Saeimas 2009. gada 22. oktobra sēdes stenogramma (sākums)

 
 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 2009.gada 22.oktobra sēdi.

Pirms sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Enerģijas gala patēriņa efektivitātes likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību. Tradicionāli sākam ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Circenei!

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs.

Tātad, kā es saprotu, jūsu priekšlikums ir nodot Ārlietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts ir nodots trijām komisijām, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Tutina, Ribakova, Vidavska un Agešina iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Jānim Tutinam. Viņš acīmredzot runās “par”. (No zāles: “Jāni, turies! Mēs ar tevi!”)

J.Tutins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! 2007.gada 21.jūnijā tika pieņemti grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”. Šie grozījumi arī paredz, ka zemi, kura zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda ierakstīta saskaņā ar šā likuma 2.panta otrās daļas 3.punktu, 3.panta otrās daļas 2.punktu, 4.¹ panta pirmās daļas 5.punktu un otrās daļas 5.punktu, tas ir, pašvaldības funkciju īstenošanai, piecus gadus nedrīkst atsavināt, ieķīlāt, nodibināt uz to personālservitūtu vai iznomāt to ar tiesībām būvēt ēku (būvi) kā patstāvīgu īpašuma objektu.

Formulējums “pašvaldības funkciju īstenošanai” praktiski ir pats populārākais pamatojums zemes īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.

Tagad situācija ir mainījusies. Ir pabeigta pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma, kuras mērķis bija izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas; darbu ir uzsākušas jaunās novadu un republikas pilsētu pašvaldības, kurām šajos krīzes apstākļos nepieciešams veikt pasākumus ekonomiskajā attīstībā, lai piesaistītu investīcijas, paaugstinātu iedzīvotāju dzīves līmeni un samazinātu bezdarbu, līdzētu Latvijai pārvarēt ekonomikas lejupslīdi.

Šajos laikos liels akcents tiek likts uz pašvaldībām kā vienām no galvenajām “spēlētājām” valsts izejai no krīzes. Viena no pašvaldības autonomajām funkcijām saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” ir sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā un rūpēties par bezdarba samazināšanu. Bet to nevar pilnā mērā realizēt, jo likumos ir atrodami daudzi šim brīdim nepamatoti ierobežojumi un aizliegumi.

Pēdējais normatīvais akts, kas skar šo jomu, ir Ministru kabineta noteikumi Nr.996, kas ir spēkā no šā gada 1.septembra un kas ļoti būtiski atvieglo pašvaldību darbības zemes īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās. Likumā pastāvošā ierobežojošā norma neļauj pašvaldībām veikt pilnīgāk savas funkcijas.

Iesniegtais likumprojekts paredz saglabāt ierobežojumus, ka pēc ierakstīšanas zemesgrāmatā tādu zemi piecus gadus nedrīkst atsavināt, ieķīlāt vai nodibināt uz to personālservitūtu. Taču pašvaldības būs tiesīgas iznomāt neapbūvētus zemes gabalus, kas pašvaldības teritorijas plānojumā paredzēti pašvaldības funkciju īstenošanai, lai savā teritorijā attīstītu ražošanu un nodrošinātu ar darba vietām iedzīvotājus un līdz ar to veicinātu Latvijas ekonomikas attīstību.

Cienījamie kolēģi! Šis nav politisks likumprojekts, tas ir saimniecisks. Es domāju… Ja mēs varbūt kaut kā… kaut kur šajā likumprojektā kļūdāmies vai jums ir kaut kādi iebildumi vai citi priekšlikumi, tad, es domāju, nodosim komisijai, lai mēs turpinātu darbu pie šā likumprojekta!

Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijām neviens nav pieteicies runāt.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots?… Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Urbanoviča, Tutina, Ribakova, Vidavska un Agešina iesniegtā likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodošanu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 9, atturas – 17. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Enerģijas gala patēriņa efektivitātes likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Solvitai Āboltiņai šā gada 22.oktobrī”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Solvitas Āboltiņas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai šodien, 22.oktobrī, neapmaksātu atvaļinājumu. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vienreiz sesijā deputātam ir tiesības uz šādu atvaļinājumu, bet šis jautājums mums jebkurā gadījumā ir jāizšķir balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Solvitai Āboltiņai šā gada 22.oktobrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Atvaļinājums deputātei Solvitai Āboltiņai šodien piešķirts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts “Par Māra Vīganta apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi Augstākās tiesas iesniegumu par Māra Vīganta apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi. Komisija izskatīja šos dokumentus, sagatavoja lēmuma projektu un, aizklāti balsojot, ar balsu vairākumu apstiprināja lēmuma projektu.

Lūdzu Saeimu apstiprināt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Māra Vīganta apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 43, atturas – 14. Lēmuma projekts noraidīts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Deputātu pieprasījumi”.

Deputātu Andra Bērziņa, Ainara Baštika, Karinas Pētersones, Jāņa Dukšinska, Dzintara Jaundžeikara, Intas Feldmanes, Vitālija Aizbalta, Ivana Ribakova, Anatolija Mackeviča un Ineses Šleseres pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par augstākās izglītības reformas īstenošanu Valda Dombrovska vadītajā Ministru kabinetā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labrīt, kolēģi! Minētais pieprasījums ir izskatīts Pieprasījumu komisijā, un tas tika noraidīts. Bija labas debates par šo jautājumu. Aicinu kolēģus arī šodien par šo tēmu debatēt. Taču pieprasījums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi deputāti! Par reformām augstākajā izglītībā pēdējā laikā ir notikušas daudzas diskusijas un sēdes (arī vakar Rīgas Tehniskajā universitātē notika diskusija par šo tēmu, un šodien Latvijas Universitātē turpina diskutēt), taču šīs tēmas aktualitāte nemazinās. Tieši otrādi! Tāpēc mūsu frakcijas, LPP/LC frakcijas, pieprasījums, neskatoties uz ilgo izskatīšanas procedūru, ir svarīgs arī tagad.

J.Dukšinskis.

LPP/LC frakcija pieprasījumu par strukturālām reformām augstākajā izglītībā bija adresējusi Ministru prezidentam Dombrovska kungam, taču viņš uz komisiju ierasties nevarēja, jo bija komandējumā, tāpēc deleģēja Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgās personas – ne izveidotās darba grupas priekšsēdētāju vai līdzpriekšsēdētāju, ne arī kādus vietniekus, bet pavisam citus cilvēkus. Arī rakstisku atbildi neesam saņēmuši, jo komisijas locekļi uzskatīja, ka izveidotā darba grupa vēl turpina strādāt.

Daži deputāti uzskatīja, ka pieprasījums ir jānoraida, kā mēs arī jau tikko dzirdējām, un ka nevajag celt paniku. Bet kāpēc tad sabiedrībā rodas neapmierinātība, baumas, neuzticība un pretestība reformām?

Galvenokārt divu apstākļu dēļ.

Pirmkārt, īpatnēju, likumdošanai neatbilstošu lēmumu gatavošanas procedūras dēļ, tieši tā, kā tas ir šajā gadījumā. Kaut kāda vēstule, diezgan šaura cilvēku loka iniciatīva, īpatnēji izveidota darba grupa, kas bija galvenais faktors… Paziņojums presē, un tā tālāk…

Otrkārt, netiek izskaidroti reformu galvenie mērķi un netiek uzklausītas sabiedrības domas un viedokļi. Arī tas ir diezgan graujoši.

Atcerēsimies nedaudz šā jautājuma vēsturi, notikumu hronoloģiju! Ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību LPP/LC frakcijas deputāti ieguva informāciju, ka, pamatojoties uz premjera Dombrovska rezolūciju, uz sabiedrībā pazīstamu cilvēku parakstītu vēstuli, kurā izteiktas bažas par augstākās izglītības attīstību un kvalitāti Latvijā, izveidota darba grupa valdībā. Ekonomikas ministrs Kampars izdeva rīkojumu par darba grupas sastāvu un pats sevi nozīmēja par grupas vadītāju. Darba grupā tika iekļauti arī citi pazīstami cilvēki, piemēram, finanšu ministrs Repšes kungs, Latvijas Universitātes rektors Auziņš, Augstākās izglītības padomes vadītājs… Par grupas vadītāja vietnieku nozīmēja izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi. Arī tas īsti nav skaidrs, kāpēc. Mums un arī augstskolu, daudzu augstskolu, rektoriem bija neskaidra šāda grupas izveides loģika.

Pēc tikšanās LPP/LC frakcijā ar ekonomikas ministru Kampara kungu noskaidrojām, ka viņš darba grupā ir tikai tā saucamais moderators. Iespējams, premjers tā bija nolēmis, izmantojot ekonomikas ministra milzīgo pieredzi augstākās izglītības jautājumos.

Vadoties pēc šādas loģikas, valdībā izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe varētu vadīt darba grupu, piemēram, par enerģētikas tirgus problēmām un arī būt moderatore. Izrādās, mums daudzi ministri ir moderatori, nevis ministri vairs.

Pēc pēdējās informācijas, tagad ir divi vadītāji jeb līdzpriekšsēdētāji – gan ekonomikas ministrs, gan izglītības un zinātnes ministre. Nu diezgan traģikomiski! No kura tad prasīsim atbildību? Vienu ceturtdienu viens vada darba grupu, otru ceturtdienu – otrs. Atbilstoši rīkojumam darba grupai darbs jābeidz bija… būs jābeidz 1.novembrī. Bet māc šaubas, vai līdz tam laikam varēs pieņemt konkrētus lēmumus. Arī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe mūsu frakcijas, LPP/LC frakcijas, sēdē atzina, ka negaida no darba grupas lielu ieguldījumu. Augstākās izglītības reformas jautājumi tiek risināti atbilstoši Augstskolu likuma 70.panta 5.punktam, kas noteic, ka tieši Augstākās izglītības padome izstrādā priekšlikumus par augstskolu struktūras maiņu valstī. Pieprasījumu komisijā Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs skaidroja, ka Ministru kabinets var izveidot jebkuru darba grupu un lemt par jebkuriem jautājumiem. Bet kāda tad jēga ir likuma normām? Kampara kungs neieviesa skaidrību un nepārliecināja mūsu frakciju par grupas labajiem nodomiem. Tieši otrādi! Sabiedrībā nonāca viena šīs darba grupas locekļa – Latvijas Universitātes rektora Auziņa – ideja par megauniversitātes izveidošanu Latvijā. Tāpēc mūs māc bažas par šādas darba grupas izveidošanas iespējamo korporatīvo un slepeno raksturu. Vai šis projekts nebija šauru politisku un materiālu apsvērumu vadīts? A.Kampars vakar Rīgas Tehniskajā universitātē notikušajā publiskajā diskusijā norādīja, ka krīze ir iespēju laiks, ka šādas “okeāna viļņošanās” laikā var daudz ko realizēt. Jā. Var tālu aizpeldēt, ja pareizi izvēlas veidu un stratēģiju – vēju, buras, kapteini, bet var arī dziļi nogrimt. A.Kampars nav šīs grupas kapteinis. Viņam nav nepieciešamās informācijas un zināšanu, lai tādu grupu vadītu. Ministriem nav jābūt tikai moderatoriem. Tāpēc arī Latvijas lielāko augstskolu rektori izteica neuzticību šādai darba grupai. Medijos izteica viedokli daudzas augstskolas, gandrīz visas, studenti, pat reliģiskās konfesijas. Sākta parakstu vākšana. Un kā zibens spēriens no debesīm nāca no valdības un Izglītības un zinātnes ministrijas informācija, ka 2010.gada budžeta paketē būs samazinājums augstākajā izglītībā par 31 procentu. Izglītības un zinātnes ministrija jau nolaidusi rokas, un valdība arī necīnās.

Augstākajā izglītībā nevajag nepārdomātu ideju realizāciju. Tas tikai pasliktinās gan izglītības pieejamību reģionos, gan kvalitāti. LPP/LC frakcijas deputāti neiebilst pret iespējamām reformām kā tādām, bet tikai tad, ja tās sekmēs kvalitāti un attīstību.

Vakar publiskajā diskusijā Rīgas Tehniskajā universitātē Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Stradiņa kungs izteica tādu interesantu domu: augstākā izglītība Latvijā nav nemaz tik slikta, tā ir adekvāta mūsu valstij un pat vēl labāka. Nu, bet tas nenozīmē, ka reformas nav jāveic un nav problēmu.

Daži fakti situācijas raksturojumam. Latvijā ir 125 350 studentu, un tā ieņem otro vietu pasaulē pēc studentu un iedzīvotāju proporcijas (566 studenti uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju), un jau vairākus gadus mēs tajā esam bijuši (pirmajā vietā ir Kanāda, mēs esam uzreiz aiz Kanādas). Zinātnisko pētījumu un atklājumu jomā Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropā. Finansējums uz vienu studentu ir viens no zemākajiem Eiropā. Studentu atbirums augstākajā izglītībā – 20 procentu. Tikai 46 procentiem akadēmiskā personāla ir zinātniskais grāds. Ir 60 augstākās izglītības iestādes, no tām 26 ir jaunizveidotas koledžas. No 60 augstākās izglītības iestādēm 44 atrodas Rīgā – 73 procenti. Latvijā darbojas 69 augstskolu filiāles! Ne tikai Latvijas vien. Reģistrētas 133 zinātniskās iestādes!

Mums ir arī ļoti zemi starptautiskie kvalitātes reitingi. Esam 2000. vai 4000.vietā... Nu tādi mēs esam.

Vakar bija interesanta publiskā diskusija Rīgas Tehniskajā universitātē par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē. Darba grupa prezentēja starpziņojumu – kā Ķīļa kungs minēja, Progresa ziņojumu. Ķīļa kungs informēja arī par galvenajiem mērķiem un saturu, kāds ir šīm strukturālajām reformām, atzīmēja galvenos mērķus. Tie ir it kā saprotami, bet tie tika precizēti. Tie ir šādi: resursu – gan cilvēku, gan finanšu – izmantošanas efektivitāte, mācību un pētniecības kvalitātes uzlabošana, internacionalizācija, globalizācija, un pēdējais ir sasaiste ar ražošanu un tautsaimniecību.

Bet man personīgi, piedaloties šajā diskusijā un to uzklausot, vairāk interesēja nevis darba grupa un Ķīļa ziņojums, bet pārējo cilvēku, kas piedalījās debatēs, publiskajās debatēs, paneļdiskusijās, domas. Un tās bija diezgan interesantas.

Izglītības un zinātnes ministres teiktais, ka viņa gaida no augstskolām, to senātiem atbildi, kāpēc Latvijas augstskolas nav iekļautas starptautiskajos izglītības kvalitātes reitingos, izraisīja akadēmiskā personāla smīnu: it kā pašai izglītības un zinātnes ministrei nav jāzina par to!

Latvijā šobrīd, kā tas jau vairākkārt tika atgādināts, nav nekādas atbilstošas izglītības un zinātnes attīstības stratēģijas, programmas. Esošā ir 2002.–2010.gadam; tas absolūti neatbilst pašreizējai situācijai.

Kāpēc reformas noteikti jāveic? Galvenie ir divi aspekti. Pirmais – tā ir demogrāfija: 2015.gadā studentu skaits augstskolās būs par 50 procentiem mazāks. Otrs noteikti ir nepietiekamais finansējums, kādu valdība spēj nodrošināt augstākajai izglītībai.

Darba grupa piedāvā piecus modeļus. Var diskutēt, kurš no tiem ir labāks. Varbūt labāks ir pirmais? Bet diez vai ir tā, ka neko nevajag darīt. Vai varbūt labākais ir piektais, ko piedāvā Auziņa kungs, – ka visas augstskolas vajag apvienot vienā augstskolā – universitātē? Bet diez vai. Tāpēc jādiskutē arī par pārējiem modeļiem vai arī par kādu integrētu modeli.

Priekšlikumi. Augstāko izglītību varētu koncentrēt ap sešām universitātēm. Nekādā gadījumā negribas piekrist priekšlikumam par kaut kādas megauniversitātes izveidošanu. Var būt arī viena vai divas zinātniskās... universitātes ar īpašu statusu; pieņemsim, tā būtu vai nu Latvijas Universitāte, vai Rīgas Tehniskā universitāte.

Novērst to, ka ir virkne nevajadzīgu filiāļu, samazināt skaitu.

Novērst izglītības programmu dublēšanos, sociālo zinātņu un tehnoloģiju disproporciju. Eiropā ir apmēram 60 procenti... Somijā kaut vai... 60 procenti tehnisko universitāšu, Latvijā – tikai 15...

Sakārtot koledžu sistēmu.

Darba grupa nez kāpēc par šiem jautājumiem pagaidām vēl nediskutēja.

Latvijā, kā es jau minēju, ir 26 koledžas. Viena no mikroreformām varētu būt šo koledžu integrēšana augstākās izglītības sistēmā un pievienošana, burtiski pievienošana, universitātēm un citām augstskolām, kā tas notika, piemēram, ar medicīnas koledžām Rīgā.

Koledžu izglītība vispār ir interesanta. Mēs redzam reklāmu – “Elitāra augstākā izglītība – divos gados!” Tas maldina sabiedrību!

Zinātnisko institūtu integrācija augstskolās, universitātēs. Arī tas ir apsveicami, un tas jādara. Arī zinātnieki piekrīt šim faktam.

Pārskatīt kritērijus privāto augstskolu un ārvalstu filiāļu atvēršanai Latvijā. Izskan doma, ka, jo vairāk studentu Latvijā, jo labāk tas ir. Ir izglītotāka sabiedrība. Bet kāda ir kvalitāte? Vai mēs spējam šo pieprasījumu apmierināt? Par to ir jādomā.

Sakārtot universitāšu īpašuma jautājumus.

Uzlabot izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmu – gan ārējo, gan iekšējo – un pilnveidot mācību saturu un studentu noslogotību. Skolā 1.klasē dažreiz stundu ir vairāk nekā dažas labas augstskolas mācību procesā dienas laikā. Arī tas ir fakts. Un nav izvērtēta un izkontrolēta praktisko nodarbību jēga.

Palielināt prasības augstskolu akadēmiskajam personālam.

Lielākām reformām paredzēt nopietnu papildu finansējumu, tā, kā ir, piemēram, Somijā, kur augstskolas pašas grib reformēties, lai saņemtu papildu naudu. Steidzīgi ir jāizdomā kritēriji un sistēma, kā privātais bizness un ražotāji var ienākt ar savu līdzfinansējumu. Tā, piemēram, Japānā, ASV un Anglijā 60 procentus no augstskolu budžetiem veido privātie fondi un dažādi ziedojumi. Kāpēc Latvijā tā nav? Kādi ir šķēršļi?

Jānovērš šķēršļi izglītības eksportam. Jāizveido internacionalizācijas programma. Latvijā mēs daudz runājam, bet nekādu faktu nav. Lietuva un Igaunija jau sen ir izstrādājušas internacionalizācijas programmu un attīstības stratēģijas. Kāpēc Latvijai nav? Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā ir klusums par šo jautājumu.

Steidzīgi ir jāpieņem Augstākās izglītības likums, un tā ir politiķu atbildība. Mēs rektoriem solījām, ka tad, kad jaunais mācību gads, akadēmiskais, sāksies, būs pieņemts jaunā Augstākās izglītības likuma projekts. Arī vakar diskusijā tika minēts, ka pēc iespējas ātrāk tas likums ir jāpieņem. Un vēlāk, ja būs nepieciešams, to varēs arī pieregulēt.

Un galvenais, ko atzīmēja visi diskusijas darbinieki, – nekādā gadījumā nepieļaut finanšu samazinājumu augstākajā izglītībā un zinātnē. Jāmeklē rezerves, jāmeklē varianti. Jāsaglabā universitāšu daudzveidība un arī reģionalitāte, un arī to tradīcijas jāievēro. Jāintegrē un jāveicina sadarbība ar ražotājiem, tautsaimniecību; jāveic klāsteru, kompetenču centru veidošana (iespējams, pa nozarēm). Jāveic arī augstskolu kooperācija. Kāpēc Rīgā nevar izveidot studentu pilsētiņu, kā tas ir jebkurā citā normālā Eiropas galvaspilsētā?

Es kādu brīdi atpakaļ biju Sofijā. Biju tieši tādā studentu pilsētiņā, kur pakalpojumus saņem ļoti daudzu universitāšu studenti. Tur ir gan bibliotēkas, gan kopmītnes, gan arī citi pakalpojumi.

Tāpēc mūsu frakcijas, LPP/LC frakcijas, pieprasījuma mērķis bija vairāk iesaistīt sabiedrību un arī politiķus šajā diskusijā, kā arī sekot līdzi valdības darbiem vai arī nedarbiem. Ceram, ka darba grupa, labāk jau bez Kampara kunga, tiks galā ar uzdevumiem un būs virzība arī tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Tāda sajūta, ka J.Dukšinskis – Jānis Dukšinskis (pārfrāzējot, A.Kampars) un Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija nevēlas strukturālas reformas izglītībā. Jo darba grupa, ko vada ekonomikas ministrs un izglītības un zinātnes ministre, piedāvājusi piecus variantus. Un, kā jūs pats teicāt, Dukšinska kungs, vakar notika diskusija. Un diskusijas turpināsies.

Ja ir kādi citi varianti bez šiem pieciem, tad jāpiedāvā savi varianti vai jāpiedalās diskusijā par piedāvātajiem variantiem, nevis jāapšauba citu darītais. Tā, kā ir, protams, palikt nevar augstākajā izglītībā, jo patiešām daudzas studiju programmas dublējas, vispārējais augstākās izglītības līmenis katastrofāli krītas. Bet tāpēc jau ir šī darba grupa, kas domā, kā strukturāli mainīt lietas.

Es aicinu noraidīt deputāta Jāņa Dukšinska pieprasījumu un ļaut darba grupai strādāt. Deputātiem nepatīk sabiedrības negatīvisms, bet arī deputātu negatīvisms pret citu darbu nav tas labākais paraugs.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Visu cieņu profesorei Kursītei, bet es pilnīgi piekrītu deputātu grupas pieprasījumam, kas adresēts valdībai un tieši Dombrovska kungam.

Faktiski tas, ko pateica Dukšinska kungs, atbilst patiesībai. Jautājums ir ļoti nopietns, sarežģīts. Augstākā izglītība mūsu valstī neatbilst mūsdienu prasībām. Zema ir kvalitāte. Tas, ka ir iesniegts šāds deputātu grupas pieprasījums, nenozīmē, ka šī deputātu grupa ir pret strukturālajām reformām. Bet kādām tām jābūt? Šodien jau tika minēta, atvainojiet, jocīga komisija, kurā no sākuma pat rektori nebija iesaistīti. Tagad faktiski 90 procenti to, kuri diskutē par šo jautājumu, ir rektori. Faktiski diskutē tikai rektori, pārāk maz to dara citi mācībspēki, docētāji, profesori. Paredzot reformas, gandrīz nav ņemtas vērā studentu domas un ieceres.

Es uzskatu, ka tā nevar. Es varētu vismaz uz vienas rokas pirkstiem… man pietrūkst pirkstu, lai pārskaitītu tās reformas, kuras it kā jau realizējām un kuras deva negatīvu rezultātu. Negribētos, lai kārtējo reizi mēs uzkāptu uz tā paša grābekļa.

Un nobeigumā es gribu jums atgādināt spārnoto frāzi, ka ASV ir daudz universitāšu ne tāpēc, ka tā ir bagāta valsts, bet tā ir bagāta tieši tāpēc, ka tur ir daudz universitāšu.

Par šiem jautājumiem daudz un nopietni vēl jādomā un jādiskutē. Es atbalstu deputātu grupas pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Manis augsti cienītā deputāte Kursīte nupat izteica ārkārtīgi nopietnu apvainojumu mūsu frakcijai un tās vadītāja vietniekam Jānim Dukšinskim, sacīdama, ka mēs esam pret strukturālām reformām.

Godājamie kolēģi! Mēs nekad, nevienu brīdi, neesam teikuši, ka mēs esam pret strukturālām reformām. Tieši otrādi! Jānis Dukšinskis savā uzstāšanās reizē, manuprāt, parādīja vismaz desmit dažādus ceļus, kuri būtu ejami, lai nonāktu pie sekmīga un, galvenais, – es gribu uzsvērt! – likumīga rezultāta.

Godājamie kolēģi! Var dibināt visdažādākās grupas, bet mūsu pienākums ir ievērot Latvijas valsts likumus. Likums par augstāko izglītību – tas, kurš ir spēkā, – ļoti precīzi nosaka kārtību, kādā tiek izdarīti grozījumi visos attiecīgajos likumos – tajos likumos, kas saistīti ar augstāko izglītību.

Godājamie kolēģi! Vēl ir virkne likumdošanas aktu, kas reglamentē šo lietu. Un, ja godājamā un manis ārkārtīgi cienītā deputāte Kursītes kundze vienkārši nav paspējusi ar to visu iepazīties, tad es silti iesaku iepazīties ar šiem likumiem, ar šo kārtību, kāda Latvijas likumdošanā ir paredzēta. Un, pirms sākt veidot kādas darba grupas, kas ir pretrunā ar šiem likumiem, vajag mainīt, grozīt šos likumus.

Godājamie kolēģi! Esiet korekti un atbalstiet mūsu frakcijas iesniegto pieprasījumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā deputātam Brigmanim ir kas piebilstams?

A.Brigmanis.

Kolēģi! Paldies par debatēm. Arī mūsu komisijā bija karstas debates par šo jautājumu, un, protams, arī mūsu frakcija tikās ar premjeru Dombrovska kungu, un mēs guvām pārliecību, ka premjers šajos jautājumos iedziļinās un ka viņš pašreiz ļoti asi, ļoti saasināti uztver šos jautājumus. Un arī Pieprasījumu komisijā izskanēja jautājums, ka būtu nepieciešams padomāt par finansējuma palielinājumu augstākās izglītības iestādēm un vispār sistēmai kopumā.

Manuprāt, nepelnīti tiek pašreiz nopelts šīs grupas darbs, tā saturs, forma un rezultāts (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Rezultātu nav!”), un arī par to mēs komisijā runājām. Un katrā ziņā pats par sevi tomēr labi ir tas, ka ir vairāki piedāvājumi no darba grupas. Es domāju, ka tas ir labi; tā ir daudzveidība. Un tur ir ļoti daudzi un dažādi viedokļi par šo lietu, un diskusijas turpinās. Un, manuprāt, valdība ir tā vieta, kur par šiem jautājumiem runāt, un arī sabiedrībā ir nepieciešama diskusija.

Un kopumā tātad es atbalstu Pieprasījumu komisijas viedokli – noraidīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Bērziņa, Baštika, Pētersones, Dukšinska, Jaundžeikara, Feldmanes, Aizbalta, Ribakova, Mackeviča un Šleseres pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par augstākās izglītības reformas īstenošanu Valda Dombrovska vadītajā Ministru kabinetā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 57, atturas – 4. Pieprasījums noraidīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Skumji!”)

Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās sadaļas – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Skaidrīte Pilāte.

S.Pilāte (ZZS frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr.1434/Lp9). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 53 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tajā ir precizēta redakcija, komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Pilāte.

2. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Pilāte.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Pilāte.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Pilāte.

5. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbalstīts. Šis priekšlikums ir iekļauts 6.priekšlikumā. Tie abi tiek skatīti kopā. Un 6.priekšlikums ir Budžeta komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Tas arī ir atbalstīts?

S.Pilāte.

Jā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Pilāte.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Pilāte.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Pilāte.

9. – deputātes Pilātes priekšlikums. Par šo priekšlikumu komisijā notika diskusijas. Jautājums ir atklāts. Šis priekšlikums jāsaskaņo ar Eiropas Komisijas pievienotās vērtības nodokļa komiteju, un līdz ar to šobrīd priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Pilāte.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Pilāte.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Pilāte.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Pilāte.

13. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Pilāte.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Pilāte.

15. – deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Pilāte.

16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Pilāte.

17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Pilāte.

18. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Frakcija “Saskaņas Centrs” attiecībā uz likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” ir sagatavojusi un iesniegusi 19 priekšlikumus. Likumprojekta tekstā tie ir iekļauti, sākot ar 18.priekšlikumu. Šo priekšlikumu mērķis ir uzlabot Latvijas ekonomisko vidi, samazināt uzņēmēju nodokļu administrēšanas slodzi un aktivizēt tirgus pieprasījumu. Vairākums mūsu priekšlikumu ir tehniska rakstura ierosinājumi. Tie radušies Latvijas uzņēmēju darbības analīzes rezultātā, un tiem ir jēga jebkādos ekonomiskajos apstākļos. Bet vēl svarīgāki tie ir krīzes situācijā. Mēs ierosinām samazināt pievienotās vērtības nodokli, bet tas nav mūsu pašmērķis. PVN samazināšanai līdz zemākajai Eiropas Savienībā pieļaujamai robežai ir jābūt tikai nodokļu reformas sastāvdaļai. Prātīga nodokļu sistēma ir sociāli atbildīgas ekonomikas pamats, sociālās aizsardzības garants un sociāldemokrātiskas ekonomiskās politikas līdzeklis.

Par galveno fiskālo ienākumu avotu tomēr jākļūst zemes nodoklim.

Ienākuma nodoklim jābūt progresīvam. Tas ļautu Latvijā lielu daļu nodarbināto vispār no tā atbrīvot, bet galveno slodzi uzlikt turīgākajiem.

Tas viss un ne tikai tas vēl ir priekšā, bet šodien runa ir par PVN.

“Saskaņas Centra” iesniegtā 18., 19., 20. un 21.priekšlikuma uzdevums ir samazināt PVN likmes no 21 procenta līdz 15 procentiem un pazeminātās likmes samazināt no 10 procentiem līdz 5 procentiem. Nevis tās palielināt, ko paredz nodomu vēstule Starptautiskajam Valūtas fondam, kuru parakstījusi valdība un valdošo partiju pārstāvji.

Tās ir minimālās Eiropas Savienībā atļautās nodokļu likmes, un citu valstu pieredze šajā jomā liecina, ka likmju samazināšana veicina krīzes ekonomikas atveseļošanu.

Vienlaikus ierosinām – un šis ierosinājums ir iekļauts 21.priekšlikumā – līdz 5 procentiem samazināt arī nodokļa likmi pārtikai. Tas nodrošinās papildu iztikas minimumu Latvijas trūcīgajiem iedzīvotājiem.

Lūdzam atbalstīt 18., 19., 20. un 21. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij, godātie kolēģi! PCTVL frakcija vairākkārt izvirzīja līdzīgus priekšlikumus attiecībā uz PVN likmi. Jau mūsu pieredze viennozīmīgi ir parādījusi, ka PVN likmes paaugstināšana diemžēl tikai samazināja kopējo nodokļu summu, kuru valsts varētu saņemt.

Acīmredzot šis pasākums, kas bija uzsākts Godmaņa valdības laikā, tikai sašaurināja iekšējo tirgu un samazināja mūsu ekonomikai iespēju pašattīstīties.

Es gribētu arī teikt, ka dažas frakcijas, kas Godmaņa laikā bija opozīcijā, arī bija pret šā nodokļa likmes paaugstināšanu, un gan “Pilsoniskās Savienības” ieteiktie, gan arī “Jaunā laika” priekšlikumi bija analoģiski.

Es nedomāju, ka, esot pozīcijā, viņiem vairāk prāta radās, un balsojums par šo “Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikumu parādīs, kas tiešām grib attīstīt mūsu ekonomiku un kas grib lemt visus ar krīzi saistītos jautājumus tikai uz nabadzīgo cilvēku slāņa rēķina.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputātei Pilātei ir kas piebilstams?

S.Pilāte.

Šis priekšlikums nav atbalstīts, jo tas, protams, ietekmē likumprojektus, kuri saistīti ar budžetu, un līdz ar to nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 44, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte.

19. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums. Arī nav atbalstīts komisijā. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 42, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte.

20. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 44, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte.

21. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte.

22. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! “Saskaņas Centra” priekšlikumi – sākot no 22. līdz 27.priekšlikumam, kā arī 30., 37., 38. un 41.priekšlikums – ir iesniegti ar nolūku mazināt nodokļu slogu uzņēmējiem. Dažu gadu laikā līdz šā gada 1.septembrim valstī ir uzkrājies nodokļu parāds, kuru uzņēmēji nevar savlaicīgi samaksāt.

Es gribu atgādināt, ka šī kopējā parādu summa ir ap 600 miljoniem latu. No tiem 30 procentu ir nodokļu parādi, kas ir jau apturētiem uzņēmumiem, kuri ir atzīti par maksātnespējīgiem, bet 7 procenti no visiem nodokļu parādiem ir novērtēti kā parādi, kurus nevar piedzīt. Tādēļ frakcija “Saskaņas Centrs” aicina atbalstīt priekšlikumus no 22. – 27., ieskaitot.

Šie grozījumi likumā ļautu uzņēmējiem maksāt PVN budžetā pēc naudas saņemšanas, nevis uzreiz pēc rēķinu izrakstīšanas, kā tas notiek šodien. Tas noteikti atvieglos uzņēmēju darbību, kas ir tagad pārāk sarežģīta.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumus, sākot no 22. līdz 27.priekšlikumam, kā arī 30., 37., 38. un 41.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāte Pilāte.

S.Pilāte.

22.priekšlikums. Faktiski tas neatbilst Eiropas Komisijas direktīvām par pievienoto vērtību, un līdz ar to komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 52, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte.

23. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Uz šo priekšlikumu attiecas tas pats, kas uz iepriekšējo priekšlikumu. Līdz ar to komisijā nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte.

24. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Šis priekšlikums saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte.

25. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte.

26. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte.

27. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 51, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte.

28. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

28., 29. un 32.priekšlikums ir iesniegts, lai mainītu noteikumus, kuri pastāv vēl kopš 1995.gada un neatbilst mūsdienu apstākļiem, proti, lai mainītu attiecīgās normās norādītās naudas summas.

Ierosinām uzdot nodokļu inspekcijai prasīt speciālu atšifrējumu čekiem nevis no 20 latiem, bet vismaz no 100 latiem; tas ir 29.priekšlikums.

Ierosinām arī uzdot nodokļu inspekcijai kontrolēt tā sauktos mazo nodokļu rēķinus, kuru summas ir ne mazākas par 500, nevis 100 latiem, kā tas ir tagad. Nekādu slogu budžetam tas nenesīs.

32.priekšlikums ir saistīts ar jauno likuma normu – zaudēto parādu atzīšanu, tas jau ir pieņemts. Lai atzītu pircēja parādu par zaudētu un iegūtu tiesības prasīt no budžeta samaksāto PVN, tagad ir jāpilda vesela virkne prasību, un tas attiecas tikai uz parādiem līdz 300 latiem. Tā ir ņirgāšanās par uzņēmējiem! Mūsu priekšlikums ir pacelt šo kritēriju līdz 3000 latiem, lai šī jaunā likuma norma būtu darbspējīga.

Lūdzam atbalstīt 28., 29. un 32.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputātei Pilātei ir kas piebilstams?

S.Pilāte.

28.priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 44, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte.

29. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 45, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte.

30. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Redakcionālā ziņā tas ir tāds pats kā 22.priekšlikums, tāpēc komisija nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte.

31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Pilāte.

32. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Neatbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 47, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte.

33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Pilāte.

34. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Saskan ar jau skatīto 32.priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte.

35. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

S.Pilāte.

36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Pilāte.

37. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte.

38. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte.

39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiski ir precizēts un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Pilāte.

40. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Pilāte.

41. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijā neatbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte.

42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Pilāte.

43. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Pilāte.

44. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Pilāte.

45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Pilāte.

46. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Pilāte.

47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Pilāte.

48. – deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Pilāte.

49. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Pilāte.

50. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Pilāte.

51. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Pilāte.

52. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbalstīts. Tas ir iekļauts 53. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Pilāte.

Un 53. – tātad atbalstīts komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Pilāte.

Cienījamie deputāti! Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 2, atturas – 15. Likums pieņemts.

S.Pilāte.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Nr.1444/Lp9).

Komisija ir saņēmusi vienpadsmit priekšlikumus.

