Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2009. gada 22. oktobrī

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien darba kārtībā ir trīs jautājumi.

Pirmais ir deputātu Plinera, Buhvalova, Mitrofanova, Sokolovska un Buzajeva jautājums iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei “Par Sergeja Reunova aizturēšanu un iespējamo piespiedu izraidīšanu”.

Uz šo jautājumu ir saņemta iekšlietu ministres rakstiska atbilde, taču jautājuma iesniedzēji vēlas saņemt vēl arī precizējošus papildu paskaidrojumus no iekšlietu ministres.

Ir jautājums – vai iekšlietu ministre vēlas kaut ko piebilst pie jau iesniegtās rakstiskās atbildes teksta?

Vārds iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei.

 

L.Mūrniece (iekšlietu ministre).

Labvakar, godātie kolēģi! Tas, ko es vēlos piebilst, būtībā saskan ar to, ko jau esmu teikusi rakstiskajā atbildē.

Vienīgais, ko gribu teikt, – ka Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde tad, ja cilvēki, kas nav Latvijas pilsoņi un nepilsoņi... ja viņi vēlas iegūt uzturēšanās atļauju vai kādu citu statusu mūsu valstī, ļoti individuāli skatās uz gadījumiem, kuros, piemēram, humānu apsvērumu dēļ cilvēkam ir dodami kādi atvieglojumi. Un, patiešām izvērtējot katru gadījumu, mēs ļoti nākam pretī.

Attiecībā uz Sergeju Reunovu varu teikt, ka šis cilvēks ļoti apzināti ir pārkāpis Latvijas Republikas likumdošanu attiecībā uz to, kā iegūstami ieceļošanas dokumenti mūsu valstī, kādā veidā jānoformē dokumenti, lai varētu uzturēties mūsu valstī. Vairākkārt pārkāpjot šos noteikumus, minētais cilvēks ir nonācis aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā. Un vairāku gadu garumā, praktiski gandrīz desmit gadu garumā... Ir pierādījumi, ka cilvēks ilgstoši uzturējies Latvijas Republikas teritorijā nelikumīgi un vairākkārt ir pārkāpis šos normatīvos aktus. Tas nozīmē, ka droši vien attiecībā uz viņu nav piemērojami nekādi atvieglojumi. Nedrīkst izmantot ļaunprātīgi to, ka mēs nākam pretī un humānu apsvērumu dēļ dažkārt mīkstinām šos noteikumus. Tāpēc mana atbilde uz jautājumu ir tāda: mēs nākam pretī visiem, kas ievēro Latvijas likumdošanu, bet minētais cilvēks, Sergejs Reunovs, ļoti apzināti šo likumdošanu pārkāpj.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies iekšlietu ministrei.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jautājuma iesniedzējiem ir tiesības uzdot divus papildjautājumus.

Šeit piedalās viens no jautājuma iesniedzējiem – deputāts Buzajevs.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam.

 

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamā ministre! Jūsu atbildē tika izklāstīta Sergeja Reunova, tā teikt, vesela piedzīvojumu hronika laika posmā no 1998.gada līdz 2009.gadam, taču attiecībā uz PMLP lēmuma pārsūdzēšanu jūs minat tikai to, ka šā gada aprīlī pirmās instances tiesa noraidīja viņa prasību pret PMLP.

Kāpēc jūs neminējāt to faktu, ka šis tiesas spriedums ir pārsūdzēts apelācijas instancē, nedz arī to, ka izskatīšanas stadijā atrodas viņa sūdzība par iekļaušanu melnajā sarakstā? Jūs uzskatāt, ka jūs uzvarēsiet tiesā? Vai tiesas viedoklis jūs vispār neinteresē?

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds iekšlietu ministrei.

L.Mūrniece.

Principā es negribētu izdarīt nekādu spiedienu uz tiesu, bet tas viss, ko es jau iepriekš minēju, nozīmē tikai to, ka cilvēks, kurš apzināti pārkāpj valstī esošos likumus un normatīvos aktus, nevar cerēt nedz uz kādu īpašu attieksmi, nedz arī cerēt, ka viņš var uzvarēt tiesu, ja iepriekš klaji ignorējis valstī pastāvošo likumdošanu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Buzajeva kungs, jums ir tiesības uzdot vēl vienu papildjautājumu.

Ieslēdziet mikrofonu, lūdzu, Buzajeva kungam.

V.Buzajevs.

Jā... 17.septembrī jums tika uzdots deputātu jautājums. 18.septembrī jūs izraidījāt Reunovu, nodemonstrējāt tādā veidā cieņu pret jautājuma iesniedzējiem un Saeimu kopumā.

Taču tas vēl nav viss. 19.septembrī Reunova māte, uzzinājusi par dēla izraidīšanu, nokļuva slimnīcā, kur arī nomira nākamajā dienā, 20.septembrī.

Sakarā ar to nākamais jautājums: vai jūs tiešām uzskatāt, ka šāda situācija atbilst humāniem apsvērumiem, saskaņā ar kuriem jums ir tiesības piešķirt personai termiņuzturēšanās atļauju? Vai ir kāda jēga arī turpmāk vērsties pie jums ar šādiem lūgumiem, lai jūs izmantotu jums likumā piešķirtās tiesības?

Sēdes vadītājs.

Paldies par jautājumu.

Vārds iekšlietu ministrei.

L.Mūrniece.

Es vispirms gribu teikt, ka es ar ļoti lielu cieņu izturos pret savu kolēģu uzdotajiem jautājumiem. Visās iepriekšējās reizēs, kad es uz šejieni neatnācu, piedalījos budžeta izskatīšanā Ministru kabinetā. Taču personīgi pie jūsu frakcijas kolēģiem piegāju, atvainojos par to, ka nevaru apmeklēt konkrēto Saeimas sēdi, un kolēģi man deva atļauju uzstāties šeit šodien.

Attiecībā uz humāniem apsvērumiem varu atkārtot tikai iepriekš minēto: cilvēks, kurš apzināti desmit gadu laikā pārkāpj Latvijas Republikas likumus un citus normatīvos aktus, nevar pretendēt uz īpašu attieksmi, nevar pretendēt uz humāniem apsvērumiem. Īpaši tad, ja jau divas reizes attiecībā pret viņu šie humānie apsvērumi ir piemēroti gadījumos, kad viņam tika samazināts noteiktais termiņš, kurā bija aizliegts iebraukt Latvijas Republikā. Ņemot vērā ģimenes apstākļus, to, ka viņam māte tiešām šeit dzīvoja, to, ka viņš šeit ir dzimis, bija viņam samazināts tas termiņš, kurā bija aizliegts iebraukt. Taču cilvēks arī tad, neievērojot to, kā pret viņu izturējās, – ka izņēmuma kārtā viņam piešķīra šo atļauju humānu apsvērumu dēļ, – arī tad cilvēks rupji ignorēja pastāvošo likumdošanu! Es uzskatu, ka nevar cilvēkiem piešķirt īpašas atlaides, ja viņi ilgstoši neievēro likumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Jautājuma iesniedzēju papildjautājumu limits ir izsmelts.

Vai citi klātesošie deputāti vēlas uzdot papildjautājumus iekšlietu ministrei?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Cilevičam.

 

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Paldies.

Ministres kundze! Redziet, šis cilvēks nāca arī pie mums, un palika iespaids, ka viņš ir vienkārši ļoti slims. Vai kaut kādā veidā veselības stāvoklis tika pārbaudīts viņa aizturēšanas laikā vai citos apstākļos?

L.Mūrniece.

Visi cilvēki, kas nonāk Olainē… iepriekš tiek pārbaudīta viņu veselība, uz vietas viņiem ir iespēja saņemt medicīnisko pārbaudi, arī medicīnisko palīdzību, un, ja viņiem ir problēmas ar veselību, tad pirms kaut kāda lēmuma pieņemšanas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē viņiem ir tiesības iesniegt izrakstu no slimības vēstures, kurš tiek ņemts vērā, pieņemot lēmumu attiecībā uz personu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vai jūs vēlaties uzdot vēl kādu papildjautājumu?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Cilevičam.

 

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Vienkārši precizējums. Ir lielas šaubas par to, ka šis cilvēks vispār ir rīcībspējīgs. Es domāju tieši garīgus traucējumus. Un viņš noteikti pats par to nesūdzēsies, bet tas redzams no pirmā acu uzmetiena…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos. Jūs varat uzdot jautājumu, nevis…

B.Cilevičs.

Nē, tas ir precizējums. Vai tika pārbaudīta garīgā veselība?

L.Mūrniece.

Nu, es varētu uzskatīt to par jautājumu un atbildēt Cileviča kungam, ka 2008.gada 9.jūnijā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir sniegusi atbildi attiecībā uz minēto cilvēku; ka viņam ir bijusi iespēja saņemt vīzu vai uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, bet viņš nebija izmantojis šādu iespēju, lai legalizētu uzturēšanos Latvijas Republikā. Mūsu pienākums nav uzspiest kādam paņemt vīzu vai uzturēšanās atļauju. Mēs to vienkārši nevaram izdarīt. Ja jums šķiet, ka cilvēkam ir vajadzīga kāda palīdzība vai jāpārbauda viņa veselības stāvoklis, tad droši vien to var atbilstoši palīdzēt viņam izdarīt, bet tas nav Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pienākums.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Jums ir tiesības uz vēl vienu papildjautājumu.

Tā kā papildjautājumu vairs nav, jautājums uzskatāms par atbildētu. Paldies iekšlietu ministrei.

Nākamais ir deputātu Cileviča, Agešina, Mirska, Ivana Klementjeva, Vidavska, Ribakova, Tutina, Golubova, Rubika un Fjodorova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei “Par valsts valodas zināšanu apjomu Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai”. Ir saņemta ministres rakstiska atbilde.

Sēdē piedalās gan ministre, gan arī jautājuma iesniedzēji.

Vai ministre vēlas kaut ko piebilst pie savas rakstiskās atbildes?

 

T.Koķe (izglītības un zinātnes ministre).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Deputātu kungi! Papildus tam, ko esmu atbildējusi rakstiski vēstulē, vēlos tikai uzsvērt, ka, pēc manā rīcībā esošajiem datiem, tikai 2000.gadā, konkrēti, 2000.gada 22.augustā, tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.296 “Par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajām valsts valodas zināšanām”.

Līdz ar to faktiski ar nākamo gadu, ar 2001.gadu, tika īstenota jauna sešpakāpju pārbaude, kas gan pēc sava satura, gan pēc savas organizācijas metodikas atbilda tām Eiropas prasībām, kas Eiropas dokumentos attiecībā uz valodu prasmēm ir noteiktas.

Līdz ar to tas varētu tikt uzskatīts par atskaites punktu: tad valsts pilnā mērā sāka nest atbildību par to... Valsts pilnā mērā tiešām mūsdienu izpratnē nes atbildību par pārbaudēm, par vērtējumu objektivitāti. Un faktiski šī norma tika izmantota attiecībā uz tām darba vajadzībām, ko kārtoja jau no 1992.gada. Tika par atskaites punktu uzskatīts 2001.gads. Un tad, kad 2006.gada 4.aprīlī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi “Par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību ārzemniekiem, kas ir tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas” (tātad cits mērķis), tad, jau izmantojot tos valsts pārbaudes rezultātus no 2001.gada, arī apliecības tika.... Tātad šie apliecinājumi bija derīgi gan pastāvīgās uzturēšanās, gan arī darba vajadzībām.

Savukārt 2006.gadā, kā jūs noteikti labi zināt, tika pieņemts likums “Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”.

Un...

Sēdes vadītājs.

Ministres kundze, jūs laika limitu pārtērējat.

T.Koķe.

Es atvainojos...

Sēdes vadītājs.

Jūs varētu ātri pabeigt domu, lai ir skaidrs...

T.Koķe.

... Un tagad, 2009.gadā, konkrēti šā gada vasarā, tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību gan profesionālo un amata pienākumu veikšanai, gan pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai, gan arī atļaujas saņemšanai Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai. Kā atskaites punkts tika paturēts 2001.gads – gads, kurā tika izveidota jauna metodika pārbaudei.

Un sakarā ar to mēs uzskatām, ka tiesiskās paļāvības princips nav pārkāpts, jo nav mainītas normas par apliecību derīgumu attiecībā uz darba vajadzībām un ir iestrādāta vienāda norma trešo valstu pilsoņiem un ārzemniekiem, jo viņu tiesības Latvijas Republikā arī citās jomās ir vienādas.

Es gribu teikt, ka faktiski mana atbilde ietver atbildi gan uz pirmo, gan uz otro jautājumu, jo tie ir ļoti cieši saistīti, tikai dažādi aspekti bija aplūkoti.

Sēdes vadītājs.

Jā, paldies.

Es atgādinu, ka laiks atbildes sniegšanai ir divas minūtes.

Tagad vārds jautājuma iesniedzējiem.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Agešinam.

 

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Paldies. Ir papildjautājums.

Es nepiekrītu ministres kundzei, ka šī sistēma ir vienota. Un vai jums nešķiet neloģiski, ka Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu īstenībā būs vieglāk iegūt cilvēkam no citas Eiropas Kopienas dalībvalsts, nevis no Latvijas?

Salīdzinājumam varu minēt situāciju, ka, piemēram, arī Latvijas nepilsoņiem, kuriem ir valsts valodas prasmi apliecinošs dokuments, tātad augstāka pakāpe profesionālo un amata pienākumu veikšanai... viņiem, kārtojot eksāmenu naturalizācijas kārtībā, pēc būtības atkārtoti jānokārto tas pats eksāmens divas reizes pēc kārtas... Šeit, manuprāt, veidojas līdzīga situācija. Tas, manuprāt, ir neloģiski.

Gribētos dzirdēt jūsu viedokli par to.

Sēdes vadītājs.

Paldies par jautājumu.

Ir divas minūtes atbildei.

T.Koķe.

Paldies.

Es piedāvāšu uz statistikas datiem balstītu informāciju. Patiesību sakot, pārbaudījumus Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai Latvijā ir kārtojušas tikai 156 personas, un no tām tikai 32 ir Latvijas iedzīvotāji nepilsoņi. Iespējams, tas apliecina tās jūsu bažas, ko jūs paudāt. Tāpēc es gribu teikt, ka mēs arī pašreiz strādājam, patiešām strādājam, pētām pieredzi ārvalstīs un arī savu pieredzi analizējam, lai, iespējams, – bet tikai iespējams! – iekļautu arī to apliecību ieguvējus no 1992.gada, kuriem bija augstākais valodas prasmes līmenis. Un, ja nerodas šaubas par viņu valodas zināšanām, iespējams, ka mēs ar šiem grozījumiem patiešām arī iesim... Patiešām, tāds jautājums mums ir dienaskārtībā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Ir tiesības uzdot vēl vienu papildjautājumu.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Cilevičam.

 

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Ministres kundze! Būtībā noteikumi Nr.252... Tas termiņš – pieci gadi – bija tieši saistīts ar to, ka pieci gadi ir nepieciešamais ilgums, kāds jānodzīvo Latvijā, lai pretendētu uz pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Šajā gadījumā situācija ir principiāli atšķirīga: šī norma tiek piemērota Latvijas nepilsoņiem, kuriem nav termiņa ierobežojumu. Diemžēl jūsu atbildē – nedz mutiskajā, nedz rakstiskajā – es tā arī nesadzirdēju atbildi uz galveno jautājumu, nesadzirdēju pamatojumu, kāpēc tām personām, kuras jau vienu reizi saskaņā ar likumdošanu izturējušas pārbaudi un apliecinājušas savu valsts valodas prasmi un kurām ir derīgas apliecības, vēlreiz jāiziet tā pati pārbaude. Ir bijušas vairākas situācijas, par ko mums cilvēki sūdzas: viņiem ir ar augstāko, trešo, pakāpi apliecība, bet viņam tagad jāliek pārbaudījums uz 2.a pakāpi, kas ir zemāka. Cilvēki vienkārši neredz šeit nekādu loģiku. Un, manā skatījumā, tas patiešām ļoti grauj Latvijas valsts prestižu.

Vai jūs redzat to konkrēto pamatojumu, kāpēc tomēr mums jāizturas pret šiem cilvēkiem savādāk nekā pret tiem, kam apliecība ir vajadzīga amata vai profesionālo pienākumu veikšanai?

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies par jautājumu.

Vārds izglītības un zinātnes ministrei.

T.Koķe.

Paldies par jautājumu.

Vēlreiz gribu uzsvērt, ka tiem, kas ir apliecības saņēmuši pēc 2001.gada 1.februāra, nekādas papildu pārbaudes nav jākārto. Norma, par ko jūs runājat, attiecas tikai uz tiem, kam ir apliecības no 1992.gada. Bet, kā es, savu atbildi sākot, jau teicu, līdz tam nebija pietiekams regulējums šīm pārbaudēm, tāpēc arī uz šo brīdi normatīvajos aktos tāda norma nav paredzēta. Taču – atkārtoju vēlreiz! – mēs analizējam šo jautājumu, un iespējams, ka augstākā līmeņa apliecību nesējiem tāda norma varētu tikt atcelta.

Es gribu arī pateikt par jaunām pieejām attiecībā uz šīm pārbaudēm. Proti, ar šā gada 1.septembri pārbaudēs ir daudz labāki rezultāti, jo ir ieviesta klausīšanās prasmes pārbaude, ko ļoti veiksmīgi kārto pārbaudāmie. Un rezultāti strauji uzlabojas, respektīvi, tas līmenis, ko iegūst, ir labāks, nekā tas ir bijis līdz šim.

Tā ka mēs strādājam... neteiksim, ka atvieglojuma virzienā, bet strādājam, lai uzlabotu savstarpēju sadarbību un sapratni.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Jautājuma iesniedzēju papildjautājumu limits ir izsmelts.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam. Viņš grib uzdot papildjautājumu.

 

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamā ministre! Ir labi zināms, ka valsts tiesībsargs vēl pirms septembra pauda savu viedokli par šo jautājumu. Citēju tikai secinājumu: būtu ieteicams balstīties uz tiesībpolitiskiem apsvērumiem, skatot jautājumu par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu nepilsoņiem bez atsevišķa eksāmena kārtošanas.

Jūs nevarat mainīt likumu, bet jūsu Ministru kabineta noteikumi ir jūsu rokās. Kāpēc, ņemot vērā tiesībsarga viedokli, jūs nevarētu vai nu samazināt, teiksim, šo valodas prasmes pakāpi par vienu pakāpīti, vai visas apliecības tomēr ņemt vērā, neskatoties uz to izsniegšanas datumu? Vai jūs kādā veidā ņemat vērā šo tiesībsarga slēdzienu?

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds ministrei.

T.Koķe.

Deputāta kungs! Tieši pašreiz, strādājot pie izpētes un analīzes, kādas normas ir Eiropas Savienības citās valstīs un kā mēs varētu šo normu varbūt paplašināt, mēs ņemam vērā arī tiesībsarga atzinumu. Bet katrā ziņā tas ir process, un pie secinājuma mums ir jānonāk. Un mēs noteikti par to informēsim.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vai deputāts Buzajevs vēlas uzdot vēl kādu papildjautājumu?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs.

Jā, otrs jautājums ir sekojošs.

Ar visiem šiem eksāmeniem ir nopietnas problēmas, jo cilvēkiem, kas vēlas eksaminēties, nākas stāvēt rindā. Kad es pēdējā reizē pārbaudīju, bija paredzams, ka kārta pienāks aprīlī, maijā vai pat jūnijā... Un sakarā ar to jautājums – ko darīt visiem šiem pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmējiem, tiem pašiem nepilsoņiem un strādājošajiem? Vai ir trīs atsevišķas rindas? Vai ir kāda iespēja tomēr saprātīgos termiņos nokārtot šo eksāmenu?

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds ministrei.

T.Koķe.

Esmu no šīs tribīnes atbildējusi arī uz šo jautājumu. Kapacitātei noteikti vajadzētu būt lielākai šīs eksaminācijas nodrošināšanai. Bet, kā jau es teicu, attiecībā uz Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu pašreiz tas pieprasījums šeit, Latvijā, nav bijis pietiekami liels. Es jau nosaucu skaitu... Kopumā tās ir 156 personas.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vai jūs vēlaties uzdot vēl trešo papildjautājumu?

Nē. Līdz ar to papildjautājumi vairs netiek uzdoti. Šis jautājums uzskatāms par atbildētu.

Paldies ministrei.

Trešais šodienas darba kārtības jautājums – atbilde uz deputātu Cileviča, Mirska, Vidavska, Tutina, Agešina, Pimenova, Zemļinska, Orlova, Holostova un Urbanoviča jautājumu satiksmes ministram Kasparam Gerhardam “Par sabiedriskās televīzijas pakalpojumu nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem”.

Uz šo jautājumu ir saņemta ministra rakstiska atbilde.

Vai jautājuma iesniedzējus apmierina saņemtā rakstiskā atbilde?

Jautājuma iesniedzēji apgalvo, ka viņus apmierina šī atbilde. Tas nozīmē, ka arī šis jautājums ir uzskatāms par atbildētu.

Līdz ar to paldies visiem, kas piedalījās šajā jautājumu un atbilžu sēdē, un pasludinu to par slēgtu.

Paldies.