Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 27.oktobrī

 

FM: Par ES fondu līdzekļu pārdali komersantu konkurētspējas veicināšanai

27.oktobrī valdība apstiprināja Ministru kabineta (MK) rīkojumu par grozījumiem Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmā “Uzņēmējdarbība un inovācijas”, paredzot 20,5 miljonu latu pārdali Ekonomikas ministrijas (EM) aktivitātei, kas nodrošinās garantiju izsniegšanu komersantu konkurētspējas veicināšanai.

Tādējādi kopā garantijām atvēlētais ES fonda finansējums būs 60,5 miljoni latu. Finansējums tiks ņemts no EM apakšaktivitātes, kas atbalsta jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi.

Finansējuma pārdale šajā aktivitātē ir īpaši būtiska, jo tās mērķis ir nodrošināt komersantiem pieeju finansējumam komercdarbības attīstībai un ES fondu projektu ieviešanai, saņemot garantijas situācijās, kad uzņēmēja rīcībā esošais nodrošinājums nav pietiekams kredītresursu piesaistei nepieciešamajā apjomā un bankas komersantu novērtē kā pārāk riskantu.

Jau iepriekš ziņots, ka 15.oktobrī ES fondu uzraudzības komitejas sēdes dalībnieki vienojās par ES fondu līdzekļu pārdali vairākām ES fondu aktivitātēm, tai skaitā garantijām komersantiem. Atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem Finanšu ministrijai bija jāsagatavo grozījumi ES fondu darbības programmā un jāiesniedz izskatīšanai MK.

 

FM: Par finansējuma pārdali ES fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai

Valdība 27.oktobrī atbalstīja Ministru kabineta (MK) rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali 2 236 500 latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, ko veic Kultūras ministrija, Finanšu ministrija un Ekonomikas ministrija.

MK rīkojumi sagatavoti, lai no Finanšu ministrijas budžeta pārdalītu finanšu līdzekļus:

• 132 820 latus Kultūras ministrijai 2007.–2013.gada perioda Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta īstenošanai, paredzot kultūras un atmiņas institūciju vienotās informācijas pārvaldības sistēmas finansēšanu;

• 1 130 322 latus Finanšu ministrijai divu ERAF projektu īstenošanai (avansa maksājumiem), paredzot Vidzemes mūzikas un kultūras centra, kā arī Austrumlatvijas reģionālā daudzfunkcionālā centra Rēzeknē izveidi;

• 973 358 latus Ekonomikas ministrijai 2007.–2013.gada perioda Kohēzijas fonda trīs projektu īstenošanai, kas paredz pasākumus centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai.

Saskaņā ar grozījumiem likumā par valsts budžetu 2009.gadam MK ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos 79 022 382 latu. Ņemot vērā ierobežoto finansējumu 2009.gada otrajā pusē, MK šā gada jūlijā noteica šo līdzekļu sadalījumu konkrētām ministrijām, ES politiku instrumentiem, aktivitātēm, apakšaktivitātēm un projektiem.

 

FM: Par paātrinātu publisko iepirkumu paziņojumu publicēšanu

Lai publiskajos iepirkumos paātrinātu informācijas apriti starp pasūtītājiem un piegādātājiem, 27.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts par publisko iepirkumu paziņojumu saturu un sagatavošanas kārtību.

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz, ka no 1.novembra visi publisko iepirkumu paziņojumi ir jāsagatavo un jāiesniedz Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) publicēšanai, izmantojot IUB mājaslapā internetā pieejamos elektroniskos līdzekļus šo paziņojumu sagatavošanai un iesniegšanai. Līdz ar to ir nepieciešams atbilstošs MK tiesiskais regulējums.

Izstrādātie noteikumi reglamentē publisko iepirkumu paziņojumu saturu, kā arī kārtību, kādā pasūtītāji Publisko iepirkumu likuma izpratnē turpmāk elektroniski sagatavos paziņojumus, kas tiks publicēti IUB mājaslapā internetā. Līdz šim publisko iepirkumu paziņojumi IUB publicēšanai tika nosūtīti drukātā veidā pa pastu vai faksu.

Jaunie MK noteikumi reglamentē saturu un sagatavošanas kārtību šādiem publisko iepirkumu paziņojumiem:

• iepriekšējs informatīvs paziņojums,

• paziņojums par pircēja profilu,

• paziņojums par līgumu,

• vienkāršots paziņojums par līgumu,

• paziņojums par grozījumiem,

• paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem,

• paziņojums par metu konkursu,

• paziņojums par metu konkursa rezultātiem,

• paziņojums par plānoto līgumu,

• informatīvs paziņojums par noslēgto līgumu.

Noteikumi paredz, ka šos paziņojumus pasūtītāji turpmāk sagatavos, apstiprinās un iesniegs IUB publicēšanai elektroniski vai publicēs, izmantojot IUB nodrošināto personalizēto vidi. Tādējādi paziņojumi IUB publisko iepirkumu publikāciju sistēmā tiks sagatavoti, uzglabāti un nosūtīti tikai elektronisko dokumentu formā, ievērojot Elektronisko dokumentu likuma prasības. Par paziņojumos norādītās informācijas patiesumu atbildīgs būs pasūtītājs.

Paredzēts, ka noteikumi stāsies spēkā 2009.gada 1.novembrī. Līdz ar jaunajiem MK noteikumiem spēku zaudēs MK 2008.gada 11.augusta noteikumi Nr.653 “Noteikumi par publisko iepirkumu paziņojumu veidlapu paraugiem”.

 

FM: Par ES fondu uzraudzības un ieviešanas kārtību

Valdība 27.oktobrī atbalstīja Ministru kabineta (MK) noteikumus par kārtību, kādā ievieš un uzrauga Eiropas Savienības (ES) fondus.

Noteikumi paredz optimizēt atbildīgo ministriju projektu uzraudzības ziņojumu saturu un struktūru, padarot to mērķtiecīgāku un izvairoties no ES fondu vadības informācijas sistēmā (VIS) pieejamās informācijas dublēšanas. Turpmāk par finanšu datu pamatavotu tiks noteikts VIS, kurā tiek apkopota informācija par visiem vērtēšanā iesniegtajiem, apstiprinātajiem un īstenotajiem ES fondu projektiem.

Atbildīgajām ministrijām un citām institūcijām turpmāk uzraudzības ziņojumi būs jāiesniedz retāk, līdzšinējo ES fondu uzraudzībā pastāvējušo ceturkšņa atskaitīšanās ciklu aizstājot ar pusgada ciklu.

Līdz ar jaunajiem noteikumiem atslogota ziņošanas par projektu jeb atskaitīšanās sistēma finansējuma saņēmējiem, nosakot maksimālās prasības, kādas institūcijas var noteikt projektu uzraudzībai. Vienkāršota arī kārtība attiecībā uz ministriju ziņojumu iesniegšanu, izskatīšanu, saskaņošanu un publiskošanu internetā.

Tāpat pilnveidota ziņošanas kārtība par ES fondu horizontālo prioritāšu (aktivitāšu ieviešanas papildus sasniedzamie mērķi) ieviešanu, šo sadaļu ziņojumā aizstājot ar vienotu horizontālo politiku koordinējošo institūciju sagatavotu analītisku pārskatu par šo prioritāšu īstenošanas progresu un rezultātiem. Tādējādi tiks nodrošināta visaptveroša un analītiska informācija par ES fondu plānošanas dokumentos iekļautajām horizontālajām prioritātēm.

 

FM: Par pabalstu un kompensāciju piešķiršanu VID ārvalstu sakaru virsniekiem

27.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi MK noteikumos par pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdņiem, kuri pilda dienesta pienākumus ārvalstīs sakaru virsnieka statusā.

Grozījumi paredz svītrot noteikumu nodaļu, kas reglamentē valdībai katru gadu līdz 1.jūlijam pārskatīt pabalstu un kompensāciju apmēru, kā arī dzīves dārdzības koeficientus.

Sākot ar šo gadu, VID sakaru virsnieku pabalstu un kompensāciju apmērs tiek pielīdzināts diplomātiskā un konsulārā dienesta darbiniekiem, kā arī Iekšlietu ministrijas sakaru virsniekiem noteiktajam pabalstu un kompensāciju apmēram. Līdz ar to pabalstu un kompensāciju apmēru turpmāk varēs pārskatīt tikai tad, ja šāda pārskatīšana tiks veikta diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, kā arī Iekšlietu ministrijā, lai nodrošinātu vienlīdzības principa ievērošanu.

VID sakaru virsnieka galvenais uzdevums ir pārstāvēt VID intereses Eiropas policijas birojā jeb Eiropolā smagu transnacionālu noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā gadījumos, kad Latvijas un Eiropas Savienības (ES) finanšu interesēm tiek nodarīts kaitējums. VID sakaru virsnieka nosūtīšana uz Eiropolu paver plašas transnacionālās sadarbības iespējas ne tikai ar citu dalībvalstu tiesībsargājošām institūcijām, bet arī rada ciešākas sadarbības iespējas ar citām ES kompetentām institūcijām, piemēram, Eiropas Justīcijas biroju, kas nodrošina juridisko konsultēšanu un krimināltiesisko palīdzību pārrobežu noziedzības apkarošanas gadījumos.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par starptautisko aizsardzību saņēmušo personu pārvietošanu no Maltas uz citām ES dalībvalstīm

Ievērojot, ka starptautisko aizsardzību saņēmušo personu pārvietošana no vienas ES dalībvalsts uz citu ir atkarīga no katras dalībvalsts uzņemšanas kapacitātes, Latvija šobrīd neplāno iesaistīties nākamgad plānotā pilotprojekta pasākumos, kas saistīti ar šādu personu uzņemšanu savā teritorijā no Maltas.

Šādu oficiālo valsts pozīciju 27.oktobrī notikušajā sēdē apstiprinājis Ministru kabinets, izvērtējot Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par ES Pilotprojektu starptautisko aizsardzību saņēmušo personu pārvietošanai no Maltas uz citām ES dalībvalstīm.

Kā skaidro Iekšlietu ministrija, kas ir atbildīgā institūcija par valsts realizēto migrācijas politiku, Eiropas Savienības valstu vadītāji, atbalstot pilotprojekta sākšanu ar Maltu, ir atzīmējuši, ka dalībvalstu dalība tajā ir brīvprātīga un pilotprojekta sekmīga norise ir atkarīga no vairākiem apstākļiem, to skaitā dalībvalstu uzņemšanas kapacitātes. Diemžēl šobrīd Latvijas patvēruma sistēmai ir ierobežota uzņemšanas kapacitāte, tādēļ mūsu valsts dalība šajā pilotprojektā nebūtu ilgtermiņa risinājums iesaistītajām personām. Turklāt Latvija vienmēr ir vērsusi uzmanību arī uz iespējamiem riskiem, jo šāda personu pārdales mehānisma iedibināšana var kļūt par jaunu personu pievilkšanas magnētu – arvien vairāk personu var izmantot ļaunprātīgi to, ka pēc ieceļošanas vienā valstī pārvietošanas programmas ietvaros tie tiks pārcelti uz citu valsti pieteikuma izskatīšanai. Tādējādi ieceļotājs tiek attālināts no izcelsmes valsts un pieteikuma noraidīšanas gadījumā personas atgriešana atpakaļ kļūst apgrūtinošāka.

Rezervēta attieksme pret šāda mehānisma izveidi gan nenozīmē, ka Latvija neatbalsta solidaritātes stiprināšanu starp dalībvalstīm. Kā skaidro Iekšlietu ministrijā, kā atbalstu Vidusjūras migrācijas problēmu risināšanā Latvija var piedāvāt savu dalību FRONTEX (Eiropas aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie ES dalībvalstu ārējām robežām) organizētajās kopīgajās misijās un operācijās. Valsts robežsardzes darbinieki jau šogad ir piedalījušies vairākās šādās FRONTEX organizētajās kopīgajās misijās reģionā.

Jau vēstīts, ka Eiropas Savienībā imigrācijas jautājumiem un sevišķi nelegālās imigrācijas situācijai Vidusjūras reģionā šobrīd ir piešķirta augsta prioritāte. Eiropadome ir uzsvērusi nepieciešamību pēc koordinētiem brīvprātīgiem pasākumiem, lai pārvietotu starptautisko aizsardzību saņēmušās personas no dalībvalstīm, kuras šobrīd saskārušās ar īpašu un nesamērīgu spiedienu. No 2010.gada par Eiropas Bēgļu fonda finansējumu tiek plānots sākt šādu izmēģinājuma pilotprojektu ar Maltu, kur šobrīd starptautisko aizsardzību pieprasošo personu skaits proporcionāli pret valsts iedzīvotāju skaitu ir tik ievērojams, ka būtiski tiek apgrūtināta un pat apdraudēta šīs valsts patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu funkcionēšana. Jau šobrīd starptautisko aizsardzību saņēmušās personas no Maltas ir pārvietotas uz vairākām ES dalībvalstīm – Nīderlandi, Vāciju, Lietuvu, Īriju, Portugāli un Franciju. Kopumā tuvākajā laikā šāda pārvietošana no Maltas būtu nepieciešama vēl aptuveni 2000 starptautisko aizsardzību saņēmušām personām.

Iekšlietu ministrijas Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļa

 

IZM: Par Rīgas Juridiskās augstskolas un Rīgas Aeronavigācijas institūta rektoru

27.oktobrī Ministru kabinets apstiprināja filozofijas doktoru profesoru Džordžu Ulrihu Rīgas Juridiskās augstskolas rektora amatā un inženierzinātņu doktoru Olafu Jāni Brinkmani Rīgas Aeronavigācijas institūta rektora amatā.

2008.gada 31.decembrī Rīgas Juridiskā augstskola pēc savstarpējās vienošanās pārtrauca darba līgumu ar rektori Lesliju Džeinu Smitu, kas tika apstiprināta rektora amatā 2007.gada 20.novembrī. Rīgas Juridiskās augstskolas dalībnieku sapulce, izvērtējot trīs pretendentu iepriekšējo darba pieredzi, akadēmisko kvalifikāciju un augstskolas attīstības redzējumu, 2009.gada 29.jūlija sēdē par Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru ievēlēja profesoru Džordžu Ulrihu.

Savukārt Rīgas Aeronavigācijas institūta 2009.gada 23.septembra Konventa sēdē par institūta rektoru atkārtoti tika ievēlēts inženierzinātņu doktors Olafs Jānis Brinkmanis.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 17.panta piekto daļu augstskolas ievēlēto rektoru pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets. Augstskolu likuma 17.panta otrā daļa paredz, ka augstskolā, kura nav universitāte, par rektoru var ievēlēt profesoru vai personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par priekšlikumiem nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai

Nereģistrēto nodarbinātību kontrolējošo institūciju ierobežotā kapacitāte un kontroles instrumentu trūkumi, negodīga konkurence uzņēmējdarbībā, izmantojot nereģistrēto nodarbinātību, darba devēju un darbinieku pieaugoša interese vienoties par darbu bez darba līguma un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un sabiedrības iecietība pret nereģistrēto nodarbinātību – tās ir būtiskākās no Labklājības ministrijas (LM) identificētajām problēmām saistībā ar nereģistrēto nodarbinātību.

Situācijas uzlabošanai LM piedāvā vairākus rīcības virzienus nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai:

• nereģistrētās nodarbinātības kontroles mehānisma efektivizēšana,

• negodīgas konkurences mazināšana,

• sodu politikas pārskatīšana attiecībā uz nereģistrēto nodarbinātību,

• sabiedrības informēšana un izglītošana par nereģistrētās nodarbinātības negatīvajām sekām.

Papildu minētajiem rīcības virzieniem LM sagatavojusi vairākus priekšlikumus Valsts darba inspekcijas (VDI) darbības stiprināšanai. Tie paredz, piemēram, pilnveidot uzņēmumu apsekošanas metodes, noteikt vienotus kritērijus sodu piemērošanā, attīstīt VDI informatīvo sistēmu un datubāzi, kā arī veikt vairākus pasākumus sabiedrības iesaistei nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai.

Iepriekšminētie rīcības virzieni un uzdevumi VDI darbības stiprināšanai, kā arī to ietvaros plānotie iespējamie priekšlikumi iekļauti LM sagatavotajā Informatīvajā ziņojumā par priekšlikumiem nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai, kas 27.oktobrī izskatīts valdībā.

Ziņojumā iekļauto priekšlikumu (rīcības virzienu un uzdevumu) konkretizēšanai LM plāno izstrādāt detalizētu plānu nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai laikam no 2010. līdz 2013.gadam. Plānu paredzēts apspriest ar iesaistītajām institūcijām un sociālajiem partneriem.

 

LM: Par sociālās aprūpes centru reorganizāciju

Lai mazinātu administratīvo slogu un saglabātu sociālo pakalpojumu kvalitāti, valdība 27.oktobrī akceptēja Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto rīkojumu par 33 sociālās aprūpes centru (SAC) reorganizēšanu līdz nākamā gada janvārim.

Rīkojums paredz esošos SAC reorganizēt par pieciem valsts sociālās aprūpes centriem ar struktūrvienībām, iespēju robežās saglabājot esošo sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru. Tāpat tiks veikta funkciju daļēja centralizācija, samazinot sociālo pakalpojumu nozares administratīvos izdevumus.

Tādējādi ar 2010.gada 1.janvāri tiks izveidots SAC “Rīga”, apvienojot šādus centrus: “Baldone”, “Ezerkrasti”, “Kalnciems”, redzes invalīdu sociālās aprūpes centru “Jugla”, bērnu sociālās aprūpes centru “Pļavnieki”, bērnu sociālās aprūpes centru “Rīga” un bērnu sociālās aprūpes centru “Teika”.

Tāpat tiks izveidots SAC “Kurzeme”, apvienojot šādus centrus: “Aizvīķi”, “Dundaga”, “Iļģi”, bērnu sociālās aprūpes centru “Liepāja”, SAC “Piltene”, “Reģi” un “Veģi”.

Savukārt jaunizveidotajā SAC “Zemgale” apvienos šādus centrus: “Iecava”, “Īle”, “Jelgava”, “Ķīši” un “Ziedkalne”.

Izveidojot SAC Latgale, apvienos šādus centrus: “Istra”, “Kalkūni”, “Kalupe”, “Krastiņi”, “Litene”, “Lubāna” un “Mēmele”.

Savukārt SAC “Vidzeme” tiks apvienoti šādi centri: “Allaži”, “Nītaure”, “Rauna”, “Ropaži”, “Rūja”, “Saulstari” un “Valka”.

Valdība 27.oktobrī arī apstiprināja minēto SAC “Rīga”, “Kurzeme”, “Zemgale”, “Latgale”, “Vidzeme” nolikumus.

Tomēr LM norāda, ka reorganizācijas rezultātā netiks samazināta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība un arī turpmāk šos pakalpojumus nodrošinās līdzšinējā kvalitātē.

Tāpat rīkojums paredz reorganizācijas rezultātā likvidēt 80 amata vietas, tajā skaitā direktoru vietnieku amatus, saglabājot tikai vienu direktora amatu katrā jaunizveidotajā SAC, savukārt bijušie SAC direktori būs SAC struktūrvienību vadītāji.

Savukārt grāmatvedības, personālvadības, finanšu plānošanas, darba aizsardzības un ar valsts iepirkumu organizēšanu saistītās funkcijas daļēji centralizēs.

Rīkojumu izstrādāja darba grupa, kura sniedza priekšlikumus valsts sociālās aprūpes centru darbības optimizācijai. Darba grupā bija iekļauti arī Valsts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas direktoru asociācijas pārstāvji. Rīkojuma izstrādes laikā notika diskusijas ar nevalstiskajām organizācijām, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību.

Šobrīd kopumā valsts finansētos ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus var saņemt vidēji 5487 cilvēki, bet valsts sociālās aprūpes centru vietu skaits kopumā palicis nemainīgs.

 

LM: Par diskriminācijas aizliegumu darba un profesionālās izglītības jomā

Lai, pārņemot Eiropas Savienības (ES) direktīvu prasības, nodrošinātu iedzīvotāju aizsardzību pret nepamatoti atšķirīgu attieksmi atkarībā no dzimuma, rases vai etniskās piederības, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi grozījumus vairākos likumos.

Grozījumi Izglītības likumā paredz papildināt likumu ar normām, kas aizliedz atšķirīgu attieksmi, nodrošinot profesionālās izglītības ieguvi.

Veicot grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, plānots aizliegt atšķirīgu attieksmi, nodrošinot cilvēkam pieeju nodarbinātības atbalsta pakalpojumiem.

Savukārt Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likums papildināts ar normām, kas aizliedz atšķirīgu attieksmi, nodrošinot fiziskai personai pieeju saimnieciskajai darbībai.

LM izstrādātie likumprojekti “Grozījumi Izglītības likumā”, “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” un “Grozījumi Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likumā” 27.oktobrī apstiprināti valdībā. Tie vēl jāpieņem Saeimā.

LM uzsver, ka grozījumi likumos pozitīvi ietekmēs iedzīvotāju iespējas un tiesības, jo tie nosaka, kas ir tieša un netieša diskriminācija, kā to atpazīt un kā aizstāvēt savas tiesības, ja ir notikusi diskriminācija.

Grozījumiem likumos būs pozitīva ietekme uz neaizsargātākajām sabiedrības grupām, piemēram, sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību atvaļinājuma laikā, pret kurām nelabvēlīga attieksme uzskatāma par diskrimināciju dzimuma dēļ.

 

LM: Par Invalīdu lietu nacionālās padomes sastāvu

Valdība 27.oktobrī atbalstīja tiesībsarga un Resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “Zelda” pārstāvja iekļaušanu Labklājības ministrijas izveidotās Invalīdu lietu nacionālās padomes (ILNP) sastāvā.

Apstiprinātie grozījumi ILNP nolikumā paredz no padomes sastāva svītrot likvidētās amata vienības – bērnu un ģimenes lietu ministrs un īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās.

Labklājības ministrija ILNP izveidoja 1997.gadā, lai veicinātu sadarbību starp institūcijām un iesaistītu sabiedriskās organizācijas lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar personu ar invaliditāti integrācijas veicināšanu.

ILNP ir konsultatīva institūcija, kas piedalās personu ar invaliditāti integrācijas politikas izstrādē un īstenošanā. Padomes funkcijas un tiesības, kā arī citi jautājumi, kas nosaka tās darbību, ir atspoguļoti nolikumā.

2004.gadā notika pirmā ILNP sēde, kur darbojas septiņi nozaru ministri, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, Valsts cilvēktiesību biroja direktors, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs, Sabiedrības integrācijas fonda direktors, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs, kā arī pārstāvji no sabiedriskajām organizācijām.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par pašvaldību bibliotēku tīkla darbības atvieglošanu

Pašvaldībām likumos un Ministru kabineta noteikumos noteikts ievērojams funkciju, uzdevumu un pienākumu apjoms, kādas funkcijas un uzdevumi jāīsteno. Ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju valstī un pašvaldību budžetus, nav iespējams visas pašvaldību funkcijas un pienākumus īstenot pilnā apmērā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir izstrādājusi grozījumus vietējas nozīmes bibliotēku tīkla darbības noteikumos, kuri paredz pašvaldību bibliotēkas vietējas nozīmes bibliotēku tīkla darbību piemērot atbilstoši pašvaldību budžetos paredzētajiem finanšu līdzekļiem līdz 2012.gada 31.decembrim.

Patlaban noteikumi paredz, ka vietējas nozīmes bibliotēkas nodrošina pašvaldības bibliotēku ar atbilstošu izdevumu krājumu – ar nepieciešamo ikgadējo jaunieguvumu, pasūtāmo avīžu un žurnālu, audiovizuālo un elektronisko izdevumu skaitu, bibliotēkas informācijas un uzziņu darbam nepieciešamo enciklopēdiju, rokasgrāmatu, vārdnīcu un citu uzziņu un bibliogrāfisko izdevumu skaitu.

Vietējas nozīmes bibliotēkām nodrošina pašvaldības bibliotēkai sadarbības iespējas un komunikāciju ar citām bibliotēkām un iestādēm vienotā bibliotēku informācijas tīklā administratīvās teritorijas robežās un ārpus tās, pieeju pasta, telefona, telefaksa, elektroniskā pasta, interneta sakariem, administratīvajā teritorijā un ārpus tās pieejamām publiskajām datubāzēm.

Lai pašvaldības spētu samērot pašvaldību rīcībā esošos finanšu līdzekļus ar tiesību aktos pašvaldībām noteiktajām funkcijām, RAPLM izstrādātos grozījumus noteikumos 27.oktobrī apstiprināja Ministru kabinetā.

 

RAPLM: Par ES finansējumu sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem

Ministru kabinets (MK) 27.oktobrī apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādāto informatīvo ziņojumu par sociālās apdrošināšanas pakalpojumu un valsts sociālo pabalstu piešķiršanas informācijas sistēmas attīstību no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem.

Lai veicinātu finansējuma piesaisti sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmu attīstībai, RAPLM sadarbībā ar Labklājības un Finanšu ministriju izstrādātais piedāvājums paredz ERAF finansējuma piesaisti un projekta sākšanu ar 2010.gada 1.janvāri.

Kopš 2002.gada Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) izstrādā jaunu sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmu (SAIS), pakāpeniski aizstājot vecās informācijas sistēmas un papildinot SAIS ar jaunām komponentēm, kas palīdz uzlabot sistēmas datu kvalitāti un drošību.

Ņemot vērā, ka ar 2007.gadu SAIS izstrādei no valsts budžeta tika piešķirts mazāks finansējums, nekā bija plānots un pieprasīts, SAIS izstrādes pabeigšanai nepieciešams papildu finansējums.

Lai īstenotu koncepciju par sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmu attīstību, ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums paredz, ka VSAA uz projektam nepieciešamo finansējumu varēs pretendēt ERAF 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” ietvaros.

Apakšaktivitātes mērķis ir, efektīvi izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespējas, uzlabot publiskās pārvaldes efektivitāti, veicināt publisko pakalpojumu elektronizāciju, attīstību, pieejamību un kvalitāti. Tāpat, ieviešot apakšaktivitāti, tiktu samazināts administratīvais slogs iedzīvotājiem un komersantiem, palielinātas iespējas iedzīvotājiem iesaistīties sabiedriskajos procesos, kā arī attīstītas informācijas sistēmas, nodrošinot tehnisko bāzi elektronisko pakalpojumu attīstībai un uzlabojot informācijas apriti.

Lai nodrošinātu iespēju SAIS projekta finansēšanu no 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes ietvaros pieejamā ERAF finansējuma un valsts līdzfinansējuma, SAIS sistēmas izstrādes sākšana tiktu nodrošināta jau ar nākamā gada sākumu. Savukārt līdz šā gada beigām tiks veikti visi nepieciešamie grozījumi tiesiskajā regulējumā.

Valdība tāpat atbalstīja, ka elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstības prioritāro projektu sarakstā iekļaus VSAA SAIS projektu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par zemes atsavināšanu autoceļa Ludza–Terehova rekonstrukcijai

Valsts autoceļa E22 posma Ludza–Terehova rekonstrukcijai Satiksmes ministrija atsavinās zemes vienības Ludzas novada Nirzas pagastā un Zilupes novada Zaļesjes pagastā, jo īpašnieks nav labprātīgi piekritis zemi pārdot.

Zemes īpašumu piespiedu atsavināšanu par 20,9 tūkstošiem latu paredz 27.oktobrī Ministru kabineta sēdē atbalstītais likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts autoceļa A12 (maršruts E22) Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) posma Ludza–Terehova rekonstrukcijas vajadzībām”.

Piespiedu atsavināšana nepieciešama, jo īpašnieks pēc ilgstošām sarunām nepiekrita pārdot zemi par tirgus vērtību, ko noteica sertificēti nekustamā īpašuma vērtētāji. Speciālisti izvērtējuši, ka šajā situācijā sabiedrības ieguvums ir lielāks nekā indivīda interesēm nodarītais kaitējums. Nekustamie īpašumi vajadzīgi īpašu publisku mērķu sasniegšanai, turklāt nākotnē ceļš no Rēzeknes līdz Krievijas robežai būs galvenais ceļš Maskavas virzienā.

Minētajam likumprojektam par zemes piespiedu atsavināšanu vēl nepieciešams Saeimas atbalsts.

Lai īstenotu ceļa rekonstrukciju, vēl tiks pirkta zeme Ludzas novadā par 30,7 tūkstošiem latu. To atļauj 27.oktobrī valdībā atbalstītais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa E22 posma Ludza–Terehova rekonstrukcijas projekta īstenošanai”.

Visu minēto zemesgabalu vienību iegāde nepieciešama, lai valsts autoceļa posmā Ludza–Terehova varētu uzlabot satiksmes kustības drošību un palielināt transporta plūsmu.

Izdevumi, kas saistīti ar visu nepieciešamo zemes vienību pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, tiks segti no Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammas 43.01.00. “Kohēzijas fonda finansētie autoceļu attīstības projekti (2007–2013)”.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par Naturalizācijas pārvaldes funkciju nodošanu Iekšlietu ministrijai

27.oktobrī Ministru kabinets akceptēja grozījumus Pilsonības likumā un Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz Naturalizācijas pārvaldes (NP) funkciju nodošanu Iekšlietu ministrijai.

Kā teikts grozījumu projekta anotācijā, Tieslietu ministrijai līdz 2009.gada 31.decembrim uzdots sagatavot rīkojuma projektu par NP reorganizāciju un tās funkciju nodošanu Iekšlietu ministrijai. Līdz ar to nepieciešams izdarīt virkni grozījumu normatīvajos aktos.

Pašlaik NP izskata personu iesniegumus par personu piederību Latvijas pilsonībai, iesniegumus par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā, organizē Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures zināšanu pārbaudes materiālu un latviešu valodas prasmes pārbaudes materiālu izstrādi. Savukārt Iekšlietu ministrijas padotībā esošā iestāde – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) – nosaka personu piederību Latvijas pilsonībai, veic un piedalās pētījumos, tostarp analizē procesus, kas saistīti ar migrāciju, patvērumu, personu tiesiskā statusa noteikšanu, iedzīvotāju uzskaiti, un veic citas funkcijas.

Izvērtējot NP un PMLP funkcijas, tika secināts, ka abu iestāžu kompetencē ir personas tiesiskā statusa noteikšana, līdz ar to, optimizējot valsts iestāžu struktūru, ir lietderīgi NP pievienot PMLP, tādējādi nodrošinot vienas institūcijas kompetencē personas statusa noteikšanas un piešķiršanas funkcijas īstenošanu, kā arī ietaupot valsts iestāžu uzturēšanas izdevumus.

Likumu grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

 

TM: Par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā

27.oktobrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts projekta anotācijā, Zemesgrāmatu likums paredz pievienot zemesgrāmatā iesniedzamajiem dokumentiem pierādījumus par nodevu samaksu. Pašreiz, arī veicot maksājumus par valsts nodevu vai kancelejas nodevu, izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus, piemēram, internetbanku, persona nav atbrīvota no pierādījumu iesniegšanas. Tādējādi personai jāvēršas zemesgrāmatā vairākkārt – gan lai saņemtu precīzu nodevas aprēķinu, gan lai iesniegtu pierādījumus par veikto maksājumu. Tas rada neērtības klientam un kavē nekustamo īpašumu nostiprināšanas zemesgrāmatā procesu kopumā. Līdz ar to noteikumos būs paredzēta kārtība, kādā zemesgrāmatas nodaļa elektroniski varēs pārliecināties par maksājumu veikšanu.

Noteikumi kopumā regulēs valsts nodevas par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā apmēru un samaksas kārtību, kā arī atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas.

2009.gada 1.janvārī stājās spēkā Eiropas Savienības direktīva 2008/7/EK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai. Līdz 2009.gadam tika piemērota 1969.gada Padomes direktīva 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, kas paredzēja, ka kapitāla nodokļa likme nevar pārsniegt 2%, līdz ar to līdz 2009.gadam 1.janvārim direktīvas prasības Latvijā nebija pārkāptas. Taču direktīvas 2008/7/EK mērķis ir pēc iespējas samazināt šķēršļus kapitāla kustībai Eiropas Savienībā. Pamatojoties uz minēto, Ministru kabineta noteikumu projektā tiek noteikts, ka par nekustamā īpašuma ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā būs jāmaksā 1% no kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldāmās nekustamā īpašuma ieguldījuma summas, bet ne vairāk kā 1000 latu.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā par īpašuma atsavināšanu uz līguma vai tiesas lēmuma par izsoles akta apstiprināšanu vai par nekustamā īpašuma nostiprināšanu nosolītājam, līdzīpašniekam vai kreditoram valsts nodeva būs 2% no nekustamā īpašuma vērtības, bet ne vairāk kā 30 000 latu, savukārt par īpašuma atsavināšanu uz dāvinājuma līguma pamata – 3% no nekustamā īpašuma vērtības, bet ne vairāk kā 50 000 latu.

Noteikumi paredz, ka no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā samaksas ir atbrīvotas personas, kuras īpašuma tiesības iegūst uz notāra izsniegtas apliecības par laulātā mantas daļu vai mantojuma apliecības pamata, ja mantojuma vērtība ir mazāka par 10 minimālajām mēnešalgām, dzīvokļu celtniecības kooperatīva biedri – par dzīvokļa privatizēšanas dokumentiem saskaņā ar likumu “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju”. Atbrīvota no valsts nodevas arī Zemkopības ministrija – par valstij piekrītošās un lauksaimniecības zinātniskās pētniecības un mācību vajadzībām izpirktā zemes īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, valsts, ja tai piekrīt bezmantinieku manta, valsts vai pašvaldība – par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja nekustamais īpašums atsavināts, pamatojoties uz likumu “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” u.c.

 

TM: Par tiesu darbības teritorijām pēc administratīvi teritoriālās reformas

27.oktobrī Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos par tiesu darbības teritorijām pēc administratīvi teritoriālās reformas, kas precizēs Rīgas pilsētu tiesu darbības teritoriju noteikšanas metodiku. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts grozījumu projekta anotācijā, šā gada 5.jūlijā stājās spēkā noteikumi par rajonu (pilsētu) tiesu, to tiesu namu un apgabaltiesu tiesu namu darbības teritorijām. Noteikumi paredz, ka Rīgas pilsētas tiesu darbības teritorijas atbilst administratīvi teritoriālajām vienībām, kurās darbojas Rīgas priekšpilsētu un rajonu izpilddirekcijas. Taču ar Rīgas domes lēmumu noteikts līdz 2009.gada 30.oktobrim likvidēt Rīgas Centra rajona, Rīgas Kurzemes rajona un Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekciju, nododot to funkcijas attiecīgi Rīgas Latgales priekšpilsētas, Rīgas Zemgales priekšpilsētas un Rīgas Ziemeļu rajona izpilddirekcijai. Turklāt ar 1.novembri apvienotās izpilddirekcijas tiks pārdēvētas par Rīgas Austrumu, Rīgas Pārdaugavas un Rīgas Ziemeļu izpilddirekciju.

Minētais Rīgas domes lēmums neskar Rīgas pilsētas teritorijas iedalījumu, proti, kā pirms, tā arī pēc šā lēmuma pieņemšanas Rīgas pilsētā turpinās pastāvēt sešas teritoriālās vienības – rajoni un priekšpilsētas, kā arī Rīgas pilsētas tiesas. Taču šo tiesu darbības teritorijas tiks noteiktas atbilstoši Rīgas pilsētas teritoriālajam iedalījumam.

Ar Rīgas domes lēmumu “Par Rīgas ielu alfabētiskā saraksta apstiprināšanu” pielikumu “Rīgas ielu alfabētiskajā sarakstā minēto ielu sadalījums atbilstoši Rīgas priekšpilsētu (rajonu) izpilddirekciju administratīvajām teritorijām” iespējams iepazīties Latvijas tiesu portālā www.tiesas.lv.

 

TM: Par Valsts zemes dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi

27.oktobrī Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos par Valsts zemes dienesta (VZD) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, kas paredz paaugstināt cenas vidēji par 17% atsevišķiem maksas pakalpojumu veidiem.

Kā teikts grozījumu projekta anotācijā, noteiktu VZD funkciju veikšana tika finansēta par ieņēmumiem no VZD sniegtajiem maksas pakalpojumiem, kā arī no valsts budžeta dotācijas. Taču, ievērojot esošo ekonomisko situāciju, grozījumi valsts budžetā 2009.gadā paredz VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas uzturēšanai samazināt valsts budžeta finansējumu par Ls 380 194, bet turpmākajos gados par Ls 760 388.

VZD kopš 2009.gada 1.janvāra nodarbināto skaitu ir samazinājis par 201 darbinieku, un ar šā gada 1.septembri veic pāreju no astoņām uz piecām reģionālajām nodaļām, būtiski optimizējot procesus un darbaspēka izmaksas. Tā kā ietaupījums no nodarbināto skaita samazināšanas pilnībā nesedz iespējamās izmaksas maksas pakalpojumu sniegšanai, jāpalielina atsevišķu pakalpojumu cenas. Turklāt 2009.gadā sakarā ar tendencēm nekustamā īpašuma tirgū strauji samazinājies arī pieprasījums pēc VZD maksas pakalpojumiem.

Ar grozījumiem VZD plāno kompensēt finansējuma samazinājumu, ieviešot jaunus un sabiedrībai pievilcīgākus maksas pakalpojumu veidus, kā arī paaugstinot cenas atsevišķiem esošajiem maksas pakalpojumiem. Cenu paaugstināšana attiecināma tikai uz dažiem maksas pakalpojumu veidiem, piemēram, kadastra objektu un to datu reģistrācija un aktualizācija sistēmā, dažāda veida standartizētas un nestandartizētas informācijas sagatavošana un izsniegšana no sistēmas u.c.

Tiks noteikti arī jauni maksas pakalpojumu veidi, piemēram, VZD uzturēto datu izsniegšanas veids, izmantojot informācijas sistēmas servisus, kas nodrošinās sabiedrībai iespēju kvalitatīvā, mūsdienu tehnoloģijām atbilstošā un ērtā veidā saņemt VZD uzturēto informāciju. Adrešu klasifikatora teksta datu XML formātā informācijas sistēmas servisa abonēšana vienam mēnesim maksās Ls 100. Kā jaunu pakalpojumu ieviesīs arī telpisko datu (kadastra kartes, adrešu reģistra kartes, kadastrālo vērtību bāzes zonējumu ar satelītkarti) kā fona materiāla izmantošanas nodrošināšanu.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

 

ZM: Par pieteikšanās kārtību pasākumā “Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem”

Valdība 27.oktobrī apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumos Nr.525 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem”””.

Noteikumu projekts sagatavots, izvērtējot iespējas vienkāršot atbalsta saņemšanas nosacījumus un samazināt administratīvo slogu gan atbalsta saņēmējiem, gan administrējošām institūcijām.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka turpmāk pretendentam vairs nebūs jāslēdz līgums ar Lauku atbalsta dienestu (LAD) un projekta īstenošanu varēs sākt uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu.

Savukārt, lai LAD spētu kontrolēt projekta realizāciju, papildus noteikumos tiek iekļautas prasības, ka atbalsta saņēmējs kopā ar maksājuma pieprasījumu iesniedz pārskatu par projekta īstenošanas rezultātiem un saimnieciskās darbības rādītājiem.

Turklāt, sākot ar nākamo gadu pēc projekta īstenošanas, atbalsta saņēmējam katru gadu līdz 30.aprīlim piecu gadu periodā LAD jāiesniedz pārskats par darbības rādītājiem par iepriekšējo kalendāro gadu.

Papildus tiek precizēts nosacījums par 8% piemērošanu projekta vispārīgām izmaksām, precizējot un aizvietojot kopējo attiecināmo izmaksu summu ar katras apakšaktivitātes konkrēto izmaksu summu.

Noteikumos arī izdarītas izmaiņas saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par grozījumiem Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā

27.oktobrī valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā.

Grozījumi likumā paredz sakārtot lauksaimniecībā izmantojamās zemes ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanas tiesisko bāzi, nosakot augšņu agroķīmisko izpēti informācijas iegūšanai par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām, kā arī augšņu agroķīmiskās izpētes datubāzes uzturēšanu. Līdz šim uzdevumi par augšņu agroķīmisko izpēti un datubāzēm tika noteikti citos normatīvajos aktos.

Zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji arī turpmāk varēs pēc pieprasījuma veikt augšņu agroķīmisko izpēti.

Izmaiņas stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas Saeimā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa