Par grozījumiem Imigrācijas likumā

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 27.oktobrī pēc plašām diskusijām vienojās līdz 10.novembrim atlikt priekšlikumu izskatīšanu grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz paplašināt termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu ārvalstniekiem, kuri Latvijā investējuši ievērojamus finanšu līdzekļus.

Kopumā atbalstot ierosinājumu paplašināt uzturēšanās atļauju iespējas ārzemniekiem, deputāti tomēr lūdza Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, kura izstrādājusi priekšlikumus, precizēt tos un atkārtoti izvērtēt to varbūtējos drošības riskus un ekonomisko izdevīgumu.

Sagatavotie priekšlikumi paredz, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks varēs pieprasīt, ja viņš uzņēmuma pamatkapitālā būs ieguldījis vismaz 10 000 latu, nodarbina vismaz trīs darbiniekus un gadā nodokļos nomaksā vismaz 5000 latu. Tāpat atļauju varēs pieprasīt, ja ārzemnieks būs iegādājies un viņam piederēs nekustamais īpašums vismaz 100 000 latu vērtībā.

“Mums jārada apstākļi, lai ārvalstnieki būtu ieinteresēti Latvijas tautsaimniecībā ieguldīt pēc iespējas lielākus līdzekļus, vienlaikus paredzot iespēju kontrolēt uzturēšanās nosacījumu ievērošanu un novēršot iespējamos drošības riskus,” teica Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš. Viņš arī pievienojās vairāku deputātu izteiktajam aicinājumam palielināt summu, kas ārvalstniekam jāiegulda uzņēmuma kapitālā, lai saņemtu uzturēšanās atļauju.

Kā sēdē skaidroja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, paplašinot termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu, tiks veicināta investīciju ieplūšana Latvijas ekonomikā, kā arī uzlabota situācija nekustamo īpašumu tirgū.

Atsevišķi deputāti tomēr vērsa uzmanību uz Iekšlietu ministrijas un Drošības policijas pārstāvju teikto, ka šādi Imigrācijas likuma grozījumi palielinātu terorisma un organizētās noziedzības izplatības riskus. “Kopumā atbalstu ideju, tomēr piedāvāto desmit tūkstošu latu ieguldīšanu uzskatu par smieklīgi mazu summu,” uzsvēra deputāts Kārlis Šadurskis. “Nedomāju, ka Latvijai tā dēļ vajadzētu kļūt par Trojas zirgu, kas Eiropas Savienībā importētu šos riskus.”

Bažas par terorisma un organizētās noziedzības riskiem pauda arī komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Dobelis: “Ienāks te ar savu netīro naudu, saņems Šengenas zonas uzturēšanās atļaujas un tālāk dosies uz pārējo Eiropas Savienību, par ko citas dalībvalstis mums paldies neteiks.”

Savukārt deputāts Dzintars Jaundžeikars aicināja nedramatizēt iespējamo risku ietekmi, norādot, ka citās Eiropas Savienības dalībvalstīs pastāvīgi ierodas tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuri paliek Šengenas līguma teritorijā un līdz ar to teorētiski var ierasties arī Latvijā.

Saeimas preses dienests