Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2009. gada 22. oktobrī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2009.gada 22.oktobrī pulksten 17.00:

1. Deputātu J.Plinera, V.Buhvalova, M.Mitrofanova, J.Sokolovska un V.Buzajeva jautājums iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei (173/J9)

“Par Sergeja Reunova aizturēšanu un iespējamo piespiedu izraidīšanu” 

(pilns jautājuma teksts pielikumā) (Atbildes dok. Nr. 4816).

2. Deputātu B.Cileviča, V.Agešina, S.Mirska, I.Klementjeva, A.Vidavska, I.Ribakova, J.Tutina, A.Golubova, A.Rubika un S.Fjodorova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei (175/J9)

“Par valsts valodas zināšanu apjomu Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai” 

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

3. Deputātu B.Cileviča, S.Mirska, A.Vidavska, J.Tutina, V.Agešina, I.Pimenova, M.Zemļinska, V.Orlova, A.Holostova un J.Urbanoviča jautājums satiksmes ministram Kasparam Gerhardam (176/J9)

“Par sabiedriskās televīzijas pakalpojumu nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem” 

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Rīgā 2009.gada 19.oktobrī Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Pielikums

Par Sergeja Reunova aizturēšanu un iespējamo piespiedu izraidīšanu

Krievijas Federācijas pilsonis Sergejs Reunovs ir dzimis Jūrmalā 1970. gada 3.septembrī un praktiski neizceļodams ir nodzīvojis šajā pilsētā visus 39 sava mūža gadus. Latvijā dzīvo viņa astoņdesmit gadus vecā māte.

Krievijas Federācijas pilsonību viņš pieņēma, neizbraucot no Latvijas. Nekādu kontaktu ar Krieviju, tajā skaita radu vai draugu, viņam nav. Viņš bija tiesīgs iegūt pastāvīgo uzturēšanās atļauju, taču nenoformēja visus nepieciešamos dokumentus, un iespējams šī viņa pasivitāte ir saistīta ar S.Reunova veselības stāvokli.

Vienīgā reize, kad viņš apmeklēja Krieviju bija 2004. gadā, kad S.Reunovs devās svētceļojumā uz Kripeckas vīriešu klosteri. Šī svētceļojuma laikā imigrācijas dienesti arī konstatēja nekārtību viņa dokumentos.

Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Sergejs Reunovs pēdējo gadu laikā vairākas reizes ir ticis izraidīts no valsts un vairākas reizes nelegāli atgriezies Latvijas Republikas teritorijā. Patlaban Sergejs Reunovs atrodas Olaines nelegālo imigrantu uzturēšanās nometnē.

Lēmums par viņa izraidīšanu pašreiz tiek pārsūdzēts tiesā, un, cik mums ir zināms, tiesa vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu.

Sakarā ar augstākminēto lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Lūdzu sniegt mums statistiskos datus par pēdējo 5 gadu laikā izraidītajām personām, kuras atbilst visiem zemāk minētajiem kritērijiem:

1) persona dzimusi Latvijā;

2) personai Latvijā dzīvo vecāki;

3) lielāko daļu dzīves persona ir nodzīvojusi Latvijā ;

4) persona ir zaudējusi tiesības uzturēties Latvijā tikai un vienīgi sakarā ar to, ka nav izpildījusi likumā noteiktās prasības uzturēšanās atļaujas noformēšanai.

2. Vai uz S.Reunova gadījumu nevar attiecināt Imigrācijas likuma 23.panta trešajā daļā paredzēto termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanas kārtību, balstoties uz humāniem apsvērumiem?

3. Vai uz S.Reunova gadījumu nevar attiecināt Imigrācijas likuma 24.panta otrajā daļā paredzēto pastāvīgās uzturēšanās atļaujas piešķiršanas kārtību balstoties uz valsts interesēm?

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buhvalovs,
Rīgā 2009.gada 17.septembrī M.Mitrofanovs, J.Sokolovskis, V.Buzajevs

Par valsts valodas zināšanu apjomu Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai

2009.gada 7.jūlijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.733 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi), kas stājās spēkā š.g. 1.septembrī.

Ministru kabineta noteikumu projektu sagatavojusi Izglītības un zinātnes ministrija un parakstījusi izglītības un zinātnes ministre T.Koķe (otrais paraksts).

Atbilstoši šo Ministra kabineta noteikumu 10.punktam persona ir tiesīga pretendēt uz Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu, ja ir apguvusi valsts valodu vismaz pamata līmeņa 2.pakāpē (A2).

Saskaņā ar likuma “Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” 3.panta ceturtajā daļā ietverto deleģējumu Ministru kabinets noteicis to personu iegūto valsts valodas prasmi apliecinošo dokumentu atzīšanas kārtību, kuras iepriekš kārtojušas nepieciešamā apjoma valsts valodas prasmes pārbaudi.

Atbilstoši minēto Ministru kabineta noteikumu 19.1.2.apakšpunktam no 1992.gada līdz 2000.gadam izsniegtajās valsts valodas prasmes apliecībās norādītā pirmā (zemākā) pakāpe atbilst pamata līmeņa 1. un 2.pakāpei (A1 un A2).

Neskatoties uz minēto dokumentu atzīšanas kārtību, Ministru kabineta noteikumu 20.punktā paredzēts, ka no 1992.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 31.janvārim izsniegtās valsts valodas prasmes apliecības pēc šo noteikumu spēkā stāšanās ir derīgas tikai amata un profesionālo pienākumu veikšanai, un, ja apliecība personai nepieciešama tikai šādam mērķim, valsts valodas prasmi atkārtoti nepārbauda.

Turklāt atbilstoši Ministru kabineta noteikumu 63.punktam par pārbaudi maksājama valsts nodeva 10 latu apmērā.

Pamatojoties uz minēto, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kāds ir pamatojums atzīt valsts valodas prasmes apliecības, kas izsniegtas no 1992.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 31.janvārim, par derīgām tikai amata un profesionālo pienākumu veikšanai?

2. Vai, iekļaujot Ministru kabineta noteikumos 20.punktu, ir tikusi izvērtēta šīs normas atbilstība Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam un tiesiskās paļāvības principam? Lūdzu sniegt izvērstu šādas atbilstības izvērtējumu.

3. Kāds ir pamatojums šādas diskriminējošas normas iekļaušanai Ministru kabineta noteikumos attiecībā uz personām, kas pretendē uz Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu?

LR 9.Saeimas deputāti: B.Cilevičs, V.Agešins, S.Mirskis,
I.Klementjevs, A.Vidavskis, I.Ribakovs, J.Tutins,
Rīgā 2009.gada 8.oktobrī A.Golubovs, A.Rubiks, S.Fjodorovs

Par sabiedriskās televīzijas pakalpojumu nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem

Atbilstoši Radio un televīzijas likuma 5.pantam sabiedriskās raidorganizācijas nodrošina visām sabiedrības grupām daudzveidīgas un līdzsvarotas programmas, kas sastāv no informatīviem, izglītojošiem un izklaidējošiem raidījumiem, kā arī nodrošina informācijas un izpausmes brīvību un objektivitāti un raidījumu dažādību. Šo raidorganizāciju finansiālā nodrošinājuma avots ir valsts budžets.

Atbilstoši Radio un televīzijas likumā ietvertajam deleģējumam 2008.gada 2.septembrī Ministru kabinets izdeva noteikumus Nr.714 “Kārtība, kādā tiek ieviesta elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidoto programmu apraide ciparformātā” (turpmāk – noteikumi), kas paredz, ka pāreja no televīzijas programmu zemes apraides analogajā formātā uz televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā tiek pabeigta līdz 2011.gada 1.decembrim.

Arī atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajai Satiksmes ministrijas darbības stratēģijai kā viens no galvenajiem ministrijas uzdevumiem ir līdz 2012.gadam nodrošināt pāreju no analogās apraides uz ciparu apraides formātu, paredzot pilnīgu analogās apraides darbības pārtraukšanu.

Atbilstoši noteikumiem pretendentu atlasē, kas nodrošinās televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā, vērtējama gan komersanta līdzšinējā darbības pieredze, gan plānotie pasākumi sabiedrības informēšanā. Satiksmes ministrija minētajā pretendentu atlasē ir izvēlējusies sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Lattelecom”.

Minētie noteikumi turklāt paredz, ka komersants, kurš veic televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā, nodrošina galalietotājiem iespēju bez maksas saņemt noteiktas televīzijas programmas atbilstoši Nacionālās radio un televīzijas padomes lēmumam par Latvijas Republikas teritorijā bez maksas apraidāmo televīzijas programmu sarakstu.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka ciparu televīzijas signāla uztveršanai būs nepieciešams gan dekoders, gan noteiktiem tehniskiem parametriem atbilstoša antena, tomēr nav precīzas informācijas par šiem tehniskajiem parametriem, kā arī iedzīvotājiem nepieciešamajām izmaksām.

Sakarā ar to lūdzu sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai pirms minētā projekta realizācijas uzsākšanas tika veikta analīze par to, cik lielam skaitam Latvijas iedzīvotāju varētu tikt liegta iespēja skatīties sabiedriskās televīzijas programmas pēc pilnīgas analogās apraides darbības pārtraukšanas sakarā ar nepieciešamo līdzekļu trūkumu jaunā tehniskā aprīkojuma iegādei?

2. Kādus pasākumus plānots veikt, lai pēc pilnīgas analogās apraides darbības pārtraukšanas nodrošinātu visus Latvijas iedzīvotājus ar iespēju skatīties sabiedrisko raidorganizāciju programmas atbilstoši Radio un televīzijas likumā paredzētajam?

3. Konkrēti kura valsts institūcija ir atbildīga par to, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem likumā noteiktās tiesības bez maksas skatīties Latvijas sabiedrisko raidorganizāciju programmas?

4. Kādus sabiedrības informēšanas pasākumus atbilstoši noteikumu prasībām ir plānojusi veikt un veikusi pretendentu konkursā uzvarējusī sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Lattelecom”, kā arī Satiksmes ministrija?

5. Cik valsts budžeta līdzekļu un akciju sabiedrības “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” līdzekļu ieguldīts, lai realizētu pāreju no analogās apraides uz ciparu apraides formātu? Vai turpmāk arī plānots ieguldīt valsts budžeta līdzekļus un akciju sabiedrības “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” līdzekļus minētā projekta realizācijas pabeigšanai?

LR 9.Saeimas deputāti: B.Cilevičs, S.Mirskis, A.Vidavskis,
J.Tutins, V.Agešins, I.Pimenovs, M.Zemļinskis,
Rīgā 2009.gada 15.oktobrī V.Orlovs, A.Holostovs, J.Urbanovičs