Par ES integrēto jūrniecības politiku

Eiropas Komisija 15.oktobrī iepazīstināja ar progresa ziņojumu, kurā izklāstīti ES integrētās jūrniecības politikas (IJP) sasniegumi pēdējos divos gados un ieskicēti nākotnes virzieni. Komisija arīdzan nāca klajā ar konkrētiem priekšlikumiem par diviem nozīmīgiem IJP jautājumiem – par jūrniecības pārraudzības integrāciju nozaru un valstu griezumā un par Eiropas jūrniecības politikas starptautisko dimensiju.

Kopumā šajos trīs dokumentos rodami pārliecinoši pierādījumi tam, ka ar IJP palīdzību ir iespējams atraisīt Eiropas plašo jūras un piekrastes teritoriju ekonomisko potenciālu un tajā pašā laikā gādāt par mūsu ūdeņu drošību, ieviešot jaunas, optimālākas pārvaldības metodes un prasmīgi izmantojot sinerģiju starp visām ar jūru saistītajām rīcībpolitikām.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica: “Tas, ka pirmo reizi ir sākta vērienīga integrētā jūrniecības politika, ir ievērojams šīs Komisijas sasniegums. Tas ir arī liels uzdevums nākamajai Komisijai. Jūrniecības politika ir ilgtspējīgas klimata un enerģētikas politikas neatņemama daļa. Esmu pārliecināts, ka līdzšinējais darbs ir labs atspēriena punkts enerģiskiem un pārliecinātiem nākamajiem soļiem. Piemēram, es vēlētos piedzīvot, ka jūras maģistrāles kļūst par īstenību. Okeānu un jūru atbildīgas un lietderīgas attīstības labad mums jāizstrādā jūras teritoriālā plānošana, jūrniecības pārraudzība jāintegrē pāri robežām, jāizveido jūras novērošanas un datu tīkls.”

Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Džo Borgs sacīja: “Lai gan integrētā jūrniecības politika dzimusi pavisam nesen, tai jau ir izdevies mainīt Eiropas skatījumu uz tās jūras resursiem un jūrniecības jautājumus padarīt par nozīmīgām Eiropas prioritātēm. Daudzsološais IJP aizsākums ir impulss vēl vērienīgākam un drosmīgākam redzējumam nākotnē, aizvien lielākiem mērķiem kopīgam darbam par labu mūsu jūras videi, jūrniecībai kā tautsaimniecības nozarei un ūdeņu drošībai.”

Integrētās jūrniecības politikas sekmes

Progresa ziņojumā iztirzāti IJP sasniegumi divu gadu laikā un iezīmēti seši stratēģiski politikas virzieni nākotnei.

• Jūrniecības pārvaldības integrācija – ES iestādēm, dalībvalstīm un piekrastes reģioniem ir jānodrošina augšupēja jūrniecības politikas integrācija un jāpieņem saskanīgas un vienotas darba programmas jūrlietās, proti, tām jādod pretspars šaurai domāšanai vienas nozares ietvaros. Jāizveido struktūras pārnozaru sadarbībai un ieinteresēto pušu aptaujāšanai, lai lietderīgi izmantotu sinerģiju, kas rodas jūras nozaru rīcībpolitiku saskarsmes punktos.

• Pārnozaru politikas instrumentu izveide, proti, jūras teritoriālā plānošana, visaptveroša informācija un dati par jūru, integrēta jūrniecības pārraudzība.

• Jānosaka ierobežojumi jūrniecības darbībām, lai nodrošinātu ilgtspējību: saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu tas ļaus nodrošināt, ka netiek pieļautas jūrniecības darbības, kamēr nav nopietni apsvērta to kumulatīvā ietekme uz jūras vidi.

• Jūru baseinu reģionālo stratēģiju izstrāde – prioritātes un politikas veidošanas instrumenti jūrlietu jomā jāpielāgo unikālajiem ģeofiziskajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem apstākļiem Eiropas galvenajos jūras baseinos.

• Integrētas jūrniecības politikas starptautiskās dimensijas turpmāka attīstība – ES nozīmīgā loma pasaulē, risinot ar jūrlietām saistītos jautājumus, tostarp saistībā ar klimata pārmaiņām un jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, lielā mērā stiprinās ES pozīcijas tās daudzpusējās un divpusējās attiecībās.

• Atjaunota orientēšanās uz ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību un jauninājumiem – ES vajadzīgs saskaņota, visaptveroša ekonomikai un jūrlietām veltīta programma, kurā ietilptu ES iekšējā jūras transporta sistēmas izstrāde, stimuli ieguldījumiem kuģošanā ar ES valstu karogiem un kuģubūves nozarē, “tīro kuģu” projekta turpināšana, ES enerģētikas politikas un klimata pārmaiņu apkarošanas politikas ciešāka sasaistīšana ar jūrniecības politiku, kā arī darbs, lai nodrošinātu, ka diskusijās par teritoriālās kohēzijas politiku pilnībā tiek ņemtas vērā jūras un piekrastes teritorijas.

Detalizēts politikas dokuments šo sešu stratēģisko ieviržu izstrādei tiks publicēts 2010.gadā.

Jūrniecības pārraudzība

Lai integrācija jūrniecības pārraudzības jomā būtu iespējama, Komisija ir noteikusi pamatprincipus, lai palīdzētu ES dalībvalstīm izveidot vienotu vidi, kurā to daudzās pārraudzības iestādes varētu veikt informācijas apmaiņu. Patlaban dalībvalstīs vēl joprojām piemērotā standarta prakse ir tāda, ka katra nozares iestāde, kas īsteno jūrā veikto darbību uzraudzību un pārraudzību, vāc operatīvos datus neatkarīgi no citām līdzīgām iestādēm. Ja iestādes ar šo informāciju dalītos, pārraudzības darbības kļūtu efektīvākas un rentablākas. Tomēr ar kopīgas datu izmantošanas un pārraudzības sistēmu sadarbspējas nodrošināšanu ir saistītas noteiktas tehniskās, juridiskās un drošības problēmas. Tās ir izklāstītas Komisijas priekšlikumā, kurā piedāvāti arī iespējamie risinājumi.

Arī pēc iespējas labāk izmantojot jau esošās sistēmas, lietotāju grupas, kuras aptver dažādas jomas – no robežkontroles līdz zvejniecībai, no jūras pārvadājumiem līdz nelegālās imigrācijas apkarošanai, no muitas līdz pat aizsardzībai, spēs gūt skaidrāku izpratni par situāciju jūrniecībā, un tas palīdzēs uzlabot šo lietotāju darbības efektivitāti. Līdztekus pārējām paredzētajām iniciatīvām drīz tiks sākti divi izmēģinājuma projekti, lai praksē pārbaudītu jūrniecības pārraudzības integrāciju. Vienu no tiem īstenos Vidusjūras baseinā un tam blakus esošajās Atlantijas okeāna baseina teritorijās, bet otru — Ziemeļjūras baseinā.

Starptautiskā dimensija

Komisija ir publicējusi arī stratēģijas dokumentu, izklāstot, kā tiks palielināta ES ietekme jūrlietās starptautiskajā arēnā, lai visā pasaulē nostiprinātu okeānu un jūru pārvaldību. Tā būtu vislabākā garantija ES ekonomisko, ekoloģisko un sociālo interešu aizsardzībai jūrniecībā. Komisija norāda vairākas konkrētas jomas, kurās nepārprotami jāmeklē starptautiska rakstura risinājumi, piemēram, jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzība (tostarp starptautiskajos ūdeņos), klimata pārmaiņas, kuģošanas drošība un jūrniecības aizsardzība, pienācīgi darba apstākļi uz kuģiem un jūras pētniecība. Dokumentā pārskatīti arī starptautiskā, reģionu, kaimiņvalstu un divpusējo attiecību līmenī pieejamie instrumenti, kuri palīdzētu Komisijai īstenot tās stratēģiju un prioritārās darbības, kuras plānotas veikt, lai sniegtu ieguldījumu ilgtspējīgā pasaules jūrniecības pārvaldībā.