Saeimas 2009. gada 22. oktobra sēdes stenogramma (nobeigums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Stenogrammas nobeigums. Sākums — Saeimas materiālu 68.laidienā

(“LV”, Nr.172, 29.10.2009.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

 

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4940 – “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.

Komisija saņēma septiņus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas definē pakārtotās saistības. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts pašas komisijas priekšlikumā – 2.priekšlikumā –, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Definē to, ka drīkst… ka nedrīkst… priekšlikums faktiski definē aizliegumus attiecībā uz atbalstiem, kas nāk no pakārtotām saistībām, kā arī paredz dot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iespēju... un atļauj noteikt bankai ierobežojumus. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

5. – Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim… Es sapratu, ka deputāts Latkovskis tomēr nevēlas debatēt par 5. – Juridiskā biroja priekšlikumu.

Deputātiem nav iebildumu pret 5.priekšlikumu.

G.Bērziņš.

6. – deputāta Latkovska priekšlikums, kas nosaka, ka arī tām bankām, kuras ir saņēmušas komercatbalstu, varētu piemērot normu, kas ir 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

 

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Mans priekšlikums, kā jau Bērziņa kungs teica, nosaka, ka likuma grozījumi, kurus mēs šodien gatavojamies pieņemt, attiecas arī uz tām bankām, kuras ir jau saņēmušas valsts finansiālo atbalstu jeb mūsu, nodokļu maksātāju, naudu. Tātad šajā gadījumā tā ir “Parex”. Lai pamatotu savu priekšlikumu, es mazliet atgriezīšos vēsturē, bet izteikšos īsi.

Latvija nav nekādā unikālā situācijā, finanšu krīze skāra mūs ne jau pirmos. Vairākas pasaules valstis, pat lielvalstis, – Amerika, Lielbritānija, Nīderlande – tās visas saskārās ar finanšu krīzi, ar banku krīzi. Lai glābtu finanšu situāciju šajās valstīs, attiecīgās valdības ieplūdināja budžeta līdzekļus, lai noturētu banku sistēmu. Kad bankas tika glābtas, vairākās no šīm bankām, noslēdzoties gadam, nesamērīgi bonusi tika izmaksāti banku vadībai un arī banku akcionāriem laikā, kad šīs bankas principā dzīvoja par valsts budžeta līdzekļiem jeb par nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Kas notika? Protams, šajās valstīs izcēlās milzīgs sabiedrības sašutums, un attiecīgo valstu parlamenti reaģēja – reaģēja nekavējoties: aizliedza šādas pārmērības, aizliedza izmaksāt pārmērīgus finansiālus labumus gan banku vadībām, gan to akcionāriem laikā, kamēr šajās bankās atrodas valsts līdzekļi jeb nodokļu maksātāju nauda.

Šodien mēs pieņemam grozījumus, kuri nosaka un paredz, ka tas tiks darīts turpmāk. Bet es gribu vienu konkrētu piemēru minēt. Šā gada 17.februārī ASV prezidents Baraks Obama parakstīja likumu, kurš paredzēja šo normu retrospektīvi, tātad attiecinot šo normu arī uz tām finanšu institūcijām Amerikas Savienotajās Valstīs, kurām valsts bija sniegusi savu palīdzību jau iepriekš. Līdzīgi rīkojās arī citas Eiropas valstis.

Es neuzskatu, ka tā norma, ko piedāvāju, ir ar atpakaļejošu spēku, jo tā stāsies spēkā tajā brīdī, kad likums tiks izsludināts. Un attiecīgie nesamērīgie procenti, kuri pašlaik tiek maksāti bijušajiem banku īpašniekiem… tātad šie maksājumi tiks pārtraukti nevis no brīža, kad gadu iepriekš valsts bija spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu tur, bet no brīža, kad šis likums stāsies spēkā.

Un vēl es gribu, kolēģi, jums atgādināt, ka pirms divām nedēļām mēs šeit pieņēmām grozījumus likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli, un attiecībā uz vienu no normām, par kuru mēs balsojām, ļoti konkrēti noteicām: šī norma stājas spēkā ar šā gada 1.jūliju. Tātad mēs paši pieņēmām grozījumus, kuri stājas spēkā ar atpakaļ­ejošu datumu. Tad mēs varējām tā nobalsot. Un jāatgādina, ka šos grozījumus skatīja arī Budžeta komisija, kura otrdien šo manu priekšlikumu neatbalstīja.

Es tomēr aicinu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu, jo runa ir par nodokļu maksātāju naudu, par to, cik ilgi mēs, kā saka, varēsim turpināt tādā veidā izmantot budžeta līdzekļus.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

 

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Es brīnos, ka kolēģi nepavisam nav naski uz izteikšanos. Bet te nu gan vajadzētu runāt un varbūt vajadzētu pat kliegt. Jo arī mēs, Latvijas parlaments, esam piesmieti. Esam piesmieti, muļķoti, mēs esam saņēmuši maldīgu informāciju par to, kas tur, bankā, notika. Un vajadzētu laikam labot šo kļūdu. Latkovska kunga priekšlikums ir mēģinājums to darīt. Jā, tur figurēja dažādas nianses, kas varētu parādīties turpmāk, bet kļūdas ir jālabo, jo tas, kas ir noticis... Šis bankas pārņemšanas variants ir vienkārši apkaunojošs, pazemojošs, negodīgs, no visiem aspektiem raugoties. Es skaidri un gaiši pateikšu: Kargina–Krasovicka klanam no bankas bija jāaiziet plikiem. Plikiem! Bet viņi paturēja 40 miljonus, varbūt pat vairāk. Tagad katru gadu saņems… mēnesī saņem tuvu pie pusmiljona latu procentos. Tā vietā, lai viņi no bankas aizietu pliki, viņi uztaisīja biznesu! Pie tam spožu biznesu! Vai jūs nejūtaties piemuļķoti? To, ko mums stāstīja Godmaņa kungs… Nu, izrādās, Godmaņa kungs ir atzinies, ka viņš arī nav zinājis. Viņš arī nav zinājis, ka šādus procentus saņems Kargina–Krasovicka klans! Nu, ja nav zinājis, tad ir slikti darbojies. Slikti darbojušies arī pārējie kolēģi, kas tur bija. Slikti darbojies ir Slaktera kungs kā finanšu ministrs. Ļoti slikti. Valsts sekretārs Bičevskis. Ļoti slikti darbojušies visi, kuri stāvēja klāt visām šīm lietām. Un vēl daudzi citi. Tos es nenosaukšu.

Kļūdas ir jālabo! Ir jālabo tās kļūdas, kas ir pieļautas. Jā, protams, mēs nevaram juridiski atņemt viņiem naudu, kura jau tagad, tā sakot, ieskaitīta viņu kontos, jo parakstīja šo stulbo līgumu, bet mēs varam ar likumu mēģināt labot šo kļūdu, un tas būtu mūsu pienākums. Tas būtu mūsu pienākums, cilvēki mīļie.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

 

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Jā, godātie kolēģi! Klusums un nepieteikšanās debatēs par šo jautājumu liecina vien par to, ka minētās bankas ietekme uz politiskajiem spēkiem ir tik liela, ka cilvēki vienkārši baidās par to runāt.

Es aicinu atbalstīt Ainara Latkovska priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Bērziņš vēlas ko piebilst? Nevēlas piebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Latkovska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 37, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš.

7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Šajā priekšlikumā ir teikts, ka šie ierobežojumi neattiecas uz bankām, kas ar atpakaļejošu spēku ir saņēmušas atbalstu, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

Līdz ar to arī visi priekšlikumi ir izskatīti.

Es aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – 2. Likums pieņemts.

G.Bērziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.

 

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Ir viens priekšlikums, ko izstrādājusi atbildīgā komisija. Tur faktiski nav nekā jauna. Tā ir redakcionāli precizēta iepriekšējā redakcija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

 

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Līdz ar šo likumprojektu notiek atgriešanās pie tā, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi izmantot tarifu ieņēmumus ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām.

Kolēģis Kraukļa kungs, runājot par šo likumprojektu, vienmēr publiski ir uzsvēris, ka grozījumiem ir jāstājoties spēkā steidzami, lai ziedojumu saņēmēji, piemēram, bērni, invalīdi, kultūras darbinieki, sieviešu un vides organizācijas, sportisti un citi varētu arī šogad saņemt ziedojumus. Mērķi, protams, ir cēli.

“Pilsoniskā Savienība” atbalsta ziedojumus, ja tie ir izlietoti godīgi un caurskatāmi. Taču mēs vēlētos nedaudz raksturot konkrētos mērķus, kādiem ziedo, piemēram, divi no lielākajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, par kuru pakalpojumiem iedzīvotājiem ir jāmaksā visaugstākie tarifi Baltijā.

Kā raksta vakardienas “Dienas Bizness”, tie abi ietilpst Latvijas vērtīgāko kapitālsabiedrību zelta fonda pirmajā sešniekā. Un, proti, visupirms par vienu privāto kapitālsabiedrību, kurā kapitāldaļas pieder arī valstij.

2008.gadā tā ir ziedojusi aptuveni 1 miljonu 700 tūkstošus latu. No šiem ziedojumiem gandrīz 1,5 miljoni latu sastāda summu, tātad 85 procentus, kurus saskaņā ar likumu neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Kas tad ir bijuši, godātie kolēģi, tie laimīgie, kam tā naudiņa ir aizgājusi? Latvijas Neredzīgo biedrībai – 120 lati, Bērnu paliatīvās aprūpes biedrībai – 1393 lati, Latvijas Bērnu fondam – 12 601 lats. Nedaudz arī kultūrai, lielākoties Latvijas Nacionālajai operai. Taču lauvas tiesu, aptuveni 80 procentus no visa tā, ir saņēmušas pazīstamas un arī mazpazīstamas sporta organizācijas. Piemēram, biedrība “Barons” – 339 500 latu, Latvijas Futbola federācija – 338 000, Latvijas Olimpiskā komiteja – 308 550, APM Motosporta biedrība – 242 500.

Runājot par otru kapitālsabiedrību, kuras tarifi ir bijuši ļoti augsti un kurā gan nav valstij piederošu kapitāldaļu, situācija ir līdzīga. 2008.gadā ir ziedots vairāk nekā 730 tūkstoši latu, ar uzņēmumu ienākuma nodokli neapliekamā summa ir aptuveni 620 tūkstoši latu. Tiesa gan, jāuzsver, ka šī kapitālsabiedrība ir liela Latvijas Nacionālās operas mīļotāja, jo mūsu Baltajam namam 2008.gadā tā ir ziedojusi 130 tūkstošus latu. No pārējās summas Latvijas Bāreņu biedrībai ir ziedoti 500 lati, bērniem ar kustību traucējumiem – 3 tūkstoši un Latvijas Bērnu fondam, tiesa gan, salīdzinoši diezgan liela summa – 60 tūkstoši latu. Taču lielākā daļa arī no šiem ziedojumiem aizgājusi tā sauktajam lielajam sportam: 130 tūkstošus saņēmusi Latvijas Tenisa savienība, 100 tūkstošus – Latvijas Basketbola savienība, 50 tūkstošus – Latvijas Olimpiskā komiteja.

Nav aizmirsta arī Latvijas Ūdens motosporta federācija – tā saņēmusi 10 tūkstošus. Kā zināms, šī federācija un tās komanda Power boats team, kuras nosaukums, šķiet, tulkojams kā “Rīgas ātrgaitas kuteru komanda”, ir ļoti iecienīta ziedotāju aprindās.

Vides aizsardzībai salīdzinājumā ar iepriekšminēto ir aizgājuši “santīmi”: pirmajā gadījumā – 6 tūkstoši, otrajā gadījumā – 5500 latu. Tātad, Līdakas kungs, zvēriņiem un putniņiem ir atbirušas tikai tādas drupačas no lielā dzīru galda.

Runājot par sportu, jānorāda, ka tā sauktā lielā sporta panākumu ķīla ir sporta nodarbības skolās un īpaši sporta skolās, no kurām daudzas šodien tiek likvidētas, bet palikušajām skolām būtiski samazināts finansējums.

Konsultējoties ar speciālistiem, noskaidrojās, ka vienas sporta skolas uzturēšanai gadā minimāli, pašu nepieciešamāko funkciju pildīšanai, nepieciešami vidēji 50–60 tūkstoši latu. Atsevišķos gadījumos 80 tūkstoši. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik saņem viens sporta funkcionārs gadā.

“Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nav izvērtēts, vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju ziedojumi atstāj būtisku ietekmi uz tarifu lielumu, nav izvērtēta arī caurskatāmība šo ziedojumu izlietošanā. Kā zināms, nepietiekama kontrole rada risku, ka ziedotie līdzekļi netiek izlietoti paredzētajam mērķim, bet nonāk pavisam citās kabatās.

Mēs aicinām neatbalstīt šo likumprojektu. Mēs nevaram piekrist, ka naudu, kurai būtu jāienāk valsts budžetā, sadala uzņēmēji pēc deguniem.

Godātie kolēģi! Velkot paralēles ar pagājušās ceturtdienas sēdē notikušajām debatēm sakarā ar Valsts karoga likuma projektu, es aicinu gan latviski domājošos, gan krieviski domājošos, gan arī nedomājošos atvērt acis, bet neaizvērt muti. Kā savulaik ir teicis angļu rakstnieks Stīvensons…

Sēdes vadītājs.

Jūsu laiks ir beidzies, Čepānes kundze.

I.Čepāne.

...“Dažkārt klusuciešana ir visrupjākie meli.” Es tūlīt beigšu. Šis likumprojekts, tāpat kā iepriekšējais likumprojekts, par kuru runāja Latkovska kungs, ir pietiekami svarīgs, lai tas būtu pelnījis debates.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Aicinu ievērot reglamentu.

Nākamajam vārds deputātam Borisam Cilevičam.

 

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”)

Cienījamie kolēģi! Pēc kolēģes Čepānes uzstāšanās man atliek maz ko piebilst. Labdarība patiešām ir ļoti laba lieta, bet tikai tādā gadījumā, kad cilvēki labdarībai ziedo savu naudu. Šajā gadījumā runa ir par to, ka dažu pakalpojumu sniedzēju amatpersonas pieņem lēmumus par to, ka ziedos naudu, kas viņiem nepieder. Tā faktiski ir nauda, kas piespiedu kārtā tiek atņemta visiem Latvijas iedzīvotājiem, tātad arī maznodrošinātajiem. Tā rīkoties nedrīkst. Šeit nav runa par privātajiem komersantiem, kas strādā uz savu risku, kas pelna naudu; viņiem, protams, ir visas tiesības pašiem lemt, kam šo naudu atdot – tērēt to savām vajadzībām vai ziedot labdarībai. Tas ir pirmais moments.

Otrs moments. Redziet, faktiski šajā gadījumā runa ir par to, ka šī norma atļauj paralēlas finansēšanas shēmas. Mēs jau daudz runājām par to, ka budžetam jābūt caurskatāmam. Šeit ir ļoti spilgts piemērs tam, ka apzināti tiek veidotas necaurskatāmas shēmas. Tātad normāli – jā, operai ir vajadzīga nauda. Tātad tā ir budžeta prerogatīva un mūsu, likumdevēju, prerogatīva – ņemt… Šim nolūkam mēs atvēlam tik daudz un tik daudz no ieņēmumiem. Tā ir mūsu, valsts, prerogatīva – ņemt naudu no nodokļu maksātājiem, arī no pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir monopols, un pēc tam lemt, kam šo naudu tērēt.

Šajā situācijā šādu lēmumu pieņemam nevis mēs, bet pakalpojumu sniedzēju vadība, un tas absolūti neatbilst ne šo personu kompetencei, ne šo personu amata pilnvarām. Kāpēc šāda sistēma tiek atjaunota – to var tikai minēt. Bet es domāju, ka šādas sistēmas pastāvēšana ir viens no iemesliem, kāpēc mūsu ekonomikas situācija ir tik bēdīga. Un tieši to mums arī pārmet. Un tagad mēs tik un tā gribam šo sistēmu atjaunot! Es negribu nevienu apvainot un nevienam pārmest, bet, kāpēc tas tiek darīts, – to es tiešām saprast nevaru.

Un pēdējais. Pakalpojumu sniedzēju vadošajām amatpersonām ir pietiekami lielas algas. Un, ja šīs personas patiešām tik ļoti mīl operu vai basketbolu un tā tālāk, lai galu galā ziedo no savām algām! Tas nevienam nav aizliegts. Tas būtu daudz godīgāk, nekā izlikties par labdariem un rīkoties faktiski ar viņiem nepiederošu naudu.

Es aicinu jūs noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Acīmredzot debates mums būs jāturpina pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, – paziņojumi.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

 

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpā.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

 

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 10.35 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

 

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām minūtēm 106.telpā.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

 

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis… paldies, redzu, Solvita Āboltiņa, Juris Dobelis, Ivans Klementjevs, Jānis Lagzdiņš… paldies, redzu, Visvaldis Lācis, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks… paldies, redzu, Vaira Paegle… jā, redzu, paldies, Karina Pētersone, Viktors Ščerbatihs un Aigars Štokenbergs… paldies, redzu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Varbūt var vēlreiz nozvanīt, lai deputāti dzird, ka jānāk uz zāli.

Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00, un mums jāturpina sēde. Es atgādinu, ka mēs runājam par likumprojektu “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Mēs skatām šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā, jo likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Mēs runājām par 1. – atbildīgās komisijas priekšlikumu, un mēs pārtraucām debates sakarā ar to, ka bija laiks pārtraukumam.

Tagad debatēs vārds deputātam Mārtiņam Rozem.

 

M.Roze (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Arī Tautsaimniecības komisijā bija diezgan vētrainas debates gan par šā priekšlikuma būtību, gan par tā ietekmi uz ziedojumu saņēmējiem, gan arīdzan par ietekmi uz tarifiem.

Pirmām kārtām jāņem vērā tas, ka iepriekšējie runātāji neiedziļinājās tarifu aprēķināšanas procedūrā, jo pēc likuma un pēc būtības, un pēc loģikas jebkurš operators, kurš darbojas jebkurā uzņēmējdarbības jomā, tātad arī regulētajā, ir tiesīgs cerēt uz saprātīgu peļņu. Un šinī gadījumā tarifi ir tie, kas ierobežo uzņēmējiem iespēju saņemt nepelnīti augstu peļņu, sniedzot pakalpojumus, kuriem ir ierobežots nodrošinājums, respektīvi, monopoluzņēmumiem, kā arī tiem, kas ietekmē lielu daļu iedzīvotāju. Šinī gadījumā uzņēmēji, uzņēmumi ir tiesīgi ziedojumus sniegt tikai no šīs saprātīgās peļņas daļas, un tos nevar iekļaut tarifu aprēķinos. Tas ir pilnīgs mīts, ka, aizliedzot ziedot šīm organizācijām, mēs kaut kādā veidā varam samazināt tarifus. Tas neatbilst patiesībai. Līdz ar to mēs vienkārši lielai daļai no tiem, kas pašlaik saņem ziedojumus un var attīstīt savu darbību kā sabiedriskā labuma organizācijas, liegtu iespēju veikt savu darbību.

Protams, es pilnībā piekrītu deputātes Čepānes nostājai par to, ka mums būtiski ir jārevidē tie nosacījumi, kādi ir izvirzīti organizācijām, lai tās iegūtu sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Bet tas ir pavisam cita likuma, cita regulējuma jautājums.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

 

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Debatējot par šo priekšlikumu, mēs, protams, varam runāt par visām tām labajām lietām, ko ziedotājs panāk ar savu mērķa ziedojumu, un lielās līnijās, protams, runātājiem ir taisnība. Ja mēs paskatāmies šīs naudas, ziedotās naudas, sadales struktūru, tad redzam, ka bērniem, bāreņiem, videi, kultūrai aiziet ļoti niecīga daļa no šīs naudas. Bet kaut kāda daļa aiziet.

Bet man liekas, ka, šeit diskutējot un katram Saeimas loceklim izšķiroties par savu balsojumu, ir jāsaprot viena lieta – ka patiesībā šī ziedotā nauda gandrīz visa tiešā veidā nonāktu valsts budžetā. Jo 85 procentu atlaide no peļņas nodokļa ir ļoti liela summa. Tātad faktiski šī kapitālsabiedrība paralēli valdībai, paralēli Saeimai vienkārši pati pēc savas iniciatīvas pārdala valsts budžeta līdzekļus. Un tagad mums ir jāizšķiras par vienkāršu jautājumu – vai valdība un parlaments spēj saprātīgāk sadalīt šo naudu atbilstoši valsts attīstības prioritātēm vai ne. Nu ja nespēj, ja mēs uzskatām, ka kapitālsabiedrības vadība to spēj izdarīt kvalitatīvāk, tad droši vien ir pamats atbalstīt. Bet es domāju, ka tādā veidā mēs lielā mērā pasakām, ka parlaments nav spējīgs pildīt savu pamatuzdevumu – valsts budžeta līdzekļu sadali.

Godātie kolēģi! Ja mēs runājam par valsts kapitālsabiedrībām, tad mums jāatceras arī tas mehānisms, ka valsts kā kapitāldaļu turētājs var pēc saviem ieskatiem ar parlamenta balsojumu instrumentu sadalīt šos budžeta līdzekļus, vispār apejot šādu ziedotāju gribu. Tā ka, kolēģi, es aicinu domāt racionāli un izšķirties par balsojumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

 

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Es runāju tikai par diviem šādiem monopoluzņēmumiem, bet šādu ziedotāju tiešām ir daudz. Un pirmām kārtām gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka informāciju par šiem ziedojumiem parasti ir ārkārtīgi grūti atrast un tiek uzsvērts, ka tā ir ierobežotas pieejamības informācija. Es gan uzskatu tā: ja tas skar valsts budžetu, tad saskaņā ar likumu “Par valsts noslēpumu” tai nevajadzētu būt ierobežotas pieejamības informācijai vai valsts noslēpumam.

Un ir pavisam vienkārši skaitļi. Atšķirībā no profesora Šadurska es neesmu matemātiķe, bet... Piemēram, ja vienas akciju sabiedrības miljonu latu neapliek ar nodokli, tātad 15 procentiem, kā šajos piemēros bija vienā gadījumā, tad jūs varat izrēķināt, cik valsts budžets zaudē. Manuprāt, ja es esmu pareizi aprēķinājusi, tie ir 150 tūkstoši. Tikai vienā gadījumā! Par šiem 150 tūkstošiem varētu uzturēt, kā jau es teicu, piemēram, divas sporta skolas. Un tad, kad jūs te nāksiet un žēlosieties par nabaga bērniem un par grūtniecēm, un par visiem, kam šodien nepietiek naudas... Jūs mēnešiem ilgi varat plēsties par mājokļa nodokli, kura fiskālais efekts būs tikai 5-6 miljoni, bet šeit ar vieglu roku varam izlaist no valsts budžeta ārā... Pat aprēķina nav šajā gadījumā, kad ziedo monopolisti, kuru peļņu nosaka regulators... Šeit jau pat nav aprēķinu! Faktiski saskaņā ar Satversmi vajadzētu būt arī šeit aprēķiniem, cik naudas valsts budžets šajā gadījumā zaudē. Tā, kā tas bija, grozot likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”.

Es patiešām aicinu... Tas ir atsevišķas izpētes jautājums par šīm, kā Rozes kungs teica, sabiedriskā labuma organizācijām, kuru valstī ir vairāk nekā 1300.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Krauklis vēlas ko piebilst?

V.A.Krauklis.

Komisijas vārdā man tomēr ir jāsniedz zināms skaidrojums, lai līdz galam saprastu, kā tad tas notiek. Man grūti pateikt, vai tas bija apzināti vai neapzināti, ka šie runātāji, kuri vērsās pret šo normu, tomēr nebija gluži precīzi.

Tātad: regulējams uzņēmums iesniedz regulatoram savu tarifa aprēķinu, kurā vienmēr ir saprātīgas peļņas daļa; to, kādā veidā tiek noteikta šī samērīgā peļņa, paredz likums un metodiskie norādījumi, ko apstiprinājis Ministru kabinets. No šīs peļņas uzņēmums nomaksā 15 procentu uzņēmuma ienākuma nodokli un pēc tam tērē šo naudu, kā vēlas, – vai nu nopērk villu Spānijā, vai iegulda kaut kur citur, vai izmaksā dividendēs; tā ir uzņēmuma paša vēlme. Un, ja mēs šo normu neatbalstām, tad šis uzņēmums nevar ziedot, bet šo peļņu tērē tāpat. Tā peļņa nenonāks valsts budžetā. Valsts budžetā, ja, piemēram, peļņa ir 1 miljons latu, nonāks 150 tūkstoši latu.

Savukārt, ja uzņēmums izlemj ziedot, piemēram, visu šo miljonu, tad ziedojumos aiziet viss miljons un viņš saņem atlaidi no šiem 150 tūkstošiem 85 procentu apmērā. Un tā ir tā būtiskā starpība.

Un ne jau velti atbildīgā komisija savā variantā ierakstīja, ka ziedojumu summu neietver tarifus pamatojošās izmaksas. Tātad, ja mājsaimniecība maksā 10 latus, piemēram, par gāzi vai par kaut ko citu, tad neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ziedo vai neziedo, tā kā tā tarifs būs 10 lati. Runa ir tikai par to, lai uzņēmumam dotu tiesības tiešām labdarīgiem mērķiem ziedot.

Otrs. Es tomēr nevaru piekrist, ka tiek pretnostatīts viens labdarības veids otram: bērni, izglītība – tas ir labi, bet sports – tas ir slikti. Es domāju, ka visi šie veidi ir vienlīdz svarīgi, un tādēļ nevajadzētu šeit kaut kā pretnostatīt šīs lietas.

Aicinu atbalstīt komisijas piedāvāto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 20, atturas – 8. Priekšlikums atbalstīts. Vai deputāts Fjodorovs vēlas kaut ko teikt par procedūru? Nē, viņš nokļūdījies ar pogām. Tātad priekšlikums atbalstīts ar balsu vairākumu.

V.A.Krauklis.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 26, atturas – 2. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Ainars Baštiks.

 

A.Baštiks (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs skatām likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos... Vai varētu, lūdzu, ievērot klusumu? Vai tad tiešām ir jāaizrāda par elementārām lietām?

A.Baštiks.

Paldies. Jā, es atgādinu, ka likums tika atvērts, lai ar nākamā gada 1.janvāri adopcijas un audžuģimeņu pabalstu varētu izmaksāt… tās izmaksas pārnest no Labklājības ministrijas uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru.

Otrajam lasījumam ir iesniegti trīs priekšlikumi, un Sociālo un darba lietu komisijā tie tika izskatīti.

1. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Baštiks.

2. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Baštiks.

Un 3. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Baštiks.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Roze.

 

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr.1363/Lp9). Visi likuma grozījumi ir saistīti ar atbilstības ieviešanu, ar starptautiskiem nolīgumiem, kā arī ar attiecīgām Eiropas Savienības direktīvām.

1. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Roze.

3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

4. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Roze.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Roze.

6. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Roze.

7. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Roze.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Roze.

9. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Roze.

10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

Kolēģi! Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

 

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4960 – “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu””. Komisija uz trešo lasījumu saņēma deviņus priekšlikumus.

1. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir tehnisks sakārtojums, un to komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, nevis Juridiskās komisijas, bet Juridiskā biroja priekšlikums.

G.Bērziņš.

Es atvainojos! Ne Juridiskās komisijas, bet Juridiskā biroja.

Sēdes vadītājs.

Jā. Deputātiem nav iebildumu pret to, ka tas tiek atbalstīts.

G.Bērziņš.

2. – arī tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir priekšlikums, kas paredz, ka dotācijas, kas bija agrāk iekļautas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā attiecībā uz bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos... Ministru kabinets nākamgad un aiznākamgad paredz attiecīgu dotāciju. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz, ka Ministru kabinets budžetā iekļauj dotāciju nākamgad un 2011.gadā pašvaldībām, kurām ir zemākie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju. Arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Sākam… nē, nesākam debates. Deputātiem nav iebildumu.

G.Bērziņš.

4. – deputāta Bērziņa priekšlikums. Attiecas uz sadalījumu starp pilsētām un novadiem. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Anatolijam Mackevičam.

 

A.Mackevičs (LPP/LC frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es šodien negribu runāt par cipariem. Es negribu runāt par to, kam būs finansējuma vairāk, kam – mazāk. Es zinu tikai vienu: es zinu – un jūs visi zināt –, ka pašvaldības, kas atrodas Latgalē, ir visnabadzīgākās Latvijā. Jā! Ja mēs šodien pieņemsim šo priekšlikumu, mēs šodien, es pasvītroju – šodien!, varam reāli palīdzēt tām. Mēs šodien varam palīdzēt visiem Latgales iedzīvotājiem izdzīvot šajā negodīgajā krīzes laikā.

Jā, es ļoti saprotu, ka tā palīdzība nebūs visai liela. Bet galvenais ir tas, ka būs! Es vēršos pie Latgales deputātiem: atbalstiet šo priekšlikumu! Es lūdzu jūs atbalstīt cilvēku labklājību Latgales reģionā.

Es aicinu jūs balsot “par”.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram. (No zāles: “Aizdedzies par Latgali!”)

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tā kā skan Latgales vārds, es sākšu ar to.

Latgale jau sastāv ne tikai no lielpilsētām, no Daugavpils un Rēzeknes, bet sastāv arī no novadiem. Tur ir 19 novadi un divas lielas pilsētas. Pastāvot šai pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmai, faktiski vinnē novadi. Ne jau gluži vinnē, bet... Veicot šo pašvaldību reformu, ir izveidojusies situācija, ka novados ir iekļautas arī pilsētas, kuras agrāk, izmantojot šo izlīdzināšanas sistēmu, veicināja citādāk. Novados ir iekļautas tādas pilsētas kā Gulbene, Ludza un daudzas citas. Tagad daudzi novadi pēc reformas ir diezgan lielās finansiālās grūtībās. Es saprotu ekonomisko situāciju valstī kopumā: mūsu pašvaldībām šī finanšu izlīdzināšana ir nepieciešama. Faktiski visā pasaulē pastāv šāds pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisms, jo, atklāti sakot, iedzīvotāji jau nav vainīgi, ka viņi dzīvo teritorijās, kur nav ostu, kur nav daudz dabas resursu, kur nav citu vērtību, kuras ļautu šīm teritorijām, šīm pašvaldībām, dzīvot no pašu līdzekļiem, dzīvot pašfinansējoties. Tāpēc mēs šoreiz… Domāju, ka viss šis process, kas valstī notiek ar reformu un jauno novadu izveidošanu un darbību, šodien būtu atbalstāms tajā ziņā, ka mēs saglabājam šo iepriekšējo sadalījumu finanšu nepieciešamībā. Teiksim, pilsētām, republikas pilsētām, atstājam koeficientu 0,47 un novadiem atstājam 0,53. Tas būtu taisnīgi pret iedzīvotājiem, kas dzīvo šajās teritorijās, jo mēs nedrīkstam skatīties tikai uz lielpilsētām. Mums jāskatās arī uz lauku sektoru, uz lauku iedzīvotājiem, uz reģioniem, un tādā veidā mēs ar šo izlīdzināšanu faktiski minimāli sasniedzam šo vidējo ienākumu izlīdzināšanu uz vienu iedzīvotāju. Tā nav nekāda bagātība jeb milzīga naudas pārdale par labu vieniem vai otriem. Tas ir faktiski izdzīvošanas jautājums. Un jūs redzat šo skalu jeb diagrammu, kas parāda, kā līdzekļi, šie ienākumi, uz vienu iedzīvotāju izlīdzinās. Faktiski šī izlīdzināšanas līkne ir diezgan vienmērīga attiecībā uz novadiem. Vienīgi izceļas tiešām šie Pierīgas novadi. Bet, es domāju, tas ir cits jautājums, par kuru vajag diskutēt. Taču mēs nedrīkstam, skatoties uz dažiem Pierīgas novadiem, pieņemt tādu lēmumu, ka pārējos novados mums nav jāveic šī normālā finanšu līdzekļu izlīdzināšana. Tāpēc gribu teikt arī to, ka daļa no šā finanšu izlīdzināšanas mehānisma strādāja arī attiecībā uz rajonu pašvaldībām, kuras šodien ir likvidētas, kuras nepastāv. Daudzas funkcijas ir pārņēmuši tieši novadi. Republikas pilsētas neskāra šī reforma tik lielā mērā, kādā tā skāra tieši pagastu pašvaldības un pilsētu pašvaldības.

Tāpēc daudzas šīs funkcijas ir šodien jāveic tieši novadu pašvaldībām. Daļu rajona funkciju pārņēma, un skaidrs, ka šis finansējums arī ir nepieciešams.

Tā ka šeit nav nekāda īpaša lauku vai pilsētas lobēšana. Tas koeficients, kas ir izvērtēts, es domāju, ir objektīvs. Tas daļēji izlīdzina… varbūt daļēji… situāciju tieši šo finanšu līdzekļu sadalīšanā un šo pašvaldību atbalstīšanā.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

 

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Atšķirībā no kolēģa Mackeviča es runāšu par naudu. Jo šie priekšlikumi ir par naudu, nevis par kaut ko citu. Un, ja mēs paskatāmies to atšķirību starp to, ko Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir sagatavojusi, un to, ko šobrīd piedāvā atsevišķi deputāti 4., 5. un 6.priekšlikumā, to naudu mēs te viegli varam ieraudzīt. Rīga no šā priekšlikuma iegūtu vismaz 2 miljonus latu. Neko īpašu neiegūtu Liepāja… Zaudētāja joprojām paliek Valmiera. Daugavpilī – tur 100 tūkstoši varbūt... Bet uz kā rēķina? Tas taču ir uz kaut kā rēķina. Tas ir tomēr uz to novadu rēķina, kuros, piedodiet, ne infrastruktūra, ne pat finansējums uz vienu iedzīvotāju joprojām ne tuvu nesasniegs kaut vai to finansējumu, kāds ir Rīgas pilsētai.

Es, pats būdams rīdzinieks, droši vien gribētu aizstāvēt rīdzinieku intereses. Bet tā skarbā realitāte jau ir tā, ka mēs arī redzam, kā tā nauda tiek tērēta. Ka 5 miljoni latu, teiksim, aizies kaut kādai Vācijas reklāmas aģentūrai, ka 500 tūkstoši latu tuvākajā laikā aizies kanāla apgaismošanai. Es domāju, ka šo naudu krietni racionālāk mēs varētu ieguldīt tajās lauku teritorijās, kurās šobrīd, kā mēs visi zinām, lāgā pat nav ar ko aizvest bērnus uz skolu.

Un tieši tāpēc es aicinu noraidīt gan 4., gan 5., gan 6.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Pēterim Hankam.

 

P.Hanka (ZZS frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es ļoti reti runāju, bet... Cienot kolēģi Andri Bērziņu, es skatījos priekšlikumus... Un tas jau man bija sen skaidrs...

Es nāku no vidējas pašvaldības, ilgus gadus tur nostrādāju.

Skatos visus tos priekšlikumus, kas šeit ir.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalstīs – no 4.priekšlikuma līdz pat beigām atbalstīs – atbildīgās komisijas priekšlikumus. Nevar būt savādāk! Šis sadalījums, ko piedāvā atbildīgā komisija, ir pareizs, jo nevar mazās pašvaldības pagrūst zem ūdens. Lielās pašvaldības izdzīvos, tām nekas nenotiks. Un kolēģis Štokenbergs jau arī teica, cik iegūs Liepāja, cik iegūs cita lielpilsēta. Tā ka cienīsim!... Un arī šeit, zālē, sēž vairāku pašvaldību vadītāji un mūs klausās.

Es aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu un šo sadalījumu 47 : 53.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Gunāram Laicānam.

 

G.Laicāns (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Tas kompromiss, ko mēs jau otrajā lasījumā esam panākuši, ir jānotur. Es domāju, ka ir svarīgi, ka konceptuāli jautājumi tiešām tiek pieņemti otrajā lasījumā, nevis trešajā lasījumā. Tas kompromiss ir jānotur. Jo pamatā te ir divi jautājumi.

Protams, viens jautājums ir par naudu. Šis 1 procents nozīmē aptuveni 7 miljonus... Valsts desmit gados šajā finanšu izlīdzināšanas fondā varēja ieskaitīt tikai 7 miljonus. Taču arī tas ir ļoti liels skaitlis.

Otrs jautājums ir par kompromisu starp lielajām pilsētām un, var teikt, laukiem. Kopš 1997.gada šis jautājums vienmēr ir bijis ļoti jutīgs, kad ir runa par finanšu izlīdzināšanu. Ir notikušas sarunas, un tomēr ir panākts šis kompromiss. Un šodien atkal... Un tas ir ļoti svarīgi. Jo sākotnēji bija 45 procenti lielajām pilsētām un 55... Otrajā lasījumā mēs nobalsojām, ka 47 procenti – lielajām pilsētām, 53 – novadiem. Tagad atkal tiek piedāvāts it kā 51 procents novadiem un 49 procenti...

Aicinu neatbalstīt ne 4., ne 5., ne 6., ne 7., 8. un 9.priekšlikumu, jo šādā gadījumā mēs vienkārši nostādām lielās pilsētas pret laukiem.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

 

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šā strīda būtība ir visiem šeit sēdošajiem skaidra. Likumprojekta būtība – atņemt lielpilsētu iedzīvotājiem daļu naudas un palīdzēt cilvēkiem, kas dzīvo laukos.

4., 5. un 6.priekšlikums – tas ir zināms kompromiss, lai tomēr lielpilsētniekiem atņemtu drusciņ mazāk naudas.

Iesniedzēji, 4.priekšlikuma iesniedzēji, acīmredzami aizstāv Rīgu un Daugavpili, kur viņi ir pie varas, 6.priekšlikuma iesniedzēji aizstāv Rīgu un Rēzekni, un 5.priekšlikuma – ļoti retais viesis šajā tabulā! – iesniedzēji aizstāv ventspilniekus. Un iznāk ļoti dīvaina situācija, ka lielpilsētās dzīvo vairāk iedzīvotāju nekā visā pārējā Latvijā… Bet tomēr deputātu vairākums atbalstīja mazākumu… Tā iznāk tikai tāpēc, ka mums nav vispārējās vēlēšanu tiesības. Nepilsoņi, kas nekur nebalso, dzīvo lielpilsētās: Rīgā – puse, un kopā ar visām pārējām lielajām pilsētām – 90 procenti cilvēku, kuri nebalsoja un kuru intereses vispār Saeimā nav pārstāvētas. Sakarā ar to mēs nevaram pat naudu sadalīt pareizi.

Tāda ir situācija, un PCTVL frakcija šajā situācijā, protams, atbalsta 4., 5. un 6.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Miroslavam Mitrofanovam.

 

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, PCTVL frakcija nobalsos par deputāta Bērziņa priekšlikumu un atbalstīs, ja šis priekšlikums netiks atbalstīts, arī tam sekojošos priekšlikumus. Bet man godīgi ir jāatzīst, ka pēc būtības šie priekšlikumi nevar atrisināt netaisnīgo situāciju, kas ir saistīta ar līdzekļu izlīdzināšanu starp dažāda veida pašvaldībām.

Saskaņā ar spēkā esošo likumu un arī ar likumprojektu, par kuru mēs šodien runājam, visas pašvaldības tiek sadalītas divās lielās grupās. Vienā ir republikas pilsētas, otrā – novadi. Problēma ir tā, ka abās grupās, vienās un tajās pašās grupās, ir gan tā sauktās trūcīgas pašvaldības, gan arī nosacīti bagātas pašvaldības. Tā, piemēram, starp lielpilsētām ir Daugavpils, kur ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir vismazākie visā Latvijā, un tajā pašā grupā ir arī Ventspils un Rīga, kur situācija ir daudz labāka.

Tāda pati situācija ir starp lauku pašvaldībām. Tā, piemēram, lauku pašvaldību grupā ir Zilupe un Ludza, kur ienākumi ir diezgan zemi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, un diezgan zemi, salīdzinot ar vidējo līmeni. Taču tur ir arī tādas pašvaldības, kuras ir apkārt Rīgai, – tādas kā, teiksim, Garkalne. Tur dzīvo bagāti cilvēki, kuri strādā Rīgā, un tur ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir visaugstākie, pat lielāki, nekā salīdzinot ar Ventspili un Rīgu. Un nedrīkst runāt tagad tā: ja mēs atbalstīsim Bērziņa kunga priekšlikumu, tad mēs izdarīsim lielu pakalpojumu visai Latgalei. Tas ir nepareizi. Mēs drusciņ palīdzēsim divām pilsētām – Daugavpilij un Rēzeknei. Un tikai! Un vispār šis likums prasa ļoti nopietnu darbu, lai atrisinātu jautājumu par šo normu, kura principā ir netaisnīga, – ka visas – gan bagātās, gan nabagās – pašvaldības sacenšas savā starpā, sacenšas šīs divas grupas.

Bet, es atzīšos, šoreiz mums nav cita priekšlikuma, un es aicinu deputātus atbalstīt Bērziņa kunga ierosinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Annai Seilei.

 

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Es uzticos Budžeta komisijas lēmumiem. Ļoti rūpīgi tika izvērtēts un otrā lasījuma redakcijā jau tika pieņemts, ka republikas pilsētām būs šis koeficients izlīdzināšanas fondā – 0,47. Un pārējiem novadiem, kuros tāpat ietilpst tādas pilsētas kā, piemēram, Balvi, Talsi, Kuldīga, būs lielāki procenti – 53. Lūk, un šis priekšlikums arī būtu jāatbalsta. Bet tagad tabulā mums visi sekojošie priekšlikumi ir alternatīvi Budžeta komisijas izstrādātajam priekšlikumam.

Kāpēc es atbalstu un arī pārējie partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti simtprocentīgi atbalsta lielākus ienākumus novadu pašvaldībām? Gluži vienkārši tāpēc, ka lielās pilsētas – republikas pilsētas –, kuras skaitā ir deviņas, jau saņem no pārējiem nodokļiem labākus ienākumus. Piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi ir izcili, lielāki nekā lauku pašvaldībās, jo kadastrālās vērtības ir daudz lielākas. Un, ja nekustamā īpašuma nodoklim būs koeficients 1,5 no kadastrālās vērtības, tad šie ienākumi pieaugs lielajām pašvaldībām, laukiem – mazāk, jo tur kadastrālās vērtības ir daudz mazākas.

A.Seile.

Arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi lielajās pilsētās, kur vairāk ir attīstītu rūpniecības uzņēmumu, ir lielāki. Rīgas pilsēta, piemēram, var atļauties savām reklāmām 5 miljonus izmantot, kā sola Ušakova kungs. Un vai tad mums nevajadzētu tomēr, lemjot par šo fondu, kuru mēs saucam par izlīdzināšanas fondu, nostāties šo novadu pusē, kuros tāpat ir pilsētas, kurām jāattīstās, visas šīs vidējās, mazās pilsētas un lauki, kuri šajā situācijā ir vienkārši glābjami, kuriem ir vajadzīgi arī sociālajai palīdzībai līdzekļi?

Šiem līdzekļiem ir, es domāju, diezgan normāls sadalījums Budžeta komisijas lēmumā.

Tāpēc aicinu, sākot ar 4.priekšlikumu, arī visus pārējos iesniegtos priekšlikumus noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Augustam Brig­manim.

 

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Godājamie kolēģi! Runājot par šo tēmu, jāteic, ka, manuprāt, priekš manis būtiskākais aspekts ir tas, ka šajā gadā ir notikusi šī reforma. Reforma, kas daudzām pašvaldībām bijusi piespiedu kārtā, varmācīga. Pagasti sabāzti novados, un tagad… Mēs jau viņus vienreiz aplaupījām, laupot viņu brīvību, neatkarību. Tagad, šodien, mēs stāvam uz sliekšņa – gribam viņus otrreiz aplaupīt. Mēs viņiem sacījām: “Jūs dzīvosiet novadā labāk nekā pirms gada.” Tagad, mainīdami šo attiecību, tātad samazinādami šiem novadiem šo naudas plūsmu, mēs zināmā mērā esam liekuļi.

Es saprotu, kolēģi, ka šis jautājums ir ļoti diskutabls, ka šis jautājums ir sensitīvs un arī pilsētas ir ļoti kritiskā situācijā. Bet, manuprāt, šādā veidā rīkoties, risināt problēmas uz šo novadu rēķina nevar.

Tāpēc mūsu apvienība neatbalstīs šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Imantam Valeram.

 

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs šodien diskutējam par to, ka mēs sadalām to naudu, kas bija rajonu padomēm. Līdz šim bija 0,45 un 0,55… Tas bija par labu it kā, tā varētu teikt, laukiem. Bet tās jau bija ne tikai pirmā līmeņa pašvaldības; šajā finansējumā bija arī rajonu pašvaldības. Pēc šīs reformas novadu pašvaldības ir pārņēmušas funkcijas, un būtu tikai godīgi, ja viss šis finansējums, visi 0,25, paliktu novadu pašvaldībām. Bet, ņemot vērā to, ka divas pilsētas tomēr ir pievienojušās republikas pilsētām, es domāju, ka atbalstāms šis kompromiss: 0,47 un 0,53. Jo ir tā, kā Brigmaņa kungs teica: ja mēs to neatbalstām, tad mēs šīs novadu pašvaldības, kam ir jau papildu uzdevums veikt šo reformu līdz galam, sodām divreiz. Tā, piemēram, Tukuma pilsēta bija maksātāja fondā, un novads bija saņēmējs. Tīri matemātiski, saliekot kopā, viņi jau zaudē – viņi šobrīd saņem mazāk. Un, ja mēs šobrīd vēl pārdalītu koeficientus, mēs vienkārši šīs pašvaldības par to, ka viņām ir jāveic reforma, sodītu dubulti.

Es aicinu neatbalstīt priekšlikumus, kas saistīti ar izmaiņām.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas. (No zāles: “Atsaukt priekšlikumu! Atsaukt priekšlikumu!”)

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Par līdzīgu priekšlikumu, nedaudz citādā formā formulētu, jūs jau pagājušajā reizē nobalsojāt un to noraidījāt.

Es vēlreiz vēršos pie jums ar līdzīgu priekšlikumu, kas pēc būtības ir vērsts tikai uz vienu mērķi – uz mērķi taisnīgāk un godprātīgāk izlīdzināt visu Latvijas pašvaldību rokās esošos resursus, novērst netaisnīgu šo resursu koncentrēšanu atsevišķu lielu un mazu pašvaldību rokās.

Godājamie kolēģi! Es vēlos vēlreiz jums atgādināt, ka, noraidot šo priekšlikumu, jūs pēc būtības esat noraidījuši arī uzdevumu valdībai, kura divus gadus atpakaļ solīja, ka tūlīt pēc administratīvi teritoriālās reformas būs arī jauns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda likums. Diemžēl šādu likumu mēs sagaidījuši neesam. Un, ja jūs, kolēģi, noraidot manu priekšlikumu, ieskatītos… jūs atcerētos to, ko es teicu iepriekšējā Saeimas sēdē. Es teicu tā: tad, kad tika izlīdzināts pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds, valsts līdzdalība pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā bija 10 procenti. Pa šiem gadiem ir auguši pašvaldību budžeti, taču valsts līdzdalība nav augusi ne par matu. Un, ja man šodien būtu jākvalificē, kāda ir valsts līdzdalība, tad es teiktu, ka valsts budžeta līdzdalība pašvaldību finanšu izlīdzināšanā ir kā telefona zvans izslāpušam ceļiniekam tuksnesī, ka pēc 1000 kilometriem ir nākamā aka. Un tas nekādi nepalīdzēs pašvaldībām šobrīd atrisināt kārtējos ikdienas jautājumus, kādi tām ir.

Godājamie kolēģi! Noraidot manu priekšlikumu, pēc būtības tiks izdarītas vairākas lietas.

Pirmkārt. Lietojot boksa terminoloģiju, jāteic, ka tādējādi tiks dots ļoti nopietns nokdauns visai Latgalei, jo Latgale pārvēršas par visnabadzīgāko reģionu un nekādas attīstības perspektīvas tai nebūs. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Bērziņ, atsauc priekšlikumu!”)

Otrkārt. Godājamie kolēģi, es gribu teikt, ka tas, ka noraidīs manu priekšlikumu, būs arī viens tāds tiešs un apdullinošs sitiens starp acīm vēl veselai virknei pašvaldību, no kura viņas diez vai attapsies. Jo vienkārši šobrīd valdība iet vienkāršāko ceļu, skaidri un gaiši pasacīdama, ka slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās. Viņa nenāk ar sava budžeta līdzdalību šo pašvaldību finanšu izlīdzināšanā, bet mēģina to izdarīt uz citu pašvaldību rēķina.

Godājamie kolēģi, tas nav pieņemams! Atbalstiet manu priekšlikumu, un lai valdība nāk ar savu pienesumu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda likumā – vismaz līdz 10 procentiem, kā tas bija sākotnēji! Un tad arī visām pārējām pašvaldībām turpmāk būs daudzmaz labi ienākumi salīdzinājumā ar šo gadu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

 

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs ļoti labi saprotam, ka salda dzīve nav nedz pilsētās, nedz laukos šodien. Tāda nu ir patiesība. Bet, ja runa ir par to, kam šodien ir grūtāk, tad – novājinātajiem novadiem. Es biju starp tiem, kuri balsoja pret šo teritoriālo reformu, ko bija paredzēts veikt šajos krīzes gados, un pārliecinos šodien, ka man bija taisnība. Tāpat kā Zemnieku savienībai un Zaļajiem, kuri arī iestājās pret, manā formulējumā, jaunu sadzīšanu kolhozos. Tagad visi ir novājināti. Valsts mēģina atkal un atkal uzlikt jaunas funkcijas pašvaldībām, bet naudu nedod. Un tātad novājināt, vēl vairāk atņemt lauku pašvaldībām naudu nebūtu prāta darbs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Dzintar, ņem pa vidiņu! Lai tiek visām pusēm!”)

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es, protams, atbalstīšu komisijas pieeju šā jautājuma risināšanā gan šajā, gan turpmākajos priekšlikumos, jo komisijas pieeja tomēr ir vairāk līdzsvarota. Bet es tomēr uzskatu, ka ir jāatbalsta tas – par to šeit jau runāja –, ka maksimāli ātri mums ir vajadzīgs jauns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums, jo pēdējos gados situācija ir ārkārtīgi strauji mainījusies. Šobrīd šī atšķirība starp lauku pašvaldībām un pilsētām varbūt ir pat mazāk izteikta nekā atšķirība starp lauku pašvaldībām perifērijā un lauku pašvaldībām ap Rīgu. Šajos treknajos gados, šajos tā sauktajos treknajos gados, kā mēs zinām, Pierīgas pagasti un Pierīgas novadi ir attīstījušies ģeometriskā progresijā. Mēs visi redzam, ka dzīvojamais fonds ir pieaudzis ģeometriskā progresijā. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Aritmētiskā, ģeometriskā nav iespējama!”) Un līdz ar to šobrīd vairāk, stipri vairāk nekā agrāk, ir jāizlīdzina šīs atšķirības, kas ir radušās tieši pēdējo gadu laikā.

Es varu pateikt vienu piemēru. Šobrīd, īstenojot izglītības reformu “Nauda seko skolēnam”, Izglītības un zinātnes ministrija ir tam visam piegājusi ļoti vienkāršoti: viens koeficients – lielajām pilsētām, otrs koeficients – lauku apvidiem, proti, lauku teritorijām, pārējiem novadiem.

Šobrīd ir milzīga atšķirība starp atsevišķiem lauku novadiem, kas atrodas tālāk no Rīgas, un tiem lauku novadiem, kas ir Pierīgā. Un līdz ar to ir nepieciešams maksimāli ātri pieņemt jaunu likumu par finanšu izlīdzināšanu.

Bet šajā gadījumā es, protams, atbalstīšu komisiju, jo komisijas pieeja ir izsvērtāka.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.

 

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lai gan mēs jūtam, ka diez vai mūsu priekšlikums būs atbalstīts, nekādā gadījumā mēs to neatsauksim, jo, kamēr jaunu likumu sagaidīsim, pienāks laikam vēlēšanas un varbūt tikai nākamajā Saeimā tas tiks pieņemts, mēs tā jūtam... Bet jebkurā gadījumā, runājot par šo problēmu, jājautā – ko mēs te īsti gribam panākt? Atņemt lielākajiem, atdot mazākajiem vai arī pašiem mazākajiem? Godīgi runājot, – vai tas bija reģionālās reformas mērķis – izveidot ļoti īpatnējus novadus, pilsētas arī? Jo šeit mēs jau redzējām tādus lietišķus priekšlikumus, kur... Tiešām, lai tas būtu kaut cik godīgi, jābūt nevis divām grupām, kuras ir ļoti neviendabīgas un nelīdzīgas, bet vismaz četrām. Gan novadi ir ļoti dažādi, gan arī pilsētas Latvijas reģionos ir ļoti dažādas, un tāpēc, godīgi runājot, par to, kas iegūs un kas zaudēs... Jā, tām pilsētām, kur tiešām infrastruktūra ir izveidojusies, ir arī valdības un valsts atbalsts. Arī politiskais atbalsts ilgus gadus, ne tikai piecus gadus, bet desmit, piecpadsmit gadus, tām bija daudz lielāks. Atveriet valsts investīciju programmas, atveriet dažādus projektus! Tur būvē halles, zāles un skolas renovē, un tā tālāk. Paskatieties! Citas pašvaldības vispār ilgus gadu desmitus nevienu santīmu nav saņēmušas. Arī tā ir zināma politiska atbildība par reģionālo attīstību.

Tieši Latgalē... Ja ir runa par Latgales lielajām pašvaldībām – tādas ir gan Jēkabpils, gan Rēzekne, gan Daugavpils –, tad jāteic, ka esošajā situācijā... saskaņā ar esošo likuma redakciju tās tiešām būs zaudētājas. Bet tieši šajās pilsētās arī pēc reģionālās reformas īstenošanas ļoti daudz pakalpojumu... Daļēji arī funkcijas, kas kādreiz novados tika veiktas un organizētas, tomēr ir jāveic arī pilsētās. Gan izglītības iestāžu tīkls, gan pirmsskolas iestāžu pakalpojumi, gan dažādas sociālās funkcijas, gan arī ieņēmumu dienesta darbība... Bet, ja valdība tagad griež tādā veidā budžetus, tad to ieņēmumu daļa, kuri gūti no nodokļiem, ļoti strauji samazinās. Atbalsta šeit nav nekāda. Un, kā mēs redzam, daudzās, it īpaši Latgales lielajās pilsētās maznodrošināto personu skaits pieaug krasi, pat vairāk nekā mazajās lauku pašvaldībās. Tā, piemēram, Daugavpilī četras reizes pieaudzis maznodrošināto ģimeņu skaits.

Tāpēc es domāju, ka, runājot par nākotni, jāpievērš uzmanība tieši šiem jautājumiem, un tomēr lūdzu iedziļināties un atbalstīt Bērziņa kunga priekšlikumu, jo, lai gan tas nav labākais, vismaz tādā veidā mēs kādai kategorijai daļēji varēsim palīdzēt. Un es ceru, ka reģionālā reforma nākamreiz varbūt realizēsies nedaudz savādāk un veidosies mums tādas stipras… visas būs stipras pašvaldības, nevis tādas kā tagad.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

 

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Noklausījos šīs debates, un man radās divi jautājumi ļoti lielai daļai to deputātu, kuri šeit debatēja.

Viens. Vai viņi šo likumu ir lasījuši?

Otrs. Vai viņi šo likumu ir sapratuši, ja ir lasījuši?

Man kā cilvēkam, kas šo likumu ir izveidojis kopā ar Karnītes kundzi un ir pie šā jautājuma strādājis jau no 1995.gada, gribas teikt tikai vienu: šeit, šajā punktā, šajā priekšlikumā un vispār šajā attiecīgajā normā ir runa tikai par vienu – par lauku un pilsētu attiecību. Un tādus brīnumus, ko es dzirdēju, – par Latgales iznīcināšanu, par teritoriālās reformas kaitīgumu, par daudz ko citu… Nu, atvainojiet!… Var jau, protams, daudz ko sarunāt.

Jautājums ir tikai viens: vai šajā brīdī Latvijas valstī lauki ar pilsētām ir tik vienādā attiecībā, ka mēs šo proporciju starp laukiem un pilsētām varam mainīt tik krasi – no 55 procentiem pret 45 procentiem mainīt uz 50 pret 50? Es saprotu, ka atrastais kompromiss ir zināmā mērā tāds, kas šobrīd šo situāciju regulē, nostabilizē un ir visvairāk pieņemamais… visvairāk tieši pašvaldībām, jo izlīdzināšanas sistēma nav pašvaldību finansēšanas sistēma, kā daudzi iedomājas. Izlīdzināšanas sistēmā vienmēr būs novirzījumi, kuri pēc tam ir jāizlīdzina. Tā kā finanšu resursi mums ir ierobežotā skaitā, protams, visas šīs tā sauktās galotnes nosegt nevar un visas bedrītes piebērt arī nevar.

Es atkārtoju: šis priekšlikums runā tikai par šo vienu attiecību, par pilsētu un lauku attīstības izlīdzināšanu. Vai tā ir pilnā mērā notikusi? Es tikai atkārtoju, ka šis kompromiss ir pieņemams, un es noteikti atbalstīšu šo komisijas rīcību, bet neatbalstīšu Bērziņa kunga turpmākos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš.

Jā, cienītie kolēģi! Ir vairākas lietas, ko es gribu pieminēt.

Vispirms par šo sadalījumu starp republikas pilsētām un laukiem. Kā jūs varbūt zināt, sakarā ar reformu faktiski tagad ir nevis tikai septiņas republikas pilsētas kā agrāk, bet ir deviņas, un šis procentuālais sadalījums ir zināmā mērā matemātisks turpinājums tam, kas bija agrāk; agrāk bija 45 procenti pret 55 procentiem.

Ir taisnība, ka šis likumprojekts ir pagaidu variants, jo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir norādījusi, ka viņa eventuāli gatavos grozījumus šajā likumā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu un ka tajos grozījumos, iespējams, būs ietverti vēl arī citi koeficienti, ne tikai tie, kas ir pašlaik. Izlīdzināšana šajā brīdī saskaņā ar šo likumu ir balstīta uz četriem koeficientiem.

Pēdējais, uz ko es gribu norādīt. Mēs komisijā skatījām arī ienākumus uz vienu iedzīvotāju gan pilsētās, gan novados. Ir redzams, ka pilsētu grupā trīs pilsētas, kam ir paši zemākie ienākumi, ir Daugavpils, Rēzekne un Jēkabpils. Un ir arī vesela virkne novadu, kuriem ir samērā zemi ienākumi. Bet es gribu vērst uzmanību uz to, ka mēs jau nobalsojām divus grozījumus… Tie parādījās kā Juridiskā biroja grozījumi. Tas pirmām kārtām ir otrais grozījums, kas paredz kompensāciju no Ministru kabineta… no dotācijām sakarā ar to, ka no izlīdzināšanas fonda tiek izņemti koeficienti, kas attiecas uz bērniem bērnunamos, kā arī uz veciem ļaudīm veco ļaužu pansionātos, kas tur ievietoti pirms 1998.gada. Šie koeficienti agrāk tika ierēķināti. To izņemšana ir radījusi zināmus… dažās pašvaldībās zināmus trūkumus, kurus šis, otrais, grozījums paredz atlīdzināt.

Līdzīgs ir arī trešais grozījums, par ko jūs jau nobalsojāt un kas uzdod Ministru kabinetam, iesniedzot valsts budžetu, paredzēt arī dotācijas, kuras ietu uz tām pašvaldībām, kam ir zemākie iedzīvotāju ienākumi (uz iedzīvotāju), gan nākamgad, gan aiznākamgad.

Es vēlreiz norādu, ka komisija skatīja deputāta Bērziņa iesniegto 4.priekšlikumu, bet tomēr neatbalstīja to.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Andra Bērziņa (Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija) priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 59, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš.

Nākamais ir deputāta Daudzes priekšlikums. Arī tas attiecas uz sadalījumu starp pilsētām un novadiem. Komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja. Tas paredzēja šādu sdalījumu: 49 procentus pret 51 procentu. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Gundara Daudzes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 46, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš.

Priekšsēža kungs! Tā kā 6., 7., 8. un 9.priekšlikums attiecas uz pielikumu, kur būtu jāmaina skaitļi, es uzskatu, ka atšķirībā no 4. un 5.priekšlikuma 6., 7., 8. un 9.priekšlikums vairs nav balsojami.

Sēdes vadītājs.

Vai iesniedzēji piekrīt? Nepiekrīt. Iesniedzējiem ir tiesības prasīt balsojumu par visiem priekšlikumiem. Tātad turpinām ar 6.priekšlikumu.

G.Bērziņš.

6. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Arī tas paredzēja šādu sadalījumu: 49 pret 51. Komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš.

7. – deputāta Bērziņa priekšlikums. Tas izriet no 4.priekšlikuma. Un arī to komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

8.priekšlikums…

Sēdes vadītājs.

Es atsaucu 8.priekšlikumu, tas ir analoģisks 9.priekšlikumam. Turpinām ar 9.priekšlikumu.

G.Bērziņš.

8.priekšlikums ir atsaukts. 9.priekšlikums arī izriet no 5. … es atvainojos, no 6.priekšlikuma, ko iesniegusi politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija, un tas arī… Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 6, atturas – 25. Likums pieņemts.

G.Bērziņš.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Patentu likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Porietis.

 

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Patentu likumā” (dokuments Nr.4938) ir precizējošs, kā arī saistīts ar starptautiskās vienošanās spēkā stāšanos.

Likuma 11.pants tiek grozīts, lai saskaņotu Patentu likumu ar Ministru kabineta noteikumiem par valsts noslēpumu un klasificētās informācijas aizsardzību.

Ieteikts 11.panta nosaukumu grozīt no “Slepenie izgudrojumi” uz “Izgudrojumi, kas skar valsts aizsardzības intereses”. Attiecīgi grozāma arī panta pirmā un otrā daļa.

Likuma 47.pants papildināts ar ceturto daļu, kas nosaka, ka par grozījumu izdarīšanu ziņās, kas attiecas uz patentu piešķiršanu, maksājama valsts nodeva. Attiecīgi jāgroza arī 49.panta otrā daļa, kurā uzskaitīti visi Patentu likuma panti, kuros minētas valsts nodevas.

Likuma 71.panta ceturtajā daļā saistībā ar Eiropas patenta apstiprināšanu Latvijā ir paredzēta norma, kas nosaka, ka patenta īpašniekam jāiesniedz tulkojums ne tikai pretenzijām, bet arī tekstam uz zīmējumiem.

Grozījums likuma 74.pantā saistīts ar nepareizu atsauci uz Konvenciju par Eiropas patenta piešķiršanu. Šis grozījums šo kļūdu izlabo.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patentu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Porietis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2009.gada 5.novembris.

Sēdes vadītājs.

5.novembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Porietis.

 

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Šā likuma grozījumu būtība saistās ar papildinājumiem jautājumos par valsts emeritētā zinātnieka statusa piešķiršanu (tas ir 12.¹ pants), par valsts pārvaldes institūcijas pasūtītiem pētījumiem (37.pants), zinātnisko darbinieku atalgojuma, darba samaksas un darba laika uzskaites kārtību (37.¹ pants), kā arī par zinātniskās institūcijas nekustamo, kustamo un – tas ir svarīgi! – arī intelektuālo īpašumu (39.¹ pants).

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šos grozījumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Porietis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 12.novembris.

Sēdes vadītājs.

12.novembris, jā?

J.Porietis.

Jā.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.novembris. Deputāti neiebilst.

J.Porietis.

Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Gunārs Laicāns.

 

G.Laicāns (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1450/Lp9 – “Grozījums likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām””.

Likuma grozījums izstrādāts, lai samērotu pašvaldībām pieejamos finanšu līdzekļus ar tiesību aktos noteiktajām funkcijām, uzdevumiem, tiesībām un pienākumiem. Turpmāk pašvaldības pašas varēs lemt, par kādu maksu izīrēt sociālos dzīvokļus, jo no likuma paredzēts izslēgt obligāto nosacījumu, ka sociālā dzīvokļa īres maksai jābūt vismaz trīs reizes zemākai par īres maksu, kas noteikta attiecīgās kategorijas pašvaldības dzīvokļiem. Patlaban nav pamata noteikt trīs reizes mazāku sociālā dzīvokļa īres maksu, ja tas rada nevienlīdzīgu attieksmi pret tiem sociāli maznodrošinātajiem, kuri īrē sociālos dzīvokļus, un tiem, kuri īrē citus pašvaldības dzīvokļus.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja šos grozījumus, un komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

 

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Pēc frakcijas “Saskaņas Centrs” vērtējuma, likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”” neapšaubāmi samazina sociālās aizsardzības apjomu.

Līdz ar to es aicinu balsot “pret”, noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

 

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Kolēģi! PCTVL frakcija arī balsos pret šo valdības likumprojektu, jo, ja mēs likumprojektu pieņemsim, tad īres maksa dažu kategoriju sociālajām mājām paaugstināsies.

Ļoti interesanta ir valdības argumentācija, kas tika šeit izklāstīta un arī anotācijā atspoguļota. Mērķis it kā ir novērst diskrimināciju starp sociālo māju un citu pašvaldības māju iemītniekiem. Tāda diskriminācijas novēršana ir mūsu Latvijā “know-how”, tā notiek jau ceturto reizi pusgada laikā. Un arī likumā “Par valsts pensijām” ir tāda – atņemt arī pilsoņiem visas tās tiesības, kuras nebauda nepilsoņi.

PCTVL frakcija uzskata, ka tā ir nepareiza pieeja diskriminācijas novēršanai. Es ceru, ka šis gadījums ar sociālajām mājām ir pēdējais gadījums, ko mēs novērojam šajā jomā.

Aicinu likumprojektu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Vai deputāts Laicāns vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

G.Laicāns.

Komisija uzklausīja ekspertus, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus, kuri atbalstīja šo likumprojektu tālākai izskatīšanai.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 19, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Laicāns.

30.oktobris.

Sēdes vadītājs.

30.oktobris. Deputāti neiebilst.

G.Laicāns.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

 

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr.1205/Lp9).

Izskatīsim šo likumprojektu otrajā lasījumā. Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

Pirms sākam skatīt šos priekšlikumus, gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka tie attiecas uz citiem jautājumiem, ne gluži uz tiem, par kuriem mēs runājām pirmajā lasījumā un kuri bija veltīti vairāku tādu pantu precizēšanai, kas attiecas uz atstādināšanu no amata un atcelšanu no amata. Tātad pirmajā lasījumā bija runa par bāriņtiesas vadību.

Abi otrajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi attiecas uz likuma 49.pantu. Proti, ir runa par bāriņtiesas lēmumu stāšanos spēkā un pārsūdzēšanu.

1.priekšlikumu ir iesniegusi deputāte Liene Liepiņa. Šis priekšlikums, apspriežot to komisijā, tika atbalstīts daļēji Tika atzīts, ka patiešām ir vairāki nenoregulēti jautājumi, kas attiecas uz bērna aprūpes tiesību atņemšanu un atjaunošanu un to, kā stājas spēkā šie lēmumi; tiešām ir vairākas praktiskas problēmas konstatētas. Juridiskā komisija, atzīstot, ka tomēr būtu kādi risinājumi meklējami, šo priekšlikumu atbalstīja daļēji un sagatavoja savu priekšlikumu – 2.priekšlikumu –, kuru ir atbalstījusi.

Pirms mēs šo projektu iesniedzām izskatīšanai sēdē, mēs vērsāmies pie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un lūdzām tās viedokli par šiem priekšlikumiem. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija mums atsūtīja savu atzinumu, ka jebkura ārpusģimenes aprūpes veida mērķis ir sniegt bērnam aprūpi uz laiku, līdz bērns var atgriezties vecāku aprūpē vai arī tiek adoptēts, un bāriņtiesas lēmuma tūlītēja stāšanās spēkā kalpo bērna interesēm, lai bērns varētu dzīvot ģimenē. Līdz ar to Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija neatbalstīja ne deputātes Liepiņas, ne arī Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Tas, protams, ir tāds jautājums, kuru mēs rūpīgi vērtējām. Nonācām pie secinājuma, ka, iespējams, Bāriņtiesu likums nav īstais, kur izdarīt šādus precizējumus. Acīmredzot šis jautājums būtu risināms, izdarot Civillikumā grozījumus. Un esam arī uzrunājuši šajā sakarā Tieslietu ministriju, kur darba grupa jau strādā pie iespējamiem precizējumiem Civillikumā, lai atrisinātu jautājumu par to, kā vislabāk aizsargāt bērna tiesības šādās sarežģītās situācijās, kad bērns tiek izņemts no ģimenes.

Vēl. Pirms jūs izdarāt savu izvēli par šiem priekšlikumiem, vēlos piebilst, ka mēs saņēmām arī vēstuli no Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas un ka Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija arī ir izteikusi negatīvu attieksmi pret šiem ierosinājumiem, kurus mēs šodien redzam šajā likumprojektā.

Taču komisijas lēmums bija atbalstīt 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

1.priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 2. priekšlikumā. Tā tas laikam ir, vadoties pēc tabulas.

Sākam debates. Vārds Labklājības ministrijas parlamentārajam sekretāram Andrejam Staķim.

 

A.Staķis (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Nedaudz paturpināšu Muižnieces kundzes teikto. Gan Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdēs, gan arīdzan Juridiskās komisijas sēdēs šis jautājums tika ļoti plaši izdiskutēts, un tiešām jāatzīst, ka grozījumi Bāriņtiesu likumā nebūtu tas labākais risinājums.

Īsi paskaidrošu, kāpēc. Cik saprotu, problēma ir tur – jautājumā, kā efektīvāk risināt situāciju, ja pastāv bažas vai ja ir acīmredzami pierādījumi, ka bāriņtiesas lēmums varētu būt bērna interesēm neatbilstošs vai attiecībā pret bērna interesēm pat diskriminējošs.

Konkrēti vēl par lēmumu par bērna aprūpes tiesību atjaunošanu. Spēkā esošā likuma redakcija nosaka, ka bāriņtiesas lēmums stājas spēkā un izpildāms nekavējoties. Savukārt potenciālie grozījumi paredz, ka šis lēmums nestājas spēkā nekavējoties. No tā jāsaprot, ka tas notiek vispārējā kārtībā – Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

Runājot par otro daļu, proti, par to, ka pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību, izņemot gadījumu, kad atjaunotas bērna aprūpes tiesības, būtu jāmin diezgan svarīgs faktors. Pieņemsim, ka šie grozījumi stājas spēkā. Piemēram, tiek pārsūdzēts bāriņtiesas lēmums, bet tiesāšanās process pēdējā instancē beidzas ar to, ka bāriņtiesas lēmums tiek atstāts spēkā. Ir pagājuši vairāki gadi, bērns vēl jo vairāk pieradis pie audžuģimenes vai arī ārpusģimenes aprūpes sniedzēja, ir nepamatoti iztērēti valsts līdzekļi, un arī bioloģiskajiem bērna vecākiem ir tiesības sniegt tiesā prasību par kaitējuma atlīdzināšanu.

Protams, nevar arī izvairīties no tā, ka šo situāciju varētu izmantot negodprātīgi aizbildņi, audžuģimenes vai aprūpes iestādes.

Un pats svarīgākais. Iznāk, ka jebkura ārpusģimenes aprūpes veida mērķis ir sniegt bērnam aprūpi uz laiku. Bet, kā jau minēju, mēs ļoti labi saprotam problēmu un nenoliedzam to. Savukārt, ja papētām statistiku, tad redzam, ka 2008.gadā bāriņtiesas izdeva 13 573 lēmumus, no kuriem tika administratīvajā tiesā pārsūdzēts 41 lēmums un tikai trīs lēmumi tika atcelti. Kā jau noskaidrojās Saeimas Juridiskās komisijas sēdē un kā to piedāvāja arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji, tiešām loģiskākais risinājums varētu būt Civillikumā. Jau šobrīd Tieslietu ministrijā notiek darbs pie Civillikuma grozījumiem, un tajā piedalās arī Labklājības ministrijas pārstāvji.

Varu atgādināt, ka 2006.gadā, kad tika pieņemts šis likums – Bāriņtiesu likums –, Saeimā, skatot šo jautājumu, nebija diskusijas par 49.panta grozījumiem, par tā normām.

Savulaik ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās Tieslietu ministrijas ierēdņi, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra padomniece, Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori, un darba grupas lēmums bija atstāt negrozītu 49.pantu.

Tāpēc aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Lienei Liepiņai.

 

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Es tomēr aicināšu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Par manējo nav jābalso, jo, manuprāt, tas laikam negūs atbalstu.

Bāriņtiesas rīkojas vienīgi bērna interesēs – tāds ir likuma uzstādījums. Tomēr – kas īsti ir bērna intereses? Tas nekur nav un nevar būt definēts, jo tas ir saistīts ar mainīgiem sociāliem apstākļiem, sabiedrības attīstību, mūsdienu pētniecības atziņām un citiem aspektiem.

Šis priekšlikums, kas nosaka, ka bāriņtiesas lēmums atjaunot vecākiem bērna aprūpes tiesības nestājas spēkā nekavējoties, ir saistīts tieši ar bērna interesēm. Gribu pamatot šo priekšlikumu ar diviem argumentiem.

Var teikt, ka bērna interešu svarīgākie aspekti ir bērna piesaiste pie viņu aprūpējošās personas, stabilitāte un pēctecība, kā arī bērna viedoklis. Pēdējo 60 gadu laikā veiktie pētījumi nepārprotami liecina par to – un šajā punktā tiešām pētnieku vidū nav domstarpību! –, ka visbūtiskākā bērna interese ir bērna piesaiste pie viņu aprūpējošās personas.

L.Liepiņa.

Nav runa par pierašanu vai pieķeršanos vienkāršā nozīmē, bet gan par bērna attīstībai pilnīgi nepieciešamu pamatu, vismaz tikpat svarīgu kā ikdienas uzturs.

Izšķirīga loma šādas piesaistes veidošanā nav asinsradniecībai, bet gan laika garumam un kvalitātei, kādā tā notiek. Tas nereti ir grūts, sarežģīts un ilgstošs process, jo gandrīz vienmēr šie bērni ir smagi traumēti, zaudējuši ticību cilvēkiem, ar ārkārtīgi zemu pašapziņu, un tā tālāk.

Bērna uzaugšana bērnunamā tieši tāpēc ir tik slikta, ka viņam tur nav vismaz šīs vienas personas, ar kuru veidot attiecības, kas kalpo par bāzi viņa attīstībai. Ne jau dzīvošana grupā pati par sevi, vardarbība, vecāku trūkums vai materiālie apstākļi ir tik slikti.

Stabilitāte un aprūpes pēctecība ir ļoti svarīgi aspekti bērna attīstībai. Vēl jo svarīgāki tie ir traumētiem bērniem, kas ir piedzīvojuši gan vardarbību, gan šķiršanu no ierastajiem apstākļiem. Neziņa par nākotni, dzīvesvietas maiņa rada ārkārtīgi lielu stresu bērniem, kuru dzīves pamats jau tāpat ir nedrošs.

Bērna viedoklis ir neatņemama bērna interešu sastāvdaļa. Pieauguši būdami, tie, kas ir piedzīvojuši ārpusģimenes aprūpi, pārmet varas institūcijām tieši to, ka viņu viedoklis netika uzklausīts. Apvienoto Nāciju Organizācija šovasar ir publicējusi 30 lapaspušu garu komentāru par to, kā vajadzētu un kā nevajadzētu notikt bērna viedokļa uzklausīšanai. Šaubos, vai mūsu amatpersonas šajā komentārā ir iedziļinājušās.

Otrkārt. Tūlītējas lēmuma spēkā stāšanās pamatojumam ir jābūt tam, ka cilvēkam vai mantai draud briesmas, kā tas ir Bāriņtiesu likumā teikts par bērna aprūpes tiesību atņemšanu: ja bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, bērnu izņem no ģimenes nekavējoties. Tikai tādā gadījumā! Jo ģimene ir aizsargājama un visādi atbalstāma no valsts puses.

Nereti bērni, kas atrodas tā sauktajā ārpusģimenes aprūpē, faktiski atrodas ģimenē. Viņiem ir šī piesaiste pie audžuvecākiem vai aizbildņiem. Praksē diemžēl bāriņtiesas šo aspektu ne vienmēr ievēro. Var būt tādi gadījumi kā, piemēram, gadījums ar kādu četrpadsmitgadīgu zēnu: lai gan viņš kopš viena mēneša vecuma ir atradies aizbildnībā pie vecmāmiņas, pēkšņi aprūpes tiesības atjauno mātei.

Nesen publicēts gadījums par trīs bērniem, kas vienas dienas laikā tika izņemti no audžuģimenes, lai viņus atdotu adopcijā uz Itāliju. Un kur viņi ir šobrīd? Nezinu. Es to nezinu, kur viņi ir, bet katrā ziņā viņi vairs nav tajā audžuģimenē, kur viņi dzīvoja divus gadus.

Šis priekšlikums palīdzēs bērniem, jo gadījumos, kad bērnam draudēs izņemšana no faktiskās ģimenes, viņu varēs aizstāvēt un viņš netiks raustīts no vienas vietas uz otru un atpakaļ. Ceru, ka sāksim nopietnas diskusijas par to, kas ir bērna interesēs, nevis dibināsim savu viedokli uz mūsu personīgo pieredzi un pārliecību.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Inesei Šleserei.

 

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šis ir ārkārtīgi sensitīvs jautājums, un, kā jau komisijas vadītāja minēja, par šo jautājumu komisijā bija garas debates. Par to diskutēja gan Juridiskā komisija, gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, gan arī Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija, un šim jautājumam nav viennozīmīga risinājuma. Jo patiešām šis ir jautājums par uzticību. Vai mēs uzticamies bāriņtiesām? Vai mēs uzticamies aizbildņiem? Un kam mēs uzticamies vairāk?

Pēc būtības gan bāriņtiesas, gan aizbildņa pienākums un galvenā atbildība ir rūpēties par bērna labākajām interesēm. Bet, protams, ir gadījumi, kad attiecībā uz šīm interesēm bāriņtiesu un aizbildņu viedoklis nesakrīt. Mēs nupat dzirdējām kāda aizbildņa viedokli, un šis ir tieši tāds gadījums… Patiešām, šī situācija nav apskaužama, tā ir grūta. Es neesmu bāriņtiesu advokāte, taču uzskatu, ka bāriņtiesu darbinieki veic ārkārtīgi grūtu un ārkārtīgi sarežģītu uzdevumu. Un arī viņi savā darbā ir pieļāvuši virkni kļūdu. Taču šis darbs, kas viņiem ir jāveic katru dienu, ir ārkārtīgi grūts. Īpaši šodien, apstākļos, kad daudzās ģimenēs arvien lielāka kļūst depresija, bet pašvaldību iespējamā palīdzība ir ārkārtīgi ierobežota.

Mums ir pieejams arī Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas viedoklis, kuru minēja arī Juridiskās komisijas vadītāja un kurā ir teikts, ka, ja bāriņtiesas lēmumi par bērna aprūpes tiesību atjaunošanu nestāsies spēkā un nebūs izpildāmi nekavējoties, kā tas būs, ja tiks atbalstīts kāds no šiem priekšlikumiem, tad bērnam būs liegta iespēja atgriezties ģimenē tūlīt pēc bāriņtiesas lēmuma par aprūpes tiesību atjaunošanu pieņemšanas. Mēs zinām, kādi ir lietu izskatīšanas termiņi administratīvajās tiesās, un mēs saprotam, ka šādā gadījumā tiesības dzīvot ģimenē bērnam var būt liegtas pat vairākus gadus. Ievērojot šos apstākļus, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija neatbalsta šo priekšlikumu. Un faktiski jau problēma ir nevis jautājumā par lēmuma spēkā stāšanās kārtību, bet gan tajā aspektā, ka starp aizbildni un vecākiem izveidojas strīds par saskarsmi un aizgādību, kas risināms tiesā civiltiesiskā ceļā. Šis strīds ir starp bāriņtiesu un aizbildni, cīnoties par to, kas bērna interesēs būtu visatbilstošākais.

Kolēģi! Es vēlos uzsvērt to, ka aizbildņa uzdevums saskaņā ar Civillikumu ir aizvietot vecākus uz laiku. Uz laiku, kamēr bērns ir palicis bez vecāku gādības. Šajā laikā aizbildnis pārstāv viņa intereses. Tāpēc šā veida aprūpe nevar tikt uzskatīta par pastāvīgu ģimeni. Vēl lielāka problēma… lielākā problēma ir tā, ka, paņemot mazus bērnus aizbildnībā, viss ir ārkārtīgi labi, kamēr šie bērni ir mazi un aizbildņi saņem atlīdzību (lai gan ļoti neliela, tā tomēr ir atlīdzība), bet, kad pieaug šie bērni un nāk pusaudža gadi, tad ir ļoti daudz tādu gadījumu, kad šie bērni atgriežas bērnunamā. Un tad jau šie bērni ir ar dubultu noraidījumu – viņus ir pametuši bioloģiskie vecāki, un nu viņus vēl pamet arī audžuģimene, pamet vēl arī aizbildņi. Tā ir situācija, kādu mēs nekādā veidā nevaram pieļaut! Tāpēc es gribu vēlreiz uzsvērt, ka šī alternatīvā aprūpe – neatkarīgi no tā, vai tā būtu aizbildnība, vai tā būtu audžuģimene, – ir aprūpe uz laiku un ka tikai adopcija spēj bērnam nodrošināt tiesības – tādas, kādas tās būtu, ja bērns būtu audzis bioloģiskajā ģimenē. Tā tas ir tikai adopcijas gadījumā.

Neskatoties uz to, es tiešām ļoti novērtēju katra aizbildņa ieguldījumu katra bērna audzināšanā. Tas ir milzīgi liels darbs, bet – es vēlreiz uzsveru! – tā ir aprūpe uz laiku, līdz bērns var atgriezties vecāku aprūpē vai arī tiek adoptēts. Par nožēlu, vairākums aizbildņu nevēlas šos bērnus adoptēt, bet nepiekrīt arī tam, ka šos bērnus adoptē citi. Līdz ar to pēc pilngadības sasniegšanas bērns kļūst par potenciālu sociālo pabalstu saņēmēju līdz pat 24 gadu vecumam.

Kolēģi! Ir skaidrs, ka ar vienu likuma grozījumu mēs nevaram šo problēmu atrisināt. Vēl vairāk. Man ir bažas, ka, atbalstot šos priekšlikumus, mēs šo situāciju vēl tikai sarežģīsim.

Diskutējot par šo priekšlikumu Juridiskajā komisijā, izskanēja arī priekšlikums, ka būtu nepieciešams noteikt kādu pārejas laiku, kurā būtu nepieciešama sadarbība starp aizbildni vai audžuģimeni un bērna vecākiem, lai nodrošinātu bērnam pēc iespējas saudzējošāku pāreju, lai bērns varētu atgriezties bioloģiskajā ģimenē vai iegūt jaunu ģimeni adopcijas ceļā. Iegūt pastāvīgu ģimeni, nevis kādu pagaidu risinājumu.

Kolēģi, vēlreiz uzsveru: šis nav risinājums! Balsojumā par šo priekšlikumu mēs atturēsimies. Bet, es ceru, gatavojot šo likumprojektu uz trešo lasījumu, kā arī veicot nepieciešamos grozījumus Civillikumā, mēs varēsim izveidot tādu sistēmu, kas visvairāk atbilstu bērna ilgtermiņa...

Sēdes vadītājs.

Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies, Šleseres kundze.

I.Šlesere.

... interesēm un labumam.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu ievērot reglamentu.

Vārds deputātei Lienei Liepiņai, otro reizi.

 

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Pirmkārt, es gribu tomēr pieminēt to, ka Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Otrkārt, es gribu teikt, ka arī Civillikumā nav runa par aizbildnību uz laiku. Diemžēl. Civillikumā visa sadaļa par aizbildnību ir rakstīta īstiem bāreņiem un ir rakstīta pirms 70 gadiem. Tur ir ļoti daudz tādu normu, kuras būtu jāmaina, lai tās piemērotu bērniem, kas ir bez vecāku gādības palikuši.

Treškārt, es gribu atgādināt... Inese ļoti runāja par adopcijām un bioloģiskajām ģimenēm. Tas viss ir ļoti labi. Bet juridiskais statuss nav galvenais bērnam. Nav un nevar nekad būt. Galvenais ir bērna subjektīvā sajūta – vai viņš jūtas drošs, vai viņam ir pamats, uz kura attīstīties, vai viņam tā nav. Un šī maiņa no vienas vietas uz otru... katrā ziņā vienmēr tai būs potenciāls, ka bērns nebūs stabils, viņš vairs nemācēs izveidot attiecības ne ar saviem draugiem, ne ar iespējamo dzīvesbiedru vēlāk.

Tāpēc es lūdzu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ļauj aizbildņiem... vismaz aizbildņiem... Vajadzētu arī audžuvecākiem un citiem aprūpētājiem dot tās iespējas aizstāvēt bērnu vismaz tikmēr, kamēr šis process notiek. Šobrīd šādu iespēju nav. Ja aizbildnis ticis atcelts, viņš ir atcelts, viņam pilnīgi nekādu tiesību vairs nav to bērnu, piemēram, aizvest pie psihologa vai kaut ko darīt, lai aizstāvētu viņu. Var to lēmumu gan pārsūdzēt, bet tikmēr bērns jau var būt pārvests uz citu vietu; tad viņu nākamajā pārsūdzēšanas reizē, iespējams, atkal vedīs atpakaļ, trešajā pārsūdzēšanas reizē – atkal vedīs atpakaļ. Iespējams. Šitādi varianti šobrīd ir iespējami.

Un, lai tie būtu izslēgti, manuprāt, šis priekšlikums ir atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pirms es dodu vārdu deputātam Jānim Dukšinskim, daru zināmu, ka līdz pārtraukumam atlikušas divas minūtes.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis sešu deputātu priekšlikumu turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīta visa darba kārtība. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti prasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīta visa darba kārtība! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 20, atturas – 1. Sēdi turpinām bez pārtraukuma, līdz būs izskatīta visa darba kārtība.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.

 

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Jā, paldies.

Cienījamie kolēģi! Jautājums tiešām nav vienkāršs.

Es tikai precizēšu Liepiņas kundzes repliku.

Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija divas reizes tikās, lai runātu par šo jautājumu. Pirmajā reizē mēs nevarējām izlemt, jo nebija precīzas papildu informācijas. No Labklājības ministrijas pieprasījām gan statistikas datus, gan visu pārējo. Un, kad mēs otrreiz jautājumu skatījām, mēs tomēr šo priekšlikumu bijām spiesti neatbalstīt, jo pārāk daudz šo nianšu ir.

Es ceru, ka... Uz trešo lasījumu vai nu jāuzlabo tas viss, jo situācija tiešām prasa kaut kādu pārejas periodu, vai arī šis jautājums tālāk jārisina tā, kā Muižnieces kundze minēja.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāte Muižniece.

 

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Paldies visiem debatētājiem. Man šķiet, ka šo debašu saturs jums ļaus izvēlēties labāko risinājumu. Vēlos tikai piebilst, ka, izvērtējot situāciju, komisija, protams, ļoti labi apzinās, ka tā labākā vieta jautājuma risināšanai ir grozījums Civillikumā. Un Liepiņas kundzei ir taisnība tajā ziņā, ka Civillikums tiešām šādas situācijas neregulē. To mēs esam konstatējuši, un līdz ar to arī Tieslietu ministrijas speciālisti šobrīd strādā, lai varētu mums risinājumus piedāvāt, un mēs jau esam vienojušies, ka, pirms mēs skatīsim šo likumprojektu par bāriņtiesām trešajā lasījumā, mēs aicināsim darba grupas pārstāvjus, lai mūs informētu, kā šis darbs virzās un kāds varētu būt piedāvātais risinājums attiecībā uz grozījumiem Civillikumā.

Un tādēļ es aicinu jūs pieņemt labāko lēmumu, kāds būtu, lai risinātu jautājumus par bērnu aizbildnību.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Muižnieces kundze, es atvainojos! Man jautājums jums kā komisijas vadītājai. Vai tad, ja mēs nobalsojam par 1.priekšlikumu, mēs automātiski neizslēdzam balsojumu par 2. – komisijas priekšlikumu, kurā ir iekļauts arī 1.priekšlikums?

V.Muižniece.

Daudzes kungs! Liepiņas kundze neuzturēja prasību attiecībā uz 1.priekšlikumu, un līdz ar to mēs esam to iekļāvuši 2.priekšlikumā, un tātad balsojams būtu 2.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Jā, es gribēju precizēt, lai nav domstarpību.

Paldies.

Tātad 1.priekšlikums nav balsojams, jo netiek uzturēta prasība par 1.priekšlikuma izlemšanu… par 1.priekšlikuma likteņa izlemšanu balsojot. Un līdz ar to mums ir jābalso par 2. – Juridiskās komisijas priekšlikumu, kurā ir iekļauts arī deputātes Lienes Liepiņas iesniegtais 1.priekšlikums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Juridiskās komisijas priekšlikumu, kurā ir daļēji iekļauts 1.priekšlikums! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece.

Paldies.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Muižniece.

Juridiskā komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 10.novembrim.

Sēdes vadītājs.

10.novembris. Deputāti neiebilst.

Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

 

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1442/Lp9 – “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Šo likumprojektu ir sagatavojusi Tieslietu ministrija, un tas izstrādāts starptautisko aizdevumu saņemšanai sniegto solījumu izpildei, kā mums norāda iesniedzēji.

Likumprojekta galvenais mērķis ir efektivizēt izsoļu procedūras.

Pirmais jautājums ir hipotekārā kreditora tiesību aizsardzība. Proti, ir paredzēts noteikt pirmā hipotekārā kreditora aizsardzību, tādējādi veicinot hipotekāro parādsaistību restrukturizāciju un mazinot tādu procesu skaitu, kuros ir nelietderīga piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu. Ir paredzēts mazināt tādu procesu skaitu, vienlaikus kā prioritāru saglabājot piedzinēju tiesību aizsardzību.

Otrs jautājums ir pašu izsoļu skaita samazināšana. Likumprojekts paredz arī to – samazināt izsoļu skaitu līdz divām (līdzšinējo iespējamo trīs izsoļu vietā).

Tālāk. Likumprojektā ir paredzētas izsoļu sākumcenu izmaiņas.

Paredzētas arī bankas beznosacījuma garantijas vēstules. Proti, likumprojekts paredz ieviest kā samaksas veidu bankas beznosacījuma garantijas vēstules. Šīs vēstules ir banku finanšu pakalpojumu veids: banka kā galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks noteiktas summas apmērā.

Juridiskā komisija, iepazinusies ar šo likumprojektu, nolēma to atbalstīt un lūdz Saeimu darīt tāpat.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu!… Es atvainojos, es nepamanīju, ka deputāts Pimenovs vēlas debatēt. Jā. (No zāles: “Par vēlu! Par vēlu!”) Nē, viņš… Var kāds nofiksēt laiku?... Jūs varat nofiksēt, kurā brīdī bija zvans un kurā brīdī bija sākamas debates? Ņemot vērā to, ka gadījums ir strīdīgs, vēršos pie deputātiem ar jautājumu: vai ir iebildumi pret to, ka mēs tagad dodam vārdu deputātam Pimenovam? Es atvainojos, kolēģi! Situācija tiešām ir tāda, ka es šobrīd… Zināmā mērā varbūt man jāuzņemas atbildība, tāpēc ka es patiešām nepamanīju, ka deputāts Pimenovs nospiedis pogu, vēlēdamies uzstāties debatēs. Es aicinu dot viņam vārdu. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Bet ļoti īsi!”) Es domāju, ka tas būs tikai demokrātijas vēlreizējs apliecinājums mūsu parlamentā.

Vārds deputātam Pimenovam.

 

I.Pimenovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Paldies par iespēju Saeimas sēdē uzstāties par šo likumprojektu.

Kolēģi! Tiek ierosināts veikt likumā izmaiņas par labu hipotekāro kreditoru – tātad banku – tiesību aizsardzībai. Prokreditoriska jeb uz kreditoru tiesību aizsardzību vērsta likumdošana jau ir nodarījusi vislielākos postījumus Latvijas ekonomikai, jo tā ir tieši līdzvainīga kredītburbuļa radīšanā un no tā izrietošā neatmaksājamā valsts parādā. Un šodien bankas patiesībā lobē savu interešu aizsardzību. Tas ir labi saprotams.

Vienlaicīgi laika zīmes rāda ko citu – skaidru nepieciešamību pēc kredītņēmēju tiesību aizsardzības, un tieši tas Saeimai ir jādara, un tieši to “Saskaņas Centrs” darīs. Šodien “Saskaņas Centrs” atbalstīs likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai, taču ceru, ka nākamā diskusija tomēr atmaskos topošajā likumā valdības neoliberālo politiku un norādīs uz jaunajiem lietussargiem, kurus ceļ tagad virs kreditoriem.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Muižniece.

Juridiskā komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 30.oktobrim.

Sēdes vadītājs.

30.oktobris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris Kučinskis.

 

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Aicinu pievērsties Reģionālās attīstības likumam. Šis ir periods, kurā, finansiālu apstākļu spiestas, ministrijas saņem uzdevumus samazināt savus budžetus, bet diemžēl šī samazināšana daudzos gadījumos notiek uz reģionos atrodošos struktūru rēķina, un pamazām valsts pārvalde bēg projām no Latvijas reģioniem.

Tāpēc ir sagatavoti priekšlikumi, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir gatava strādāt, lai kaut kādā veidā to visu ierobežotu un neļautu zust pakalpojumiem.

Pirmais likumprojekts. Šis likumprojekts saņemts no valdības, un komisija ar to ir iepazinusies. Precizējamu lietu izrādījās pietiekami daudz, lai komisija izstrādātu alternatīvu likumprojektu.

Tāpēc es aicinu parlamentu vispirms veikt balsojumu par valdības iesniegto likumprojektu, lai parlaments to neatbalstītu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” pirmajā lasījumā! Atbildīgā komisija to ir noraidījusi un izstrādājusi alternatīvu likumprojektu. Balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 79, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

M.Kučinskis.

Aicinu atbalstīt komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu, un aicinu visus sagatavoties atbildīgam darbam tuvāko mēnešu laikā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Kučinskis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.novembris.

Sēdes vadītājs.

25.novembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Pēteris Hanka.

 

P.Hanka (ZZS frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Jau otro reizi!”) Jā, šodien tiešām otrreiz...

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, nesarunājieties ar zāli. (No zāles: “Viņš ar sevi runā!”)

P.Hanka.

Piedodiet, priekšsēdētāj! Vairs tā nebūs.

Jums priekšā jābūt ir dokumentam Nr.4949 – likumprojektam “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”. Saņemti ir septiņpadsmit priekšlikumi. Atbildīgā komisija, pieaicinot ekspertus, visus priekšlikumus izskatīja.

1. – deputāta Šadurska priekšlikums. Diemžēl komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

2. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

3. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

P.Hanka.

4. – deputāta Šadurska priekšlikums. Diemžēl neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

P.Hanka.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

P.Hanka.

7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

P.Hanka.

Diemžēl 8. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

P.Hanka.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

 

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis Juridiskā biroja priekšlikums PCTVL frakcijai nav saprotams. Kāpēc ir nepieciešams biedrības valdes locekļus visus fiksēt reģistrā? Mēs šo priekšlikumu neatbalstām un aicinām Saeimu neatbalstīt to.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 5, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

P.Hanka.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

P.Hanka.

12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

Diemžēl deputāta Šadurska iesniegtais 13.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

14. – pašas atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

Pēdējais ir 17. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

P.Hanka.

Šā gada 30.oktobris.

Sēdes vadītājs.

30.oktobris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Ainars Baštiks. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Baštika kungs, turieties! Saņemieties!”)

A.Baštiks (LPP/LC frakcija)

Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.

Izskatot šo likumprojektu, bija tiešām garas un pamatīgas diskusijas. Atzīstot iesniegtā likumprojekta trūkumus un nepilnības, komisija tomēr nolēma to konceptuāli atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms ir jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 17, atturas – 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Baštiks.

Un lūdzu nobalsot par pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī laiku, kad otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.

A.Baštiks.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt šā gada 26.oktobri.

Sēdes vadītājs.

Un otrais lasījums?

A.Baštiks.

Šā gada 29.oktobris.

Sēdes vadītājs.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.oktobris, otrais lasījums – 29.oktobrī. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Aleksandrs Golubovs.

 

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. Dokuments Nr.4840.

Komisija izskatīja savā sēdē šo likumprojektu un nolēma virzīt to izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Golubovs.

Termiņš – 30.oktobris.

Sēdes vadītājs.

30.oktobris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Aleksandrs Golubovs.

 

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4841. Komisija savā sēdē izskatīja šo likumprojektu un nolēma virzīt to izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Golubovs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.oktobris.

Sēdes vadītājs.

30.oktobris. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Līdz ar to visa šodienas sēdes darba kārtība izskatīta.

Informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus jautājumus ministriem.

Viens jautājums ir saņemts no deputātiem Plinera, Mitrofanova, Buzajeva, Sokolovska un Buhvalova un ir adresēts finanšu ministram Einaram Repšem. Jautājums ir “Par Latvijas nacionālās lidsabiedrības “Air Baltic Corporation” izvairīšanos no nodokļu nomaksas”. Jautājums tiek nodots finanšu ministram Einaram Repšem.

Un ir saņemts arī deputātu Kabanova, Golubova, Rubika, Deņisova, Fjodorova, Mirska, Vidavska, Ribakova, Tutina un Agešina jautājums ekonomikas ministram Artim Kamparam “Par dalību 2010.gada izstādē “World Expo 2010” Šanhajā”. Jautājums tiek nodots ekonomikas ministram Artim Kamparam.

Savukārt šodien jautājumu un atbilžu sēdē bija paredzēts izskatīt trīs jautājumus. Uz visiem ir saņemta rakstiska atbilde. Uz diviem jautājumiem deputāti vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus no ministriem, savukārt ekonomikas ministra Kaspara Gerharda sniegtā rakstiskā atbilde uz jautājumu “Par sabiedriskās televīzijas pakalpojumu nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem” apmierina jautājuma iesniedzējus, tāpēc šis jautājums izskatīts šodien netiks.

Un tagad, godātie kolēģi, uzmanību! Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Sēdes vadītājs.

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

 

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pulksten 13.00 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

 

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 13.15.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Ērikai Zommerei.

 

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas kolēģi! Lūdzu tūlīt pulcēties uz apakškomisijas sēdi Juridiskās komisijas telpās. Tūlīt!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Guntim Bērziņam.

 

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas! Īsa Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

 

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

 

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Juris Dobelis, Ivans Klementjevs, Visvaldis Lācis, Leopolds Ozoliņš, Karina Pētersone un Viktors Ščerbatihs.

Paldies par darbu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2009.gada 22.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.