• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 29.oktobrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.10.2009., Nr. 173 https://www.vestnesis.lv/ta/id/199932

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā

Vēl šajā numurā

30.10.2009., Nr. 173

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 29.oktobrī


 

IeM: Par Valsts policijas un citu iekšlietu sistēmas dienestu amatpersonu uzturdevas kompensāciju

Iekšlietu ministrija izstrādājusi un 29.oktobrī pieteikusi saskaņošanai ar citām atbildīgajām institūcijām valsts sekretāru sanāksmē likumprojektu, kurā plānots arī nākamgad saglabāt Valsts policijas un citu iekšlietu sistēmas dienestu amatpersonām uzturdevas kompensācijas līdzšinējā apmērā – 50 latus mēnesī vai 1,67 latus par katru nodienēto kalendāra dienu.

Ministru kabineta noteikumi “Par pabalstiem un kompensācijām IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm” nosaka, ka uzturdevas kompensācijas apmērs amatpersonai ir 120 latu mēnesī vai četri lati par katru nodienēto kalendāra dienu. Ņemot vērā nepietiekamo finansējumu, no šā gada 1.februāra uzturdevas kompensācijas tika noteiktas samazinātā apmērā – 50 latu mēnesī vai attiecīgi 1,67 lati par katru nodienēto dienu. Kā norādīja ministrijā, uzturdevas kompensācijas apmēru arī nākamgad nepieciešams saglabāt līdzšinējā apmērā, jo arī 2010.gada budžetā iekšlietu sistēmā nebūs pieejams papildu finansējums kompensāciju izmaksai pilnā apjomā.

Kopumā uzturdevas kompensācijām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm Iekšlietu un Tieslietu ministrijas budžetos šogad paredzēts nedaudz vairāk par 11,4 miljoniem latu, savukārt nākamgad šī summa samazināsies līdz 9,2 miljoniem latu. Tas galvenokārt skaidrojams ar to, ka līdz ar strukturālajām reformām un veiktajiem optimizācijas pasākumiem ir samazinājies nodarbināto skaits gan iekšlietu sistēmas dienestos, gan Tieslietu ministrijas padotībā esošajā Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

Cita starpā sagatavotais likumprojekts izslēdz no Ministru kabineta noteikumiem “Par pabalstiem un kompensācijām IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm” arī visas normas, kas attiecas uz vienreizēja pabalsta izmaksas kārtību par katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem Iekšlietu ministrijas sistēmā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Tā kā šogad 1.jūlijā ir stājušies spēkā grozījumi dienesta gaitas likumā, kurā vairs nav paredzēta šāda pabalsta izmaksa, nav nepieciešams normatīvajos aktos paredzēt īpašu kārtību, kādā šis pabalsts būtu izmaksājams. Sagatavotais grozījumu projekts vēl saskaņojams ar citām ministrijām un atbildīgajām institūcijām, bet pēc tam to skatīs valdībā.

Iekšlietu ministrijas Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļa

 

IZM: Par sporta bāzu reģistrā iekļaujamās informācijas saturu un aktualizēšanas kārtību

Ņemot vērā Sporta likumā un likumā “Par nacionālās sporta bāzes statusu” noteikto, ka informāciju par valstī esošajām sporta bāzēm un nacionālajām sporta bāzēm apkopo sporta bāzu reģistrā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Sporta bāzu reģistrā iekļaujamās informācijas saturs un aktualizēšanas kārtība”. To 29.oktobrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Līdz šim informācija par sporta bāzēm tika apkopota datubāzē, kas bija Sporta pārvaldes (SP) pārziņā. Pēc SP reorganizācijas IZM ir pārņēmusi informācijas sistēmu par sporta bāzēm, veicot datu migrāciju no pārņemtās informācijas sistēmas, un nodrošinās datu aktualizāciju, kas būs publiski pieejama IZM interneta mājaslapā trīs mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par administratīvā sloga samazināšanu darba devējiem apdrošināšanas jomā

Lai darba devējiem samazinātu administratīvo slogu apdrošināšanas jomā, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi izmaiņas attiecīgajos noteikumos.

LM izstrādātie grozījumi Ministru kabineta “Noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 29.oktobrī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Atbilstoši izmaiņām plānots, ka darba devēji Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ziņas par darbiniekiem, kuriem piešķirts vai beidzies bezalgas atvaļinājums, varēs iesniegt reizi mēnesī – līdz nākamā mēneša piektajam datumam. Atgādinām, ka saskaņā ar likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” noteikto, sākot ar šā gada 1.jūliju, darba devējam jāsniedz informācija VID trīs darba dienu laikā pēc tam, kad persona ieguvusi, mainījusi vai zaudējusi darba ņēmēja statusu.

Tāpat paredzēts, ka darba devējiem VID nav jāiesniedz informācija par tiem darbiniekiem, kuriem piešķirts vai beidzies grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citiem cilvēkiem.

Vienlaikus noteikumu projektā plānots noteikt kārtību, kādā darba devējam būs jānorāda informācija par tiem darbiniekiem, kuri vēl nav sasnieguši 15 gadu vecumu.

 

LM: Par sociālās rehabilitācijas nodrošināšanu no vardarbības cietušiem bērniem

Lai noteiktu kārtību, kādā nodibinājums “Latvijas Bērnu fonds” (LBF) par valsts budžeta līdzekļiem nodrošinās sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem, kuri cietuši no vardarbības, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi attiecīgu noteikumu projektu.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, sniedz nepieciešamo palīdzību” 29.oktobrī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Atbilstoši projektam plānots, ka LBF nodrošinās sociālās rehabilitācijas pakalpojumus fonda izveidotajos nodibinājumos. Lai nodrošinātu nepieciešamo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu apjomu un tā pieejamību reģionos, LBF izvēlēsies arī citus sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējus un slēgs līgumus ar tiem.

Tāpat LBF, pamatojoties uz pašvaldību sociālo dienestu informāciju, lems par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu konkrētām pašvaldībām, slēdzot līgumus ar pašvaldību sociālajiem dienestiem par minēto pakalpojumu nodrošināšanu dzīvesvietā (iestādē). Vienlaikus paredzēts, ka LBF apkopos pašvaldību sociālo dienestu informāciju par bērnu skaitu, kuri cietuši no vardarbības un kuriem nepieciešama sociālā rehabilitācija. Saskaņā ar pašvaldību sociālo dienestu un citu sociālās rehabilitācijas institūciju informāciju LBF veidos datubāzi par dzīvesvietā (iestādē) un sociālās rehabilitācijas institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem no vardarbības cietušiem bērniem.

LM slēgs līgumu ar LBF par valsts finansējumu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai. 2010.gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai no vardarbības cietušiem bērniem paredzēti 778 tūkstoši latu. Savukārt LBF reizi pusgadā informēs LM par darbības rezultātiem un izlietoto valsts finansējumu.

Tāpat noteikumu projekts paredz, ka atsevišķos gadījumos pēc sociālo pakalpojumu sniedzēja lūguma pašreiz noteikto 30 un 60 dienu sociālās rehabilitācijas kursu varēs pagarināt.

Atgādinām, ka atbilstoši 7.maijā pieņemtajiem grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā no 2010.gada 1.janvāra sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem, kas cietuši no vardarbības, nodrošina Latvijas Bērnu fonds.

 

LM: Par prasībām suņu pavadoņu un suņu asistentu izmantošanai

Lai veicinātu lielāku pārvietošanās brīvību cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem, noteiktas prasības suņu pavadoņu un suņu asistentu izmantošanai darbā.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi noteikumos “Labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās, darbā vai atrakcijās”, kas 29.oktobrī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Atbilstoši projektam suni varēs izmantot darbā kā pavadoni cilvēkiem ar redzes traucējumiem vai kā asistentu cilvēkiem ar dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem, ja suns būs speciāli apmācīts un izsniegta apliecība par atbilstību veicamajam darbam.

Tāpat paredzēts, ka cilvēki ar suņiem pavadoņiem un suņiem asistentiem varēs iekļūt publiskās ēkās, būvēs, telpās un pasākumos. Savukārt visu veidu sabiedriskajā transportā suņus varēs pārvadāt bez maksas.

Valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs” nodrošinās suņu pavadoņu un suņu asistentu reģistrāciju. Savukārt suņa īpašniekam vai turētājam būs jāmaksā 0,94 lati par apliecības izgatavošanu par suni pavadoni vai suni asistentu. Minētā summa suņu īpašniekam vai turētājam jāmaksā vienu reizi visā suņa darba mūža laikā.

Šobrīd Latvijā ir apmācīti trīs suņi pavadoņi, kurus izmanto atbalsta sniegšanai cilvēkiem ar redzes traucējumiem. LM sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo biedrību jau no šā gada augusta sākusi īstenot Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansētu projektu, kura ietvaros paredzēts sagatavot deviņus suņus pavadoņus cilvēkiem ar redzes invaliditāti.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

 

RAPLM: Par Jūrmalas un Rīgas īpaša režīma zonu noteikumu atzīšanu par spēku zaudējušiem ar 2010.gada jūliju

Ar 2010.gada 1.jūliju par spēku zaudējušiem tiks atzīti Ministru kabineta noteikumi par īpaša režīma zonu Jūrmalas un Rīgas pilsētu administratīvajā teritorijā – to paredz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotie noteikumu projekti, kas 29.oktobrī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Ministru kabinets šā gada 12.maijā veica grozījumus noteikumos par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas. Tie paredz, ka kopš šā gada 1.jūlija, lai varētu iekasēt nodevu par transportlīdzekļa iebraukšanu īpaša režīma zonā, pašvaldībai teritorijas plānošanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tās teritorijas plānojumā jānosaka īpaša režīma zona.

Nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktā īpaša režīma zonā pašvaldība var iekasēt satiksmes drošības uzlabošanai, sabiedrības veselības, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, kā arī dabas, īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzībai.

Vienlaikus valdība noteica, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai jāizstrādā noteikumu projekti, kas paredzēs ar 2010.gada 1.jūliju atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta noteikumus par īpaša režīma zonu Jūrmalas un Rīgas pilsētu administratīvajā teritorijā.

Par ministrijas sagatavotajiem noteikumu projektiem vēl jālemj valdībai.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

 

TM: Par personu īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa atbilstības izvērtēšanas kārtību juridiskās palīdzības saņemšanai

29.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja noteikumus par personas īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa atbilstību valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanai pārrobežu lietās un lietās atbilstoši Latvijas noslēgtajām starptautiskajām saistībām. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Saskaņā ar grozījumiem Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas nosaka, ka Latvijas pilsonim, nepilsonim, bezvalstniekam, Eiropas Savienības (ES) pilsonim, kas nav Latvijas pilsonis, bet tiesiski uzturas Latvijā, un ārzemniekam, kas nav ES dalībvalsts pilsonis, bet ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ir tiesības pieprasīt juridisko palīdzību. Tas iespējams, ja persona ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu vai pēkšņi nonākusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību, piemēram, stihisku nelaimju vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ.

Turpretī saskaņā ar grozījumu Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas stājās spēkā 2009.gada 1.jūlijā, 3.panta trešo daļu īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni juridiskās palīdzības piešķiršanai Juridiskās palīdzības administrācija vērtē personām, kurām atbilstoši Latvijas Republikas noslēgtajām starptautiskajām saistībām ir tiesības uz Latvijas Republikas nodrošināto juridisko palīdzību, un personām, kurām nepieciešama Latvijas Republikas nodrošinātā juridiskā palīdzība pārrobežu strīdos un kuras pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils ir kāda no Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Kā teikts projekta anotācijā, noteikumu mērķis ir regulēt gadījumus, kādos minētās personas, kurām nav paredzēta iespēja saņemt maznodrošinātās vai trūcīgās personas statusu Latvijas Republikā, ienākumu līmenis un īpašuma stāvoklis uzskatāms par atbilstošu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanai un to izvērtēšanas kārtību.

Lai persona varētu saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību pārrobežu lietās un lietās atbilstoši Latvijas Republikas noslēgtajām starptautiskajām saistībām, tai Juridiskās palīdzības administrācijā būs jāiesniedz parakstīts iesniegums, kurā jānorāda ziņas par tās ienākumiem, īpašuma stāvokli, apgādībā esošām personām un citas ziņas, kuras tā uzskata par nepieciešamām. Ja administrācijai radīsies šaubas par sniegto ziņu patiesumu, tā būs tiesīga pieprasīt informāciju no personas, kā arī no Latvijas, ES dalībvalstu vai citu valstu kompetentajām iestādēm.

Plānots, ka noteikumi stāsies spēkā 2010.gada 1.janvārī.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par higiēnas prasībām bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem

Lai nodrošinātu infekcijas slimību profilaksi, 29.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai virzīts Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredz noteikt higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem.

Pašlaik šādas higiēnas prasības ir noteiktas iestādēm, kuras nodrošina pirmsskolas izglītības programmas (bērnudārziem), taču bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem (rotaļu centri, bērnu pieskatīšanas vietas) speciālas prasības nav izvirzītas. Lai novērstu iespējamu risku bērnu veselībai, paredzēts, ka turpmāk arī šiem pakalpojumu sniedzējam jāiziet obligātā veselības pārbaude. Noteiktas arī normas par teritorijas un telpu izvietojumu, iekārtošanu un uzturēšanu, nodrošinot to tīrīšanu, kā arī par telpu vēdināšanu.

Paredzēts, ka par noteikumu izpildi atbildīgs būs pakalpojuma sniedzējs, savukārt kontroles funkcijas atbilstoši kompetencei nodrošinās Veselības inspekcija un Pārtikas un veterinārais dienests.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

ZM: Par aptieku darbības sākšanas nosacījumu atvieglošanu

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 22.maija noteikumos Nr.207 “Aptieku atvēršanas un darbības prasības””, ko 29.oktobrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts paredz samazināt administratīvo slogu komersantam, kas vēlas atvērt aptieku, bet nevēlas izplatīt veterinārās zāles. Noteikumu projekts paredz atcelt prasību, ka veterināro zāļu izplatīšana ir obligāts papildu nosacījums aptiekas darbības sākšanai, līdz ar to turpmāk veterināro zāļu izplatīšanai cilvēkiem paredzēto zāļu aptiekā nebūs vairs nepieciešama speciāla Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) izsniegta atļauja par veterināro zāļu izplatīšanu un uzglabāšanu.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!