1. – deputāta Sokolovska priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 52, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā – 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

3. – deputāta Sokolovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā – 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā – 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

6. – deputāta Sokolovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā – 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā – 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

10. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 2, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.4802B.

Komisija ir saņēmusi pavisam septiņus priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir sagatavojusi pati atbildīgā komisija, un šajā priekšlikumā ir noteikta norma, ka gadījumos, kad puses nevar vienoties, tas ir, ja nomnieks ar iznomātāju nevar vienoties, tad zemes nomas maksa nosakāma 6 procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības.

Un papildus šai nomas maksai nomnieks iznomātājam kompensē arī nekustamā īpašuma nodokli.

Šādu normu šā likuma 12.panta otrajā daļā ierosināja atbildīgā komisija, ļoti rūpīgi izvērtējot Juridiskā biroja priekšlikumus. Juridiskais birojs bija izteicis viedokli, ka arī uz pārējiem, ne tikai uz tām personām, kas bija ierosinājušas jautājumu Satversmes tiesā, tas ir, daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, attiektos šāds jauns labojums, ka tiek noteikta paaugstināta nomas maksa.

Tā kā Satversmes tiesa savā spriedumā lietā Nr.2008-36-01, kas tika pieņemts Rīgā 2009.gada 15.aprīlī, bija izsvītrojusi no likuma terminu “daudzdzīvokļu mājas”, tas nozīmēja, ka uz daudzdzīvokļu mājām šāda piespiedu noma neattiecas. Tad komisija, ļoti rūpīgi izvērtējusi arī Juridiskā biroja atzinumu, nolēma, ka šī norma par brīvāku zemes nomu... nu, par labvēlīgāku zemes nomas noteikšanu zemes īpašnieka labā ir jāattiecina arī uz visām tām personām, kuras… uz kuru zemes atrodas aizsargājamie dabas objekti, valsts nozīmes objekti, kultūras, zinātnes, izglītības objekti un dažādi infrastruktūras objekti.

Tomēr es gribu teikt, ka šo normu mēs ieviesām likuma tekstā, bet pārejas noteikumos, par ko runāsim vēlāk, tiek pateikts, ka attiecīgā norma stājas spēkā tikai ar nākamo gadu, jo šajā gadā sagatavotajā budžetā, kas attieksies uz 2010.gadu, nevar būt līdzekļi... nevar iedalīt līdzekļus no valsts un pašvaldību budžetiem šāda nomas maksas palielinājuma izmaksai zemes īpašniekam. Protams, šī norma novērsīs ļoti daudz iespējamu iesniegumu Satversmes tiesā, jo komisija jau ir saņēmusi ļoti daudz iebildumu, ka citādus nomas maksas noteikumus nevar attiecināt tikai uz daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, bet tie jāattiecina arī uz valsts un pašvaldību objektiem, kas atrodas uz bijušo īpašnieku zemēm.

Komisija lūdz atbalstīt 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

2.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Sokolovskis, un viņš ir noteicis šo piespiedu nomu tikai 6 procentu apmērā. Komisija tomēr tik nelielu izmaiņu nevarēja atbalstīt, jo tas neatbilstu Satversmes tiesas sprieduma garam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile.

3.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, izmantojot arī Saeimas Juridiskā biroja atzinumu. Šajā priekšlikumā atbilstoši minētajam Satversmes tiesas spriedumam ir paredzēts, ka tiek noteikta nomas maksa, brīvi vienojoties, un tātad var palikt spēkā arī esošie līgumi, kurus jau noslēdzis nomnieks un iznomātājs, bet, ja šīs divas puses nevar vienoties, tad nomas maksa nosakāma 6 procentu apmērā un papildus ir jākompensē arī iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa summa par zemi.

Lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

Nākamais – 4.priekšlikums. To iesniedzis deputāts Sokolovskis, un komisija to pilnībā atbalsta, jo šis priekšlikums zināmā mērā atbilst tam, kāds jau bija… tai normai, kāda bija spēkā esošajā likumā, un nevar šajā likumā daudzdzīvokļu māju īpašniekiem noteikt citādu normu un pieļaut par 50 procentiem pieaugumu maksas apmēram, kā bija sagatavojusi Ministru kabineta darba grupa un iesniegusi Saeimā.

Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, bet nedaudz vēl precizējusi visu pārējo likumprojekta tekstu, sagatavojusi savu – 5.priekšlikumu.

Lūdzu atbalstīt 4. un 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

6.priekšlikums. Tie ir pārejas noteikumi, kuri nosaka, kā jau es minēju, ka grozījumi šā likuma 12.panta otrajā daļā, kas attiecas arī uz valsts un pašvaldību īpašumiem, kuri atrodas uz bijušo īpašnieku zemēm, stājas spēkā tika 2011.gada 1.janvārī.

Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

Un 7.priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka likums stājas spēkā šā gada 1.novembrī, un tas atbilst Satversmes tiesas sprieduma ierosinājumam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs.

Es saprotu, ka droši vien komisijas vārdā deputāte Seile vēlējās mūs aicināt balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Nevar zināt, ko viņa gribēja!”) Lūdzu zvanu!

A.Seile.

Tā jau parasti priekšsēdētājs aicina.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – 14. Likums pieņemts.

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 69.laidienā