Par nevalstisko organizāciju iesaistīšanos ES fondu programmās

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti 27.oktobrī, spriežot par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējuma pieejamību pilsoniskajai sabiedrībai, aicināja Finanšu ministriju paplašināt to fondu programmu loku, uz kuru ieviešanu var pretendēt nevalstiskās organizācijas (NVO).

“Būtu jāmaina situācija, ka tikai reti kuras struktūrfondu programmas konkursā atļauts piedalīties arī nevalstiskajām organizācijām,” norādīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Vienlaikus viņš piebilda, ka ministrijai ir jāvienkāršo brīvprātīgā darba noformēšana un administratīvo izmaksu apjoms projektu ietvaros jāpadara samērīgs reālajām izmaksām.

Nevalstisko organizāciju pārstāvji informēja, ka NVO var pieteikties īstenot tikai astoņas no 130 ES fondu programmām. Daudz biežāk tiek dota priekšroka valsts iestādēm vai uzņēmējiem. “Nevalstiskās organizācijas jau a priori tiek diskvalificētas. Taču tieši šīs organizācijas bieži vien problēmas risina inovatīvi un koncentrē zināšanas par mērķgrupas vajadzībām,” atgādināja Latvijas Pilsoniskās alianses pārstāve Eva Birzniece.

NVO ir neadekvāti sarežģīti noformēt brīvprātīgo darbu, jo, lai to darītu oficiāli, Valsts ieņēmumu dienests pieprasa samaksāt minimālo nodokļu likmi, skaidroja deputāts Dzintars Zaķis. Tāpat viņš vērsa uzmanību, ka, administratīvajām izmaksām atvēlot tikai piecus procentus no projekta kopējām izmaksām, NVO nevar konkurēt ar valsts iestāžu darbiniekiem. “Atšķirībā no ierēdņiem, kuriem darbam nepieciešamo infrastruktūru nodrošina valsts, nevalstiskajām organizācijām pašām jāuztur birojs, un par pieciem procentiem to ir grūti izdarīt,” teica Dz.Zaķis.

Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē ir izkristalizējušās četras jomas, kurās būtu iespējama lielāka NVO līdzdalība, informēja Finanšu ministrijas pārstāvis Andžs Ūbelis. Šīs nozares ir izglītība, veselības aprūpe, sociālā aprūpe un vides aizsardzība.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene pauda pārliecību, ka NVO pakalpojumus varētu nodrošināt lētāk nekā valsts sektors. “Ja atsevišķas ministrijas tiks lūgtas deleģēt funkcijas nevalstiskajam sektoram, var tikt saņemta negatīva atbilde. Tāpēc saskaņā ar memorandā minētajām nozarēm ir jāprasa, kuras tieši funkcijas tiek nodotas pilsoniskajai sabiedrībai,” uzsvēra I.Circene.

Finanšu ministrs Einars Repše deputātiem un NVO pārstāvjiem apliecināja, ka ir ieinteresēts efektīvā ES fondu finansējuma apguvē un iespēju robežās minētās problēmas tiks risinātas. “Ja šķēršļi nerisinās, rakstiet tieši man vai uz manu biroju,” aicināja ministrs.

Saeimas preses dienests