Par Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukumu 2012. un 2013.gadā

Tiek meklētas pilsētas, kas kļūs par nākamajām Eiropas Zaļajām galvaspilsētām. Prestižo Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukumu piešķir pilsētām par priekšzīmi videi nekaitīgā pilsētas dzīvesveidā. Šā gada sākumā Stokholma un Hamburga kļuva par pirmajām uzvarētājām, kas būs Zaļās galvaspilsētas attiecīgi 2010. un 2011.gadā. Tagad ir sācies konkurss, kurā pilsētas sacentīsies par atraktīvā goda nosaukuma iegūšanu 2012. un 2013.gadā. Uz vienu gadu piešķirtā goda nosaukuma uzdevums ir veicināt Eiropas pilsētu pievilcību un veselīgumu, uzlabot pilsētas dzīves kvalitāti.

ES komisārs vides jautājumos Stavrs Dimss sacīja: “Uzlabojot pilsētnieku dzīves apstākļus, izšķiroša nozīme ir pašvaldībām. Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukums iedvesmo pilsētas risināt vides aizsardzības problēmas un pilnveidot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, sistemātiski iekļaujot vides aizsardzības aspektus pilsētplānošanā.”

Konkurss par Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukumu 2012. un 2013.gadā

Konkurss ir sācies, un visas ES pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 200 000, var pieteikties Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukuma iegūšanai 2012. un 2013.gadā. Konkursā piedalās 27 ES dalībvalstis, kandidātvalstis (Turcija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Horvātija) un Eiropas Ekonomikas zonas valstis (Īslande, Norvēģija un Lihtenšteina).

Pieteikumus vērtēs pēc 11 vides kritērijiem, tostarp pēc pilsētas ieguldījuma cīņā ar klimata pārmaiņām, atkritumu radīšanas un apsaimniekošanas, dabas un bioloģiskās daudzveidības, transporta, gaisa un ūdens kvalitātes.

Pilsētas tiek aicinātas iesniegt pieteikumus, izmantojot tiešsaistes veidlapu. Pieteikšanās termiņš nosaukumu piešķiršanai gan 2012.gadā, gan 2013.gadā ir 2010.gada 1.februāris. Uzvarētāji tiks paziņoti 2010.gada oktobrī.

Žūrijā piedalās pārstāvji no Eiropas Komisijas, Eiropas Vides aģentūras un ietekmīgām Eiropas un starptautiskajām organizācijām.

Zaļākas pilsētas

Četri no pieciem eiropiešiem dzīvo pilsētās, un pilsētvides stāvoklis tieši ietekmē viņu dzīves kvalitāti. Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukums tika iecerēts kā iniciatīva, kas ļauj veicināt un atalgot ieguldīto darbu, motivēt pilsētas turpināt uzsākto ceļu, iedvesmot ar sekmīgu priekšzīmi un vairot paraugprakses apmaiņu starp Eiropas pilsētām. Goda nosaukumu saņems pilsēta, kas pastāvīgi ievēro augstus vides aizsardzības standartus, arvien realizē vērienīgus pasākumus, pilnveido vides aizsardzību un ilgtspējīgi attīstās. Uzvarētājpilsētu uzdevums ir kalpot par iedvesmas avotu citām Eiropas pilsētām un veicināt paraugprakses izplatību.

Stokholma un Hamburga, uzvarot spēcīgā konkurencē, šā gada februārī tika nosauktas kā pirmās Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukuma saņēmējas. Zviedrijas galvaspilsēta varēs lepoties ar uzvaru 2010.gadā, Hamburga – 2011.gadā. Abas pilsētas tika izraudzītas tādēļ, lai to veiktie pasākumi gaisa piesārņojuma, satiksmes sastrēgumu un siltumnīcefekta gāzu emisiju risināšanā rādītu priekšzīmi pārējai Eiropai.

Priekšvēsture

Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukums radies no iniciatīvas, kuru izveidoja pilsētas ar “zaļo redzējumu”. Ideja sākotnēji radās 2006.gada 15.maijā sanāksmē Tallinā, Igaunijā, pēc bijušā Tallinas mēra Jiri Ratasa iniciatīvas. Šajā sanāksmē 15 Eiropas pilsētas un Igaunijas Pilsētu asociācija parakstīja kopīgu saprašanās memorandu par minētā goda nosaukuma izveidi. Šobrīd to atbalsta 40 pilsētas, tostarp 21 ES galvaspilsēta.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa