī starptautiski, lai veicinātu inovācijas un sniegtu ieguldījumu tautsaimniecībā.

Ministre iezīmēja paveikto un plānoto zinātnes un pētniecības konkurētspējas stiprināšanai ilgtermiņā, akcentējot sasaisti starp augstāko izglītību, pētniecību, inovācijām un uzņēmējdarbību, kā arī resursu konsolidāciju un to efektīvāku izmantošanu. Kā svarīgu priekšnosacījumu turpmākai attīstībai ministre minēja labvēlīgas nodokļu politikas veidošanu uzņēmējiem, kuri sniedz ieguldījumu pētniecībā un augstākajā izglītībā. No vienas puses, tas motivētu un stimulētu privāto sektoru investēt šajās jomās, no otras puses, sekmētu efektīvāku mūsu zinātnieku sasniegumu izmantošanu ražošanā.

T.Koķe akcentēja, ka Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem ir nozīmīga loma zināšanu trīsstūra (augstākā izglītība–pētniecība–inovācijas) īstenošanā un ka struktūrfondu vadībā būtiski nodrošināt elastīgus mehānismus kā fundamentālo, tā lietišķo pētījumu veikšanai, tajā skaitā arī infrastruktūras izmantošanas kontekstā, lai veicinātu šo pētījumu rezultātu pārnesi tautsaimniecībā.

Ministre arī pastāstīja, ka valdība šovasar apstiprinājusi Zinātnes un tehnoloģiju attīstības pamatnostādnes 2009.–2013.gadam, kas izstrādātas un tiek īstenotas, lai sekmētu zinātniskās darbības, intelektuālā potenciāla un infrastruktūras attīstību, tostarp veidojot universitātes par starptautiski konkurētspējīgiem centriem, ar kuriem sadarbojoties attīstās arī augstākās izglītības iestādes reģionos, valsts un privātās institūcijas.

Tāpat ministre iepazīstināja V.Vīķi-Freibergu ar prioritārajiem zinātnes virzieniem fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2010.–2013.gadam, kas izstrādāti ciešā kopdarbā ar tautsaimniecības pārstāvjiem. T.Koķe arī informēja, ka atbilstoši starptautiskajai praksei Latvijā nošķirta augstākās izglītības un zinātnes stratēģiskā un administratīvā vadība. Proti, stratēģiskās vadības funkcijas saglabātas Latvijas Zinātnes padomes kompetencē, savukārt administratīvo funkciju izpilde nodota Studiju un zinātnes administrācijai.

Pārrunājot iespējamās pārmaiņas augstākajā izglītībā un zinātnē, tika pausta vienprātība par nepieciešamību veicināt šo jomu eksportspēju, koncentrēties uz labās prakses piemēriem un izcilību, kā arī konsolidēt resursus. Ministre arī pavēstīja, ka ir sākta augstskolu un zinātnisko institūciju darbības stratēģiju izstrāde, kas tiks izvērtētas un apstiprinātas, lai nodrošinātu jomu ilgtermiņa attīstību. T.Koķe īsumā pastāstīja par darba grupas, kas izstrādā priekšlikumus iespējamajām pārmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē, līdz šim paveikto.

Tikšanās laikā tika pārrunāta arī skolu tīkla sakārtošanas gaita un ministre uzsvēra tās galvenos pamatprincipus. Proti: sākumposmā – izglītība pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai, tālākā posmā – vidusskolu koncentrēšana ar atbilstošu materiāltehnisko bāzi un dienesta viesnīcām, kā arī pēc pašvaldību iniciatīvas – vispārējo un profesionālo izglītības iestāžu apvienošana zem viena jumta, lai sekmētu kvalitatīvas izglītības pieejamību un resursu efektīvu izmantošanu. Tāpat T.Koķe pastāstīja, ka gan Šveices valdības finanšu instrumenta, gan Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros īpaša uzmanība tiek veltīta skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai.

Ministre īsumā iepazīstināja V.Vīķi-Freibergu arī ar situāciju pedagogu atalgojuma jomā un skolotājiem piedāvātajām iespējām pretendēt uz ES struktūrfondu atbalstu, tādējādi pilnveidojot gan profesionālās prasmes, gan veicinot uzņēmējspēju un konkurētspēju. T.Koķe informēja arī par darbu izglītības satura pārskatīšanā un pilnveidē, akcentējot satura sasaisti ar dzīvi un skolēnu spēju mācēt mācīties. Sarunas beigās tika uzsvērts, ka izglītībā svarīga ir sasniegumu veicināšana, sekmības paaugstināšana un zināšanu apguves dinamika.

Agnese Korbe, ministres padomniece