Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

Saistībā ar 22.oktobrī notikušo Saeimas balsojumu, ar kuru jaunā – Augstākās tiesas tiesneša – amatā netika apstiprināts Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Māris Vīgants, notiek plašas debates gan masu saziņas līdzekļos, gan tiesnešu aprindās. Numurā publicēta tieslietu nozares atbildīgo amatpersonu, tiesnešu, politiķu un tiesību zinātnieku diskusija, lai noskaidrotu, vai Saeimas negatīvais balsojums par tiesnesi M.Vīgantu varētu kļūt par iemeslu mainīt kārtību, kādā tiek lemts par tiesneša karjeru Latvijā. Diskusijā piedalās: Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Dr.iur.h.c. Egils Levits, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs, 9.Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs, Latvijas Tiesnešu biedrības prezidente Iveta Andžāne, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Bērziņš, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Jānis Neimanis.

Baiba Rudevska. “Parex” bankas klauzula: Saeima pārejas tiesību pinekļos

2009.gada 22.oktobrī Saeima steidzamības kārtībā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Kredītiestāžu likums tika papildināts ar 59.⁶pantu, kas sastāv no trim daļām. Divas pirmās daļas regulē divas atšķirīgas hipotēzes ar būtībā vienādām tiesiskām sekām. Pirmā daļa attiecas uz bankām, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem saņem komercdarbības atbalstu, bet otrā – uz bankām, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir noteikusi noguldījumu ierobežojumus. Abos gadījumos, kamēr pastāv attiecīgais tiesiskais režīms, bankai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības, tostarp arī atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus un citu atlīdzību.

Lai noregulētu šo normu piemērošanu laikā, Saeima iekļāva likumā 6.pantu, saskaņā ar kuru Kredītiestāžu likuma pārejas noteikumi papildināmi ar 36.punktu. Plašsaziņas līdzekļi uz šīs pārejas normas pieņemšanu reaģēja skeptiski, norādot uz tās saistību ar vienu konkrētu Latvijas banku, proti, “Parex” banku, šajā gadījumā steidzamības kārtībā (tātad – bez speciālistu atzinumu saņemšanas, bez ilgām un nopietnām diskusijām u.tml.) pieņemtais likums faktiski izrādījās par labu tieši minētajai kredītiestādei. Līdz ar to šo normu nosacīti varētu nosaukt par “Parex” bankas klauzulu.

Ernests Saulītis. Publisko personu rīcībspējas un tiesībspējas civilprocesuālie aspekti

Saeima 2002.gada 6.jūnijā pieņēma Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kas stājās spēkā 2003.gada 1.janvārī. Likums Latvijas tiesību sistēmā un tā spēkā stāšanās noslēdza būtisku posmu Latvijas publiskās pārvaldes organizācijā. Likumā ietverto regulējumu izpratne ietekmēja arī vispārējās jurisdikcijas tiesu praksi, jo likuma 1.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā ietvertais publisko personu iedalījums sākotnējā un atvasinātajās publisko tiesību juridiskajās personās pilnībā mainīja no sociālistiskajām tiesībām mantoto praksi katrai iestādei piešķirt patstāvīgas juridiskas personas statusu.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 5.panta pirmā un otrā daļa tieši norāda, ka tiešās pārvaldes iestādes pārstāv valsti, bet atvasinātās pārvaldes iestādes – juridisko personu, kuras sastāvdaļa tās ir. Doktrīnā, ņemot vērā šo un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 91.panta regulējumu, tiek izteikts viedoklis, ka iestādēm nav savas mantas un tās ir tikai publiskās personas mantas valdītājas, kā arī civiltiesiskos darījumus tās var noslēgt tikai šīs publiskās personas vārdā. Par pamatotu var uzskatīt E.Danovska viedokli, ka vispārējais pilnvarojums publisko tiesību personu darbībai privāto tiesību jomā ir paredzēts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87.pantā, tomēr nav korekti šo normu tiešā veidā attiecināt uz iestāžu tiesībām piedalīties civiltiesiskajās attiecībās.

“Jurista Vārda” redakcija