Somijas vēstnieks

Vakar, 16.jūnijā, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts un komisijas pārstāvji tikās ar Somijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Hannu Hemeleinenu.

Tika apspriesti Eiropas Savienības paplašināšanas jautājumi un Somijas ES prezidentūras laikā veicamie uzdevumi.

Somijas vēstnieks raksturoja ES paplašināšanās procesa gaitu, piebilzdams, ka no divpadsmit valstīm, kas bija izteikušas vēlēšanos pievienoties ES, neviena nav atbildusi visiem nepieciešamajiem kritērijiem. Valstu attīstības līmenis bijis ļoti atšķirīgs, tāpēc uz sarunām uzaicinātas tikai piecas vislabāk sagatavojušās, taču Latvija bijusi ļoti tuvu šim līmenim. Runājot par gaidāmo ES galotņu tikšanos Helsinkos, H.Hemeleinens norādīja, ka tieši tur uz sarunām uzaicinātajām piecām valstīm sāksies visgrūtākā sarunu daļa. Vēstnieks pauda cerību, ka Helsinkos varētu tikt pieņemts lēmums uz iestāšanās sarunām uzaicināt arī Latviju, Lietuvu un Slovākiju, piezīmēdams, ka no visām trim valstīm Latvija ir parādījusi vislielāko progresu. Vienīgā iespēja, kā nodrošināt stabilitāti Eiropā, ir uzņemt jaunas valstis Eiropas Savienībā, tiklīdz tās ir gatavas dalībai ES, sacīja Somijas vēstnieks.

Abas puses pārrunāja arī Balkānu krīzes ietekmi uz ES paplašināšanas procesa tempu. Latvijas parlamentārieši vēlējās uzzināt, vai nav saņemti signāli no ES dalībvalstīm par sarunu uzsākšanas tempa palēnināšanu. Somijas vēstnieks pauda personīgo uzskatu, ka Kosovas krīze nevarētu ietekmēt Latvijas izredzes Helsinku sanāksmē tikt uzaicinātai uz iestāšanās sarunām. Eiropas Savienība Balkānu valstīm varētu piedāvāt finansiālu un morālu atbalstu krīzes seku likvidēšanai.

H.Hemeleinens informēja sarunas dalībniekus par Somijas prezidentūras laikā paredzētajiem uzdevumiem, tostarp institucionālās reformas jautājumiem. Pašreizējā ES strukturālā sistēma pieļauj tikai piecu valstu uzņemšanu, tāpēc jānovērš tehniska rakstura šķēršļi, lai sagatavotos iespējamajai divpadsmit valstu uzņemšanai. Somija savas prezidentūras laikā gatavojas galvenokārt pievērsties ES paplašināšanās jautājumiem, nodarbinātības problēmām un trešā pīlāra jautājumiem, kas saistīti ar cīņu pret organizēto noziedzību, narkotiku kontrabandu un nelegālo imigrāciju. Somija vēlas arī satuvināt Eiropas Savienību un dalībvalstu sabiedrību, jo Eiropas Parlamenta vēlēšanas pierādīja, ka cilvēku interese par ES lietām ir ļoti niecīga.

Tikšanās laikā runāts arī par lauksaimniecības problēmām. Somijas vēstnieks informēja, ka stāvoklis lauksaimniecībā Somijā ir neapmierinošs, jo pēc iestāšanās ES Somija vairs nevarēja atļauties subsidēt zemniekus, lai saglabātu saimniekošanu laukos kā dzīvesveidu, tāpēc ka fermas laukos ir pārāk mazas, lai varētu veiksmīgi saimniekot. Situācija Latvijas lauksaimniecībā, viņaprāt, ir labāka, jo zemnieku saimniecības ir lielākas un spēj būt par nacionālās ekonomikas sastāvdaļu, tāpēc nākotnē sekmīgi varētu darboties tieši lielās saimniecības.