Par situāciju mākslas izglītības jomā

14.oktobrī Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar pārskatu, kas sniedz detalizētu ainu par mākslas izglītības mērķiem un uzdevumiem, tās organizāciju, ārpusstundu aktivitāšu nodrošinājumu, kā arī iniciatīvām mākslas izglītības pilnveidei skolās. Pārskatā ir iekļauta informācija par skolēnu vērtēšanu un mākslas priekšmetu skolotāju izglītību.

“Mākslas un kultūras izglītība Eiropas skolās” (Arts and Cultural Education at School in Europe) ir publikācija, ko “Eurydice” tīkls sagatavoja Eiropas Komisijai Eiropas Radošuma un inovāciju gada kontekstā. Publikācijā aplūkota situācija obligātajā pilna laika izglītībā 30 Eiropas valstīs (ES dalībvalstīs, Īslandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā).

Eiropas izglītības, apmācības, kultūras un jaunatnes lietu komisārs Marošs Šefčovičs sacīja: “Iedrošinot skolēnus eksperimentēt, izteikt sevi, sadarboties, risināt problēmas un uzņemties iniciatīvu, mākslas izglītība veicina radošuma attīstību. Ikvienas valsts izglītības stratēģijai jātiecas veicināt mākslas izglītību, paverot iespējas mūsu radošuma un jaunrades potenciāla attīstībai ceļā uz ekonomisko konkurētspēju, sociālo kohēziju un individuālu labklājību.”

Pamatvēstījumi

• Minimālais mācību laiks, kas tiek veltīts mākslas izglītībai, ir ļoti zems, jo īpaši pamatizglītības otrajā posmā

Parasti skolās mācāmie mākslas veidi ir vizuālā māksla un mūzika, kas visās valstīs ir mākslas mācību programmas obligātā sastāvdaļa. Kas attiecas uz sākumskolu, apmēram puse no Eiropas valstīm visādu mākslas veidu mācīšanai šajā izglītības pakāpē velta 50 līdz 100 stundas gadā. Tomēr ļoti atšķirīgi dati ir par Luksemburgu, kas mākslu priekšmetiem velta līdz 36 stundām, un Portugāli, kas nodrošina līdz pat 165 stundām gadā. Pamatizglītības otrajā posmā mācību laiks ir nedaudz mazāks – gandrīz puse no valstīm mākslas mācīšanai velta apmēram 25 līdz 75 stundas gadā.

• Dažās valstīs sākumskolas skolotāji nav sagatavoti mācīt visus mākslu veidus, kas iekļauti mācību programmā

Daudzās valstīs sākumskolas skolotāji, kuri māca mākslu priekšmetus, māca arī visus vai gandrīz visus pārējos mācību programmas priekšmetus. Lielākajā daļā valstu viņi ir ieguvuši izglītību vairāk nekā vienā mākslas priekšmetā. Taču dažās valstīs sākumskolas skolotāji nav saņēmuši atbilstošu izglītību, lai varētu mācīt visus programmā iekļauto mākslas priekšmetu aspektus.

• Mākslas izglītību skolās var sekmēt papildu iniciatīvas un ārpusstundu aktivitātes

Daudzas valstis ziņo par iniciatīvām un projektiem, kuru mērķis ir veicināt mākslas izglītību. Beļģijā, Dānijā, Īrijā, Maltā, Nīderlandē un Austrijā mākslas un kultūras izglītības veicināšanai ir izveidotas īpašas nacionālās organizācijas un sadarbības tīkli.

Turklāt daudzas valstis atbalsta mākslas aktivitātes skolās un citās iestādēs ārpus obligātās mācību programmas. Taču skolēniem šīs nodarbības var būt nepieejamas, jo par tām ir jāmaksā. Tādēļ valdības vai pašvaldības Beļģijā, Čehijā, Spānijā, Itālijā, Latvijā, Austrijā un Portugālē mākslas aktivitātēm ārpus obligātās mācību programmas nodrošina pilnu vai daļēju finansējumu.

“Eurydice” tīkls (www.eurydice.org) sniedz informāciju un sagatavo analītiskus pārskatus par Eiropas izglītības sistēmām un politiku. Tīkla sastāvā ir 35 nacionālās nodaļas 31 Eiropas valstī, kas piedalās ES Mūžizglītības programmā (ES dalībvalstis, EEZ valstis un Turcija). Tīklu koordinē un vada ES Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra Briselē, kas sagatavo publikācijas un datubāzes.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa