Frakciju viedokļi pēc 2009. gada 22. oktobra sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

I.Čepāne

(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Vispirms par dažiem likumprojektiem.

Un pirmajiem es gribu pieskarties grozījumiem likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”.

Pamatojoties uz Satversmes tiesas spriedumu, kurā teikts, ka pašreiz spēkā esošais tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru zemes īpašnieks, ja uz viņa zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kā nomas maksu saņem tikai 5 procentus no zemes kadastrālās vērtības, ir nesamērīgs, Saeima nolēma, ka tad, ja uz šīs zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, nomas maksa ir 6 procenti no kadastrālās vērtības un nomniekam ir jākompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodoklis. Šī kārtība stājas spēkā no šā gada 1.novembra.

Bez tam no 2011.gada 1.janvāra stājas spēkā līdzīga kārtība attiecībā uz gadījumiem, kad uz šīs zemes atrodas valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti, transporta infrastruktūras objekti un citi likuma 12.panta otrajā daļā minētie objekti.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, kuru “Pilsoniskā Savienība” neatbalstīja, jo uzskatīja, ka šī ziedošana no tarifa peļņas ir necaurskatāma un nesamērīga. Piemēram, lielajam sportam tiek ziedots simtiem tūkstošu latu, taču grūtdieņiem, ar ko parasti aizbildinās likumprojekta aizstāvji, – dažkārt tikai daži simti latu. Uzņēmumu ienākuma nodoklim ir jānonāk valsts budžetā, un šis nodoklis ir jāsadala Saeimai, nevis uzņēmējiem pēc savām vēlmēm.

Bez tam “Pilsoniskā Savienība”, atbalstot likumu “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”, atbalstīja līdzekļu sadali 53 procentu apmērā novadu pašvaldībām un 47 procentu apmērā republikas pilsētām. Par to nobalsoja arī Saeimas vairākums.

Bet nobeigumā es īpaši gribu runāt par vienu tādu gadījumu, kas, manuprāt, Saeimas praksē ir ļoti reti sastopams. Proti, mani uztrauc, visu mūsu frakciju uztrauc tas, ka Augstākās tiesas tiesneša amatā nav apstiprināts tiesnesis Māris Vīgants, kas savulaik bija lēmis par drošības līdzekļa piemērošanu smagos noziegumos apsūdzētajam Lembergam. Es šo tiesnesi atceros kā savu studentu, viņš pašlaik studē arī maģistrantūrā. Juridiskajā komisijā mēs pārliecinājāmies, ka šī tiesneša profesionālais līmenis ir augsts. Saeimas sēdē šis jautājums faktiski bez diskusijām tika balsots un viņa kandidatūru atbalstīja tikai 26 deputāti. Es, protams, nevaru pierādīt, taču domāju, ka tā ir bijusi deputātu iepriekšēja vienošanās pa kluso un pa kaktiem. Un, manuprāt, tas ir bīstami demokrātijai un tiesiskumam.

Es domāju, ka varbūt šādu jautājumu izlemšana, proti, tiesnešu apstiprināšana amatos, nebūtu jādeleģē Saeimai, kura parasti automātiski nobalso par vienu vai otru kandidatūru pēc tās izvērtēšanas tikai Juridiskajā komisijā, taču debates kā tādas Saeimas sēdē nenotiek. Tāpēc šādu jautājumu risināšana, iespējams, būtu nododama Valsts prezidenta kompetencē.

D.Staķe

(ZZS frakcija):

Šodien viens no galvenajiem jautājumiem, kurš tika pozitīvi izlemts Saeimas sēdē, manuprāt, bija jautājums par finanšu izlīdzināšanu, kas paredz sadalījumu novadu pašvaldībām ar koeficientu 53 un lielo pilsētu pašvaldībām – ar koeficientu 47.

Īpaši gribu pateikties tiem novadu vadītājiem, kuri atradās Sēžu zālē. Tas apliecina, cik šiem vadītājiem rūp viņu novadu pilsoņu, iedzīvotāju liktenis.

Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka tieši lauku dzīvesveida popularizēšana šobrīd ir ļoti svarīga, jo šī tendence, ka iedzīvotāji aizplūst uz pilsētām un ļaunākajā gadījumā – uz darbu ārzemēs, manuprāt, ir ļoti bīstama, un tāpēc šis šodien pieņemtais likums faktiski veicinās sociālekonomisko attīstību laukos.

Vēl ļoti būtiski ir tas, ka kādreizējās rajonu padomju funkcijas pārņem novadu pašvaldības, un līdz ar to, protams, ir pilnīgi skaidrs, ka šo funkciju veikšanai ir nepieciešams aizvien vairāk līdzekļu.

Nu, kaut vai fakts, ka diemžēl ar novadu pašvaldību lēmumu un, protams, arī objektīvu iemeslu dēļ tiek likvidētas un reorganizētas lauku skolas. Tas nozīmē, ka, piemēram, skolēnu pārvadāšana šobrīd ir novadu domju kompetencē, un mēs zinām, ka šī pārvadāšana, kas lielo pilsētu iedzīvotājiem nebūt nav aktuāla, jo viņiem ir iespējams skolu izvēlēties ļoti tuvu mājām, prasa ievērojamus līdzekļus. Tā ka šobrīd, es domāju, šis lēmums tiešām veicinās novadu attīstību un vienmērīgu iedzīvotāju izvietojumu pa šīm teritorijām.

A.Mackevičs

(LPP/LC frakcija):

Šodien Saeima trešajā, galīgajā, lasījumā lēma par grozījumiem likumā “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”, kas paredz pašvaldību finanšu izlīdzināšanu piemērot jaunajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam. Saskaņā ar novadu reformu mērķis bija, apvienojot nelielos pagastus, veidot pēc iespējas lielākus novadus.

Savukārt saskaņā ar šābrīža likumu izdevīgāk tomēr ir veidot mazākus novadus, jo tie, kuri ir mazāki, saņem vairāk finanšu līdzekļu. Šādā veidā pilsētas tiek nostādītas pret novadiem. Saskaņā ar novadu reformu Latvijā ir 9 pilsētas un 108 novadi. Tieši Latgales pilsētas – Rēzekne un Daugavpils cieš ievērojamus zaudējumus un kļūst par vienu no nabadzīgākajiem reģioniem.

Mūsu LPP/LC frakciju šī situācija neapmierina, un mūsu priekšlikums bija dalīt finanšu līdzekļus proporcijā 50 pret 50, pusi uz pusi. Pēc mūsu domām, šāds finanšu sadalījums būtu taisnīgs, jo citādi pašvaldības tām noteiktās funkcijas nevar veikt tāpēc, ka trūkst finansējuma.

Šodien otrajā lasījumā tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”. Grozījumi šajā likumā ir nepieciešami, lai varētu nodrošināt bērnu un citu rīcībnespējīgu personu tiesību un interešu kvalitatīvu aizsardzību. Tomēr šis jautājums nav viennozīmīgs. Būtībā tas ir jautājums par uzticību. Kam mēs uzticamies? Vairāk bāriņtiesām vai aizbildņiem? Gan bāriņtiesas, gan aizbildņi atbild par to, lai tiktu nodrošinātas bērnu intereses, bet, protams, ir gadījumi, kad bāriņtiesas un aizbildņu viedoklis nesakrīt.

Arī bāriņtiesu darbā ir pieļautas kļūdas, un tajā pašā laikā šis darbs ir ārkārtīgi sarežģīts – īpaši šodienas apstākļos, kad daudzas ģimenes nonāk arvien lielākā depresijā, bet pašvaldības palīdzība ir ļoti ierobežota. Ja bāriņtiesas lēmums par bērnu aprūpes tiesību atjaunošanu nestāsies spēkā un netiks izpildīts nekavējoties, kas tad notiks? Šādā gadījumā, ja tiks atbalstīts šis priekšlikums, bērnam būs liegta iespēja atgriezties ģimenē tūlīt pēc tam, kad bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par aprūpes tiesību atjaunošanu. Tātad, zinot, kādi administratīvajās tiesās ir lietu izskatīšanas termiņi, jāsecina, ka tiesības dzīvot ģimenē bērnam var būt liegtas vairākus gadus. Ievērojot šos apstākļus, Bāriņtiesu darbinieku asociācija uzskata, ka bāriņtiesas lēmumam par aprūpes tiesību atjaunošanu jāstājas spēkā nekavējoties. Ir skaidrs, ka ar vienu likuma grozījumu mēs šo problēmu nevaram atrisināt. Vēl vairāk – man ir bailes, ka mēs situāciju varētu padarīt vēl ļaunāku. Diskutējot par šo priekšlikumu Juridiskajā komisijā, tika ierosināts, ka būtu nepieciešams noteikt kādu pārejas laiku, kad, atjaunojot vecākiem bērnu aprūpes tiesības, tiktu noteikta sadarbība starp aizbildni un vecākiem, lai nodrošinātu bērnam pēc iespējas saudzējošāku pāreju, lai bērns varētu atgriezties ģimenē vai iegūt jaunu ģimeni adoptācijas ceļā.

Šis piedāvājums nav risinājums, bet es un frakcijas LPP/LC deputāti cer, ka trešajam lasījumam ministrija varētu sagatavot tādu priekšlikumu, kas visvairāk atbilstu bērnu ilgtermiņa interesēm un labumam.

Mūsu LPP/LC frakcijas deputāti ir iesnieguši pieprasījumu premjerministram Valdim Dombrovskim par augstākās izglītības reformas īstenošanu. Ekonomikas ministrs ir izveidojis darba grupu, kurai jāizstrādā strukturālas pārmaiņas augstākajā izglītībā un zinātnē. Mēs uzskatām, ka tas ir pretrunā ar Izglītības un zinātnes ministrijas nolikumu, kurā teikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir tā, kurai jāizstrādā valsts izglītības un zinātnes politika. Augstskolu likumā teikts, ka Augstākās izglītības padome ir tā, kura izstrādā priekšlikumus par augstskolu struktūras maiņu valstī. Mēs uzskatām, ka ekonomikas ministram nav pilnvarojuma augstākās izglītības un zinātnes strukturālo pārmaiņu izstrādei. LPP/LC uzskata, ka, iespējams, izglītības un zinātnisko institūciju sistēmas pārvaldē ir jāveic pārkārtojumi, tomēr esam pilnībā pārliecināti par to, ka tas jādara saskaņā ar Augstākās izglītības likumu, lai nepieļautu iespēju, ka tiek gatavots dokuments ar pavisam citu saturu.

LPP/LC deputāti savā pieprasījumā lūdz Valdi Dombrovski atbildēt uz vairākiem, mūsuprāt, svarīgiem jautājumiem. Tostarp mēs gribam iegūt atbildi uz jautājumu par to, kādi eksperti grupā tiek pieaicināti brīdī, kad valdība izskatīs informatīvo ziņojumu par nepieciešamajām strukturālajām reformām, kā arī par to, kādi ir iespējamie Ata Kampara priekšlikumi par augstskolu un zinātnisko institūciju iesniegto Eiropas Savienības struktūrfondu projektu īstenošanu.

Vai nevar izveidoties tāda situācija, ka Latvijas augstskolām paredzētie Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi nonāk atsevišķu politiķu, labi pazīstamu augstskolu amatpersonu pārraudzībā?

A.Latkovskis

(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien Saeima beidzot pieņēma ilgi gaidītos grozījumus Kredītiestāžu likumā. Bet diemžēl, manā skatījumā, tie nav pil­nīgi. Paskaidrošu – kāpēc. Šiem Kredītiestāžu likuma grozījumiem es biju iesniedzis priekšlikumu, lai normas, kas attiecas uz tām bankām, kuras saņemtu valsts finansiālu atbalstu un tātad tiktu glābtas no iespējamā bankrota, attiektos arī uz tām bankām, kurām jau ir sniegts šāds valsts finansiālais atbalsts. Šajā gadījumā runa ir par Parex banku. Jo, jūs piekritīsiet, tas taču ir absurdi, ka valsts izglābtās privātbankas bijušie īpašnieki joprojām turpina gūt finansiālu labumu no bankas. Procenti un summas masu medijos ir minētas dažādas, bet Latvijā tas ir diezgan plaši zināms, ka abi kungi turpina gūt labumu no bankas, kas pašlaik ir valsts banka, kurā ir ieguldīta liela nodokļu maksātāju nauda – ap 700 tūkstošiem… 700 miljoniem latu, lai šo banku vispār izglābtu, lai tā nebankrotētu. Priekšlikums bija domāts tam, lai, šiem grozījumiem stājoties spēkā, tiktu pārtraukta procentu izmaksa bijušajiem bankas īpašniekiem.

Diemžēl Saeimas deputātu lielais vairākums neatbalstīja šādu priekšlikumu. Protams, ir labi, ka šie grozījumi stājušies spēkā, bet tie ir domāti nākotnei. Es ticu, ka tamlīdzīgas situācijas kā ar Parex banku Latvijā neatkārtosies, līdz ar to šiem grozījumiem īstu jēgu nesaskatu, tāpēc ka tie neattiecas tieši uz Parex banku.

Pasaulē – gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan Lielbritānijā, gan Nīderlandē – ir bijuši vairāki gadījumi, kad pēc valsts finansiālā atbalsta sniegšanas bankām sabiedrība redzēja, ka šo banku vadībā esošie cilvēki joprojām guva lielu labumu no šādām bankām, kur bija ieguldīta nodokļu maksātāju nauda, un tāpēc tika pieņemti likuma grozījumi, kuri ierobežo šādu labumu gūšanu arī no tām bankām, kuras jau saņēmušas palīdzību.

Latvijā deputāti atteicās pieņemt šādu normu, aizbildinoties ar to, ka tā stājas spēkā ar atpakaļejošu datumu. Man gan jāsaka, ka pirms divām nedēļām Saeima diezgan naski nobalsoja par grozījumiem uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un apstiprināja normu, ka šīs izmaiņas attiecas un stājas spēkā ar šā gada 1.jūliju. Tātad ar trīs mēnešus senu atpakaļejošu datumu.

Dažāda attieksme pret dažādiem likumprojektiem. Šajā gadījumā es gribu teikt, ka dažāda attieksme pret dažādiem cilvēkiem Latvijā... Šķiet, kuram ir vairāk naudas, tas arī pasūta mūziku.

Es ceru, ka tā ir pēdējā reize, kad Saeima tādā veidā noraida šādus priekšlikumus.

M.Mitrofanovs

(PCTVL frakcija):

Šodien mums bija diezgan mierīga sēde un deputāti izvairījās no savu emociju demonstrēšanas, acīmredzot taupot enerģiju budžeta pieņemšanas procesam, kas sāksies nākošnedēļ.

Gribu pakavēties tikai pie dažiem likumprojektiem, kuri tika pieņemti šodien.

Manuprāt, vissvarīgākie no tiem ir likums par jauno zemes nomas maksimālo apmēru un par aizliegumu atmaksāt aizdevumus tiem banku īpašniekiem, kuru bankām valsts nodrošina finansiālo
atbalstu.

Ir vērts pieminēt likumu “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”. Mēs nevaram apgalvot, ka šodien pieņemtais lēmums par jauno un paaugstināto maksimālo zemes nodokļa slieksni ir pieņemts tikai un vienīgi pēc Saeimas iniciatīvas. Tā bija Satversmes tiesa, kura nesen atcēla iepriekšējo ierobežojumu. Šis ierobežojums bija 5 procentu apmērā. Ja šodien Saeima nenoteiktu jauno slieksni, tad tuvākajā laikā zemes īpašniekiem būtu visas tiesības pieprasīt jaunu līgumu slēgšanu ar tiem cilvēkiem, kuri nomā zemi, un pieprasīt par šo nomu jaunu cenu pēc savas izvēles.

Bet tagad Saeima ierobežo īpašnieku ēstgribu attiecībā uz nomas paaugstināšanu, nosakot, ka šī nomas maksa nevar būt lielāka par 6 procentiem no zemes kadastrālās vērtības.

Un pie tam deputāti ir atbalstījuši PCTVL pārstāvja Jura Sokolovska ierosinājumu nākošgad aprobežot iespējamo zemes nomas maksas pieaugumu par vienu ceturto daļu no šodienas nomas maksas apmēra.

Otrais pretrunīgais likumprojekts šodienas darba kārtībā bija saistīts ar valdības plāniem nepieļaut aizdevuma procentu tālāko atmaksu Parex bankas bijušajiem īpašniekiem Karginam un Krasovickim. Saeima neatbalstīja attiecīgā likumprojekta grozījumu, jo pastāv liela varbūtība, ka baņķieri ir spējīgi apstrīdēt šādu likumu tiesā un piespiest valsti samaksāt ļoti lielu kompensāciju. Bet tajā pašā laikā ir pieņemts likums, kurš nākotnē var izslēgt tādas situācijas, ka bijušie bankas īpašnieki gūst labumu no bankas, kurai valsts nodrošina finansējumu.

Un nobeigumā es gribu informēt par PCTVL kongresa rezultātiem, kurš notika 17.oktobrī, tā bija sestdiena.

Kongresā pieņemts lēmums, ka mūsu partija PCTVL iestāsies Eiropas mēroga partijā, kuras nosaukums ir Eiropas Brīvā alianse.

Eiropas Brīvā alianse apvieno 41 partiju no visas Eiropas un aizstāv reģionu iedzīvotāju intereses un Eiropas etnisko minoritāšu tiesības. Kongresā pieņemta apjomīga rezolūcija par galvenajiem uzdevumiem ekonomikas krīzes apstākļos. PCTVL piedāvā piemērot 2 procentu nekustamā īpašuma nodokli mājokļiem, kuru vērtība ir vairāk nekā 150 tūkstoši latu.

Partija neatbalsta jaunu nodokļu ieviešanu vai esošo nodokļu likmes paaugstināšanu. PCTVL aicina apvienot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un finanšu policiju, lai apvienotu spēkus cīņai pret ēnu ekonomiku un veicinātu sekmīgāku nodokļu iekasēšanu.

Tāpat partija rosina vienkāršot likumdošanas aktus par fizisko personu maksātnespēju, lai pasargātu kredītņēmējus no parādsaistībām visas dzīves garumā.

Rezolūcijā aicināts sekot Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenim un jebkuriem līdzekļiem cīnīties par viņu dzīves apstākļu nepasliktināšanos. PCTVL uzskata, ka valdība nedrīkst plānot krīzes pārvarēšanu tikai uz maznodrošināto iedzīvotāju rēķina. Un šī PCTVL rezolūcijas daļa ir īpaši aktuāla 2010.gada budžeta pieņemšanas priekšvakarā.

V.Agešins

(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Viens no būtiskākajiem jautājumiem šodien bija grozījumi likumā “Par pievienotās vērības nodokli”. Lai mazinātu nodokļu slogu uzņēmējiem un līdz ar to arī pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, “Saskaņas Centrs” šodien ierosināja samazināt PVN likmi no 21 procenta uz 15 procentiem.

Otrām kārtām. Mēs ierosinājām piemērot PVN 5 procentu likmi medikamentu piegādēm, medicīnisko ierīču un medicīnas preču piegādēm, zīdaiņiem paredzētu specializētu produktu piegādēm, mācību literatūras, kā arī oriģinālliteratūras izdevumu piegādei, masu informācijas līdzekļiem vai to abonentmaksai, avīzēm, žurnāliem, biļeteniem un citiem periodiskajiem izdevumiem, sabiedriskā transporta pakalpojumiem, siltumenerģijas, elektroenerģijas, un dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem.

Diemžēl mūsu frakcijas priekšlikumi likumam par PVN netika atbalstīti. Toties, no otras puses, mēs pozitīvi vērtējam to, ka šodien tika atbalstīts un nodots izskatīšanai komisijām grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”. Likumprojektu sagatavoja frakcija “Saskaņas Centrs” pēc mūsu deputāta Jāņa Tutina ierosinājuma. Lieta tāda, ka likumu Saeima pieņēma jau 1995.gadā un pirms diviem gadiem likumā ir izdarīti vairāki grozījumi. Un reizē ar citiem grozījumiem likums tika papildināts ar 16.pantu, kas paredz, ka zemi, kura zemesgrāmatā ierakstīta uz valsts vai pašvaldības vārda, piecus gadus nedrīkst atsavināt, ieķīlāt, nodibināt uz to personālservitūtu vai iznomāt to ar tiesībām būvēt ēku kā patstāvīgu īpašuma objektu, ja citos likumos nav noteikts citādi.

“Saskaņas Centra” likumprojekts paredz izteikt likuma 16.panta pirmo daļu jaunā redakcijā, izslēdzot ierobežojumu pašvaldībai iznomāt zemi, kas ierakstīta zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda un atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam paredzēta jaunu pašvaldības ēku celtniecībai vai pašvaldību funkciju īstenošanai.

Rezultātā pašvaldības būs tiesīgas iznomāt neapbūvētus zemesgabalus, kas pašvaldības teritorijas plānojumā paredzēti pašvaldības funkciju īstenošanai, lai savā teritorijā attīstītu ražošanu un nodrošinātu ar darba vietām iedzīvotājus.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK frakcija):

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vēlas vērst uzmanību uz trim, mūsuprāt, šobrīd būtiskākajiem jautājumiem.

Pirmais ir jautājums par elektronisko mediju likumu, par tā virzību un par tā redakciju. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK uzskata, ka sagatavotā redakcija ir ļoti nelabvēlīga latviešu valodai, tās pastāvēšanai. Līdz ar to mēs šodien esam iesnieguši 14 priekšlikumus elektronisko mediju likuma otrajam lasījumam. Šajos priekšlikumos mēs ierosinām elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos nostiprināt latviešu valodas kā valsts valodas pozīcijas. Ļoti ceram uz citu labēji orientēto partiju atbalstu šo priekšlikumu pieņemšanā.

Otrs būtisks jautājums, kuram apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vēlas pievērst arī sabiedrības uzmanību, ir Tautsaimniecības komisijā sagatavotie grozījumi Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju personām no trešajām valstīm par ne visai iespaidīgu summu iegādāties uzturēšanās atļauju mūsu valstī. Kas tad ir šī summa? Šī summa ir it kā investīcija mūsu tautsaimniecībā. Taču būtība ir tāda, ka tā sauktie trešo valstu investori ne vienmēr nāk iekšā ar skaidras izcelsmes naudu un principā ar šādu likumu mēs varam piesaistīt arī pārstāvjus no valstīm, kurās ir ļoti augsts noziedzības un pat terorisma risks, kas mūsu valstij ir ļoti bīstami. Līdz ar to, mūsuprāt, šis likumprojekts būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē Eiropas lietu komisijā un arī citās komisijās, kuras orientējas gan Šengenas konvencijas jautājumos, gan noziedzīgā ceļā iegūtas naudas legalizācijas novēršanas jautājumos, gan vispār noziedzības novēršanas jautājumos. Šajos grozījumos mēs saskatām arī tādējādus draudus, ka Latvija var būt tranzīta ceļš dažādu trešo valstu pilsoņu imigrācijai Eiropas Savienībā, konkrētāk – Šengenas zonā.

Un trešais, ko es īsumā gribētu minēt, ir tas, ka pirmdien apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK valde apstiprinās darba grupu, kas gatavos grozījumus Izglītības likumā, un šie grozījumi būs paredzēti pilnīgai pārejai uz mācībām latviešu valodā vispārizglītojošā sistēmā. Ir paredzēts, ka šo grupu vadīs mūsu nominētā izglītības ministra amata kandidāte Ingūna Raituma. Paldies par uzmanību. Uz tikšanos nākamreiz!

I.Valers

(Tautas partijas frakcija):

Šodien Saeimas sēdē tika izskatīta virkne būtisku jautājumu… tika nodoti komisijām likumprojekti, tika izskatīti likumprojekti. Taču es gribu pievērsties diviem likumprojektiem Tautas partijai svarīgajā pašvaldību un teritoriālās plānošanas nozarē, kuri attiecas uz pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, pašvaldību ieņēmumu, valsts budžeta dotāciju pārdali, lai pašvaldībām radītu līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildē.

Jāpiekrīt, ka esošais likums tomēr pilnībā nenodrošina pašvaldību līdzīgās iespējas un ir vajadzīgs jauns likums, kas to nodrošinātu. Taču šobrīd jaunā likuma nav un mums ir jāiztiek ar esošā likuma lāpīšanu, lai tas kaut cik spētu nodrošināt šo uzdevumu. Un šobrīd ministrijas piedāvātais un jau spēkā esošais priekšlikums par finanšu sadalījumu starp republikas pilsētām un novadu pašvaldībām ar koeficientiem 0,47 un 0,53 ir kompromisa variants. Līdz šim šis sadalījums bija 0,45 un 0,55, par labu, ja tā varētu teikt, laukiem. Bet jāatceras, ka šajā sadalījumā – 0,55 laukiem – ietilpa ne tikai rajoni, pilsētas, pagasti un novadi, bet arī rajonu pašvaldības.

Tā kā rajonu pašvaldību vairs nav, bet to funkcijas ir pārņēmušas novadu pašvaldības, tad finansējums, kas bija rajonu pašvaldībām, būtu jāatstāj novadiem. Bet līdztekus tam, tā kā divas pilsētas, kas līdz reformai bija rajona pilsētas, ir ieguvušas republikas pilsētas statusu, loģiski bija atbalstīt ministrijas piedāvāto kompromisa variantu par sadalījumu proporcijā 0,47 un 0,53. Bez tam no jauna izveidotās novadu pašvaldības ir visvairāk cietušas, jo, tīri matemātiski salīdzinot Pašvaldību izlīdzināšanas fonda iemaksas – cik daudz iemaksāts un cik daudz saņemts dotācijās, redzam, ka daudzām no tām pēc pašvaldību reformas veikšanas šī starpība ir negatīva. Ja Saeima būtu atbalstījusi priekšlikumus par finanšu sadalījuma pārdali par labu republikas pilsētām, iznāktu, ka mēs novadu pašvaldības būtu sodījuši divreiz, uzliekot tām papildu uzdevumu – reformu veikšanu – un turklāt samazinot finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda.

Otrs būtisks likums, kas attiecas uz reģionālo attīstību, ir “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”, kas šodien tika nodots komisijai izskatīšanai. Tas paredz, ka plānošanas reģionu institūcijas veidos un īstenos reģionālo politiku, tādējādi radot priekšnoteikumus tautsaimniecības attīstībai. Plānošanas reģionu institūcijas veicinās reģionu ekonomisko attīstību, palielināsies iespēja reģionam piesaistīt nozīmīgus valsts, Eiropas Savienības un ārvalstu finanšu līdzekļus. Līdz ar to uzlabosies uzņēmējdarbības vide un tautsaimniecības attīstība kopumā, veicinot jaunu darba vietu radīšanu un nodarbinātību.

Tas arī šobrīd būtu viss.