Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē
Šodien, 17.jūnijā, valsts svētki — Viņas Majestātes karalienes Elizabetes II dzimšanas dienas oficiālās svinības
"Latvija vienmēr paliks manā sirdī"
Nikolass Džerolds, Apvienotās Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"
— Vēstnieka kungs, ja pieņemam šos valsts svētkus par atskaites punktu — kas svarīgs ir noticis jūsu valstī šajos divpadsmit mēnešos kopš pērnā gada valsts svētkiem?
— Es gribētu atzīmēt divus faktus. Pirmkārt, sekmīgu mūsu valsts prezidentūras noslēgumu Eiropas Savienībā, šajā laikā mūsu valsts paveica tiešām daudz. Protams, tas bija intensīva darba laiks, taču prieks, ka šis periods bija visnotaļ sekmīgs, jo mēs savas prezidentūras laikā sekmīgi virzījām uz priekšu ES paplašināšanas procesu, kā arī citus procesus.
Otrkārt, es atzīmētu Lielbritānijas bruņoto spēku ievešanu Kosovā līdz ar citu NATO valstu spēkiem. Tas ir ļoti nozīmīgs notikums Kosovas krīzes atrisināšanā.
— Jā, tas bijis tiešām nozīmīgs Apvienotās Karalistes ieguldījums starptautiskajā attīstībā. Bet kāds šis laika posms bijis jūsu valsts iekšējā dzīvē?
— Es teiktu, ka mūsu valsts galvenā attīstība bija veltīta politiskās sistēmas tālākai attīstīšanai, piemēram, skotiem Skotijā tika nodibināts Parlaments, Velsā tika nodibināta asambleja. Protams, jāmin arī progress, Ziemeļīrijā, kas izkliedē pēdējos 25 gados krājušās problēmas. Tie bija galvenie politiskie notikumi mūsu valstī. Ekonomikā mūsu valsts turpinājusi sekmīgi attīstīties, mums nav bijis pārtraukuma kā dažām citām valstīm.
— Acīmredzot var teikt, ka šis gads — kopš iepriekšējiem valsts svētkiem — Apvienotajā Karalistē bijis visnotaļ sekmīgs.
— Jā, es arī tā domāju. Īpaši nozīmīga ir bijusi mūsu aktīvā piedalīšanās cīņā par Kosovas albāņu cilvēktiesību ievērošanu.
— Kā jūs vērtējat šo pašu laika posmu Latvijā — no pagājušā gada jūnija?
— Arī Latvijai bijis ļoti sekmīgs gads. Vispirms jau jums pērnruden ļoti sekmīgi noritēja vēlēšanas. Ļoti atzinīgi vērtējams arī referendums, kas akceptēja Latvijas Pilsonības likuma labojumus. Protams, Latvijas ekonomiku zināmā mērā negatīvi ietekmēja Krievijas ekonomiskā krīze, bet tā tas bija ar daudzām valstīm. Taču mani dziļi iespaidoja fakts, ka Latvijas ekonomika par spīti tam turpina attīstīties. Ne tik strauji, kā bija paredzēts, tomēr. Tas ir ļoti nozīmīgs rādītājs, kas uzskatāmi parāda Latvijas ekonomikas stiprumu. Es ļoti ceru, ka Eiropas Savienības valstu Helsinku sanāksmē Latvija tiks uzaicināta uz iestāšanās sarunām ES.
— Kā jūs vērtējat NATO Vašingtonas sanāksmes rezultātus Latvijai?
— Ļoti svarīgi, ka Vašingtonā tika skaidri deklarēts NATO joprojām atvērto durvju princips un Latvija tika nosaukta vārdā kā NATO kandidātvalsts. Tiks arī palielināta NATO valstu militārā palīdzība Latvijai. Tagad ir skaidra motivācija Latvijas Nacionālo bruņoto spēku tālākai attīstībai.
— Kā jūs, vēstnieka kungs, raksturotu Latvijas un Apvienotās Karalistes divpusējās attiecības?
— Tās ir teicamas. Plašā spektrā notiek ministru kontakti, aizvien aktīvāk kontaktējas arī parlamentu locekļi. Tas man liekas īpaši nozīmīgi, jo 1997. un 1998. gadā bija vērojams zināms mūsu parlamentāriešu sakaru atslābums. Šogad mūsu parlamentāriešu sakari ir būtiski aktivizējušies.
— Visbeidzot, vēstnieka kungs, kā jūs jūtaties Rīgā šajās neierasti karstajās dienās? Vai nav grūti paturēt prātā, ka esat ziemeļu valstī?
— O nē, diplomātam uz visu jābūt gatavam. Es jūtos tiešām labi. Žēl, ka drīz, vēl vasaras otrajā pusē, es atbilstoši vēstnieku rotācijai atstāšu Latviju, lai stātos pie cita pienākuma pildīšanas. Taču Latviju es allaž paturēšu siltā atmiņā. Paturēšu jūsu zemi sirdī. Un es ļoti ceru kādreiz atkal atbraukt uz Latviju jūs apciemot.