Nato delegācija

Vakar, 16.jūnijā, Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas pārstāvji tikās ar Ziemeļatlantijas asamblejas Civillietu komitejas delegāciju.

Ziemeļatlantijas asamblejas pārstāvji interesējās par Latvijas ārpolitikas prioritātēm un tās attiecībām ar Krieviju NATO palašināšanās kontekstā . Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Sinka iepazīstināja viesus ar komisiju darbu un uzdevumiem. G.Krasts minēja tās Latvijas ārpolitikas prioritātes, kas saistībā ar iekšpolitikas jautājumiem visbiežāk tiek apspriestas, tostarp gatavošanos dalībai Eiropas Savienībā un NATO.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs raksturoja Latvijas un Krievijas attiecību attīstību NATO paplašināšanās kontekstā. NATO būtu tas stabilizējošais faktors Baltijas jūras reģionā, kas palīdzētu Krievijai fiksēt savu attieksmi pret Latviju un Baltijas valstīm, kā arī stabilizējošais faktors reģionam kopumā, sacīja G.Krasts, pamatojot Latvijas vēlmi integrēties transatlantiskajās drošības struktūrās. G.Krasts informēja, ka dialogs ar Krieviju veidojas grūti un Latvijas piedāvājumi to uzsākt prezidentu, ārlietu ministru un starpvalstu komisiju līmenī tiek vai nu noraidīti, vai izmantoti daļēji. Pēdējā laikā Krievijas attieksme pret Latviju nedaudz mainījusies, tomēr tas, ka Krievija līdz šim nav atzinusi Latvijas un Baltijas valstu okupācijas faktu un iebilst pret Baltijas valstu dalību NATO, dara mūs bažīgus, teica G.Krasts. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs informēja viesus arī par Latvijas un Krievijas sadarbību parlamentu līmenī, kā piemēru minot Krievijas domes deputātu grupas neseno vizīti Latvijā, kuras laikā notika konstruktīva domu apmaiņa par ekonomiskajiem un sociālajiem jautājumiem.

Savukārt frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" pārstāvis Boriss Cilevičs pauda savas frakcijas noraidošo nostāju NATO paplašināšanas jautājumā, uzsvērdams, ka tā neatbalsta Latvijas virzību uz NATO, jo nebūtu labi saraut ekonomiskos sakarus ar Krieviju. Mazajām valstīm drošības garants ir labas attiecības ar kaimiņvalstīm, un nedz Eiropas Savienība, nedz NATO nevar palīdzēt Latvijai atrisināt attiecības ar Krieviju, sacīja B.Cilevičs.

Sarunā piedalījās arī ārlietu ministrs Valdis Birkavs, kurš pastāstīja par veiktajiem un plānotajiem sagatavošanās darbiem iestājai NATO un attiecību veidošanu ar Krieviju.

Ziemeļatlantijas asamblejas pārstāvis no Francijas G.M.Šovo pauda viedokli, ka Latvijai jācenšas meklēt saskarsmes punkti ar Krieviju. Kosovas krīze ir pierādījusi, ka Krieviju nepieciešams integrēt starptautiskajos procesos, un NATO valstis to cenšas darīt. G.M.Šovo atzina, ka gaidāmās Krievijas prezidenta vēlēšanas sarunas ar šo valsti padara sarežģītas.

Saeimas preses dienests