Eiropas Komisija: Par kopējo Eiropas patvēruma sistēmu

Eiropas Komisija 21.oktobrī pieņēma priekšlikumus, lai grozītu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas divus spēkā esošos tiesību aktus: direktīvu par tādu personu kvalificēšanu un statusu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un patvēruma procedūru direktīvu.

Šo grozījumu pamatā ir Komisijas 2008.gada decembrī un 2009.gadā iesniegtie priekšlikumi īstenot Hāgas programmu un Patvēruma politikas plānu: Direktīva par patvēruma meklētāju uzņemšanas nosacījumiem, Dublinas regula, “Eurodac” regula, Regula par Eiropas Patvēruma atbalsta biroju un kopēja ES pārvietošanas programma.

Saskaņā ar Imigrācijas un patvēruma paktā ietverto Eiropadomes lūgumu paredzēto pasākumu mērķis ir piedāvāt augstāku aizsardzības līmeni vajāšanu upuriem. Vienlaikus paredzams, ka ar priekšlikumiem uzlabos saskanību starp ES tiesību aktiem patvēruma jomā, vienkāršos un konsolidēs aizsardzības materiālos un procesuālos standartus visā Eiropas Savienībā, tādējādi novēršot krāpšanu un uzlabojot patvēruma procesa efektivitāti.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un par tiesiskumu, brīvību un drošību atbildīgais komisārs Žaks Baro paziņoja: “Šodien Komisija beidz pilnveidot Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas pamatstruktūru. Pēdējos gados sasniegti būtiski panākumi, kuru pamatā ir kopējo standartu īstenošana, tomēr starp dalībvalstīm aizvien ir vērā ņemamas atšķirības. Mūsu priekšlikumi ir milzīgs solis ceļā uz augstāku aizsardzības standartu sasniegšanu, vienlīdzīgākiem noteikumiem, kā arī augstāku sistēmas efektivitāti un saskanību.”

Kvalifikācijas direktīva

Jo īpaši attiecīgā priekšlikuma mērķi ir šādi:

• precizēt noteiktus juridiskos jēdzienus, kurus izmanto kā aizsardzības pamatojumu, proti, “aizsardzības dalībnieki”, “iekšējā aizsardzība” vai “piederība noteiktai sociālai grupai”. Piemēram, izskatot pieteikumu, tiks ņemti vērā ar dzimumu saistīti jautājumi. Pateicoties minētajiem precizējumiem, dalībvalstis spēs stingrāk piemērot kritērijus un īsākā laikposmā identificēt personas, kurām patiešām vajadzīga aizsardzība;

• novērst tādas atšķirības attiecībā uz bēgļiem un alternatīvās aizsardzības saņēmējiem piešķirto tiesību līmeni, kuras vairs nevar uzskatīt par pamatotām. Grozījumi skar uzturēšanās atļauju termiņu, piekļuvi sociālajai labklājībai, veselības aprūpei un darba tirgum;

• uzlabot efektīvu piekļuvi direktīvā paredzētajām tiesībām, ņemot vērā konkrētās integrācijas problēmas, ar kurām saskaras starptautiskās aizsardzības saņēmēji. Piemēram, viņi nevar lūgt savas valsts iestādēm izsniegt akadēmisko un profesionālo kvalifikāciju dokumentāru apliecinājumu. Tādēļ ar priekšlikumu mēģina palīdzēt pārvarēt šādus praktiskus šķēršļus, sekmējot minēto personu kvalifikāciju atzīšanu, piekļuvi arodmācībām, kā arī integrācijas iespējām.

Patvēruma procedūru direktīva

Jo īpaši attiecīgā priekšlikuma mērķi ir šādi:

• nodrošināt vienotu procedūru, ar ko vienkāršo un racionalizē patvēruma procedūras, tādējādi samazinot administratīvo slogu dalībvalstīm;

• atvieglot piekļuvi izskatīšanas procedūrām. Attiecīgā informācija un konsultācijas būtu jādara pieejamas personām, kuras vēlas iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu, jau pašā sākumposmā, līdzko tās ieradušās attiecīgajā teritorijā. Robežsargiem, policijas darbiniekiem un citu iestāžu darbiniekiem, kuri pirmie sazinās ar aizsardzības meklētājiem, būs skaidrāks priekšstats par to, kā rīkoties šādos gadījumos;

• uzlabot pieteikumu izskatīšanas procesa efektivitāti. Viens no svarīgākajiem pasākumiem ir sešu mēnešu vispārīga termiņa ieviešana procedūru pabeigšanai pirmajā instancē. Priekšlikumā paredzēts trīs gadu ilgs pārejas periods, lai sniegtu iespēju dalībvalstīm pielāgoties minētajam termiņam. Ar priekšlikumu arī vienkāršo un precizē procesuālos jēdzienus un līdzekļus, piemēram, jēdzienu “droša izcelsmes valsts”, patvēruma meklētājiem noteikto pienākumu sadarboties ar valstu iestādēm vai paātrinātās procedūras. Minētie grozījumi ir būtiski, lai nodrošinātu ātrāku piekļuvi aizsardzībai personām, kurām tā patiešām ir vajadzīga;

• uzlabot lēmumu kvalitāti patvēruma jomā. Priekšlikumā ierosināts uzlabot procesuālās garantijas, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātām personām, piemēram, spīdzināšanu pārcietušajām personām vai nepavadītiem nepilngadīgajiem. Darbiniekiem, kas iesaistīti darbā ar pieteikuma iesniedzējiem, būs nepieciešamas piemērotas zināšanas;

• nodrošināt pieteikuma iesniedzējiem piekļuvi efektīvai tiesiskajai aizsardzībai saskaņā ar dalībvalstīm noteiktajām Kopienas un starptautiskajām saistībām. Priekšlikumā skaidri noteikts, ka tiesām vai tribunāliem jāizskata pirmās instances lēmumi, ņemot vērā gan faktus, gan tiesiskos jautājumus, un tajā paredzēti precīzi noteikumi par pārsūdzību apturošo ietekmi. Grozījumi nodrošina saskanību ar arvien plašāk izvērsto judikatūru attiecībā uz tiesībām uz aizstāvību, procesuālo tiesību vienlīdzības principu un tiesībām uz efektīvu tiesisko aizsardzību.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa