Eiropas Komisija: Par kopējo pieļaujamo nozveju 2010.gadam

Eiropas Komisija 16.oktobrī nāca klajā ar priekšlikumu, kurā ierosināti jauni kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) apjomi un noteikta zvejas piepūle zivju krājumiem, kas Kopienas zvejas kuģiem pieejami galvenokārt Atlantijas okeānā un Ziemeļjūrā. Šis priekšlikums izstrādāts, pamatojoties uz zinātniskiem ieteikumiem par zivju apjomiem, kuru ieguve nenoplicinātu zvejas resursus. Turklāt Komisija ar dalībvalstīm un zvejniecības jomas pārstāvjiem ir pārrunājusi darba metodes, un saņemto ieteikumu rezultātā KPN samazinājums kopš pagājušā gada daudzos gadījumos nepārsniedz 15%.

Dažādu zivju krājumu stāvoklis Eiropas ūdeņos kopš 2005.gada ir uzlabojies, taču tas notiek ļoti lēni. 32 no 34 novērtētajiem zivju krājumiem 2005.gadā tika pārzvejoti, šogad šis skaitlis samazinājies, un par pārzvejotiem uzskatāmi 30 krājumi no 35. Turklāt to zvejniecību skaits, kuras zinātnieki iesaka slēgt zvejai, ir sarucis no 24 līdz 17. Aptuveni 57 krājumu stāvoklis nav zināms: vai nu tāpēc, ka zvejas kuģu paziņotie dati ir nepilnīgi, vai arī tāpēc, ka veiktās uzskaites ir nepietiekamas. Tomēr virzība uz mērķi, proti, panākt visu Eiropas zivju krājumu noturīgu apjomu, ir bijusi gausa, jo flotes nav spējušas pietiekami ātri pielāgoties zinātniskajiem ieteikumiem. Turklāt ar nožēlu jāatzīst, ka pēdējos gados KPN apjomi dažos gadījumos ir bijuši augstāki par tiem, kas būtu vajadzīgi ilgtspējības nodrošināšanai.

Komentējot priekšlikumu, zivsaimniecības komisārs Džo Borgs sacīja: “Mēs esam pamatīgi strādājuši, lai mūsu priekšlikumi būtu pārdomāti, praktiski realizējami un saprātīgi. Mēs apspriedāmies ar nozares pārstāvjiem un uzklausījām viņu apsvērumus. Esmu pārliecināts, ka daudzi zvejniecībā strādājošie vēlas, lai zivju krājumi tiktu izmantoti ilgtspējīgi, jo tas nāktu par labu gan zvejas nozarei, gan visai sabiedrībai.”

Šāgada priekšlikums ir arī daudz īsāks nekā citus gadus, jo pagaidu tehniskie pasākumi, kas attiecas uz zvejas lieguma sezonām, linuma acu izmēriem un izmetumu samazināšanu, ir iestrādāti atsevišķos priekšlikumos. Turpmāk “Zvejas iespēju regulas” priekšlikumā būs noteikta tikai KPN, kvotas, zvejas piepūle un pasākumi, kas ļoti cieši saistīti ar kvotu un zvejas piepūles izmantošanu.

Mencas aizsardzība

Komisija vēl joprojām ir ļoti norūpējusies par mencas krājumu saglabāšanu. Par mencas krājumiem Ziemeļjūrā, Lamanša austrumu daļā un Skagerakā jāsaka, ka, neraugoties uz 2002.gadā sāktajiem centieniem uzlabot mencas aizsardzību, stāvoklis 2008.gadā pasliktinājās, jo tik liela procentuālā daļa no krājuma nebija nozvejota kopš 1999.gada. Turklāt krājumā nav pietiekami daudz vecu nārstojošu zivju, un kopš 2005.gada krājuma papildināšanās ar jaunām zivīm ir nepietiekama.

Reāllaika zvejas liegumi un pasākumi, lai nepieļautu mencas nozveju, nav nodrošinājuši pietiekamu krājuma aizsardzību un nav īpaši ietekmējuši zvejas modeļus. Lai stāvokli patiešām uzlabotu, jāievieš vēl stingrāki aizsardzības pasākumi un jāīsteno pagājušajā rudenī pieņemtais mencas krājumu pārvaldības plāns. Tādējādi samazināsies zvejas piepūle un attiecīgi arī zvejas radītā slodze mencas krājumiem. KPN katrā apgabalā tiks pielāgota atkarībā no jūrā atlikušajiem mencas daudzumiem.

Lielāka KPN nedaudzām sugām

Taču ir arī pozitīvāki jaunumi. Pazīmes liecina, ka dažu krājumu stāvoklis, kuriem piemēro ilgtermiņa pārvaldības plānus, ir sācis uzlaboties, pateicoties labākai ilgtermiņa pieejai. Pēc pagājušā gada KPN palielinājuma 7% apmērā arī šogad bija iespējams nedaudz palielināt Ziemeļjūras jūrasmēles KPN. Vēl vienam krājumam, kam izstrādāts ilgtermiņa plāns, proti, jūrasmēles krājumam Biskajas līcī, KPN varēja palielināt par 2%. Siļķes krājumam ūdeņos uz rietumiem no Skotijas saskaņā ar plānu ir ierosināts KPN palielināt par 12%.

KPN samazinājumi ar mērķi uzlabot daudzu krājumu ilgtspējību

Komisija ierosina arī samazināt daudzu krājumu nozveju, lai aizsargātu jutīgākās sugas un panāktu ilgtermiņā noturīgus nozvejas apjomus.

Saskaņā ar pagājušajā gadā panākto vienošanos dzelkņu haizivs KPN ir samazināta par 90% un šo KPN drīkst apgūt tikai piezvejā.

Ir izrādījies nepieciešams būtiski samazināt KPN pikšai ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, jūrasmēlei Lamanša austrumu daļā un Norvēģijas omāram ūdeņos pie Īrijas.

Ir ierosināts par 25% samazināt KPN jutīgiem zivju krājumiem, proti, jūrasvelnu dienvidu krājumam, merlanga krājumam Īrijas jūrā un ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, zilajai jūras līdakai, jūrasmēlei Īrijas jūrā un siļķei ūdeņos uz ziemeļiem un rietumiem no Īrijas.

Vēl citiem 50 krājumiem ierosinātais samazinājums ir 15% vai mazāks.

Šie samazinājumi noteikti, ņemot vērā zinātniskos ieteikumus, taču tie ir mērenāki, lai mazinātu grūtības, ar kurām īstermiņā nāktos saskarties zvejniekiem. Ja nebūs zivju, nebūs arī zvejnieku. Tāpēc šie pasākumi, kas var šķist kā rūgtas zāles, ir vajadzīgi, ja vien vēlamies panākt, lai krājumu apjoms būtu noturīgs.

Šāgada priekšlikumā nav iekļauti skaitļi attiecībā uz krājumiem, kurus pārvalda kopīgi ar Norvēģiju, Īslandi, Krieviju, Fēru salām vai citām trešajām valstīm, jo puses vēl nav panākušas vienošanos par šiem resursiem.

Komisija nebūt nav atteikusies no izmetumu samazināšanas mērķa, taču arī zvejniekiem ir jādod savs ieguldījums un jāzvejo atbildīgi, proti, jāatgriežas ostā, kad kvotas ir pilnībā apgūtas, jāizmanto selektīvi zvejas rīki un jācenšas nezvejot jaunu zivju barus. Šajā nolūkā Komisija jau ir sākusi izstrādāt priekšlikumus.

Pamatojoties uz šo priekšlikumu, par zivsaimniecību atbildīgie dalībvalstu ministri 14. un 15.decembra sanāksmē pieņems lēmumu par 2010.gada KPN.