Latvijas Jaunatnes konsultatīvā padome: Par pašvaldību kompetenci jaunatnes politikā

Ministru kabineta izveidotā Jaunatnes konsultatīvā padome konceptuāli vienojusies precizēt pašvaldību kompetenci jaunatnes politikā, nosakot, ka pašvaldībām turpmāk darbs ar jaunatni būtu jāplāno stratēģiski un jaunatnes politikas jautājumi jāiekļauj pašvaldības attīstības programmā. Vienlaikus pašvaldībām būtu jānosaka atbildīgā institūcija darbam ar jaunatni, jāizveido jaunatnes konsultatīvā padome un jauniešu dome, kā arī jāsekmē jaunatnes organizāciju un jauniešu iniciatīvu grupu attīstība un darbība. Lai šīs idejas ieviestu praksē, plānots veikt grozījumus Jaunatnes likumā.

Jaunatnes konsultatīvā padome Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) tikās savā pirmajā sanāksmē, kurā izskatīja sagatavotos grozījumus Jaunatnes likumā saskaņā ar Jaunatnes politikas pamatnostādnēs 2009.–2018.gadam identificētajām problēmām. Padome vienojās arī noteikt plānošanas reģionu lomu jaunatnes politikā, ko atzinīgi vērtēja klātesošie plānošanas reģionu pārstāvji, aicinot plānošanas reģionu kompetenci noteikt atsevišķā Jaunatnes likuma pantā. Līdz šim plānošanas reģioni tieši netika iesaistīti jaunatnes politikas izstrādes un īstenošanas procesā.

“Jaunatnes politikas īstenošana pašvaldību mērogā ir īpaši būtiska, jo tajā pieņemtajiem lēmumiem ir liela ietekme uz jauniešu ikdienas dzīvi, viņu iespējām, informētību, līdzdalību un brīvo laiku, sociāli ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju un kopumā apmierinātību ar dzīves kvalitāti. Šobrīd ir jārisina vairākas aktuālas problēmas, ar kurām saskaras jaunieši. Latvijā ir Eiropā zemākā jauniešu līdzdalība lēmumu pieņemšanā, sabiedriskajā dzīvē un brīvprātīgajā darbā, jauniešu nodarbinātības rādītāji ir zemākie ES. Kritisks ir jauniešu veselības stāvoklis, katru gadu veselības rādītāji tikai pasliktinās, liels ir sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu īpatsvars,” uzsver Jaunatnes konsultatīvās padomes vadītājs, IZM Politikas koordinācijas departamenta Jaunatnes politikas nodaļas vadītājs Andris Grafs.

Padomē tika izskatīts jautājums par Eiropas Komisijas iniciēto Eiropas brīvprātīgā darba gadu, kas paredzēts 2011.gadā. Padomes locekļi uzsvēra, ka nepieciešams, plānojot šā gada aktivitātes Latvijā, sabalansēt informēšanas un publicitātes pasākumu skaitu ar praktisku atbalstu brīvprātīgā darba organizētājiem, īpaši jauniešu mērķa grupas iesaistīšanai brīvprātīgajā darbā. Padome pozitīvi novērtēja ideju organizēt vienotu skolēnu projektu nedēļu 2011.gadā saistībā ar brīvprātīgā darba praktizēšanu. Tā kā viens no jaunatnes politikas virzieniem ir jauniešu informētība un jauniešu informācijas sistēmu pilnveide, padome vienojās izveidot darba grupu, lai sagatavotu ieteikumus jaunatnes informācijas sistēmas pilnveidei. “Informācijas trūkumu jaunieši uzskata par būtisku faktoru, kas traucē iesaistīties sabiedriskās, sociālās vai politiskās aktivitātēs. Tāpēc informācijas pakalpojumu sniedzēju sadarbība un sniegto informācijas pakalpojumu kvalitāte ir pārskatāma,” uzsver A.Grafs.

Sēdē piedalījās arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāvji, kuri iepazīstināja ar savu pieredzi jaunatnes informēšanā saistībā ar Eiropas jautājumiem. Vienlaikus padomes locekļi apņēmās izplatīt informāciju par Eiropas Komisijas Zaļo grāmatu par jauniešu mācīšanās mobilitātes veicināšanu, lai organizētu sabiedrisko apspriešanu, kas ilgs līdz 2009.gada 15.decembrim. IZM aicināja padomes locekļus izplatīt Eiropas Komisijas sagatavoto anketu, lai ikvienam būtu iespēja izteikt viedokli par jauniešu mācīšanās mobilitātes iespējām.

Jaunatnes konsultatīvā padome ir padomdevēja institūcija ar mērķi izvērtēt situāciju jaunatnes politikas īstenošanā un sniegt ieteikumus Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, izstrādājot un īstenojot politiku un pasākumus, kuru mērķa grupa ir jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Padomē darbojas pārstāvji no Aizsardzības, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības un Veselības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Jaunatnes padomes, Latvijas Studentu apvienības, Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas, Jaunatnes organizāciju apvienības “IMKA Latvija”, biedrības “Jauniešu konsultācijas”, Bērnu un jauniešu atbalsta biedrības “TEV”, kā arī biedrības “Pirmie”. Jaunatnes organizāciju pārstāvji veido pusi no padomes locekļu skaita.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa