Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 22.oktobrī

MK: Par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos saistībā ar Informācijas analīzes dienesta likvidāciju

22.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Valsts kancelejas sagatavotie projekti, jo saistībā ar Informācijas analīzes dienesta likvidāciju jāveic grozījumi Ministru kabineta līmeņa normatīvajos aktos.

Ievērojot, ka Informācijas analīzes dienests ir likvidēts, noteikumu projekts paredz atzīt par spēku zaudējušu tā nolikumu – Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumus Nr.33 “Informācijas analīzes dienesta nolikums”.

Ministru kabineta 2005.gada 26.aprīļa noteikumos Nr.298 “Eiroatlantisko lietu padomes nolikums” tiek svītrots punkts, kas piešķīra Informācijas analīzes dienesta vadītājam tiesības piedalīties Eiroatlantisko lietu padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

No Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumiem Nr.887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts” tiek svītrota iespēja piešķirt valsts noslēpuma statusu informācijai par Informācijas analīzes dienesta struktūru, bruņojumu, finansēm, materiāltehnisko nodrošinājumu, tā iegādi, Informācijas analīzes dienesta objektu plānojumu un atsevišķu struktūrvienību dislokāciju (atrašanās vietu), kā arī Informācijas analīzes dienesta amatu sarakstiem un darbinieku faktisko skaitu.

No Ministru kabineta 2003.gada 9.decembra noteikumiem Nr.692 “Valsts robežsardzes elektroniskajā informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjoms un izmantošanas kārtība” tiek svītrotas Informācijas analīzes dienestam paredzētās tiesības saņemt informāciju no Valsts robežsardzes elektroniskās informācijas sistēmas.

Noteikumu projekts paredz svītrot Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1024 “Noteikumi par apmēru un kārtību, kādā valsts drošības iestāžu un Informācijas analīzes dienesta amatpersonām un darbiniekiem izmaksājami pabalsti, un medicīniskās aprūpes izdevumu apmaksas kārtību” uz Informācijas analīzes darbiniekiem attiecināmo regulējumu.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

RAPLM: Par grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums paredz, ka novadu teritorijas iedala novadu pilsētās un novadu pagastos. Ņemot vērā, ka vairākos novados ir iekļautas pilsētas ar lauku teritorijām, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir izstrādājusi grozījumus likumā.

Grozījumi likumā paredz 23 esošās pilsētas ar lauku teritorijām sadalīt novada pilsētās un novada pagastos.

Līdz šim pilsētas ar lauku teritorijām bija vairākos novados: Aknīstes novadā – Aknīstes pilsēta ar lauku teritoriju, Alojas novadā – Alojas pilsēta ar lauku teritoriju un Staiceles pilsēta ar lauku teritoriju, Apes novadā – Apes pilsēta ar lauku teritoriju, Auces novadā – Auces pilsēta ar lauku teritoriju, Brocēnu novadā – Brocēnu pilsēta ar lauku teritoriju, Cesvaines novadā – Cesvaines pilsēta ar lauku teritoriju, Durbes novadā – Durbes pilsēta ar lauku teritoriju, Ilūkstes novadā – Subates pilsēta ar lauku teritoriju, Jaunjelgavas novadā – Jaunjelgavas pilsēta ar lauku teritoriju, Jelgavas novadā – Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju, Ķeguma novadā – Ķeguma pilsēta ar lauku teritoriju, Lielvārdes novadā – Lielvārdes pilsēta ar lauku teritoriju, Mazsalacas novadā – Mazsalacas pilsēta ar lauku teritoriju, Salacgrīvas novadā – Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju un Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju, Saulkrastu novadā – Saulkrastu pilsēta ar lauku teritoriju, Skrundas novadā – Skrundas pilsēta ar lauku teritoriju, Strenču novadā – Sedas pilsēta ar lauku teritoriju, Talsu novadā – Valdemārpils pilsēta ar lauku teritoriju, Ventspils novadā – Piltenes pilsēta ar lauku teritoriju, Viesītes novadā – Viesītes pilsēta ar lauku teritoriju, Ikšķiles novadā – Ikšķiles pilsēta ar lauku teritoriju, Baldones novadā – Baldones pilsēta ar lauku teritoriju, Salaspils novadā – Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju.

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma grozījumi 22.oktobrī tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Par grozījumiem likumā vēl jālemj Ministru kabinetā un Saeimā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par apjomīgiem grozījumiem Krimināllikumā

Lai izpildītu Kriminālsodu politikas koncepcijā plānoto, 22.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti apjomīgi grozījumi Krimināllikumā (KL).

Kā ziņots iepriekš, Kriminālsodu politikas koncepciju Ministru kabinets apstiprināja šā gada janvārī. Tās mērķis ir nodrošināt efektīvu valsts reakciju uz noziedzīgiem nodarījumiem, nodrošināt atbilstību starp valsts vārdā piemērojamo represiju, valsts un indivīdu interesēm, sekmēt personu tiesisku uzvedību un noziedzīgu nodarījumu novēršanu. Ar grozījumiem KL tiek paplašināts soda mērķa saturs. Tiek paredzēts, ka kriminālpārkāpums ir nodarījums, par kuru nav paredzēta brīvības atņemšana. Ar KL grozījumiem tiek paplašinātas aresta izpildes iespējas, nosakot, ka tiesa, ievērojot konkrētās lietas apstākļus, var noteikt, ka arests izciešams brīvdienās, vai noteikt, ka personai ir tiesības turpināt strādāt vai mācīties ārpus aresta izciešanas vietas ar pienākumu katru dienu atgriezties tajā.

Kā norādīts KL grozījumu anotācijā, pašlaik naudas sodu ir iespējams aizstāt gan ar arestu, gan ar brīvības atņemšanu, savukārt piespiedu darbu – tikai ar arestu. Neskatoties uz to, ka atbilstoši KL piespiedu darbs ir smagāks sods salīdzinājumā ar naudas sodu, jāņem vērā, ka no sociālā viedokļa maksimālais naudas sods – 200 minimālās mēnešalgas – ir bargāks sods nekā maksimālais piespiedu darbs – 280 stundas, jo prasa no personas lielāku personisko ieguldījumu tā izpildē.

Turklāt konstatēts, ka par noziedzīgiem nodarījumiem neatbilstošu atzīstama naudas soda kā pamatsoda paredzēšana par smagiem noziegumiem, it īpaši sevišķi smagiem noziegumiem. Lai šīs normas sakārtotu un veicinātu naudas soda piemērošanu, likumā būtu jānorāda, ka naudas sods kā pamatsods piemērojams tikai par kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziegumiem. Taču vienlaikus jānosaka gadījumi, kad naudas sodu kā pamatsodu varētu piemērot arī par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Proti, noteikt, ka naudas sods var tikt piemērots par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, kas nav saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, nav izraisījis smagas sekas, un kas nav izdarīts organizētā grupā.

Ar likumprojektiem tiek paredzēta iespēja piemērot ārzemniekiem papildsodu – izraidīšana no Latvijas arī gadījumos, kad tie ir notiesāti nosacīti, kas līdz šim nebija paredzēts.

Tiek būtiski paplašināts papildsoda – tiesību ierobežošana – saturs un piemērošanas iespējas, nosakot, ka tiesību ierobežošana ir noteiktu tiesību atņemšana vai tāda aizlieguma noteikšana, kas personai neļauj izmantot noteiktas tiesības, piemēram, ieņemt noteiktus amatus, veikt kādu profesionālu vai cita veida darbību, apmeklēt konkrētas vietas vai pasākumus.

Ar grozījumiem KL tiek konkretizēti un paplašināti soda noteikšanas vispārīgie principi. Piemēram, paredzēts atteikties no noziedzīgu nodarījumu daudzējādības pazīmes – noziedzīgu nodarījumu atkārtotība. Tiek piedāvāts turpmāk noziedzīgu nodarījumu kopību konstatēt ne tikai tad, kad persona izdarīs dažādus noziedzīgus nodarījumus, bet arī tad, kad persona izdarīs viena veida noziedzīgus nodarījumus, pastāvot nosacījumam, ka viņa nav notiesāta ne par vienu no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem un nav arī iestājies kriminālatbildības noilgums.

Tāpat plānots KL papildināt atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākļu uzskaitījumu un tos strukturēt atkarībā no nozīmīguma, kas ir būtiski soda apmēra noteikšanas brīdī.

Vienlaikus tiek piedāvāts ierobežot vieglāka soda noteikšanu nekā likumā paredzētais sods smaga un sevišķa nozieguma izdarīšanas gadījumā. Ar grozījumiem KL tiek konkretizēta arī sodu noteikšana par vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un pēc vairākiem spriedumiem.

Ar likumprojektiem tiek pārskatīti KL Sevišķajā daļā ietvertie noziedzīgie nodarījumu sastāvi, izslēdzot normas, kas paredz atbildību par nodarījumiem sakarā ar to, ka pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā, jo KL nav jāparedz atbildība par nodarījumiem, kas nevar radīt vērā ņemamu kaitējumu sabiedriskajām interesēm. Šādi nodarījumi tiek dekriminalizēti, paredzot par tiem tikai administratīvo atbildību, neatkarīgi no to izdarīšanas biežuma. Dekriminalizējot atsevišķus noziedzīgus nodarījumus, kriminālatbildība par tiem tiek saglabāta gadījumos, ja ir nepieciešams izdalīt kvalificējošas pazīmes, piemēram, būtisks kaitējums, liels apmērs. Gadījumos, kad nodarījuma kaitīgums un bīstamība ir liela, KL tiek paredzēta kriminālatbildība jau par pirmo likumpārkāpumu, t.i., tiek kriminalizēti šādi administratīvie pārkāpumi.

Visā KL paredzēti grozījumi ne tikai noziedzīgu nodarījumu klasifikācijā un aprakstos, bet arī noteiktajās sodu sankcijās, realizējot Kriminālsodu politikas koncepcijā noteikto. Tiek būtiski pārskatīti KL Sevišķās daļas pantos ietvertie sodi un to apmēri, būtiski samazinot brīvības atņemšanas sodu termiņus vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, vienlaikus palielinot naudas sodu apmērus un papildinot sankcijas ar alternatīviem sodiem, kur tie līdz šim netika paredzēti, t.i., ar arestu, piespiedu darbu, naudas sodu. KL Sevišķajā daļā paredzētajiem sodiem jāatbilst izdarīto noziedzīgo nodarījumu kaitīgumam, vienlaikus nodrošinot tiesai plašas izvēles iespējas, piemērojot pārkāpējiem sodu.

Grozījumus KL izstrādājusi Kriminālsodu politikas koncepcijas īstenošanas darba grupa, kurā piedalās pārstāvji no TM, Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Rīgas rajona tiesas, Zemgales apgabaltiesas, Latvijas Universitātes, Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Sabiedriskās politikas centra “Providus”, Valsts probācijas dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes.

Grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides un Veselības ministrijai, kā arī Ģenerālprokuratūrai un Valsts kancelejai.

Grozījumi jāakceptē valdībā un jāapstiprina Saeimā.

Ar grozījumu projektiem iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.

TM: Par grozījumiem Latvijas Sodu izpildes kodeksā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Lai izpildītu Kriminālsodu politikas koncepcijā plānoto, 22.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Kā ziņots iepriekš, Kriminālsodu politikas koncepciju Ministru kabinets apstiprināja šā gada janvārī. Tās mērķis ir nodrošināt efektīvu valsts reakciju uz noziedzīgiem nodarījumiem, nodrošināt atbilstību starp valsts vārdā piemērojamo represiju, valsts un indivīdu interesēm, sekmēt personu tiesisku uzvedību un noziedzīgu nodarījumu novēršanu.

Koncepcijā tika secināts: ja notiesātais apzinīgi izpilda tam piemēroto piespiedu darbu un pienākumus, tas parāda, ka notiesātais ir motivēts laboties. Lai motivētu notiesātos apzinīgi izpildīt piemēroto piespiedu darbu un pienākumus, ar grozījumiem Latvijas Sodu izpildes kodeksā plānota iespēja samazināt noteikto piespiedu darba stundu skaitu. Turklāt tas ļautu ietaupīt Valsts probācijas dienesta finanšu un darbinieku resursus, lai tos vairāk novirzītu tiem notiesātajiem, kuriem nepieciešama uzvedības korekcija.

Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā pašlaik paredzēta administratīvā atbildība par narkotisko vai psihotropo vielu vai zāļu, kā arī vielu, kas var tikt izmantotas šo vielu nelikumīgai izgatavošanai, neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā bez nolūka tās realizēt, kā arī par šo vielu lietošanu bez ārsta nozīmējuma. Par atkārtotu šāda pārkāpuma izdarīšanu paredzēta kriminālatbildība.

Speciālisti secinājuši, ka narkotisko vai psihotropo vielu lietošana bez ārsta nozīmējuma nevar radīt vērā ņemamu kaitējumu sabiedriskajām interesēm, lai par šādām darbībām paredzētu kriminālatbildību. Pēc grozījumu stāšanās spēkā par minēto vielu lietošanu bez ārsta nozīmējuma būs paredzēta tikai administratīvā atbildība. Turklāt būs noteikts, ka persona, kas labprātīgi vērsusies medicīnas iestādē pēc palīdzības sakarā ar narkotisko un psihotropo vielu lietošanu bez ārsta nozīmējuma, tiks atbrīvota no administratīvās atbildības.

Grozījumus abos likumos izstrādājusi Kriminālsodu politikas koncepcijas īstenošanas darba grupa, kurā piedalās pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Rīgas rajona tiesas, Zemgales apgabaltiesas, Latvijas Universitātes, Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Sabiedriskās politikas centra “Providus”, Valsts probācijas dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes.

Grozījumu projekti nodoti saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides un Veselības ministrijai, kā arī Ģenerālprokuratūrai un Valsts kancelejai.

Izmaiņas likumos jāizskata valdībai un jāapstiprina Saeimai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtību

22.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 25.novembra noteikumos Nr.977 “Noteikumi par bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtību un reģistra turētāju””.

Noteikumu projekts precizē kārtību, kādā bateriju un akumulatoru ražotāju reģistra turētājs apstiprina bateriju un akumulatoru ražotāja reģistrāciju reģistrā, kā arī Vides ministrijas informēšanas kārtību par ražotāju reģistrēšanu un izslēgšanu no reģistra.

Noteikumu projektā ir precizēta reģistrā iesniedzamā informācija atbilstoši Eiropas Komisijas 2009.gada 5.augusta Lēmumam Nr.2009/603/EK, ar ko nosaka prasības bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrācijai. Reģistrējoties ražotājam ir jāiesniedz papildu informācija par zīmola nosaukumu, ar kādu tas darbojas Latvijas Republikas teritorijā, kā arī par tirgū novietotajiem pārnēsājamo bateriju vai akumulatoru, transportlīdzekļos vai citā pašgājējtehnikā izmantojamo bateriju vai akumulatoru un rūpniecībā izmantojamo bateriju un akumulatoru veidiem.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par lauksaimniecības risku fonda dalībnieku loka paplašināšanu

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumos Nr.669 “Kārtība, kādā administrē un uzrauga lauksaimniecības risku fondu, nosaka iemaksu veikšanu un kompensāciju izmaksu no fonda””, ko 22.oktobrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Lai paplašinātu fonda dalībnieku loku, paredzams, ka turpmāk lauksaimnieki iemaksām fondā drīkstēs pieteikt arī tikai vienas kultūras ziemāju vai vasarāju sējumu platības. Pašreiz noteikumos ir noteikts, ka ir jāpiesaka visas ziemāju vai vasarāju sējumu platības.

Noteikumu projekts paredz precizēt formulu, pēc kuras tiek aprēķināti nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radīti zaudējumi.

Tāpat noteikumu projekts tiek papildināts ar jauniem nosacījumiem gadījumos, ja iepriekšējā gadā fondam pieteiktās ziemāju sējumu platības ir koriģētas – pārsētas, tad fonda dalībnieks par to trīs mēnešu laikā no notikuma informē Lauku atbalsta dienestu.

Kompensāciju atbalsta intensitāte lauksaimniekiem noteikumu projektā ir paredzēta līdz 50% pašreizējo 30% vietā.

Noteikumu projekta pielikumos ir precizēta iesniegumos pieprasītā informācija par iemaksu veikšanu risku fondā, kā arī par nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radītajiem zaudējumiem.

ZM: Par grozījumiem likumos sakarā ar ministrijas pārraudzībā esošo iestāžu reorganizāciju

22.oktobrī valdība izskatīja vairākus Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos likumprojektus, kuros iekļauti grozījumi, kas saistīti ar Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošo iestāžu reorganizāciju un optimizāciju.

Likumprojektā “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” noteikts, ka Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sastāvā ar 2010.gada 1.janvāri vairs nav Nacionālā diagnostikas centra un tā laboratoriju. Dokumenta projektā noteiktas arī ar valdības 2009.gada 6.oktobra lēmumu izveidotā valsts zinātniskā institūta “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts” funkcijas PVD veikto valsts uzraudzības un kontroles darbību nodrošināšanā. Atdalot no PVD tā struktūrvienību Nacionālo diagnostikas centru, tiešās valsts pārvaldes iestādēs strādājošo amata vietu skaits samazinās par 286 amata vietām, tajā skaitā par 18 ierēdņu amata vietām.

Arī likumprojektā “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” saskaņā ar Nacionālā diagnostikas centra funkciju nodošanu jaunizveidotajam Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam noteikts, ka institūts veiks laboratoriskos izmeklējumus un starplaboratoriju salīdzinošo testēšanu. Līdz ar to PVD ar 2010.gada 1.janvāri nesniegs laboratoriskos pakalpojumus un tā funkcijas laboratoriskajos un diagnostiskajos izmeklējumos nodrošinās Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts.

Likumprojektā “Grozījums Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” arī noteikts, ka ar valdības lēmumu izveidotais valsts zinātniskais institūts “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts” 2010.gada 1.janvārī pārņem PVD struktūrvienību “Nacionālais diagnostikas centrs”. Tādējādi turpmāk institūts veiks līdzšinējās PVD Nacionālā diagnostikas centra funkcijas ģenētiski modificēto organismu aprites jomā.

Zemkopības ministrija, izstrādājot likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā”, noteikusi, ka ar valdības lēmumu izveidotais valsts zinātniskais institūts “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts” un Zemkopības ministrija ar 2010.gada 1.janvāri veiks līdzšinējās valsts aģentūras “Latvijas Zivju resursu aģentūra” funkcijas zivsaimniecības jomā.

Tāpat likumprojektā “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” ZM iestrādājusi grozījumu, ka ar 2010.gada 1.janvāri ZM pildīs līdzšinējās Latvijas Zivju resursu aģentūras funkcijas zivsaimniecības jomā un noteiks mikroliegumus īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietās.

Plānots, ka šo likumu grozījumi stāsies spēkā 2010.gada 1.janvārī.

ZM: Par izmaiņām vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas kārtībā

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumos Nr.515 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai””, ko 22.oktobrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts paredz grozījumus atbalsta saņemšanas nosacījumos Rīcības programmas pasākuma “Teritorijas attīstības stratēģiju īstenošana” aktivitātē “Ciematu, kuros veic zivsaimniecības darbības, atjaunošana un attīstība”, precizējot atbalsta saņemšanas teritoriju.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka turpmāk atbalsta pretendentam vairs nebūs jāslēdz līgums ar Lauku atbalsta dienestu, bet pēc dienesta lēmuma saņemšanas par atbalsta piešķiršanu vietējai rīcības grupai dienestā būs jāiesniedz informācija par vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai piešķirtā atbalsta apmēra sadalījumu, rīcības plānā ietverto rīcību pa gadiem un projektu iesniegums pieņemšanas kārtām atbilstoši vietējai attīstības stratēģijai.

Noteikumu projektā izdarīti precizējumi nosacījumos, kas saistīti ar grozījumiem normatīvajos aktos par kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai pasākumam “Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” un pasākumam “Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā”, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā Eiropas Zivsaimniecības fonda pasākumiem zivsaimniecībai nozīmīgo teritoriju attīstības stratēģiju īstenošanai.

Lai sekmētu kvalitatīvu un ekonomiskajai situācijai atbilstošu vietējās attīstības stratēģijas īstenošanu, tiek pieļauts biežāk aktualizēt vietējo attīstības stratēģiju, ierosinot tajā grozījumus, kā arī noteikumu projekts paredz saīsināt rīcības plāna grozījumu saskaņošanas laiku līdz 10 dienām.

ZM: Par augļu un dārzeņu ražotāju grupu atzīšanu, to darbības nosacījumiem un kontroli

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Noteikumi par augļu un dārzeņu ražotāju grupu atzīšanu, to darbības nosacījumiem un kontroli, kā arī kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu augļu un dārzeņu ražotāju grupām”, ko 22.oktobrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumos plānots precizēt dokumentu sarakstu un informāciju, kuru ražotāju grupai ir jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā (LAD), lai saņemtu atzīšanu un atbalstu, tādējādi samazinot lauksaimniekiem administratīvo slogu. Noteikumu projekts paredz grozījumus arī ražotāju grupu atzīšanas kritērijos, kā arī precizē tos rādītājus, pēc kuriem nosaka ražotāju grupas dzīvotspēju.

ZM: Par valsts un Eiropas Savienības atbalsta saņemšanu lauku un zivsaimniecības attīstībai

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 14.jūlija noteikumos Nr.783 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai””, ko 22.oktobrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Izmaiņas noteikumos paredz elastīgāku naudas plūsmas plānošanas mehānismu, kas ļautu ātrāk un efektīvāk īstenot infrastruktūras projektus valsts kapitālsabiedrībām, kurām ar likumu ir deleģēta funkcija uzturēt publisko infrastruktūru.

Noteikumu projektā precizēta atbalsta piešķiršanas kārtība biedrībām un nodibinājumiem, kuri īsteno projektus saskaņā ar grozījumiem normatīvajos aktos par kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai pasākumam “Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” un pasākumam “Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā”, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā Eiropas Zivsaimniecības fonda pasākumiem zivsaimniecībai nozīmīgo teritoriju attīstības stratēģiju īstenošanai.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa